SEG emisijas kopā, pēc SEG veida, CO Kt CO 2020 - 2021 SEG emisijas kopā, pēc SEG veida, CO pēc iedzīvotāju skaita Kg CO /iedz. 2020 - 2021 Biomasas sadedzināšanas CO2 emisijas Kt CO 2020 - 2021 CO emisijas (SEG emisijas) Kt CO 2020 - 2021 Enerģētikas sektora un apakšsektoru emisijas, pēc SEG veida, CO2 ekv. Kt un kt CO 2020 - 2021 Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas emisijas, pēc SEG veida, CO Kt un kt CO 2020 - 2021 Lauksaimniecības sektora emisijas, pēc SEG veida, CO Kt un kt CO 2020 - 2021 Atkritumu apsaimniekošanas sektora emisijas, pēc SEG veida, CO Kt un kt CO 2020 - 2021 2e 2e 2e 2e 2 2 2 2e 2e 2e 2e 2e 2e 2e Rādītāji Vienība Laika periods Reģionālie rādītāji Enerģētikas sektora SEG emisijas Tiek aprēķinātas pēc datiem par kurināmā sadedzināšanu un enerģijas patēriņu enerģētikas uzņēmumos, citās nozarēs (rūpniecība, būvniecība, pakalpojumu sektors, mežsaimniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība) un mājsaimniecībās. Enerģētikas nozares: Sadaļā tiek iekļauti dati par elektroenerģijas un siltuma ražošanu vispārējas lietošanas katlumājās un koģenerācijas stacijās (izņemot uzņēmumu katlu mājas un koģenerācijas stacijas). Tiek izmantoti arī sadales sistēmas operatora dati par elektroenerģijas patēriņu pašvaldībās. Sadaļā ietilpst arī dati par dīzeļdegvielas patēriņu apkures, apgaismojuma vai tehnoloģiskajām vajadzībām, kā arī dati par dati par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumu dabasgāzes pašpatēriņu. Izmantoti arī dati par kūdras patēriņu, ražojot kūdras briketes, un biomasas apjomu, ražojot kokogles. Rūpniecības nozares un būvniecība un pakalpojumu sektors: Sadaļu veido dati par dažādu nozaru uzņēmumu energoresursu izlietojumu apgaismošanai, apkurei, ražošanas un tehnoloģiskajām vajadzībām (neieskaitot transportu un zudumus). Ietverti arī dati par lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru ar enerģētiku saistītajām SEG emisijām. Sadaļa ietver arī datus par degvielas patēriņu ārpus ceļa transportlīdzekļiem un citām iekārtām. 1.2. tabula. SEG emisiju rādītāji Emisiju aprēķiniem CO2 ekvivalentos ir izmantoti globālos sasilšanas potenciāli: CO2 - 1; CH4 - 28; N20 - 265.
Rūpniecisko procesu sektora SEG emisijas Raksturo dati par emisijām, kas rodas minerālu rūpniecībā (cementa, stikla ražošana, keramika, stikla šķiedras ražošanas uzņēmumu sodas patēriņš) un kurināmā izmantošana neenerģētiskām vajadzībām (smērvielas, parafīns), šķīdinātāju lietošanu. Tiek iekļauti arī emisiju dati par asfaltēšanu novados un valstpilsētās proporcionāli investīciju ceļos un ielās apjomam. Lauksaimniecības sektora SEG emisijas Lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācija: Dati par dažādu lauksaimniecības dzīvnieku skaitu tiek iegūti no Lauksaimniecības datu centra. Emisijas tiek sadalītas pa novadiem pēc dzīvnieku skaita. Reģionālie rādītāji Kūtsmēslu apsaimniekošana: SEG emisiju dalījums novados tiek veikts atbilstoši dzīvnieku skaitam. Lauksaimniecības augšņu apsaimniekošana: Tiešās N20 emisijas no apsaimniekotām augsnēm tiek sadalītas pa novadiem, balstoties uz datiem par: Neorganisko mēslošanas līdzekļu izmantošanu pēc aramzemes platībām. Augsnē iestrādāto kūtsmēslu emisijām pēc aramzemes, pļavu un ganību platību summas. Notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā. Citu organisko mēslošanas līdzekļu izmantošana pēc aramzemes, pļavu un ganību platību summas. Ganību dzīvnieku mēslu emisijas atkarībā no liellopu skaita novados. Pēcpļaujas atlieku emisijas pēc aramzemes platībām. Organiskās augsnes apsaimniekošanas emisijas pēc aramzemes, pļavu un ganību platību summas. Netiešās N20 emisijas tiek aprēķinātas pēc sējumu platībām novados. Kaļķošanas un karbamīda izmantošanas emisijas arī aprēķinātas pēc sējumu platībām. Mājsaimniecības: Mājsaimniecību emisijas tiek aprēķinātas pamatojoties uz apsekojuma par energoresursu patēriņu mājsaimniecībās rezultātiem. Katram novadam tiek atlasītas apkurināmās platības pa kurināmā veidiem. Apsekojumā tiek iegūta informācija par vidējo kurināmā patēriņu apkurei un karstajam ūdenim. Sadaļā tiek apkopoti arī dati par naftas produktu izmantošanu, izņemot transporta vajadzībām. Transports: Sadaļu veido dati par degvielas patēriņu dažādiem transportlīdzekļu veidiem. Emisijas tiek sadalītas pa novadiem proporcionāli reģistrēto auto skaitam.Sadaļā tiek iekļauti arī dati par iekšzemes kuģošanu.
