Ziņojums izstrādāts Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” aktivitātes “Reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēmas izstrāde, lai veicinātu reģionālo klimata pārmaiņu politikas plānošanu un ieviešanu” ietvaros. 2023. gada decembris Reģionālie klimata pārmaiņu rādītāji Krista Pētersone, Maksis Apinis, Jānis Brizga
Reģionālie rādītāji Saturs Saīsinājumi 4 1. Ievads 5 1.1. Klimata un enerģētikas politikas konteksts 6 1.2. Reģionālo klimata pārmaiņu rādītāju datu avoti un metodoloģija 9 2. SEG emisiju rādītāji 16 2.1. SEG emisijas Latvijā 17 2.1.1. SEG emisijas plānošanas reģionos un pašvaldībās 19 2.2. Enerģētikas sektora emisijas 23 2.2.1 Enerģētikas sektora SEG emisijas plānošanas reģionos un pašvaldībās 25 2.2.2. Enerģētikas nozaru apakšsektora emisijas 26 2.2.3. Rūpniecības nozaru, būvniecības un pakalpojumu apkašsektora emisijas 28 2.2.4. Mājsaimniecību apakšsektora emisijas 29 2.2.5. Transporta apakšsektora emisijas 32 2.3. Lauksaimniecības sektora emisijas 35 2.3.1. Lauksaimniecības sektora emisijas plānošanas reģionos un pašvaldībās 35 2.4. Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektora emisijas 37 2.4. Atkritumu apsaimniekošanas sektora emisijas 38 2.5.1. Atkritumu apsaimniekošanas sektora emisijas plānošanas reģionos un pašvaldībās 38 2.6. Secinājumi un rekomendācijas 41 3. AER energoapgādē un transporta elektrifikācijas rādītāji 45 3.1. AER siltumenerģijas ražošanā 46 3.1.1. AER siltumenerģija plānošanas reģionos un pašvaldībās 46 3.2. AER elektroenerģijas ražošanā 54 3.2.1. AER elektroenerģija plānošanas reģionos un pašvaldībās 55 3.2.2. Elektroenerģijas ražošana pēc AER veida 60
Reģionālie rādītāji 3.3. Autotransporta elektrifikācija 65 3.3.1. Nulles emisiju auto skaits un īpatsvars plānošanas reģionos un pašvaldībās 65 3.3.2. Elektrotransporta uzlādes vietu skaits plānošanas reģionos un pašvaldībās 67 3.3. Secinājumi un rekomendācijas 69 4. Zemes lietojuma rādītāji 73 4.1. Mežu īpatsvars, mežaudžu platības un krājas izmaiņas 73 4.1.1. Meža platības īpatsvars plānošanas reģionos un pašvaldībās 73 4.1.2. Mežaudžu platības izmaiņas plānošanas reģionos un pašvaldībās 74 4.1.3. Mežaudžu krāja plānošanas reģionos un pašvaldībās 76 4.1.5. Oglekļa piesaiste Latvijas mežos 76 4.2. Bioloģiskās lauksaimniecības teritoriju platības 78 4.3. Secinājumi un rekomendācijas Ziņojuma salikumā izmantotas fotogrāfijas no momenti.lv
AER atjaunīgie energoresursi (biomasa, biogāze, hidroenerģija, vēja enerģija, saules enerģija) CO dažādu siltumnīcefekta gāzu masa, izteikta CO2 masas vienībās, piemērojot katras gāzes emisiju faktoru. Emisiju aprēķiniem CO2 ekvivalentos ir izmantoti globālos sasilšanas potenciāli: CO2 -1; CH4 - 28; N2O - 265. CRF kopējais ziņošanas formāts SEG inventarizācijā CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija CSP Centrālā statistikas pārvalde ETS Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēma F-gāzes Fluorētās SEG (fluorogļūdeņraži (HFC) un sēra heksafluorīds (SF6)) emisijas GWh gigavatstunda HES hidroelektrostacija KEM