Rūpniecības nozaru, būvniecības un pakalpojumu apakšsektorā SEG emisijas galvenokārt saistītas ar energoresursu patēriņu ražošanas procesos – arī to reģionālais izvietojums ataino nozaru un uzņēmumu koncentrāciju ražošanas centros kā Rīga, Saldus novads un Valmieras novads. Šī apakšsektora SEG emisiju samazināšanai izšķirīgas ir uzņēmumu līmeņa klimatneitralitātes stratēģijas un energoresursu avotu maiņa, izmantojot AER, siltumsūkņu un vidējā perspektīvā arī enerģijas uzkrāšanas risinājumus. Mājsaimniecību SEG emisiju reģionālo sadalījumu nosaka apdzīvojuma struktūra, īpaši Rīgas metropoles areālā. Uz vienu iedzīvotāju SEG emisiju apjoms ir augstākais Pierīgas novados, kuros dominē dabasgāzes izmantošana individuālajā siltumapgādē. SEG emisiju mazināšanai būtiska gan kurināmā maiņa un AER mikroģenerācija, kā arī siltumsūkņu izmantošana un dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšana. Transportā augstākais emisiju apjoms ir Rīgā un īpaši Pierīgas novados, kas apliecina nepieciešamību stiprināt sabiedriskā transporta pakalpojumus, uzlabot velo infrastruktūru un veicināt auto koplietošanu ikdienas svārstmigrācijai. Rīgas plānošanas reģiona un īpaši Rīgas īpatsvars SEG emisiju bilancē izceļ individuālu pašvaldību stratēģiju lomu – būtisku SEG emisiju samazinājumu nacionālā mērogā iespējams panākt, īstenojot dekarbonizācijas pasākumus Rīga visos enerģētikas apakšsektoros, īpaši enerģētikas nozaru un transporta jomā. Vidzemes plānošanas reģionā SEG emisiju apjoms izteiktāks novados ar lielākajām pilsētām – Valmieru, Cēsīm, Ogri. Energoapgādē ļoti liela loma ir biomasai. Savukārt Kurzemes plānošanas reģiona SEG emisiju rādītājus īpaši ietekmē nemetālisko minerālu ražotne Saldus novadā. Zemgales plānošanas reģionā SEG emisiju rādītāji ir kopumā zemāki, savukārt Latgales plānošanas reģionā sastopami lielākie kontrasti valstspilsētu un novadu vidū. Reģionālie rādītāji 2.6.2. Lauksaimniecības sektors Lauksaimniecības sektorā rodas 22% no kopējām SEG emisijām. Liekais SEG emisiju īpatsvars ir Vidzemes plānošanas reģionā (28%), kur atrodas lielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Rīgas plānošanas reģionā lauksaimniecības sektora emisiju apjoms ir neliels (3% no šī sektora emisijām). Atšķirībā no enerģētikas un rūpniecisko procesu sektoriem lauksaimniecībā dominējošās SEG ir N2O (slāpekļa oksīdi) un CH4 (metāns). Galvenie SEG emisiju rašanās avoti ir lauksaimniecības augšņu apstrāde un lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi, tāpēc kopējais emisiju apjoms ir atkarīgs no lauksaimniecības zemes platībām un dzīvnieku skaita.
2.6.3. Rūpniecisko procesu un produktu ražošanas sektors Rūpniecisko procesu sektorā dominējošā ietekme ir cementa ražotnei Saldus novadā, tāpēc lielākais emisiju samazināšanas potenciāls ir atsevišķa uzņēmuma pārziņā. SEG emisiju apjomu ietekmē gan saražotās produkcijas daudzums (resursu patēriņš), gan izmantotās tehnoloģijas, ko nākotnē iespējams aizvietot. Reģionālie rādītāji Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti ir sagatavojuši rekomendācijas pasākumiem SEG emisiju mazināšanai [5]. Galvenie pasākumi ietver: Meliorācijas sistēmu uzturēšanu, lai optimāls mitruma režīms mazinātu barības vielu noteci un N2O emisiju apjomu. Mēslošanas plānošana, aprēķinot N un citu augiem nepieciešamo elementu daudzumu, balstoties uz augsnes izpēti. Precīzā minerālmēslojuma lietošana, lai samazinātu minerālmēslojuma izmaksas un zudumus. Skābo augšņu kaļķošana, zaļmēslojuma augu audzēšana, organiskā mēslojuma iestrāde augsnē. Liellopu barības kvalitātes uzlabošana un devu plānošana, lai mazinātu metāna emisijas. Biogāzes ražošana no lauksaimniecības atkritumiem. 