Atkritumu apsaimniekošanas SEG emisijas SEG emisiju datos par atkritumu apglabāšanu tiek iekļautas: (1) Apsaimniekotas atkritumu apglabāšanas vietas – 11 sadzīves atkritumu poligonu emisijas, kas tiek sadalītas pa novadiem un valstspilsētām pēc savākto atkritumu daudzuma. (2) Neapsaimniekotas atkritumu apglabāšanas vietas – emisiju dati par slēgtajām izgāztuvēm tiek sadalīti pēc iedzīvotāju skaita apkārtējos novados. Atkritumu bioloģiskā pārstrāde: Kompostēšanas dati tiek apkopoti uzņēmumu un mājsaimniecību līmeņos. Uzņēmumu dati iegūti no LVĢMC publiskās datu bāzes. Mājsaimniecību datiem tiek izmantots SEG inventarizācijas ziņojums. Emisijas sadala proporcionāli kopējam uzņēmumu un mājsaimniecību kompostēto atkritumu daudzumam novados un valstspilsētās. Anaerobā noārdīšanās biogāzes iekārtās - emisiju sadalījumam pa novadiem tiek izmantoti dati no pārskata 1- enerģija par biomasas biogāzes izmantošanu koģenerācijas stacijās pēc to atrašanās adreses, proporcionāli biogāzes daudzumiem katrā. Atkritumu sadedzināšana: Galvenais emisiju avots ir bīstamo un klīnisko atkritumu sadedzināšana. Emisijas tiek sadalītas pa novadiem un valstspilsētām pēc uzņēmumu atrašanās vietas proporcionāli pārstrādātajiem atkritumu daudzumiem. Notekūdeņu attīstīšana un novadīšana: Emisijas no notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas tiek sadalītas pa novadiem, balstoties uz statistikas datiem par novadītiem un attīrītiem notekūdeņiem. Emisijas no rūpniecisko notekūdeņu novadīšanas tiek sadalīti proporcionāli novadītajiem normatīvi netīrajiem notekūdeņiem, ar un bez attīrīšanas. Reģionālie rādītāji 1. 2. 3. 4. 5. Nesadalītās emisijas Daļa no SEG inventarizācijā ziņotajām emisijām netiek dalītas novadu un valstspilsētu griezumā: Kurināmā difūzās emisijas. SEG emisijas no dabasgāzes zudumiem un naftas produktu izplatīšanas – nav zināma noplūdes atrašanās vieta. Dzelzceļš – pasažieru un kravas pārvadājumi pārsniedz teritoriālo vienību robežas. Vietējā aviācija – netiek apkopoti dati par lidojumi no konkrētām lidostām, tikai kopējais apjoms. Militārai un robežsardzes darbībai izlietotā degviela. Fluorētās SEG (fluorogļūdeņraži (HFC) un sēra heksafluorīds (SF6)) emisijas no rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektora (F-gāzes). Reģionālajos rādītājos nav iekļauti arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora inventarizācijas dati.
