Kurzemes plānošanas reģiona Talsu un Ventspils novados AER siltumenerģijas īpatsvars sasniedz 100%, savukārt pārējos novados – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus un Tukuma tas pārsniedz 90%. AER īpatsvars, salīdzinot ar 2019. gadu, pieaudzis Dienvidkurzemes un Saldus novados, 2022. gadā attiecīgi sasniedzot 90,6% un 95,2%. Pēc saražotā AER apjoma līderis ir Saldus novads – 2021. gadā tie bija 220 GWh, bet 2022. gadā – 183 GWh; lielākais pieaugums notika 2020. gadā. Otrajā vietā pēc saražotā ir Talsu novads ar 92 GWh 2022. gadā, bet vismazāk AER siltumenerģijas tiek saražots Ventspils novadā. 2022 2021 2020 2019 % 60 70 80 90 100 Dienvidkurzemes novads Kuldīgas novads Saldus novads Talsu novads Tukuma novads Ventspils novads Liepāja 160 168 203 205 Ventspils 149 151 161 160 Dienvidkurzemes novads 53 49 49 38 Kuldīgas novads 38 36 42 40 Saldus novads 53 177 220 183 Talsu novads 58 56 65 61 Tukuma novads 95 75 96 92 Ventspils novads 11 10 19 18 GWh 2019 2020 2021 2022 0 100 200 300 400 500 600 700 800 900 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 2019 2020 2021 2022 GWh % AER 3.7. attēls. AER siltumenerģijas apjoms Kurzemes plānošanas reģionā, GWh 3.8. attēls. AER siltumenerģijas īpatsvars Kurzemes plānošanas reģionā, % Reģionālie rādītāji
Zemgales plānošanas reģiona novados AER īpatsvars nesasniedz 100%. Augstākais tas ir Dobeles un Aizkraukles novados – attiecīgi 95,5% un 91,1% 2022. gadā. Nevienā novadā arī kopš 2019. gada nav noticis būtisks AER īpatsvara pieaugums. Jelgavas un Jēkabpils novados AER īpatsvars kopš 2019. gada sarucis par vairākiem procentpunktiem, taču 2022. gadā vērojams pieaugums pret 2020. gadu. Lielākais AER siltumenerģijas apjoms 2022. gadā saražots Aizkraukles novadā – 156 GWh – un Dobeles novadā – 150 GWh. Jēkabpils novadā saražotais apjoms samazinājās no 156 GWh 2019. gadā līdz 112 GWh 2022. gadā. 0 100 200 300 400 500 600 700 800 900 0 11 22 33 44 56 67 78 89 100 2019 2020 2021 2022 GWh % AER 2022 2021 2020 2019 % 60 70 80 90 100 Aizkraukles novads Bauskas novads Dobeles novads Jelgavas novads Jēkabpils novads Jelgava 246 187 295 308 Aizkraukles novads 164 166 112 156 Bauskas novads 76 79 79 85 Dobeles novads 138 145 136 150 Jelgavas novads 26 23 20 25 Jēkabpils novads 156 140 115 112 GWh 2019 2020 2021 2022 3.10. attēls. AER siltumenerģijas apjoms Zemgales plānošanas reģionā, GWh 3.11. attēls. AER siltumenerģijas īpatsvars Zemgales plānošanas reģionā, % Reģionālie rādītāji
Latgales plānošanas reģionā ir 4 novadi – Balvu, Līvānu, Ludzas un Rēzeknes -, kur AER siltumenerģijas īpatsvars ir 100%. Taču arī pārējos novados – Augšdaugavas, Krāslavas un Preiļu – 2022. gadā no AER īpatsvars bija virs 90%. Lielākais apjoms AER siltumenerģijas tiek saražots Preiļu novadā – 63 GWh 2022. gadā, otrajā vietā ar 57 GWh ir Augšdaugavas novads. Visbūtiskākais pieaugums apjomā 2021. gadā vērojams Ludzā, salīdzinot ar 2019. gadu, no AER 