Atsevišķu novadu griezumā mežaudžu platības izmaiņas ar vislielāko pieaugumu vidēji laikā periodā no 2019. līdz 2022. gadam, pirmās piecas vietas, ir Ludzas novadā (2241 ha), Augšdaugavas novadā (1549 ha), Rēzeknes novadā (1503 ha), Madonas novadā (1487 ha) un Krāslavas novadā (1392 ha). Viszemākais rādītājs, pēdējās piecas vietas, ir Ķekavas novadam (-60 ha), Aizkraukles novadam (-29 ha), Varakļānu novadam (10 ha), Salaspils novadam (25 ha) un Ādažu novadam (34 ha). No valstspilsētām mežaudžu platības izmaiņas ar vislielāko pieaugumu vidēji laikā periodā no 2019. līdz 2022. gadam ir Jūrmalai ar 39 ha, kas ir krietni vairāk nekā citām pilsētām. Vismazākais mežaudžu platību pieaugums bijis Daugavpilī (2 ha) un Liepājā (7 ha) [6]. Reģionālie rādītāji 2022 2021 2020 2019 -900 -700 -500 -300 -100 100 300 500 700 900 1 100 1 ha 4.4.attēls. Mežaudžu platību izmaiņas pašvaldībās, ha 4.3.attēls. Mežaudžu platības izmaiņas plānošanas reģionos, ha 14000 12000 10000 8000 6000 4000 2000 0 -2000 RPR VPR KPR ZPR LPR 1096 2005 1398 364 12922 8984 4631 3508 4261 3918 2212 2251 4960 -1564 124 1663 11334 6997 11480 5491 ha 2019 2020 2021 2022
Reģionālie rādītāji 4.1.3. Mežaudžu krāja plānošanas reģionos un pašvaldībās Mežaudžu krāja laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam starp visiem plānošanas reģioniem visaugstākā ir Rīgas plānošanas reģionā (vidēji 235 m3/ha), kas ir ievērojami augstāk nekā pārējiem reģioniem. Nākamais augstākais rādītājs ir Zemgales un Kurzemes reģioniem (abiem vienādi vidēji 2013 m3/ha). Tam seko Vidzemes plānošanas reģions ar nedaudz zemāku rādītāju, vidēji 2009 m3/ha. Viszemākais mežaudžu krāja ir Latgales plānošanas reģionā (vidēji 199 m3/ha). Visos plānošanas reģionos ir bijusi tendence 2022. gadā mežaudžu krājai pieaugt, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kas varētu arī norādīt uz izmaiņām uzskaites metodikā, nevis situāciju dabā. Atsevišķu novadu griezumā vislielākā mežaudžu krāja 2022. gadā, pirmās piecas vietas, ir Jelgavas novadam (264 m3/ha), Mārupes novadam (259 m3/ha), Salaspils novadam (254 m3/ha), Ķekavas novadam (251 m3/ha) un Varakļānu novadam (261 m3/ha). Viszemākais rādītājs, pēdējās piecas vietas, ir Ludzas novadam (171 m3/ha), Saldus novadam (198 m3/ha), Līvānu novadam (198 m3/ha), Jēkabpils novadam (200 m3/ha) un Balvu novadam (202 m3/ha). No valstspilsētām vislielākā mežaudžu krāja 2022. gadā ir Rēzeknei ar 434 m3/ha, kas ir krietni vairāk nekā citām pilsētām. Vismazākais mežaudžu krāja bijis Liepājā ar 256 m3/ha. 240 200 160 120 80 40 0 LV RPR VPR KPR ZPR LPR m3/ha 2019 2020 2021 2022 4.1.5. Oglekļa piesaiste Latvijas mežos Kaut arī visi apskatītie rādītāji - meža platības īpatsvars, mežaudžu platības izmaiņas un mežaudžu krāja - šķietami liecina par apmierinošu situāciju, tomēr SEG inventarizācijas dati [7] rāda, ka uzskaitītā meža CO2 neto piesaiste Latvijā arvien sarūk. Kopējā piesaiste meža sektorā veidojas, rēķinot starpību starp CO2 piesaisti mežos un emisijām, kas rodas mežsaimniecības aktivitāšu, meža zemes transformācijas vai dabas stihiju rezultātā. 2021. gadā meža CO2 piesaiste/emisiju bilance Latvijā bija vien 764 kt CO2e, kas ir par 95,5 % mazāk, nekā tas bija 1990. gadā, atspoguļojot visai dramatisku kritumu. Laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam piesaistes apmērs ir strauji krities, lai gan vēl mazāks piesaistes apjoms bija 2014. gadā. 4.5. attēls. Mežaudžu krāja plānošanas reģionos, m3/ha