Saražotais AER siltumenerģijas daudzums GWh 2019 - 2022 Saražotais AER siltumenerģijas īpatsvars % 2019 – 2022 Siltumenerģijas īpatsvars, saražots no elektroenerģijas % 2019 – 2022 Rādītāji Vienība Laika periods Reģionālie rādītāji AER energoapgādē un elektrifikācija Ziņojumā apskatīti rādītāji, kas, balstoties uz CSP statistikas tabulu datiem, raksturo energosistēmas transformāciju jeb pāreju uz AER balstītu energosistēmu. AER siltumenerģijas ražošanā Lai raksturotu siltumenerģijas īpatsvars, kas saražota no atjaunīgajiem energoresursiem CSP tabulā ENA060pieejami dati par AER siltumenerģijas kopējo apjomu GWh periodā no 2019. – 2022. gadam, aptverot gan koģenerācijas stacijas, gan katlumājas. Savukārt tabulā ENB200 publicēti dati par AER, fosilās enerģijas un elektroenerģijas īpatsvaru procentos. Rādītājs neietver datus par saražoto apjomu mājsaimniecībās un individuālās siltumapgādes iekārtās. AER elektroenerģijas ražošanā CSP statistikas tabula ENA050 “Saražotā elektroenerģija no atjaunīgajiem resursiem plānošanas reģionos, novados un valstspilsētās (GWh) 2019 -2022” sniedz informāciju par elektroenerģijas īpatsvaru pēc AER veidiem. Savukārt statistikas tabula ENB210 “Saražotās elektroenerģijas īpatsvars pēc izcelsmes veida plānošanas reģionos, valstspilsētās un novados (procentos) 2019 – 2022” ļauj novērtēt AER un fosilās elektroenerģijas proporcijas. Papildus kopējam īpatsvaram aprēķināts arī AER elektroenerģijas īpatsvars, neieskaitot nacionāla mēroga elektroenerģijas ražotājus kā lielos HES un TEC (apjoms pārsniedz 100 GWh/gadā). Pirmo reizi tabulā ENA050 teritoriālā griezumā publicēti dati par dažādiem AER veidiem elektroenerģijas ražošanā: biomasu, biogāzi, hidroenerģiju, vēja enerģiju un saules enerģiju. Pagaidām dati raksturo saražotās elektroenerģijas daudzumu GWh, bet informācija par uzstādītājām elektrostaciju jaudām MW pieejama tikai nacionālā griezumā statistikas tabulā ENA040. Datos par hidroenerģiju atsevišķi netiek izdalīts lielo (>10MW) un mazo (<1MW) HES saražotais apjoms. Vērtējot CSP datus par saules enerģiju, jāņem vērā aprakstošajos metadatos skaidrotie ierobežojumi. Tabulas ENA050 rādītājs ar nosaukumu “saules mikroģeneratori un elektrostacijas” neietver privātpersonu saražoto elektrību saules elektrostacijās un mikroģeneratoros. Tātad saražotais apjoms raksturo tikai juridisku personu tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu un sniedz tikai daļēju informāciju par saules enerģijas izmantošanu. 1.3. tabula. AER siltumenerģijas rādītāji
Saules paneļu uzstādīšanā mājsaimniecībās pēdējo 2 gadu laikā notika vērienīga izaugsme, kopējam mikroģeneratoru skaitam tuvojoties 20 000. Šajā rādītājā šie dati netiek apskatīti. Sākot ar 2023. gadu, arī juridisko personu saražotās saules enerģijas apjoms būtiski pieaugs, jo Latvijā darbību uzsāk vairāk vidēja un liela mēroga saules elektrostacijas. Saražotais AER elektroenerģijas daudzums GWh 2019 - 2022 Saražotais AER elektroenerģijas īpatsvars % 2019 – 2022 Saražotais AER elektroenerģijas īpatsvars, neskaitot lielās elektrostacijas % 2019 – 2022 Elektroenerģija no biomasas GWh 2019 – 2022 Elektroenerģija no biogāzes GWh 2019 – 2022 Hidroenerģija GWh 2019 – 2022 Vēja enerģija GWh 2019 – 2022 Saules enerģija GWh 2019 – 2022 Rādītāji Vienība Laika periods Reģionālie rādītāji Elektrotransporta īpatsvars un uzlādes infrastruktūra Lai raksturotu ceļu autotransporta elektrifikācijas tendences, izmantoti CSSD dati par elektroauto skaitu un īpatsvaru % no kopējā transportlīdzekļa skaita reģionos, valstspilsētās un novados. Dati pieejami par periodu no 2019. līdz 2023. gadam. Datu analīzes rīks par transportlīdzekļu veidiem un to skaitu pēc degvielas veida pieejamas CSSD mājaslapā tabulā TL pa enerģijas avotiem un novadiem. 