Klimata un enerģētikas ministrija LIZ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme LVĢMC Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs NEKP2030 Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam NIZ Nacionālais inventarizācijas ziņojums par siltumnīcefekta gāzu emisijām Latvijā SEG siltumnīcefekta gāzes VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VES vēja elektrostacija ZIZIMM zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība RPR Rīgas plānošanas reģions VPR Vidzemes plānošanas reģions KPR Kurzemes plānošanas reģions ZPR Zemgales plānošanas reģions LPR Latgales plānošanas reģions 2e Saīsinājumi Reģionālie rādītāji
- Ievads Centrālā statistikas pārvalde 2023. gadā ir sagatavojusi un publicējusi datu kopas par Latvijas reģionālajiem klimata pārmaiņu mazināšanas rādītājiem, kas pirmo reizi ļauj izsekot dažādu sektoru SEG emisiju apjomam un atjaunīgās enerģijas īpatsvaram visos novados un valstspilsētās. SEG nacionālās inventarizācijas un enerģētikas statistikas dati pašvaldību teritoriju griezumā ir neaizvietojams informācijas resurss enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas plānošanā un monitoringā. Reģionālie klimata radītāji izmantojami, lai veidotu pašvaldību individuālos SEG emisiju un energosistēmas profilus, kā arī salīdzinātu dažādu teritoriju situācijas, prioritātes un attīstības tendences gan reģionālā, gan nacionālā mērogā. Šī ziņojuma mērķis ir iepazīstināt plašāku auditoriju ar jauno reģionālo klimata pārmaiņu rādītāju klāstu, datiem un pielietojumu, informēt par esošo situāciju pašvaldībās un ieteikt vēlamos rīcības virzienus dažādos sektoros saistībā ar Latvijas noteiktajiem klimata politikas mērķiem. Ziņojums sniedz vispārēju ieskatu rādītāju saturā un reģionālajās atšķirībās nolūkā veicināt datu kopu izmantošanu politikas veidošanā un pētniecībā, kā arī veikt rādītāju detalizētāku analīzi no izvēlētās teritoriālās vai tematiskās perspektīvas. Reģionālie rādītāji raksturo 7 valstspilsētu un 36 novadu pašvaldību teritorijas, kā arī 5 plānošanas reģionus atbilstoši 2021. gadā apstiprinātajam administratīvi teritoriālajam dalījumam. SEG emisiju dati pieejami par 2020. gadu un 2021. gadu, balstoties uz jaunākajiem SEG nacionālās inventarizācijas rezultātiem. Savukārt dati par atjaunīgajiem energoresursiem siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā par laikposmu no 2019. gada līdz
- gadam. Klimata pārmaiņu rādītājos iekļauti arī dati par elektroauto skaitu un uzlādes infrastruktūru, kā arī dati par koksnes krāju un meža zemes un bioloģiskās lauksaimniecības teritoriju platībām. Latvijā RPR VPR KPR ZPR LPR 0 1000 2000 3000 4000 5000 6000 7000 kg CO2 ekv./iedz. Enerģētika Rūpnieciskie procesi Lauksaimniecība Atkritumi Latvijā uz 1 iedzīvotāju SEG emisiju apjoms
- gadā bija 5430 kg CO2e. Augstākais rādītājs ir Kurzemes plānošanas reģionā, bet zemākais - Rīgas plānošanas reģionā, kur rodas lielākais kopējais SEG emisiju apjoms (36%). Reģionālie rādītāji 1.1. attēls. SEG emisijas uz 1 iedzīvotāju plānošanas reģionos, kg CO2e/iedz.
