Regionalie_klimata_parmainu_raditaji.pdf

Type: Document | Status: ready

2021 2020 Izmaiņas kt CO2e 0 60 120 180 240 300 Rīgas plānošanas reģionā 2021. gadā tika radīta gandrīz puse jeb 49% no enerģētikas sektora emisijām, turklāt gada laikā apjoms pieauga par vairāk nekā 300 kt CO2e. Vidzemes, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionos 2021. gadā SEG emisijas nedaudz saruka, savukārt Latgalē pieauga par nepilnām 6 kt CO2e. Vidēji Latvijā enerģētikas sektors 2021. gadā radīja 3613 kg SEG emisiju uz vienu iedzīvotāju. Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionos emisiju intensitāte bija augstāka – 3944 un 3807 kg CO2e/iedz. Zemākā rādītāja vērtība bija Latgales plānošanas reģionā – 3125 kg. 2.2.1. Enerģētikas sektora SEG emisijas plānošanas reģionos un pašvaldībās Izteiktākās reģionālās atšķirības pastāv biomasas CO2 emisiju rādītājos – Rīgas plānošanas reģionā tas 2021. gadā bija tikai 2201 kg uz iedzīvotāju, bet Vidzemes – 6376 kg. Arī Kurzemes un Zemgales biomasas CO2 emisiju apjoms uz iedzīvotāju 2021. gadā pieauga. Atšķirībā no kopējām SEG emisijām Rīgas plānošanas reģionā biomasas CO2 īpatsvars ir zemāks, jo liels emisiju apjoms raksturīgs arī citiem reģioniem, īpaši Vidzemei, kur 2021. gadā tika radīts 1769 kt CO2, sadedzinot biomasu. 2.10. attēls. Enerģētikas SEG emisijas pašvaldībās, kt CO2e Rīga 2221 kt CO2e - 2020 2495 kt CO2e - 2021 Reģionālie rādītāji

2.2.2. Enerģētikas nozaru apakšsektora emisijas Enerģētikas nozares emisijas 2021. gadā veidoja 1437 kt CO2e, kas bija 21% no kopējā enerģētikas sektora SEG emisiju apjoma. 2020. gadā enerģijas ražošanas SEG emisijas bija 1367 kt CO2e. Reģionālā griezumā lielākais emisiju apjoms rodas Rīgas plānošanas reģionā – gan 2021. gadā, gan 2020. gadā tas pārsniedza 60%. Salīdzinoši lielāks SEG emisiju apjoms rodas arī Latgales plānošanas reģionā, kas skaidrojams ar zemāku AER īpatsvaru siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. 2021 2020 2021 RPR 60.67% VPR 8.09% KPR 7.04% ZPR 8.16% LPR 16.04% Biomasas CO2 emisiju sadalījumā Rīgas plānošanas reģiona pārsvars ir mazāk izteikts (827 kt), otro vietu ieņem Vidzemes plānošanas reģions (478 kt). Visos reģionos 2021. gadā noticis emisiju apjoma pieaugums, palielinājies arī Latgales plānošanas reģiona biomasas emisiju īpatsvars. Valstspilsētu vidū vislielākais emisiju apjoms enerģētikas nozarēs rodas Rīgā - 2021. gadā 766 kt CO2e, kas bija 53% no kopējām šī apakšsektora SEG emisijām Latvijā. Otrajā vietā pēc emisiju apjoma ir Daugavpils, kur pretēji Rīgai 2021. gadā notika neliels emisiju samazinājums, pieaugot AER īpatsvaram, salīdzinot ar 2020. gadu. Valstspilsētas ar mazāko SEG emisiju apjomu enerģijas ražošanā ir Ventspils un Jelgava. 2.11. attēls. Enerģētikas nozaru apakšsektora reģionālais dalījums, kt CO2e 2.12. attēls. Enerģētikas nozaru SEG emisijas valstpilsētās, kt CO2e 2021 2020 765,67 91,06 20,26 27,75 35,03 41,61 16,80 Rīga Daugavpils Jelgava Jūrmala Liepāja Rēzekne Ventspils Reģionālie rādītāji