2022. un 2023. gada elektrotransporta dati par dalījumā pa transportlīdzekļu veidiem un teritoriālām vienībām publicēti arī CSP datubāzē TRC012 “Reģistrētie transportlīdzekļi ar elektromotoriem reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā 2022 – 2023”. Savukārt CSP datubāzē TRC012PC publicēti dati par elektrotransporta īpatsvaru procentos: Reģistrēto transportlīdzekļu ar elektromotoriem īpatsvars reģionos, valstspilsētās un novados (procentos no attiecīgajiem transportlīdzekļiem) gada sākumā. Atsevišķi tiek izdalīti arī dati par elektroauto skaitu, kas no 2019. līdz 2022. gadam reģistrēti valsts pārvaldes organizāciju īpašumā (NACE 84 klasifikācija). Tā kā būtisks faktors, kas ietekmē privātā transporta elektrifikāciju, ir uzlādes infrastruktūras attīstība, sākot no 2023. gada, sniegts arī rādītājs par uzlādes staciju un pieslēgvietu skaitu teritoriālajās vienībās un to pieejamība pēc iedzīvotāju skaita. 1.3. tabula. AER elektroenerģijas rādītāji
E-transportlīdzekļu veidi Skaits 2019 - 2023 E-transportlīdzekļu īpatsvars % 2019 - 2023 E-transportlīdzekļi valsts pārvaldes organizācijās Kopējais skaits 2019 - 2022 Uzlādes stacijas reģionos Kopējais skaits 2023 Uzlādes staciju pieejamība Skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2023 Pieslēgumvietas reģionos Kopējais skaits 2023 Pieslēgumvietu pieejamība Skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2023 Rādītāji Vienība Laika periods Reģionālie rādītāji 1.3. tabula. Elektroauo rādītāji [1] Nacionālais SEG inventarizācijas ziņojums: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu [2] Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam: https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas- nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam [3] Stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai lidz 2050. gadam: https://likumi.lv/ta/id/342214-latvijas-strategija- klimatneitralitates-sasniegsanai-lidz-2050-gadam [4] Regula 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību: https://climate.ec.europa.eu/eu-action/climate-strategies-targets/progress-made-cutting-emissions/governance- energy-union-and-climate-action_en [5] Pakotne "Gatavi mērķrādītājam 55%": https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/green-deal/fit-for-55-the- eu-plan-for-a-green-transition/ [6] RePowerEU plāns: https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/european-green- deal/repowereu-affordable-secure-and-sustainable-energy-europe_lv [7] Informatīvais ziņojums par Latvijas SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes saistību izpildi: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/3e4d5998-941b-4426-a476-ab2080be8b6c [8] Saistību pārdales regulas (ESR) konsolidētā versija: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/? uri=CELEX:02018R0842-20230516 [9] Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns. Projekts: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/56f1c764-386b-4961-97e6-7d66cedca1c4 [10] Likumprojekts "Klimata likums": https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7987de45-93fd-45e3-ac4c- 948251c622d9 [11] Reģionālo klimata pārmaiņu rādītāju izstrādē izmantotie piemēri: https://ghgprotocol.org/greenhouse-gas-protocol-accounting-reporting-standard-cities https://www.miljodirektoratet.no/publikasjoner/2018/april-2018/klimagasstatistikk-for-kommuner/ https://hiilineutraalisuomi.fi/en-US/Emissions_and_indicators Piezīmes
