Rīgas plānošanas reģionā galvenais AER elektroenerģijas avots ir Rīgas HES. Mazie HES darbojas arī Ropažu un Siguldas novados. Biomasas elektroenerģijas ražošanā pirmās trīs vietas ir Siguldas, Salaspils novadiem un Rīgai – periodā no 2019. līdz 2022. gadam nav notikušas būtiskas pārmaiņas saražotajā apjomā. Biogāzes elektroenerģijas jomā līderis ir Ropažu novads, bet mazākas biomasas stacijas atrodas arī Mārupes, Salaspils, Siguldas novados un Rīgā. No vēja elektroenerģija nelielos apjomos tiek iegūta vienīgi Mārupes novadā. Neskaitot Rīgas HES, novadi ar lielāko AER īpatsvaru ir Salaspils, Siguldas, Ropažu novads un Rīga. Arī Vidzemes plānošanas reģionā lielāko AER elektroenerģijas daļu saražo HES. Biomasas elektroenerģijas īpatsvars ir būtisks, taču apjoms ir mazāks nekā RPR un ZPR. Lielākā elektrostacija atrodas Smiltenes novadā, kas, izņemot HES, ir otrais lielākais avots. Biogāzes elektroenerģijas ražošana notiek 6 novados, lielākais apjoms Limbažu un Madonas. Papildus Ogrei 8 novados atrodami arī mazie HES. Vēja enerģija nelielos apjomos saražota Gulbenes novadā. Nedaudz saules elektroenerģijas kopš 2022. gada tiek ražots visos novados. Kurzemes plānošanas reģiona iezīme ir lielāks vēja enerģijas īpatsvars. Lielākie VES parki atrodas Ventspils un Dienvidkurzemes novados, kas ieņem pirmo vietu pēc AER elektroenerģijas apjoma. Izņemot Ventspili un Liepāju, visos novados atrodas mazie HES. Biomasas jomā līderis ir Saldus novads, savukārt biogāzes – Tukuma novads. 2022. gadā saules elektroenerģija tika ražota visos novados un pilsētas, visvairāk – Liepājā. Arī Zemgales plānošanas reģionā dominē HES saražotā elektroenerģija. Lielākie biomasas elektroenerģijas novadi ir Jelgavas, Jēkabpils, Dobeles un Aizkraukles. Dobeles un Bauskas novados atrodas lielākās biogāzes stacijas. Mazie HES darbojas visos novados, izņemot Jelgavā. Mazie VES atrodami Aizkraukles un Jēkabpils novados. Nedaudz saules elektroenerģijas tiek iegūts visos novados, arī Jelgavā. Latgales plānošanas reģionā tiek saražots salīdzinoši mazāk AER elektroenerģijas nekā citos reģionos. 2019. un 2020. gadā Rēzeknes novadā, arī Daugavpilī tika saražots būtisks vēja enerģijas apjoms. Lielākās biomasas stacijas atrodas Rēzeknē, bet biogāzes – Augšdaugavas un Rēzeknes novados. Arī Latgalē 2022. gadā paaugstinājās saules enerģijas rādītāji. LV RPR VPR KPR ZPR LPR 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% Biomasa Biogāze HES VES SES 3.18. attēls. AER elektroenerģijas īpatsvars un apjoms pēc AER veida, GWh Reģionālie rādītāji
Reģionālie klimata rādītāji 3.2.2. Elektroenerģijas ražošana pēc AER veida No biomasas iegūtās elektroenerģijas ražošanā galvenā loma ir Zemgales, Rīgas un Vidzemes plānošanas reģioniem. Pēc hidroenerģijas biomasa ir otrs nozīmīgākais AER veids elektroenerģijas ražošanā – 552 GWh 2022. gadā. Reģionu proporcija 4 gadu periodā būtiski nav mainījusies. Vismazāk biogāzes elektroenerģijas ražošanā izmanto Latgalē. Pašvaldības ar lielāko saražoto biomasas elektroenerģijas apjomu periodā no 2019. – 2022. gadam bija Jelgava, Siguldas novads, Rīga, Smiltenes novads un Saldus novads. 2022. gadā biomasas elektroenerģija tika ražota 20 Latvijas pašvaldībās. 2022 2021 2020 2019 RPR VPR KPR ZPR LPR 0 20 40 60 80 100 120 140 160 180 200 150,57 117,11 70,76 183,71 29,57 2022 2021 2020 2019 0 20 40 60 80 100 120 140 GWh 3.19. attēls. Biomasas elektroenerģijas apjoms plānošanas reģionos, GWh 3.20. attēls. Biomasas elektroenerģijas apjoms pašvaldībās, GWh