Klimata un enerģētikas politikas mērķi arvien izteiktāk caurvij visas ekonomikas, sabiedrības un vides pārvaldības jomas. ES un arī Latvijas ilgtermiņa mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam, nodrošinot, ka kopējās SEG emisijas nepārsniedz to piesaisti. Klimata pārmaiņu ierobežošanai saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Eiropas Klimata likumu ir nepieciešama strauja SEG emisiju ierobežošana visos ekonomikas sektoros. Ir jāīsteno gan jauni daudzlīmeņu pārvaldības modeļi, gan jāpanāk daudz plašāks sabiedrības atbalsts, līdzdalība un dažādu ieinteresēto pušu sadarbība. 2020. gadā tika apstiprināts Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. -2030. gadam (NEKP2030) [2]. Plāna izstrādē tika veikta līdz šim vērienīgākā enerģētikas un klimata politiku mērķu un darbības virzienu izvērtēšana un koordinācija sadarbībā ar ministrijām un citām iesaistītajām pusēm. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina SEG emisiju samazinājums par 17%, salīdzinot ar 2005. gadu, sektoros ārpus ES Emisiju tirdzniecības sistēmas. TPēc CSP reģionālo klimata pārmaiņu rādītāju datiem 2021. gadā kopējās SEG emisijas, neskaitot nesadalītās emisijas, tostarp ZIZIMM sektoru, bija 10233,6 kt CO2e. Reģionālo SEG emisiju rādītāju summārā vērtība atšķiras no nacionālās SEG inventarizācijas datiem, kur “2021.gadā Latvijas SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM, ieskaitot netiešās CO2 emisijas, bija 10738,12 kt CO2e” [1]. CSP izstrādātājos reģionālajos nav iekļauti SEG emisiju dati par kurināmā difūzijām emisijām, dzelzceļu, vietējo aviāciju, militāro darbību un robežsardzi, kā arī F-gāzu emisijas no produktu izmantošanas. Turpmākajās ievada sadaļās sniedzam pārskatu par klimata politikas ietvaru un mērķiem, kas atbilst reģionālo rādītāju tematiem (SEG emisijām, AER izmantošanu, nulles emisiju transportu, zemes lietojumu). Balstoties uz CSP metodoloģijas dokumentāciju un statistikas datubāzu metadatiem, ziņojumā iekļauts arī galveno rādītāju apraksts. Ziņojuma saturu veido 3 galvenās nodaļas: SEG emisiju rādītāji, AER energoapgādē un transporta elektrifikācijas rādītāji, kā arī zemes lietojuma rādītāji. Katras nodaļas esošās situācijas aprakstā veikts plānošanas reģionu un pašvaldību rādītāju salīdzinājums, bet noslēgumā sniegtas rekomendācijas. 1.1. Klimata un enerģētikas politikas konteksts Reģionālie rādītāji
NEKP2030 definēti mērķi un pasākumi piecās enerģētikas savienības dimensijās: (1) dekarbonizācija, (2) enerģētiskā drošība, (3) energoefektivitāte, (4) iekšējais enerģijas tirgus, kā arī (5) pētniecība, inovācija un konkurētspēja. Līdztekus NEKP2030 izstrādāts arī informatīvais ziņojums “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam"[3]. 2023. gada nogalē sagatavots aktualizēts NEKP2030 projekts. Gan NEKP2030, gan ilgtermiņa stratēģijas sagatavošanu katrā ES dalībvalstī nosaka Regula 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību [4]. Pēdējos gados ES ir notikusi vērienīga klimata un enerģētikas politikas ietvara pārskatīšana, pilnveidojot regulas un direktīvas saskaņā ar “Gatavi mērķrādītājam 55%” pakotni, kā arī RePowerEU plānu atkarības mazināšanai no Krievijas energoresursiem [5][6]. Pārskatot atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes un SEG emisiju samazināšanas tiesību aktus ES mērogā, ir noteikti augstāki mērķi, kas saistoši arī Latvijai. 2023. gada vasarā tika apstiprināts Informatīvais ziņojums par Latvijas SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes saistību izpildi 2022. gadā [7]. Latvijā tiek veikts ikgadējais nacionālais SEG monitorings un katru otro gadu tiek sagatavotas SEG prognozes par diviem scenārijiem: (1) ar esošajiem SEG samazinošiem pasākumiem un (2) ar papildu papildu pasākumiem, kuru īstenošana vēl nav uzsākta vai tiek vēl plānota. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem attiecas uz ZIZIMM sektoru, kurā pēc jaunāko prognožu datiem periodā no 2026. gada līdz 2030. gadam būs nepieciešami papildus pasākumi SEG emisiju samazināšanai un CO2 piesaistes palielināšanai atbilstoši ZIZIMM regulā noteiktajām uzskaites un ziņošanas saistībām. Šajā ziņojumā apskatīto klimata rādītāju fokuss ir NEKP2030 dekarbonizācijas dimensija – SEG emisiju samazināšana dažādos sektoros un atjaunīgās enerģijas īpatsvara paaugstināšana, tostarp arī transporta elektrifikācija. Viens no būtiskākajiem mērķiem ir ES Saistību pārdales regulā ietvertais pienākums līdz 2030. gadam samazināt ES ETS neiekļauto sektoru (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) emisijas – Latvijai saistošs SEG samazināšanas 2030. gada mērķis ir - 17%, salīdzinot ar 2005. gadu [8]. Līdz ar ES Atjaunīgās direktīvas pārskatīšanu dalībvalstīm līdz 2030. gadam enerģijas ES galapatēriņā būs jānodrošina vismaz 42.5% AER īpatsvars, tiecoties uz 45%, kā arī būtiski jāsamazina transporta sektora emisijas. Atjauninātajā NEKP2030 projektā iekļautais AER 2030. gada mērķis ir paaugstināts no 50% uz 57% īpatsvaru, kā arī izstrādē ir galveno SEG emisiju sektoru mērķa scenāriji [9] . Gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas un transporta nozaru attīstīību ietekmēs plānā piedāvātie pasākumi, par kuriem diskusijas ar iesaistītajām pusēm notiks 2024. gada pirmajā pusē. Reģionālie rādītāji
- gadā noslēdzās administratīvi teritoriālā reforma, kas mainīja gan atsevišķu plānošanas reģionu, gan novadu robežas un pārvaldības modeļus. Līdz ar jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldības aktualizē to ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un programmas. Vairumā gadījumu stratēģisko mērķu un prioritāšu klāstā ietilpst arī klimata un enerģētikas politikas jautājumi, taču dokumentu detalizācija un tvērums atšķiras, jo līdz šim nacionālā līmenī iztrūkusi vienota pieeja, kā definēt un plānot pašvaldību kompetences un pienākumus kopējo rādītāju sasniegšanai. Plānošanas reģionu attīstības stratēģijām un programmām arī līdz šim bijusi svarīga koordinējoša loma, identificējot rīcības virzienus un aizsākot dažādu sadarbības projektu īstenošanu. Vairākos plānošanas reģionos jau noslēgti vai norit vairāki sadarbības projekti pašvaldību energopārvaldības sistēmu pilnveidošanai un plānošanas dokumentu izstrādei. Būtisks faktors klimata un enerģētikas politiku un pasākumu īstenošanai un monitoringam pašvaldību līmenī ir dalība Pilsētu mēru paktā, kas paredz vietējo ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu izstrādi. Reģionālie rādītāji Plānošanas reģionu atbildība Saskaņā ar vadlīnijām plānošanas reģions ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmā iekļauj reģionam vadlīnijās nosacītos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus un to sasniegšanai plānotās prioritātes un nosacījumus, kā arī paredz rīcības un pasākumus šo mērķu sasniegšanai. Pašvaldības atbildība Pašvaldība tās ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā atbilstoši plānošanas reģiona noteiktajiem mērķiem, prioritātēm un nosacījumiem iekļauj klimata pārmaiņu samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus, prioritātes, rīcības un projektus, ievērojot vadlīnijas. Lai finansētu plānošanas reģionu un pašvaldību klimata politikas mērķu sasniegšanu, tiks veidota reģionālā atbalsta programma, ko izstrādās un administrēs VARAM sadarbībā ar KEM.