Izņemot Rīgu, Daugavpili un Rēzekni, kur raksturīgs augstāks fosilo energoresursu īpatsvars, pārējās valstspilsētas biomasas CO2 emisijas pārsniedz citu SEG emisiju apjomu. Visās pilsētās 2021. gadā bija vērojams biomasas emisiju pieaugums, īpaši Jelgavā, Daugavpilī un Rīgā. Rīgas plānošanas reģionā enerģētikas nozaru SEG emisiju apjomā novadu vidū 2021. gadā bija izteiktas atšķirības: 5 novadi – Olaines, Ķekavas, Mārupes, Ropažu un Siguldas - enerģijas ražošanā pārsniedza 20 kt CO2e, augstākā rādītāja vērtība bija Olaines novadā (25 kt CO2e). Savukārt mazākais SEG emisiju apjoms tika radīts Ādažu novadā (10 kt CO2e) un Salaspils novadā (11 kt CO2e). Biomasas CO2 emisiju ziņā 2021. gadā īpaši augsts rādītājs ir Siguldas novadā – 107 kt, otrajā vietā atstājos Salaspili ar 83 kt. Zemākās biomasas CO2 emisijas enerģētikas nozarēs bija Ādažu novadā (7 kt CO2e), savukārt pārējos novados tās bija robežās no 12 līdz 18 kt CO2. Vidzemes plānošanas reģionā ievērojamākais emisiju apjoms radās Valmieras (29 kt CO2e), Ogres (21 kt CO2e) un Cēsu (18 kt CO2e) novados, kuros atrodas arī lielākās pilsētas. Vismazāk SEG emisiju radās Varakļānu, Valkas, Saulkrastu un Alūksnes novados. Pēc biomasas CO2 rādītāja īpaši izceļas Madonas novads ar 103 kt 2021. gadā. Otrajā vietā ir Smiltenes novads ar 88 kt CO2, bet nākamie – Gulbenes, Ogres un Valmieras novadi. Mazākais biomasas CO2 emisiju apjoms radās Saulkrastu un Varakļānu novados. Kurzemes plānošanas reģiona novados emisiju enerģijas ražošanā bija salīdzinoši mazāk – augstākas pozīcijas ieņem Tukuma (14 kt CO2e), Saldus (14 kt CO2e) un Talsu (11 kt CO2e) novadi. Pašvaldības ar zemāko SEG emisiju rādītāju vērtību enerģētikas nozarēs ir Kuldīgas novads un Ventspils novads. Biomasas CO2 emisiju jomā augstākais rādītājs enerģētikas nozarēs ir Saldus novadā – 110 kt, bet otrais augtākais – Tukuma novadā (51 kt). Zemākais CO2 biomasas emisiju apjoms radies Ventspils novadā (4 kt CO2e). Zemgales plānošanas reģionā augstākais enerģētikas nozares emisiju rādītājs bija Jēkabpils (24 kt CO2e) un Aizkraukles novados (18 kt CO2e). Savukārt biomasas CO2 emisiju rādītāja vērtība visaugstākā bija Dobeles novadā (53 kt). Latgales plānošanas reģionā Rēzeknes novada enerģētikas nozares emisijas ieņem pirmo vietu ar 11 kt CO2e. Pārējos Latgales novados SEG emisiju apjoms 2021. gadā bijis salīdzinoši zems – no 3 līdz 8 kt CO2e. Biomasas CO2 emisiju rādītāji ir salīdzinoši augstāki, vairākos novados pārsniedzot 20 kt – pirmajās vietās ir Augšdaugavas novads (27 kt CO2e) un Krāslavas novads (27 kt CO2e). Zemākais biomasas CO2 rādītājs ir Rēzeknes novadā (15 kt CO2e). Reģionālie rādītāji