Elektroenerģijas ražošanā no biogāzes Latvijā dominē Zemgales plānošanas reģions, otrajā vietā atstājot Rīgas plānošanas reģionu. Kopā Latvijā 2022. gadā tika saražoti 250 GWh biogāzes elektroenerģijas. Zemgales īpatsvars 4 gadu laikā pieaudzis, sarūkot Vidzemes un Kurzemes plānošanas reģionu lomai. Novadi ar lielāko no biogāzes saražotās elektroenerģijas apjomu ir Dobeles, Bauskas un Ropažu. Dienvidkurzemes, Madonas un Jelgavas novadu loma samazinājusies. Elektroenerģija no biogāzes tiek ražota 21 novadā un Rīgā. 2022 2021 2020 2019 RPR VPR KPR ZPR LPR 0 20 40 60 80 100 120 140 61,08 22,97 23,49 119,80 22,29 2022 2021 2020 2019 0 4 8 12 16 20 24 28 32 36 40 44 GWh 3.21. attēls. Biogāzes elektroenerģijas apjoms plānošanas reģionos, GWh 3.22. attēls. Biogāzes elektroenerģijas apjoms pašvaldībās, GWh Reģionālie rādītāji
Hidroenerģijas ražošanā nozīmīgākā loma ir trīs Daugavas HES, katrs no tiem atrodas citā plānošanas reģionā. Lielāko apjomu saražo Aizkraukles novadā, kam seko Salaspils un Ogres novadi. Kopā ar mazajiem HES hidroenerģijas ražošana notiek 29 novados. Jaunums 2022. gadā bija HES saražotā elektroenerģija arī Rīgā 0,04 GWh apjomā. Latvijā kopumā 2022. gadā HES saražoja 2750 GWh. 2022 RPR VPR KPR ZPR LPR 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 664,08 556,72 7,44 1507,03 14,53 2022 2021 2020 2019 0 1,0 2,0 3,0 4,0 5,0 6,0 7,0 8,0 9,0 GWh Novadi ar Daugavas HES Aizkraukles 1161,34 1436,24 1488,59 1501,23 Ogres 405,40 498,42 516,35 526,43 Salaspils 495,25 616,77 651,06 661,69 Lielie HES 2022 2021 2020 2019 3.23. attēls. Hidroenerģijas apjoms plānošanas reģionos, GWh 3.24. attēls. Hidroenerģijas apjoms pašvaldībās, GWh Reģionālie rādītāji Reģionālie rādītāji
Vēja enerģijas jomā līderis ir Kurzemes plānošanas reģions. Otro vietu ieņēma Latgales plānošanas reģions, kurā 2019. gadā un 2020. gadā nelielas jaudas VES saražoja 22 GWh un 24 GWh. Novadu griezumā līderi ir Ventspils novads un Dienvidkurzemes novads. Nākamo vietu ieņem Kuldīgas novads. Savukārt 2022. gadā par pilsētu ar lielāko vēja elektroenerģijas saražoto daudzumu kļuva Liepāja – 4,68 GWh. Lai gan lielāki VES parki atrodas tikai Kurzemē, pienesumu sniedz arī mazās VES Mārupes, Jēkabpils, Aizkraukles un Gulbenes novados. 2022. gadā tika saražots līdz šim lielākais vēja enerģijas apjoms Latvijā – 190 GWh. 2022 2021 2020 2019 RPR VPR KPR ZPR LPR 0 20 40 60 80 100 120 140 160 180 200 1,04 0,96 187,57 0,61 0,00 2022 2021 2020 2019 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 110 GWh 3.26. attēls. Vēja enerģijas apjoms pašvaldībās, GWh 3.25. attēls. Vēja enerģijas apjoms plānošanas reģionos, GWh Reģionālie rādītāji
Saules elektroenerģijas ražošanā juridisku personu un komersantu segmentā 2019. gadā un 2020. gadā nozīmīgākā loma bija Kurzemes plānošanas reģionam. Taču sākot no 2022. gada, pirmo vietu ieņem Rīgas plānošanas reģions (4,73 GWh). Pieaugums kopējā apjomā arī 2022. gadā saglabājās mērens, jo šis rādītājs neietver datus par mikroģenerāciju un privātpersonām. Administratīvo teritoriju griezumā 2019. un 2020. gadā pirmajā vietā saules elektroenerģijas jomā bija Liepāja, taču to 2022. gadā apsteidza Rīga (2,64 GWh). Novadu vidū augstākā rādītāja vērtība ir Madonas novadam (1,13 GWh). Būtiski, ka četru gadu laikā ir palielinājies pilsētu un novadu skaits, kuros saules enerģija tiek ražota. 2019. gadā tās bija 24 administratīvās teritorijas, bet 2022. gadā – jau visas pašvaldības, kas kopā veidoja 14,5 GWh. 2022 RPR VPR KPR ZPR LPR 0 0,5 1,0 1,5 2,0 2,5 3,0 3,5 4,0 4,5 5,0 4,73 2,91 3,57 2,08 1,26 2022 2021 2020 2019 0 0,2 0,4 0,6 0,8 1,0 1,2 1,4 1,6 1,8 2,0 2,2 2,4 2,6 GWh 3.28. attēls. Saules enerģijas apjoms pašvaldībās, GWh 3.27. attēls. Saules enerģijas apjoms plānošanas reģionos, GWh Reģionālie rādītāji