2022. gadā saražots divas reizes vairāk siltumenerģijas – 45 GWh. 0 100 200 300 400 500 600 0 12,31 24,62 36,92 49,23 61,54 73,85 2019 2020 2021 2022 GWh % AER 2022 2021 2020 2019 % 60 70 80 90 100 Augšdaugavas novads Balvu novads Krāslavas novads Ludzas novads Līvānu novads Preiļu novads Rēzeknes novads Daugavpils 99 82 145 273 Rēzekne 1 4 131 34 Augšdaugavas novads 40 42 59 57 Balvu novads 35 34 39 38 Krāslavas novads 50 48 49 45 Līvānu novads 25 23 33 29 Ludzas novads 22 19 53 45 Preiļu novads 64 74 40 63 Rēzeknes novads 38 39 37 37 GWh 2019 2020 2021 2022 3.12. attēls. AER siltumenerģijas apjoms Latgales plānošanas reģionā, GWh 3.13. attēls. AER siltumenerģijas īpatsvars Latgales plānošanas reģionā, % Reģionālie rādītāji
Neliels apjoms siltumenerģijas tiek ražots arī no elektrības. Kopā Latvijā no elektroenerģijas saražotās siltumenerģijas īpatsvars 2022. gadā bija 0,02%. Augstākais īpatsvars ir Rīgas plānošanas reģionā – Rīgā. Vidzemes plānošanas reģionā elektroenerģija siltuma ražošanā nelielā apjomā 2019., 2020. un 2021. gadā izmantota Gulbenes un Limbažu novados. Savukārt Latgales plānošanas reģiona īpatsvaru veido dati no Krāslavas novada. Kopā Latvijā 0,026 0,027 0,012 0,020 RPR 0,045 0,047 0,009 0,037 VPR 0 0,001 0,03 0 KPR 0 0 0 0 ZPR 0 0 0 0 LPR 0 0 0,023 0 % 2019 2020 2021 2022 Rīga 0,056 0,059 0,012 0,046 Gulbenes novads 0,001 0,02 0 0 Krāslavas novads 0 0 0,494 0 Limbažu novads 0 0 0,588 0 % 2019 2020 2021 2022 3.1. tabula. No elektroenerģijas saražotās siltumenerģijas īpatsvars, % Reģionālie rādītāji
3.2. AER elektroenerģijas ražošanā Pēc Rādītāji “AER elektroenerģijas ražošanā” balstīti uz datiem par vispārējās lietošanas katlumāju vai koģenerācijas staciju darbību un uzņēmumu koģenerācijas staciju vai katlumāju, kas ražo siltumenerģiju pārdošanai, gada laikā saražoto siltumenerģiju. Tādējādi datos nav ietvertas individuālas apkures iekārtas mājsaimniecībās. No statistikas tabulas ENB210 izmantoti dati: AER īpatsvars %, 2019 – 2022 AER īpatsvars %, neskaitot lielās elektrostacijas, 2019 - 2022 No statistikas tabulas ENA050 izmantoti dati: AER elektroenerģijas kopējais apjoms GWh, 2019 – 2022 AER elektroenerģijas apjoms pēc resursu veida GWh, 2019 - 2022 Latvijas elektroenerģijas gala patēriņā nedaudz vairāk kā pusi veido AER: 2019. gadā 53,4%, 2020. gadā 53,4%, 2021. gadā 51,4%, un kopš 2014. gada būtisks pieaugums nav noticis [1]. Tomēr tas ir labāks rādītājs nekā Igaunijā, kur 2021. gadā AER īpatsvars elektroenerģijas gala patēriņā bija 29,3%, kā arī Lietuvā - 21,3%. ES vidējais AER elektroenerģijas īpatsvars gala patēriņā 2021. gadā bija 37,5% [2]. Patērētais elektroenerģijas apjoms Latvijā pārsniedz vietēji saražoto, daļu no tā sedz arī elektroenerģijas imports. Pēc AS “Augstsprieguma tīkls” datiem par Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas bilanci 2021. gadā ar vietējo ģenerāciju tika segts vidēji 76% patēriņa, bet 2022. gadā - vidēji 67,5% [3]. Gan vietējam patēriņam, gan AER īpatsvaram saražotās enerģijas struktūrā ir raksturīga sezonalitāte. Latvijas ilgtermiņa enerģētikas politikas mērķi ir mazināt atkarību no importētajiem energoresursiem, īpaši fosilas izcelsmes, un paaugstināt saules un vēja elektroenerģijas īpatsvaru, sabalansējot pieprasījuma un ražošanas profilus. 