2.2.3. Rūpniecības nozaru, būvniecības un pakalpojumu apkašsektora emisijas 2021. gadā rūpniecības, būvniecības un pakalpojumu apakšsektora SEG emisiju apjoms bija 1663 kt CO2e jeb 24% no kopējām enerģētikas sektora emisijām. 2020. gadā apjoms bija nedaudz mazāks – 1631 kt CO2e jeb 25% no kopējām enerģētikas sektora emisijām. Vairāk nekā ceturtā daļa šī apakšsektora emisiju rodas Rīgas plānošanas reģionā, kur 2021. gadā notika būtisks emisiju palielinājums, salīdzinot ar 2020. gadu. Vidzemes un Kurzemes plānošanas reģionu ražošanas un pakalpojumu apakšsektorā emisiju apjoms saruka, bet Zemgales un Latgales plānošanas reģionos – nedaudz pieauga. 2021 2020 2021 RPR 35.54% VPR 16.87% KPR 26.57% ZPR 10.24% LPR 10.78% Valstspilsētu vidū vadošo lomu ieņem Rīga, kur 2021. gadā radās 431 kt CO2e jeb 75% no Rīgas plānošanas reģiona emisijām šajā apakšsektorā. Daugavpils 2021. gadā apjoma un pieauguma ziņā atradās otrajā vietā ar 52 kt CO2e Jelgavā, Jūrmalā un Liepājā emisijas nedaudz saruka. Arī biomasas CO2 jomā Rīga rodas lielākais emisiju apjoms, taču 2021. gadā īpatsvars nepalielinājās. Otrajā vietā pēc biomasas CO2 emisiju apjoma atradās Rēzekne, kur biomasas emisijas vairāk kā 8 reizes pārsniedz citu SEG emisiju apjomu. Trešajā vietā abos gados bija Ventspils. 2021 2020 431,18 51,95 15,30 9,32 27,83 11,53 21,70 Rīga Daugavpils Jelgava Jūrmala Liepāja Rēzekne Ventspils 2.13. attēls. Rūpniecības nozaru SEG emisiju reģionālais dalījums, kt CO2e 2.14. attēls. Rūpniecības nozaru SEG emisijas valstpilsētās, kt CO2e Reģionālie rādītāji Reģionālie rādītāji Biomasas CO2 emisiju jomā reģionu proporcijas atšķiras, jo Rīgas plānošanas reģions ieņem tikai otro vietu aiz Vidzemes (774 kt CO2). Biomasas emisijas 2021. gadā samazinājās vienīgi Kurzemes plānošanas reģionā.

Atšķirībā no enerģijas ražošanas apakšsektora emisijām rūpniecības nozaru, būvniecības un pakalpojumu sektora emisiju apjoms vairākos novados pārsniedz valstspilsētu lomu. Īpaši jāizceļ Saldus novads, kur 2021. gadā tika radītas 255 kt CO2e, kas pēc apjoma atrodas otrajā vietā aiz Rīgas. Arī Valmieras novada emisiju apjoms 2021. gadā 72 kt CO2e apsteidz Daugavpili un ierindojas trešajā vietā. Rīgas plānošanas reģionā liels emisiju apjoms rodas arī Ropažu novadā. Zemgalē vadošie novadi ir Jēkabpils, Bauskas un Aizkraukles. Arī novados rūpniecībā un pakalpojumu sektora energoapgādē tiek izmantots daudz biomasas. Lielākais biomasas CO2 apjoms 2021. gadā radies Madonas, Smiltenes, Aizkraukles un Saldus novados. 2.2.4. Mājsaimniecību apakšsektora emisijas Mājsaimniecību apakšsektora 2021. gada SEG emisijas bija 577 kt (8,5% no enerģētikas sektora emisijām), bet 2020. gadā – 563 kt CO2e. Gandrīz puse jeb 49% no emisijām rodas Rīgas plānošanas reģionā – 2021. gadā 284 kt, bet 2020. gadā – 275 kt CO2e. Pārējos plānošanas reģionos mājsaimniecību gada SEG emisiju vērtības ir līdzīgas – no 72 kt Latgales plānošanas reģionā līdz 74 kt CO2e Vidzemes plānošanas reģionā 2021. gadā. Salīdzinot ar 2020. gadu, kopējās mājsaimniecību emisijas nav būtiski pieaugušas. 2021 2020 2021 RPR 50.42% VPR 13.90% KPR 13.58% ZPR 11.12% LPR 10.99% 350 300 250 200 150 100 50 0 Latvija RPR VPR KPR ZPR LPR kg CO2e/iedz. 2021 2020 2.15. attēls. Mājsaimniecību SEG emisiju reģionālais dalījums, kt CO2e 2.16. attēls. Mājsaimniecību SEG emisijas uz 1 iedzīvotāju plānošanas reģionos, kg CO2e/iedz. Reģionālie rādītāji