- SEG emisiju rādītāji Virzoties uz klimatneitralitāti, viens no Latvijas mērķiem ir līdz 2030. gadam samazināt ne-ETS sektora SEG emisijas par 17%, salīdzinot ar 2005. gadu. SEG emisijas rodas dažādos procesos, kas ir daļa no ekonomikas un ir cieši saistīti ar lielāko daļu no uzņēmējdarbības jomām, kā arī ikviena dzīvojamo vidi. Latvijas teritoriju raksturo atšķirīgs urbanizācijas līmenis un ekonomikas specializācija, arī infrastruktūras vēsturiskā attīstība. Reģionālie rādītāji pašvaldību griezumā ļauj novērtēt SEG emisiju avotu sektorālo sadalījumu ģeogrāfiski un sasaisti ar konkrētām teritorijām augstākā izšķirtspējā. Katram plānošanas reģionam un pašvaldībai veidojas individuāls SEG emisiju profils, to analīze un salīdzinājums ir nepieciešami, lai uzlabotu klimata pārmaiņu mazināšanas pārvaldību, iesaistot dažādas puses un institūcijas. Šajā nodaļā sniedzam ieskatu četru SEG emisiju sektoru rādītājos: enerģētikas sektors (ieskaitot transportu), rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektors, lauksaimniecības sektors un atkritumu apsaimniekošanas sektors. Enerģētikas sektors ir iedalīts 4 apkašsektoros: enerģētikas nozares, rūpniecības nozares, mājsaimniecības, transports. Plānošanas reģionu un pašvaldību griezumā tiek apskatīti kopējo SEG emisiju (kt CO2e) un emisiju uz 1 iedzīvotāju (kg CO2e/iedz.) rādītāji. Atsevišķās sadaļās arī minētas biomasas CO2 emisiju rādītāju vērtības – biomasas sadedzināšanas CO2 netiek uzskaitītīs SEG inventarizācijā, jo, sadedzinot biomasu, tiek emitēts CO2, kas iepriekš ticis piesaistīts no atmosfēras fotosintēzes procesā. Biomasas CO2 emisiju rādītāji ir informatīvi - tie raksturo atšķirīgos biomasas izmantošanas apjomus enerģētikā reģionu un pašvaldību griezumā. Reģionālie rādītāji Reģionālie rādītāji
2021
2020
Izmaiņas
kg CO2e/iedz.
0
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
7 000
8 000
9
000
2.1. attēls. SEG emisijas uz 1 iedzīvotāju pašvaldībās, kg CO2e/iedz.
Saldus novads:
37 318 kg CO2e/iedz. -2020
35 975 kg CO2e/iedz. -2021
Pēc CSP reģionālo klimata pārmaiņu rādītāju datiem 2021. gadā kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM sektoru un
nesadalītās emisijas, bija 10233,6 kt CO2e. Reģionālo SEG emisiju rādītāju summārā vērtība atšķiras no nacionālās
SEG inventarizācijas datiem, kur “2021.gadā Latvijas SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM, ieskaitot netiešās CO2
emisijas, bija 10738,12 kt CO2e”[1]. CSP izstrādātājos reģionālajos nav iekļauti SEG emisiju dati par kurināmā
difūzijām emisijām, dzelzceļu, vietējo aviāciju, militāro darbību un robežsardzi, kā arī F-gāzu emisijas no produktu
izmantošanas.
Salīdzinājumā ar 2020. gada reģionālo rādītāju summāro vērtību, emisiju apjoms pieaudzis par 218,5 kt CO2e,
sektoru emisiju proporcija nav būtiski mainījusies. Enerģētikas sektora (ieskaitot transportu) īpatsvars palielinājās
no 65,7% 2020. gadā līdz 66,5% 2021. gadā. Rūpniecisko procesu sektorā 2021. gadā emisiju apjoms bija 5,9% -
samazinājums par 0,2%, salīdzinot ar 2020. gadu. Lauksaimniecības sektora īpatsvars 2021. gadā bija 22%, kas
veidoja otro lielāko emisiju apjomu pēc enerģētikas. Atkritumu apsaimniekošanas sektora īpatsvars ar 5,5% emisiju
bija vismazākais. Emisiju apjoma izteiksmē neliels samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2021. gadā notika
gan rūpniecības, gan atkritumu sektoros. Lauksaimniecības emisijas 2021. gadā pieauga par 2,6 kt CO2e, taču
lielākās pārmaiņas skāra tieši enerģētikas sektoru, kur emisiju apjoms palielinājās par 231,7 kt CO2e.
2.1. SEG emisijas Latvijā
Reģionālie rādītāji