Reģionālie rādītāji Iemesls tam, kāpēc valsts kopējā piesaiste sarūk, ir īstenotais mežistrādes apjoms. Mežistrādes rezultātā liels koksnes apjoms tiek no meža izņemts, radot emisijas, un atlikušais mežs šīs radītās emisijas nespēj ar piesaisti kompensēt. Latvijā pie meža statistiski tiek pieskaitīti arī izcirtumi, ar krūmiem aizauguši izcirtumi, kas vēl kādu laiku pēc apauguma novākšanas turpina būt emisiju radītāji, nevis piesaistītāji, jo mitruma režīma izmaiņu dēļ atbrīvojas augsnē, saknēs uzkrātais ogleklis. Izcirtumu platības pie mežaudžu platībām ieskaita pēc tam, kad ir veikta atjaunošana (dabiski vai stādot), jeb apsekošanas brīdī, kad tiek konstatēts, ka iesējušies vai iestādītie jaunie koki ir dzīvotspējīgi. Mežaudžu krāja uz hektāru, savukārt, tiek rēķināta uz mežaudžu platībām, nevis visu meža zemju platību, tādēļ mežaudžu krājas pieaugums nenozīmē kopējo koksnes krājas pieaugumu visā meža platībā. Esošais normatīvais regulējums un tirgus situācija veicina to, ka pēdējos gados samazinās nocirsto koku diametrs (caurmērs) [8], kas veicina to, ka mežā uztvertais ogleklis tiek ātrāk atbrīvots [9], taču jaunie koki nespēj oglekli tik ātri piesaistīt, lai to kompensētu. Turklāt mežistrādes rezultātā tiek izcirsti koki, kas ir vēl vecumā, kurā vēl ir relatīvi augsta oglekļa piesaistes spēja [10]. Tādējādi, kaut arī mežaudžu platības statistiski turpina katru gadu pieaugt (lai gan ar sarūkošu tendenci) un meža platība ir šķietami augsta un arī mežaudžu krāja nedaudz pieaug, tomēr meža kopējā oglekļa piesaistes bilance krīt. 4.6. attēls. Oglekļa piesaistes/emisiju bilance mežos Latvijā, kt -16000 -14000 -12000 -10000 -8000 -6000 -4000 -2000 0 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 kt
4.2. Bioloģiskās lauksaimniecības teritoriju platības Bioloģiski sertificēto lauksaimniecības zemju platības periodā no 2019. gada līdz 2021. gadam palielinājās no 289,6 tūkstošiem ha līdz 291,5 tūkstošiem ha. Vidēji 87% no šīm platībām ir pilnībā sertificētas. Līderis bioloģiskās lauksaimniecības platību jomā ir Vidzemes plānošanas reģions (38% 2021. gadā), kam seko Latgales plānošanas reģions (33%). Madonas un Cēsu novados ir plašākās bioloģiskās lauksaimniecības teritorijas pašvaldību griezumā. Zemgales plānošanas reģionā to apjoms ir salīdzinoši zemāks. Lielākais platību pieaugums kopš 2019. gada noticis Ludzas un Madonas novados, bet sarukums - Ventspils un Aizkraukles novados. RPR VPR KPR ZPR LPR 0 30000 60000 90000 120000 ha 2019 2020 2021 2021 2020 2019 0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 ha Reģionālie rādītāji 4.8. attēls. Bioloģiski sertificētās LIZ platības pašvaldībās 2021. gadā, ha 4.7. attēls. Bioloģiski sertificētās LIZ platības plānošanas reģionos, ha
Reģionālie rādītāji 4.3. Secinājumi un rekomendācijas Raugoties uz apskatītajiem meža rādītājiem klimata kontekstā, būtiski ir saprast, ka ne meža platība, ne mežaudžu platības un krājas pieaugums vien neparāda pilnvērtīgu ainu novadā, pilsētā vai plānošanas reģionā, jo šie rādītāji neatspoguļo kopējo meža spēju oglekli piesaistīt, koksnes pieaugums nav vienīgais faktors, kas nosaka oglekļa bilanci. Meža platība statistiski ietver arī izcirtumus, jaunaudzes, meža infrastruktūras objektus, lauces, purvus un citus, savukārt mežaudžu platības pieaugums var notikt arī uz iepriekš īstenotas kailcirtes rēķina un mežaudžu krāja ataino vien krājas situāciju mežaudzēs, ne visās meža zemes platībās. Pašvaldību pārziņā ir to īpašumā esošās meža zemes pārvaldība, kas rada iespēju uzlabot pilsētas vai novada sniegumu attiecībā uz klimata krīzes