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, iezīmējas atšķirības reģionu starpā. Vidēji Latvijā 2021. gadā uz iedzīvotāju radās 306 kg CO2e. Augstākās vērtības bija Rīgas plānošanas reģionā (334 kg CO2e/iedz.) un Zemgales plānošanas reģionā (324 kg CO2e/iedz.). Zemākās – Kurzemes plānošanas reģionā (265 kg CO2e/iedz.) un Vidzemes plānošanas reģionā (266 kg CO2e/iedz.), bet Latgales plānošanas reģionā – 287 kg CO2e/iedz. 2020. gadā rādītājs bija nedaudz zemāks – 296 kg CO2e/iedz., bet reģionu sadalījums bija līdzīgs, kur augstākais rādītājs bija Rīgas, bet zemākais - Kurzemes plānošanas reģionā. Savukārt biomasas CO2 emisiju apjoms bija ievērojami augstāks nekā SEG emisijas – 2093 kt 2021. gadā. Vidzemes plānošanas reģionā (498 kt) tika radīts vairāk biomasas CO2 emisiju nekā Rīgas (446 kt). Tuvu 400 kt bija arī Kurzemes un Latgales plānošanas reģiona emisijas, bet Zemgalē zem 350 kt CO2e. Arī 2020. gadā mājsaimniecību biomasas CO2 emisiju sadalījums pa reģioniem bija līdzīgs, bet kopējais apjoms nedaudz augstāks – 2053 kt CO2e. Biomasas CO2 emisiju apjoms uz iedzīvotāju Latvijā 2021. gadā bija vidēji 1111 kg. Rādītāja vērtība bija ievērojami zemāka Rīgas plānošanas reģionā – 524 kg, bet augstākā – Vidzemes plānošanas reģionā – 1796 kg CO2e/iedz. Salīdzinot ar 2020. gadu, visos reģionos mājsaimniecību sektorā notika biomasas CO2 emisiju pieaugums. Valstspilsētu vidū 2021. gadā visvairāk SEG emisiju uz iedzīvotāju mājsaimniecībās radās Jūrmalā (432 kg CO2e/iedz.), bet otro vietu ieņem Liepāja (327 kg CO2e/iedz.). Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā rādītāja vērtības bija līdzīgas – no 308 līdz 313 kg CO2e/iedz.. 2021 2020 0 500 1 000 1 500 2 000 2 kg CO2e/iedz. 2.17. attēls. Biomasas CO2 emisijas mājsaimniecībās uz 1 iedzīvotāju, kg CO2e/iedz. Reģionālie rādītāji

Rīgas plānošanas reģiona novados 2021. gadā mājsaimniecību SEG emisijas uz vienu iedzīvotāju bija intervālā no 247 kg CO2e/iedz. (Salaspils novads) līdz 495 kg CO2e/iedz. (Ādažu novads). Savukārt mājsaimniecību biomasas CO2 emisijas bija intervālā no 467 kg CO2e/iedz. (Salaspils novads) līdz 2209 kg CO2e/iedz. (Siguldas novads). Vidzemes plānošanas reģiona novados 2021. gadā mājsaimniecību SEG emisijas uz vienu iedzīvotāju bija intervālā no 67 kg CO2e/iedz. (Varakļānu novads) līdz 327 kg CO2e/iedz. (Gulbenes novads). Savukārt mājsaimniecību biomasas CO2 emisijas bija robežās no 5 kg CO2e/iedz. (Varakļānu novads) līdz pat 2725 kg CO2e/iedz. (Gulbenes novads). Augsts biomasas emisiju rādītājs bija arī Alūksnes novadā (2469 kg), Madonas novadā (2583 kg) un Saulkrastu novadā (2596 kg). Kurzemes plānošanas reģiona novados 2021. gadā mājsaimniecību SEG emisijas uz vienu iedzīvotāju bija intervālā no 179 kg CO2e/iedz. (Talsu novads) līdz 323 kg CO2e/iedz. (Saldus novads). Savukārt mājsaimniecību biomasas CO2 emisijas bija robežās no 1342 kg CO2e/iedz. (Talsu novads) līdz pat 2464 kg CO2e/iedz. (Dienvidkurzemes novads). Augsts biomasas emisiju rādītājs bija arī Ventspils novadā (2409 kg) 2021 2020 100 150 200 250 300 350 400 450 kg CO2e/iedz. 2.18. attēls. Mājsaimniecību SEG emisijas uz 1 iedzīvotāju pašvaldībās, kg CO2e/iedz. Reģionālie rādītāji Zemākās emisijas uz iedzīvotāju bija Ventspilī (160 kg CO2e/iedz.) un Rēzeknē (210 kg CO2e/iedz.). Biomasas CO2 emisijas uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā visaugstākās bija Jūrmalā – 1007 kg CO2e/iedz., kas ir zem Latvijas vidējās rādītāja vērtības. Valstspilsētu vidū viszemākās biomasas emisijas bija Rīgā (303 kg CO2e/iedz.) un Liepājā (404 kg CO2e/iedz.).

