Starp novadiem 2023. gada sākumā vislielākais elektrotransporta uzlādes staciju skaits, pirmās piecas vietas, bija Ogres novadā (9), Dienvidkurzemes novadā (8), Mārupes novadā (8), Talsu novadā (7) un Tukuma novadā (7). Ādažu, Līvānu, Olaines, Preiļu, Rēzeknes, Saulkrastu, Valkas un Varakļānu novados katrā bija tikai pa vienai uzlādes stacijai. Rēķinot uzlādes pieslēgumvietu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem 2023. gadā, pirmās piecas vietas, bija Varakļānu novadam (1,01), kas skaidrojams ar novada mazo izmēru un relatīvi mazo iedzīvotāju skaitu, Mārupes novadam (0,78), Dienvidkurzemes novadam (0,73), Smiltenes (0,67) un Ventspils novadam (0,57). Vismazāk pieslēgumvietu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, pēdējās piecas vietas, bija Rēzeknes novadam (0,1), Gulbenes novadam (0,11), Ādažu novadam (0,13), Olaines novadam (0,15) un Preiļu novadam (0,19). Valstspilsēta ar ievērojami lielāko elektrotransporta uzlādes staciju skaitu ir Rīga (87), pārējām pilsētām to skaits ir krietni mazāks, ar vismazāko skaitu Rēzeknē - tikai 2 uzlādes stacijas. Taču attiecībā uz uzlādes pieslēgumvietu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem pirmajā vietā ierindojas Ventspils (0,88), kam seko Liepāja (0,51), Jūrmala (0,47) un Rīga tikai ceturtajā vietā (0,43). Viszemākais rādītājs ir Rēzeknei (0,23). 2023. gada sākumā vislielākais elektrotransporta uzlādes staciju skaits ar ievērojamu izrāvienu bija Rīgas plānošanas reģionā (114), otrajā vietā bija Kurzemes plānošanas reģions (47), kam sekoja Vidzemes plānošanas reģions (39). Vismazākais uzlādes staciju skaits bija Zemgales plānošanas reģionā (26) un Latgales plānošanas reģionā (22). Tomēr, salīdzinot elektrotransporta uzlādes pieslēgumvietu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem starp plānošanas reģioniem, ir redzama citāda, ievērojami līdzsvarotāka situācija. Vislielākais pieslēgumvietu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir Kurzemes plānošanas reģionā (0,51), otrajā vietā ir Rīgas plānošanas reģions (0,42), tikai nedaudz mazāk ir Vidzemes plānošanas reģionā (0,41). Tam seko Zemgales plānošanas reģions (0,33) un Latgales plānošanas reģions (0,27). Uzlādes staciju skaits RPR 45.97% VPR 15.73% KPR 18.95% ZPR 10.48% LPR 8.87% RPR 0,422 VPR 0,405 KPR 0,51 ZPR 0,333 LPR 0,269 Skaits uz 1000 iedz. 3.30. attēls. Elektroauto uzlādes staciju skaits plānošanas reģionos 2023. gada sākumā Reģionālie rādītāji
3.3.1. AER siltumenerģijas ražošanā 2022. gadam AER īpatsvars siltumenerģijas ražošanā Latvijā bija 64,4%, kopš 2019. gada tas pieaudzis par 10 procentpunktiem. AER īpatsvars pieaudzis visos plānošanas reģionos. Rīgas plānošanas reģionā ir zemākais AER īpatsvars %, taču tiek saražots lielākais AER siltumenerģijas daudzums. Latgales plānošanas reģionā ir otrs zemākais AER īpatsvars, taču tas būtiski pieaudzis četru gadu laikā līdz 70,4%. Siltumenerģijas ražošanas profili gan plānošanas reģionu, gan valstspilsētu un novadu salīdzinājumā ir ļoti atšķirīgi – to ietekmē gan iedzīvotāju skaits, gan apdzīvoto vietu struktūra un vēsturiskā infrastruktūras attīstība. Rīga, Daugavpils un Rēzekne ir valstspilsētas ar augstāko fosilās enerģijas izmantošanas