2022. gadā Latvijā tika saražots 3783 GWh AER elektroenerģijas. Energoresursu sadalījumā pastāv ikgadējas svārstības. Piemēram, salīdzinot ar 2019. gadu, 2022.gadā HES izstrāde bija ievērojami lielāka. Būtiskākais pieaugums periodā no 2019. līdz 2022. gadam vērojams saules enerģijas jomā. Savukārt biogāzes koģenerācijas stacijās saražotais apjoms krities, samazinātas arī uzstādītās jaudas, vairākas stacijas slēdzot ekonomisku apsvērumu dēļ [4]. AER elektroenerģija, % 49,6 63,7 63,6 75,6 AER, izņemot lielos HES un TEC, % 71,3 74 79,7 92,1 AER elektroenerģija, GWh 3193 3650 3718 3783 2019 2020 2021 2022 3.2. tabula. AER elektroenerģijas apjoms un īpatsvars Latvijā, % un GWh [5] Reģionālie rādītāji
3.2.1. AER elektroenerģija plānošanas reģionos un pašvaldībās Latvijas reģioni būtiski atšķiras pēc AER elektroenerģijas īpatsvara rādītājiem. Viszemākais tas ir Rīgas un Latgales plānošanas reģionos, savukārt Vidzemē un Zemgalē no AER iegūst tuvu pie 100% elektroenerģijas. Vērtīgs avots informācijai par elektroenerģijas ražošanas objektu ģeogrāfisko novietojumu ir CSP veidotās info grafikas, kas atspoguļo gan elektrostaciju atrašanās vietu, gan saražotās enerģijas apjomu [8]. Visiem reģioniem kopīga tendence ir fosilās elektroenerģijas īpatsvara kritums. Īpaši krasi tas noticis Latgalē 2022. gada enerģijas cenu krīzes ietekmē. No AER saražotā apjoma ziņā līderis ir Zemgales plānošanas reģions, kur atrodas gan viens no lielajiem Daugavas HES, gan biomasas koģenerācijas stacija. Zemgalē 2022. gadā tika saražoti 1813 GWh AER elektroenerģijas, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz Rīgas plānošanas reģiona rādītāju (881 GWh). Vismazāk AER elektroenerģijas iegūst Latgales plānošanas reģionā (68 GWh 2022. gadā). Rādītājs “AER % elektroenerģijas ražošanā” 4 gadu periodā vēsta par būtisku AER īpatsvara pieaugumu. 2019. gadā kopā no AER tika iegūta gandrīz puse jeb 49,6% elektroenerģijas, savukārt 2022. gadā - jau 75,6%. Tā kā rādītājs raksturo attiecību, to ietekmē izmaiņas gan no AER, gan no fosiliem resursiem saražotājā apjomā. 2019. gadā HES izstrāde bija zemāka, savukārt 2022. gadā ievērojami kritās dabasgāzes patēriņš termoelektrostacijās un koģenerācijā. No statistikas izslēdzot lielās HES un TEC (slieksnis - 100 GWh/gadā), AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā pieaug. 