3.3. Autotransporta elektrifikācija Transporta apakšsektors ir lielākais SEG emisiju avots Latvijā ne-ETS sektorā. Vienlaikus 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, emisijas palielinājušās par 3,9% [10]. Transporta nozares dekarbonizācija tuvākajā desmitgadē būs viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijai klimata mērķu sasniegšanā. Autotransports 2021. gadā radīja 97% no kopējām transporta emisijām, un vairāk nekā pusi no tām rada tieši pasažieru automašīnas. Latvija izvirzījusi mērķi līdz 2027. gadam sasniegt nulles emisiju transportlīdzekļu īpatsvaru visu transportlīdzekļu skaitā 2% [11]. Latvijā reģistrēto nulles emisiju automobiļu skaits laikā no 2019. līdz 2023. gada sākumam ir pieaudzis no 442 līdz 3832 jeb gandrīz deviņas reizes. Nulles emisiju automobiļu īpatsvars no visiem vieglajiem automobiļiem Latvijā kopumā apskatītajā laika periodā ir pieaudzis no 0,06% līdz 0,5%. To elektroauto skaits, kas ir valsts pārvaldes īpašumā, ir niecīgs pret kopējo skaitu un tas ir pieaudzis pavisam nedaudz - no 67 vienībām 2019. gadā līdz 77 vienībām 2022. gadā. 2023. gada sākumā kopējais valstī izveidoto elektroauto uzlādes staciju skaits bija 248, ar kopējām 757 pieslēgumvietām. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, tās ir 0,132 stacijas un 0,402 pieslēgumvietas. 3.3.1. Nulles emisiju auto skaits un īpatsvars plānošanas reģionos un pašvaldībās Starp plānošanas reģioniem vislielākais reģistrēto vieglo elektroauto skaits 2023. gada sākumā bija Rīgas plānošanas reģionā, kas veido pat 81% no visiem valstī reģistrētajiem elektroauto. Tomēr šie dati neparāda pilnvērtīgu ainu attiecībā uz uzņēmumu auto, kas veido pat 48% no visiem reģistrētajiem vieglajiem elektroauto, jo neatkarīgi no faktiskās uzņēmuma atrašanās vietas visi juridiskajām personām piederošie auto tiek statistiski pieskaitīti Rīgai [12]. Otrajā vietā ir Vidzemes plānošanas reģions, kurā ir 6,1% no visiem valstī reģistrētajiem elektroauto. Tam seko Kurzemes plānošanas reģions (5,5%) un Zemgales plānošanas reģions (5%). Pēdējā vietā ir Latgales plānošanas reģions, kurā ir 2,5% no visiem valstī reģistrētajiem elektroauto. Straujais pieaugums valstī reģistrēto elektroauto skaitā ir noticis tieši Rīgas plānošanas reģionā. Kopā 2106 77 RPR 1715 31 VPR 125 17 KPR 132 16 ZPR 81 10 LPR 53 3 Reģistrētie vieglie elektroauto, 2022 tai skaitā valsts pārvaldes (Nace 84) 3.3. tabula. Reģistrēto elektroauto skaits plānošanas reģionos 2022. gadā Reģionālie rādītāji
Atsevišķu novadu griezumā vislielākais reģistrēto vieglo elektroauto skaits 2023. gada sākumā, pirmās piecas vietas, bija Mārupes novadam (379), Ropažu novadam (173), Ķekavas novadam (133), Ogres novadam (98) un Ādažu novadam (80). Viszemākais rādītājs 2023. gadā, pēdējās piecas vietas, ir Valkas novadam (2), Varakļānu novadam (3), Alūksnes novadam (3), Preiļu novadam (4) un Balvu novadam (5). No valstspilsētām vislielākais reģistrēto vieglo elektroauto skaits 2023. gada sākumā bija Rīgā (1910) un Jūrmalā (265), kas ir krietni vairāk nekā citām pilsētām. Vismazākais reģistrēto vieglo elektroauto skaits bija Rēzeknē (12). Raugoties no klimata pārmaiņu ierobežošanas perspektīvas, elektroauto īpatsvars no visiem vieglajiem automobiļiem kā rādītājs ir nozīmīgāks nekā reģistrēto elektroauto