īpatsvaru, kas būtiski ietekmē arī plānošanas reģionu rādītājus. AER īpatsvara un saražotā apjoma izteiksmē vērienīgākais pieaugums 2022. gadā noticis Daugavpilī, kas ar 63,9% AER īpatsvarā apsteigusi Jūrmalu. Vidzemes plānošanas reģionā ir lielākais skaits (7) novadu, kurā siltumenerģijas ražošanā 100% izmantots AER. Līderi saražotā apjoma ziņā ir Madonas un Smiltenes novadi. Kurzemes plānošanas reģionā vadošais ir Saldus novads un valstspilsētas. Zemgales plānošanas reģionā Jelgavā tiek saražots lielākais AER siltumenerģijas daudzums, savukārt Aizkraukles novadā 2022. gadā sasniegts būtiskākais pieaugums. Izņemot valstspilsētas, Latgales plānošanas reģiona novados ir salīdzinoši augstākais AER īpatsvars. Rīgas plānošanas reģionā vairākos Pierīgas novados arvien dominē fosilais kurināmais, nozīmīgākais AER siltumenerģijas apjoma kāpums noticis Siguldā 2021. gadā, savukārt Ropažos AER izmantošana būtiski samazinājusies. Vērtējot kopējos saražotās AER siltumenerģijas apjomus, jāņem vērā, ka lielāks saražotais apjoms atsevišķos novados vai valstspilsētās pamatā nozīmē labāk attīstītu centralizētās siltumapgādes sistēmu (vairāk pieslēgumu) vai lielāku iedzīvotāju skaitu (vairāk lietotāju), taču vienlaikus atsevišķos gadījumos tas var vēstīt arī par mazāk efektīvām siltumtrasēm un/vai lielākiem siltuma zudumiem nenosiltinātās ēkās. Tādējādi šis rādītājs jāvērtē kontekstā ar citiem faktoriem, tostarp SEG un biomasas CO2 apjomu un enerģijas gala patēriņu. Pēdējās desmitgadēs AER īpatsvara pieaugumu siltumenerģijas ražošanā Latvijā būtiski veicināja ES fondu atbalsts centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizācijai [13]. Augsto dabasgāzes cenu dēļ 2022. gadā tika piešķirts papildus publiskais finansējums augstas gatavības projektu īstenošanai pašvaldībās, tāpēc 2023. gada un nākamo gadu statistikā prognozējams tālāks AER īpatsvara pieaugums. Siltumapgādes dekarbonizācijai tiek rekomendēta CSA modernizācija un paplašināšana, kā arī atlikumsiltuma izmantošana. Jāuzlabo ēku energoefektivitāte, plašāk jāizmanto siltumsūkņi, saules un ģeotermālā enerģija. Ņemot vērā kurināmās koksnes prioritāro lomu AER īpatsvara nodrošināšanā, būtiski ir biomasas kurināmā ieguves ilgtspējas kritēriji un gaisa kvalitātes mērķi [14]. 3.3. Secinājumi un rekomendācijas Reģionālie rādītāji
Elektroapgādes sistēmas izmaiņu galvenais faktors ir izkliedētās ģenerācijas attīstība. Jaunu vēju un saules parku izvietojums būtiski mainīs vairāku novadu elektroenerģijas ražošanas profilu. Jau 2023. gada datos būs saskatāms izteiktāks Ventspils novada Tārgales vēja parka devums, tāpat arī vairāku jaunatklāto lielmēroga saules staciju darbība. Vēja nozarē projektu attīstība notiek lēnāk, tāpēc pirmais izrāviens vērojams saules enerģijas jomā. Pēc hidroenerģijas nākamo vietu ieņem biomasas elektroenerģija. Tā kā koksnes produktu vērtība mainās un aug pieprasījums ārpus enerģētikas sektora, paredzams, ka to izmantošana nākotnē kļūs mazāk ekonomiski izdevīga, tāpēc nav gaidāms ražošanas jaudu pieaugums. Savukārt biogāzes elektroenerģijas apjoms pēdējos gados jau krities, šī tendence turpināsies, notiks arī plašāka staciju pielāgošana biometāna ražošanai. Hidroenerģijas