2022. gadā tas jau sasniedza 92,1%, būtiski krītot dabasgāzes koģenerācijas apjomam un pieaugot vēja un saules enerģijas īpatsvaram. Latvijā HES elektroenerģija 2021. un 2022. gadā veidoja 73%, 2020. gadā 71%, bet 2019. gadā ar zemāku HES izstrādi - 66% no kopējās AER elektroenerģijas. Mazo HES pienesums ir neliels, nākamajos gados būtiski to pārsniegs saules elektrostacijas un mikroģeneratori. No biomasas iegūtās elektroenerģijas apjoms četru gadu laikā nav būtiski mainījies, savukārt biogāzes loma pakāpeniski mazinās [6]. Salīdzinoši vēja elektroenerģijas īpatsvars Latvijā arvien ir neliels, turklāt periodā no 2015. gada līdz 2022. gada rudenim jaunas VES ekspluatācijā netika nodotas, tāpēc ikgadējo izstrādes apjomu ietekmē vietēji faktori. Pieaugums 2022. gadā skaidrojams ar Tārgales vēja parka atklāšanu Ventspils novadā. Saules elektrostaciju devums līdz 2022. gadam bija nebūtisks. Lai gan šis rādītājs neietver datus par privātpersonu objektiem (mikroģenerāciju), 2021. gadā mikroģeneratoru skaits palielinājās līdz 1 000, savukārt līdz 2023. gada rudenim tas pieauga jau līdz 16 500, veidojot gandrīz 140 MW uzstādītās jaudas [7]. Salīdzinoši lielāku elektrostaciju (virs 11,1 kW) skaits bija arvien mazs. 2022. gadā tika veikta apjomīga tīkla jaudu rezervācija gan sadales, gan pārvades sistēmā, 2023. gadā ekspluatācijā tiek nodoti vairāki vērienīgi projekti gan uzņēmumu energoefektivitātes pasākumu, gan komerciālo saules parku segmentā. Tāpēc nākamo gadu saules enerģijas bilancē arvien nozīmīgāku daļu veidos lielākas jaudas SES saražotā elektroenerģija dažādos Latvijas reģionos. Reģionālie rādītāji
Arī valstspilsētu vidū pastāv lielas atšķirības – Rīga, Daugavpils un Jūrmala ir pilsētas ar gandrīz 100% fosilās elektroenerģijas īpatsvaru, ieskaitot lielās elektrostacijas. Savukārt Ventspilī un Jelgavā ir gandrīz 100% AER īpatsvars. Liepājā četru gadu laikā proporcija ir būtiski mainījusies, līdzīgi arī Rēzeknē. Apjoma ziņā pirmajā vietā atrodas Jelgava – 142 GWh 2022. gadā. Otrajā vietā ir Rīga ar 62 GWh 2022. gadā. Daugavpilī, Jūrmalā un Ventspilī AER elektroenerģija tiek iegūta pavisam nelielā apjomā atbilstoši saules paneļu saražotajam. Rēzeknē rādītājs 4 gadu laikā gandrīz nav mainījies (26 GWh 2022. gadā), bet Liepājā noticis mērens pieaugums no 15 GWh 2019. gadā līdz 22 GWh 2022. gadā. RPR VPR KPR ZPR LPR 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 1800 2000 GWh 2019 2020 2021 2022 3.15. attēls. AER elektroenerģijas apjoms plānošanas reģionos, GWh 0 20 40 60 80 100 2019 2020 2021 2022 % RPR VPR KPR ZPR LPR 3.14. attēls. AER elektroenerģijas īpatsvars plānošanas reģionos, % Reģionālie rādītāji
3.16. attēls. AER elektroenerģijas īpatsvars valstspilsētās, % 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 2019 2020 2021 2022 % Rīga Daugavpils Jelgava Jūrmala Liepāja Rēzekne Ventspils Pārmaiņas AER īpatsvarā kļūst izteiktas tieši vidējo un mazo elektrostaciju jomā, izslēdzot no AER īpatsvara lielās elektrostacijas (>100 GWh gadā). Piemēram, mazo un nelielo staciju segmentā Rīgā 2019. gadā AER veidoja 35%, kamēr 2022. gadā – jau 65%. Taču kopējais saražotās AER elektroenerģijas apjoms nav būtiski mainījies – no 58 GWh 2019. gadā līdz 62 GWh 2022. gadā. Par dažām GWh samazinājies no biogāzes saražotais apjoms – no 10 GWh 2019. gadā līdz 7 GWh 2022. gadā. Citās valstspilsētās no biogāzes elektroenerģija ražota netiek. Četru gadu periodā Rīgā biomasas elektroenerģijas apjoms pieaudzis par 5 GWh un saules enerģijas – no 0 GWh 2019. gadā līdz 3 GWh 2022. gadā. Rīga ir vienīgā valstspilsēta, kurā 2022. gadā nelielā apjomā uzsākts iegūt hidroenerģiju (0,04 GWh). Arī Daugavpilī bijis augstāks fosilās elektroenerģijas īpatsvars, turklāt Daugavpilī šo rādītāju neietekmē staciju lielums. AER īpatsvars elektroenerģijā pieaudzis no 4% 2019. gadā līdz 35% 2022. gadā. Taču kopējais AER elektroenerģijas apjoms ir pavisam neliels – ap 5 GWh 2019. gadā un 2021. gadā, 6 GWh 2020. gadā. 2022. gadā tas nokrita zem 1 GWh, darbu pārtraucot nelielas jaudas VES. Daugavpilī nav ne biomasas, ne biogāzes staciju. Jaunu pienesumu vēl nelielā apmērā sniedz saules enerģija – 2022. gadā ap 0,4 GWh [9]. Dati par Jūrmalu uzrāda 0% AER īpatsvaru 2019. gadā, 1% - 2020. un 2021. gadā. Savukārt 2022. gadā proporcija mainījās, pārejot uz 100% AER. Arī 2022. gadā kopējo AER īpatsvaru veido tikai neliels apjoms saules enerģijas – ap 0,1 GWh. Reģionālie rādītāji
Savukārt Jelgava ir valstspilsēta ar lielāko AER īpatsvaru gan %, gan GWh, kur gandrīz visa AER elektroenerģija tiek saražota Latvijā lielākajā biomasas koģenerācijas stacijā. Jelgavas AER elektroenerģijas īpatsvars 2019. gadā bija 86%, bet kopš 2020.gada – 99-100%. Lielākais apjoms saražots 2021. un 2022. gadā – attiecīgi 136 GWh un 142 GWh. Saules enerģijas pienesums nozīmīgāks kļuvis kopš 2022. gada – 0,3 GWh. Liepājā AER īpatsvarā galvenokārt veido biomasas un vēja elektroenerģija. AER elektroenerģija 2019. gadā bija 31%, 2020. gadā – 49%, 2021. gadā – 80%, bet 2022. gadā – 77%. Apjoma izteiksmē 2019. gadā kopā saražotas 15 GWh, 2020. gadā – 18 GWh, 2021. gadā – 19 GWh, bet 2022. gadā – 28 GWh. 2022. gada pieaugumu nodrošināja papildus 4,7 GWh vēja enerģijas. Saules enerģija Liepājā saražota vairāk nekā citās valstpilsētās jau no 2019. gada (0,6 GWh), 2022. gadā – 1,3 GWh. Rēzeknē AER īpatsvaru nodrošina no biomasas iegūta elektroenerģija: no 24 – 26 GWh četru gadu periodā. AER īpatsvars pieaudzis: 36% - 2019. gadā, 39% - 2020. gadā, 45% - 2021. gadā, 67% - 2022. gadā. Saules elektroenerģijas apjoms 2022. gadā bija 0,14 GWh. Visbeidzot, Ventspils ir valstspilsēta, kurā AER elektroenerģija netika ražota, izņemot pavisam nedaudz saules enerģijas – no 0,03 GWh 2019. gadā līdz 0,08 GWh 2022. gadā. AER elektroenerģijas īpatsvars 2019. gadā bija 32%, bet nākamajos gados – 100%, kas liecina, ka Ventspilī nenotiek elektroenerģijas ražošana arī no fosilajiem energoresursiem. Rīga Daugavpils Jelgava Jūrmala Liepāja Rēzekne Ventspils 0 20 40 60 80 100 120 140 160 GWh 2019 2020 2021 2022 3.17. attēls. AER elektroenerģijas apjoms valstspilsētās, GWh Reģionālie rādītāji