2.2.5. Transporta apakšsektora emisijas 2021 2020 2021 RPR 49.48% VPR 12.72% KPR 12.72% ZPR 12.72% LPR 12.37% Transporta apakšsektorā 2021. gadā tika emitētas 3133 kt CO2e jeb 46% no enerģētikas sektora emisijām. Salīdzinot ar ar 2020. gadu, kad emisiju apjoms bija 3017 kt, rādītājs ir pieaudzis. Rīgas plānošanas reģionā 2021. gadā tika radītas 1579 kt CO2e, kas ir vairāk nekā 50% transporta sektora kopējo SEG emisiju, turklāt reģiona īpatsvars pieauga, salīdzinot ar 2020. gadu. Zemgales plānošanas reģiona novados 2021. gadā mājsaimniecību SEG emisijas uz vienu iedzīvotāju bija intervālā no 175 kg CO2e/iedz. (Aizkraukles novads) līdz 423 kg CO2e/iedz. (Bauskas novads). Savukārt mājsaimniecību biomasas CO2 emisijas bija robežās no 934 kg CO2e/iedz. (Aizkraukles novads) līdz pat 2214 kg CO2e/iedz. (Jēkabpils novads). Augsts biomasas emisiju rādītājs bija arī Bauskas novadā (2064 kg). Latgales plānošanas reģiona novados 2021. gadā mājsaimniecību SEG emisijas uz vienu iedzīvotāju bija intervālā no 215 kg CO2e/iedz. (Krāslavas novads) līdz 370 kg CO2e/iedz. (Līvānu novads). Savukārt mājsaimniecību biomasas CO2 emisijas bija robežās no 1530 kg CO2e/iedz. (Krāslavas novads) līdz pat 2355 kg CO2e/iedz. (Ludzas novads). Augsts biomasas emisiju rādītājs bija arī Līvānu novadā (2294 kg). Nākamie plānošanas reģioni pēc šī emisiju rādītāja ir Vidzemes un Kurzemes, kur 2021. gadā transporta emisiju apjoms gan nedaudz saruka attiecīgi līdz 436 un 425 kt CO2e. Latgalē un Zemgalē rodas mazākais transporta emisiju apjoms, arī pret 2020. gadu vērojams neliels SEG emisiju sarukums. Vidēji Latvijā transporta sektors rada 1663 kg CO2e uz vienu iedzīvotāju, 2020. gadā tie bija 1587 kg CO2e/iedz.. Augstākā rādītāja vērtība ir Rīgas plānošanas reģionā – 1853 kg, bet zemākā – 1377 kg CO2e/iedz. uzskaitīta Latgales plānošanas reģionā. Pārējos reģionos attiecībā pret iedzīvotāju skaitu emisiju apjoms ir līdzvērtīgs – Kurzemes plānošanas reģionā 1526 kg, Zemgales plānošanas reģionā 1542 kg, bet Vidzemes plānošanas reģionā 1571 kg CO2e/iedz. Salīdzinot ar 2020. gadu, 2021. gadā rādītājs ir ievērojami pieaudzis Rīgas plānošanas reģionā – no 1648 līdz 1852 kg CO2e/iedz.-, līdz ar to paaugstinājies arī Latvijas vidējais rādītājs. Pārējos reģionos 2021. gadā pret 2020. gadu vērojams kritums. 2.18. attēls. Transporta SEG emisiju reģionālais dalījums, kt CO2e Reģionālie rādītāji