jomā nav skaidra valsts politika mazo HES turpmākajā darbībā, daudzviet rekomendēta to nojaukšana, lai atbrīvotu upes no šķēršļiem. Vēja un saules projektu attīstībā būtiski ir dažādi telpiski faktori, īpaši tīklu infrastruktūra un teritorijas piemērotība no dabas aizsardzības un ainavu uztveres perspektīvas. Latvijā ir nesen noslēgušies vai uzsākti vairāki ietekmes uz vidi novērtējuma procesi, jauni vēja parki gaidāmi Ventspils, Dienvidkurzemes, Saldus, Kuldīgas, Talsu, kā arī Jelgavas, Valmieras un Rēzeknes novados. Ilgtspējas kritēriju un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā būtiska ir dažādu plānošanas un pārvaldības līmeņu sadarbība. Reģionu, novadu un valstspilsētu AER elektroenerģijas ražošanas profili ir ļoti dažādi. Saules enerģijas jomā šo rādītāju ierobežo datu trūkums par saražoto un pašpatērēto elektroenerģiju, kas netiek nodota tīklā. Šajā rādītājā netiek ieskaitīta arī mikroģenerācija privātā sektorā, kas 2022. gadā būtiski pieauga un pārsniedz komercsektorā saražoto. Pilsētās būtu nepieciešama plašāka saules enerģijas izmantošana, saules paneļus uzstādot uz ēku jumtiem, kā arī energokopienu izveide. 3.3.2. AER elektroenerģijas ražošanā Reģionālie rādītāji
Ir novērojama pozitīva tendence, ka pēdējos gados Latvijā ir strauji pieaudzis reģistrēto vieglo nulles emisiju automobiļu skaits, turklāt redzams, ka pieauguma ātrums kāpj, to atspoguļo arī īpatsvara pieaugums no visiem vieglajiem automobiļiem. Rīgas plānošanas reģions un atsevišķas tajā ietilpstošās pašvaldības izceļas ar ievērojami lielāku elektroauto absolūto skaitu, kā arī īpatsvaru no visiem vieglajiem automobiļiem, kas, saistāms ar to, ka juridiskajām personām piederošie auto statistiski tiek pieskaitīti Rīgai, kā arī ar Rīgas reģiona relatīvi labākajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībās ir ievērojami attīstītāka elektrotransporta uzlādes infrastruktūra nekā citviet Latvijā, lai gan elektroauto īpatsvars no visiem vieglajiem automobiļiem pagaidām ir starp zemākajiem Latvijā. Latgales pašvaldībās ir gan zemākais elektroauto īpatsvars, gan arī vismazāk attīstītākā uzlādes infrastruktūra, negatīvi izceļas Rēzeknes valstspilsēta ar sevišķi zemiem rādītājiem. Atsevišķas pašvaldības izceļas ar pozitīviem rādītājiem - Mārupes novads ar augsto elektroauto īpatsvaru un arī pieslēgumvietu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem. Arī Jūrmalas valstspilsēta un Ropažu novads izceļas pozitīvi ar augsto elektroauto īpatsvaru. Nozīmīgu pozitīvu ieguldījumu elektroauto skaita pieaugumā ir devuši uzņēmumu auto, kas veido gandrīz pusi no visiem valstī reģistrētajiem elektroauto. Tas ir labs rādītājs, jo attiecībā uz visiem vieglajiem autotransportlīdzekļiem neatkarīgi no enerģijas avota veida, juridiskajām personām piederošo auto īpatsvars ir tikai 10% [14]. Valsts pārvaldes īpašumā esošo elektroauto skaits ir niecīgs un to pieaugums arī neatspoguļo kopējo pieauguma kāpumu pēdējos gados. Tas iezīmē lielu potenciālu pašvaldībām veicināt transporta nozares dekarbonizāciju, veidojot elektrificētu pašvaldības autoparku, ko var panākt, izmantojot arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Vienlaikus pašvaldību rīcībā ir arī citi