mazināšanu, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dzīves vides, atpūtas iespēju uzlabošanu iedzīvotājiem. Tirgus situācija nosaka to, ka ir liels spiediens uz valsts kopējo meža resursu izmantošanu pēc iespējas intensīvāk. Pašvaldībām ir iespēja savu meža zemju resursu pārvaldību īstenot tā, lai kaut nedaudz kompensētu šo nacionālo kontekstu, uzlabojot kopējo situāciju oglekļa piesaistē. Tas nozīmē samazināt ciršanas apmērus līdz nepieciešamajam minimumam, uzturot nesafragmentētas meža teritorijas un ļaujot kokiem sasniegt lielāku vecumu, pretstatā tam, kā to darītu situācijā, ja meža resursi tiek pārvaldīti, balstoties tikai uz tiešā ekonomiskā ienesīguma apsvērumiem. Vienlaikus pašvaldībām būtu strikti jāierobežo zemes lietošanas maiņa no meža zemes uz kādu citu, pieļaujot to tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, kritiski svarīgas infrastruktūras darbības nodrošināšanai vai sabiedrības drošības vajadzībām. Teju visās pašvaldībās eksistē degradētas vai neizmantotas teritorijas vai apbūves teritorijas ar graustiem, kas izmantojamas industriālajiem, komerciālajiem vai apbūves mērķiem. Starp valstspilsētām ar pozitīvākajiem rādītājiem izceļas Jūrmala, kurai rekomendējams šo pilsētas bagātību novērtēt un uzturēt. Savukārt Rēzekne uz citu valstspilsētu fona izceļas ar zemāko meža platības īpatsvaru (tuvu 0%), arī Liepājā ir relatīvi zems meža platības īpatsvars un arī mazs mežaudžu platības pieaugums. Attiecīgi Liepājas pašvaldībai rekomendējams tai piederošajos mežos īstenot saudzīgu apsaimniekošanas praksi, kas veicinātu gan uztvertā oglekļa saglabāšanu mežā, oglekļa piesaisti, gan bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu apstākļu uzturēšanu. Bioloģiskās lauksaimniecības teritoriju platības periodā no 2019. līdz 2022. gadam ir nedaudz pieaugušas, īpaši Vidzemes un Latgales plānošanas reģionos. Bioloģiskās lauksaimniecības nozarē rekomendējami šādi pasākumi: Paplašināt atbalstu bioloģiskajai zemkopībai Kopējās lauksaimniecības politikas ietvars. Veicināt bioloģiski vērtīgo pļavu apsaimniekošanu. Paaugstināt pieprasījumu pēc bioloģiskās lauksaimniecības produktiem, uzlabojot to pieejamību tirdzniecības ķēdēs un piemērojot zaļo iepirkumu. Turpināt uzsāktās bioreģionu veidošanas iniciatīvas.
Piezīmes [1] Jēdziens "meža platība" šajā kontekstā tiek lietots kā sinonīms terminam "meža zeme", kurā atbilstoši nacionālajai definīcijai tiek ietverts mežs (kas ietver mežaudzes, iznīkušas audzes, degumus, vējgāzes un izcirtumus), zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. [2] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START/MEP061PC/ [3] Mežaudze ir mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu jeb, vienkāršoti izsakoties, mežs, kurā aug koki. [4] Valsts Meža dienesta statistikas dati: https://www.vmd.gov.lv/lv/meza-statistikas-cd [5] https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu [6] Rēzeknē mežu platības īpatsvars ir 0%. Pēc pašvaldības ziņojuma par esošo situāciju Rēzeknē meža platība ir 2 ha (skat. 93. lpp.).: https://rezekne.lv/wp-content/uploads/2023/03/Rezeknes_pasreizeja_situacija_2023.pdf [7] https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu [8] https://silava.lv/petnieciba/nacionalais-meza-monitorings [9] Tas, kurā brīdī notvertais ogleklis faktiski atgriežas atmosfērā, ir atkarīgs no iegūtās koksnes izmantošanas veida, taču kopējā emisiju inventarizācijā tas netiek ņemts vērā uzticamu datu trūkuma dēļ. [10] https://www.nature.com/articles/nature07276 Reģionālie rādītāji