- gada septembrī atkārtotai sabiedriskai apspriešanai tika nodots likumprojekts “Klimata likums” [10]. Tā mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likumprojekts pamatots ar Parīzes nolīguma saistībām saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām. Likumprojekta "Klimata likums" VI nodaļa definē plānošanas reģionu un pašvaldību atbildību klimata politikas plānošanā un īstenošanā. Tā paredz vadlīniju sagatavošanu plānošanas reģioniem un pašvaldībām, ko VARAM veiks sadarbībā ar KEM un nozaru ministrijām. Vadlīnijas iekļaus plānošanas reģioniem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus un ieteikumus to sasniegšanai, kā arī ieteikumus pašvaldībām siltumnīcefekta gāzu samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās rīcību un projektu noteikšanai un īstenošanai.
1.2. Reģionālo klimata pārmaiņu rādītāju datu avoti un metodoloģija GPE020 Siltumnīcefekta gāzu emisijas novados, valstspilsētās un plānošanas reģionos, 2020 - 2021). ENA050 Saražotā elektroenerģija no atjaunīgajiem resursiem plānošanas reģionos, novados un valstspilsētās (GWh) 2019 -2022. ENB210 Saražotās elektroenerģijas īpatsvars pēc izcelsmes veida plānošanas reģionos, valstspilsētās un novados (procentos) 2019 – 2022. TRC012 Reģistrētie transportlīdzekļi ar elektromotoriem reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā 2022 – 2023. TRC012PC Reģistrēto transportlīdzekļu ar elektromotoriem īpatsvars reģionos, valstspilsētās un novados (procentos no attiecīgajiem transportlīdzekļiem) gada sākumā – Teritoriālā vienība, Transportlīdzeklis un Laika periods. ENA060 Saražotā siltumenerģija no atjaunīgiem energoresursiem plānošanas reģionos, novados un valstspilsētās (GWh) 2019 – 2022. ENB200 Saražotās siltumenerģijas īpatsvars pēc patērētā kurināmā plānošanas reģionos, novados un valstspilsētās (procentos) 2019 – 2022. MEP061PC Mežu īpatsvars reģionos, pilsētās, novados un pagastos (procentos no sauszemes platības) – Teritoriālā vienība un Laika periods. MEO051 Inventarizēto meža zemju platību sadalījums pa zemes kategorijām reģionos, pilsētās, novados un pagastos (ha) 2021 – 2022. MEP061S Inventarizētā meža platība un mežaudžu krāja sadalījumā pa valdošajām koku sugām reģionos, pilsētās, novados un pagastos – Teritoriālā vienība, Valdošā suga, Rādītājs un Laika periods. Datubāzes tabulas oficiālajā statistikas portālā Reģionālie rādītāji SEG emisiju sektoru reģionālie rādītāji CSP datu tabula GPE020 ļauj teritoriālā griezumā noteikt rādītājus par emisijām CO2 ekvivalentos, gan vērtējot pēc iedzīvotāju skaita. Emisiju kopējais apjoms izteikts kilotonnās (kt CO2e), bet attiecībā pret iedzīvotāju skaitu kilogramos (kg CO2e/iedz.). Papildus publiskajai datu bāzei, ziņojuma izstrādē arī izmantoti dati par enerģētikas sektora apakšsektoriem, kas īpaši būtiski, lai novērtētu uz mājsaimniecību energoapgādi un transportu attiecināmās SEG emisijas. Lai veidotu priekšstatu par emisiju avotiem, kas ietekmē SEG emisiju apjomu dažādos sektoros, šajā aprakstā iekļaujam arī CSP SEG emisiju aprēķinu metodoloģiju saīsinātā formā. Tā izstrādāta, izmantojot Starptautisko metodoloģiju pilsētu un pašvaldību emisiju aprēķiniem, Latvijas nacionālo SEG inventarizācijas ziņojumu un citu valstu piemērus [11]. SEG emisijas novadu, valstspilsētu un plānošanas reģionu līmenī tiek aprēķinātas, izmantojot nacionālo SEG inventarizācijas ziņojumu ANO saskaņā ar Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un CSP, LVĢMC, Lauksaimniecības datu centra un CSDD datus. 1.1. tabula. Ziņojumā izmantotās datubāzes tabulas