rīki, lai veicinātu nulles emisiju transporta attīstību savā teritorijā: Konkrēta mērķa nospraušana, piemēram, elektroauto īpatsvara pieaugumam, kas būtu augstāks par prognozēto bāzes scenāriju. Bezemisiju zonas ieviešana pilsētu centros. Uzlādes infrastruktūras plāna izstrāde, kas tiek atjaunota ik pēc 2-5 gadiem. Privāto infrastruktūras attīstītāju atbalstīšana, atvieglojot administratīvas procedūras vai radot ekonomisku stimulu, piemēram, apmaksājot pieslēguma uzturēšanas izmaksas pirmos divus gadus. Iedzīvotāju stimulēšana ieviest mājas uzlādes risinājumus, piemēram, sniedzot finansiālu atbalstu instalācijai vai pašu uzlādes staciju iegādei. Sabiedrības izglītošana par transporta dekarbonizācijas ieguvumiem un nepieciešamību (tai skaitā, piemēram, diskusiju, hakatonu organizēšana, skolu konkursi). 3.3.3. Autotransporta elektrifikācija Reģionālie rādītāji
Piezīmes [1] https://data.stat.gov.lv:443/sq/18757 [2] Share of energy from renewable sources [NRG_IND_REN__custom_7551566] [3] https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review?year=2022&month=13 [4] https://data.stat.gov.lv:443/sq/18761 [5] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENA/ENA040/ [6] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/preses-relizes/14283-atjaunigo-energoresursu-paterins- 2022-gada [7] https://sadalestikls.lv/lv/elektroapgades-apskats [8] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/publikacijas-un-infografikas/19218-sarazota- elektroenergija-2022?themeCode=EN [9]https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Dokumenti/energoefektivitate/DP_e nergijas_un_ricibas_plans_2021-2027.pdf [10] https://www.em.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans [11] https://likumi.lv/ta/id/327053-par-transporta-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam [12] https://www.csdd.lv/transportlidzekli/transportlidzeklu-dati-gadu-sakuma [13] https://www.zalabriviba.lv/centralizeta-siltumapgade-es-investiciju-nozime/ [14] https://www.zalabriviba.lv/centralizeta-siltumapgade-ir-risinajums-dekarbonizacijai-energoapgades-drosibai- un-letakai-siltumenergijai/ [15] https://www.csdd.lv/transportlidzekli/transportlidzeklu-dati-gadu-sakuma Reģionālie rādītāji
- Zemes lietojuma rādītāji Reģionālie rādītāji Klimata mērķu sasniegšanas kontekstā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors (ZIZIMM) ir īpašs, jo ne tikai rada SEG emisijas, bet var vienu no šīm gāzēm - oglekļa dioksīdu - piesaistīt, tādējādi sniedzot pozitīvu ietekmi uz kopējo SEG emisiju bilanci. Šajā kontekstā meža sektors Latvijai ir sevišķi nozīmīgs, jo ir galvenais oglekļa piesaistītājs. Latvijā mežu platības [1] īpatsvars no sauszemes platības laikā no 2019. līdz 2021. gadam ir bijis nemainīgi 47%,
- gadā tam palielinoties līdz 48% [2]. Savukārt Latvijā kopējā mežaudžu [3] platība [4] laika posmā no 2019. gada līdz 2022. gadam ir pieaugusi katru gadu par vidēji 22 tūkstošiem hektāru gadā, tomēr šajā laika posmā ir vērojama tendence katru gadu mežaudžu platības pieaugumam samazināties. Latvijas kopējā mežaudžu krāja, jeb stumbru koksnes daudzums (tilpumu summa) uz vienu mežaudzes hektāru, ir pieredzējusi nelielas svārstības, 2019. gadā šim rādītājam esot 2010 m3/ha, bet 2022. gadā sasniedzot 2013 m3/ha. Vienlaikus uzskaitītā meža neto CO2 piesaistes vērtība Latvijā turpina sarukt [5]. 4.1. Mežu īpatsvars, mežaudžu platības un krājas izmaiņas 4.1.1. Meža platības īpatsvars plānošanas reģionos un pašvaldībās Starp plānošanas reģioniem vislielākais meža platības īpatsvars ir Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā ar 53%