kopskaits, jo transporta sektora dekarbonizācija nevar notikt, tikai aizstājot iekšdedzes dzinēju auto ar nulles emisiju auto, nesamazinot kopējo privāto transportlīdzekļu skaitu. Starp plānošanas reģioniem visaugstākais reģistrēto elektroauto īpatsvars % no visiem vieglajiem automobiļiem 2023. gada sākumā bija Rīgas plānošanas reģionā (0,92%), kas ir ievērojami vairāk nekā pārējiem plānošanas reģioniem. Otrajā vietā ir Zemgales plānošanas reģions, kurā elektroauto īpatsvars ir 0,2%. Tam seko Vidzemes plānošanas reģions (0,19%) un Kurzemes plānošanas reģions (0,18%). Pēdējā vietā ir Latgales plānošanas reģions, kurā reģistrēto elektroauto īpatsvars no visiem vieglajiem automobiļiem ir 0,1%. Šajā rādītājā atšķirībā no elektroauto kopskaita Zemgales plānošanas reģions apsteidz Vidzemes plānošanas reģionu. -500 0 500 1000 1500 2000 2500 3000 3500 2019 2020 2021 2022 2023 RPR VPR KPR ZPR LPR Valsts pārvaldes īpašumā esošo elektroauto skaita sadalījums pa plānošanas reģioniem ir mazāk kontrastējošs - Rīgas plānošanas reģiona to statistiski ir visvairāk, taču tālu neatpaliek arī Vidzemes un Kurzemes plānošanas reģioni. 3.29. attēls. Reģistrēto vieglo elektroauto skaits plānošanas reģionos 2023. gada sākumā Reģionālie rādītāji
Atsevišķu novadu griezumā visaugstākais reģistrēto elektroauto īpatsvars no visiem vieglajiem automobiļiem 2023. gada sākumā, pirmās piecas vietas, bija Mārupes novadam (2,14%), Ropažu novadam (1,18%), Ķekavas novadam (0,95%), Ādažu novadam (0,9%) un Salaspils novadam (0,62%). Mārupes novadā arī ir vērojams visstraujākais īpatsvara pieaugums laika posmā no 2019. līdz 2023. gada sākumam. Viszemākais rādītājs 2023. gadā, pēdējās piecas vietas, ir Alūksnes novadam (0,05%) un ar vienādu rādītāju 0,06% - Augšdaugavas novadam, Balvu novadam, Preiļu novadam un Valkas novadam. No valstspilsētām visaugstākais reģistrēto elektroauto īpatsvars no visiem vieglajiem automobiļiem 2023. gada sākumā bija Jūrmalā (1,15%) un Rīgā (0,84%), kas ir ievērojami augstāk nekā citām pilsētām. Šajās valstspilsētās arī bija vērojams visstraujākais īpatsvara pieaugums laika posmā no 2019. gada līdz 2023. gada sākumam. Relatīvi straujš kāpums bija arī Jelgavā. Viszemākais reģistrēto elektroauto īpatsvars bija Daugavpilī (0,11%). 2023. gada sākumā vislielākais elektrotransporta uzlādes staciju skaits ar ievērojamu izrāvienu bija Rīgas plānošanas reģionā (114), otrajā vietā bija Kurzemes plānošanas reģions (47), kam sekoja Vidzemes plānošanas reģions (39). Vismazākais uzlādes staciju skaits bija Zemgales plānošanas reģionā (26) un Latgales plānošanas reģionā (22). Tomēr, salīdzinot elektrotransporta uzlādes pieslēgumvietu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem starp plānošanas reģioniem, ir redzama citāda, ievērojami līdzsvarotāka situācija. Vislielākais pieslēgumvietu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir Kurzemes plānošanas reģionā (0,51), otrajā vietā ir Rīgas plānošanas reģions (0,42), tikai nedaudz mazāk ir Vidzemes plānošanas reģionā (0,41). Tam seko Zemgales plānošanas reģions (0,33) un Latgales plānošanas reģions (0,27). 3.3.2. Elektrotransporta uzlādes vietu skaits plānošanas reģionos un pašvaldībās Kopā 0,06 0,09 0,16 0,3 0,5 RPR 0,11 0,17 0,31 0,52 0,92 VPR 0,03 0,04 0,05 0,1 0,19 KPR 0,04 0,04 0,07 0,11 0,18 ZPR 0,02 0,03 0,04 0,09 0,2 LPR 0,01 0,01 0,03 0,06 0,1 % 2019 2020 2021 2022 2023 3.4. tabula. Elektroauto īpatsvars no visiem vieglajiem automobiļiem plānošanas reģionos 2023. gada sākumā, % Reģionālie rādītāji