- gadā. Iepriekšējos gados šis radītājs bijis nemainīgs, vienīgi 2019. gadā tas bija zemāks - 52%. Kurzemes plānošanas reģions ir otrajā vietā, 2022. gadā meža platības īpatsvaram sasniedzot 52%. Apskatīto četru gadu griezumā vērojama tendence šim rādītājam nedaudz pieaugt. Trešajā vietā ir Rīgas plānošanas reģions ar 51%
- gadā. Arī šajā reģionā apskatītajā laika periodā vērojama tendence meža platības īpatsvaram nedaudz pieaugt. Latgales un Zemgales plānošanas reģionu teritorijās meža platību īpatsvars no sauszemes platības ir ievērojami zemāks - Zemgales plānošanas reģionā visos četros gados šis rādītājs ir bijis nemainīgs, 41%. Viszemākais rādītājs ir Latgales plānošanas reģionā, 2022. gadā meža platību īpatsvaram esot 39%. Tomēr apskatītā laika perioda griezumā šim rādītājam ir tendence nedaudz palielināties. 50 40 30 20 10 0 RPR VPR KPR ZPR LPR 50 50 51 51 52 53 53 53 51 51 52 52 41 41 41 41 38 38 39 39 % 2019 2020 2021 2022 4.1.attēls. Meža platības īpatsvars plānošanas reģionos, %
Reģionālie rādītāji Reģionālie rādītāji Atsevišķu novadu griezumā 2022. gadā visaugstākais meža platības īpatsvars, pirmās piecas vietas, ir Ventspils novadam (67%), Ropažu novadam (66%), Valkas novadam (62%), Alūksnes novadam (61%) un Olaines novadam (60%). Viszemākais rādītājs 2022.gadā, pēdējās piecas vietas, ir Varakļānu novadam (22%), Jelgavas novadam (29%), Dobeles novadam (30%), Preiļu novadam (31%) un Līvānu novadam (31%). No valstspilsētām visaugstākais meža platības īpatsvars 2022.gadā ir Jūrmalai ar 48%, kas ir krietni vairāk nekā citām pilsētām. Viszemākais meža platības īpatsvars ir Rēzeknē, kur tas ir tuvu 0%, un Jelgavā un Liepājā ar 20%. 4.1.2. Mežaudžu platības izmaiņas plānošanas reģionos un pašvaldībās Attiecībā uz mežaudžu platības izmaiņām kopumā vislielākais mežaudžu platību pieaugums laikā no 2019. līdz 2022. gadam ir vērojams Latgales plānošanas reģiona teritorijā, vidēji gadu no gada tas ir bijis 8825 ha. Vidzemes plānošanas reģionam ir otrs augstākais rādītājs ar vidējo mežaudžu platības pieaugumu apskatītajā laika posmā katru gadu 7511 ha. Pārējiem trim plānošanas reģioniem šis rādītājs ir ievērojami zemāks. Kurzemes plānošanas reģionā vidējais mežaudžu platības pieaugums katru gadu bijis 3160 ha, ar kopējo tendenci samazināties. Zemgales plānošanas reģiona teritorijā šis rādītājs ir bijis ļoti svārstīgs, 2019. gadā mežaudžu platībai pieaugot par 4968 ha, taču jau nākamajā, 2020. gadā, tās kopējai platībai samazinoties par -1564 ha. Nākamajos divos gados atkal vērojams pieaugums – 2021. gadā neliels, taču 2022.gadā jau lielāks (1663 ha). Vismazākais mežaudžu platības pieaugums apskatītajā laika posmā ir bijis Rīgas plānošanas reģionā (vidēji katru gadu 1216 ha). 2022 2021 2020 2019 20 30 40 50 60 70 ha 4.2.attēls. Meža platības īpatsvars pašvaldībās, ha