2.6.4. Atkritumu apsaimniekošanas sektors Atkritumu apsaimniekošanas sektors veido 6% no kopējām SEG emisijām Latvijā, un tās samazinājušās par 1,7% salīdzinot ar 2020. gadu. Lielāko daļu (91%) šī sektora emisiju veido metāns (CH4), un 9% emisiju rada N2O. Rīgas plānošanas reģions rada visvairāk emisiju (41% no kopējām), kur dzīvo visvairāk iedzīvotāju. Citos plānošanas reģionos emisiju sadalījums ir līdzīgs, bet Latgales un Zemgales plānošanas reģionos ir lielākās emisijas uz vienu iedzīvotāju. Pašvaldību līmenī Rīga rada vislielākās emisijas (26% no kopējām), un Ropažu novads ir otro lielāko emisiju radītājs. Ropažu novada lielās emisijas ir saistītas ar Getliņu atkritumu poligona darbību. Arī emisijas uz vienu iedzīvotāju ir vislielākās Ropažu novadā (1004,7 kg CO2e/iedz.) un Augšdaugavas novadā (773 kg CO2e/iedz.). Šīs atšķirības skaidrojas ar atkritumu apsaimniekošanas poligoniem, kas apkalpo lielas pilsētas. Viszemākās emisijas uz vienu iedzīvotāju ir Ādažu, Varakļānu un Saulkrastu novados. Atšķirības ir saistītas ar atkritumu apsaimniekošanas objektiem pašvaldībās, nevis atšķirīgo radīto atkritumu apjomu. SEG emisiju samazināšanu no atkritumu apsaimniekošanas Latvijas pašvaldībās var panākt, apvienojot stratēģijas un darbības vairākās jomās:
Reģionālie rādītāji Atkritumu samazināšana. Veicināt atkritumu samazināšanu to rašanās vietā, palielinot izpratni par priekšrocībām, ko sniedz patēriņa samazināšana un preču atkārtota izmantošana. Atkritumu šķirošana. Veicināt atkritumu nošķiršanu otrreiz pārstrādājamos un bioloģiski noārdāmos atkritumos pēc iespējas tuvāk to rašanās vietai. Veicināt atkritumu pārstrādi. Maksimāli meklēt alternatīvas atkritumu apglabāšanai (piemēram, atkārtota izmantošana, pārstrāde, gazifikācija). Bioloģiskās pārstrādes paaugstināšana. Investēt bioloģiskās atkritumu pārstrādes iekārtu uzlabošanā, lai samazinātu CH4 un N2O emisijas no šī procesa. Veicināt organiski pārstrādāto atkritumu izmantošanu, piemēram, komposta ražošanu. [1] Nacionālais SEG inventarizācijas ziņojums: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu [2] Rādītājos par emisiju apjomu uz iedzīvotāju izmantoti Oficiālā statistikas portāla dati par gada vidējo iedzīvotāju skaitu no datubāzes IRS013. [3], [4] Nacionālais SEG inventarizācijas ziņojums: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu [5] https://www.lbtu.lv/lv/seg-emisijas-samazinosi-pasakumi Piezīmes
- AER energoapgādē un transporta elektrifikācijas rādītāji Pēc AER īpatsvara enerģijas galapatēriņā Latvija atrodas trešajā vietā Eiropā Savienībā. Kopējā AER veidu sadalījumā dominē kurināmā koksne, bet elektroenerģijas ražošanā – hidroenerģija. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā arvien vēja un saules enerģija tiek izmantota nelielā apjomā, taču ir aizsākušies vērienīgi energosektora transformācijas procesi. Ukrainas kara dēļ 2022. gadā būtiski samazinājās patērētās dabasgāzes apjoms. Augsto enerģijas cenu dēļ tika ieviesti papildus enerģijas taupīšanas pasākumi un veicināta pāreja uz biomasu kā kurināmo. Vairākās pašvaldībās ar ES fondu atbalstu uzsākti jaunu katlu māju būvniecības un siltumapgādes modernizācijas procesi. Neskatoties uz lielo sabiedrības interesi, ēku renovācija un energoefektivitātes paaugstināšana arvien notiek lēni. 2022. gadā strauji pieauga saules mikroģeneratoru skaits mājsaimniecībās, popularitāti ieguva arī siltumsūkņi. Kopš 2023. gada sadales un pārvades sistēmām tiek pieslēgti arvien lielākas jaudas saules elektrostaciju projekti. Dažādos attīstības posmos ir ievērojams skaits saules un vēja parku, tāpēc arvien aktuālāka kļūst stratēģiskās plānošanas loma un valsts enerģētikas politikas saskaņošana ar vietējās attīstības prioritātēm. Šīs nodaļas trīs sadaļas veltītas rādītājiem, kas raksturo AER īpatsvaru enerģētikā un ceļu transporta elektrifikāciju. Pirmā sadaļa aplūko siltumenerģijas ražošanu un ir balstīta uz CSP sagatavotajiem datiem par AER īpatsvaru % un no AER saražotās siltumenerģijas apjomu pašvaldībās. Otrā sadaļa apskata elektroenerģijas ražošanu reģionos un pašvaldībās – kāds ir AER īpatsvars %, cik daudz AER elektroenerģijas saražots un kāds ir saražotā apjoma sadalījums pēc AER veidiem (biomasas, biogāzes, HES, vēja un saules enerģijas). Trešā sadaļa balstīta uz datiem par elektroauto skaitu pašvaldībās un uzlādes infrastruktūras attīstību. Reģionālie rādītāji
3.1.1. AER siltumenerģija plānošanas reģionos un pašvaldībās
Rādītāji “AER siltumenerģijas ražošanā” balstīti uz datiem par vispārējās lietošanas katlumāju vai koģenerācijas
staciju darbību un uzņēmumu koģenerācijas staciju vai katlumāju, kas ražo siltumenerģiju pārdošanai, gada laikā
saražoto siltumenerģiju. Tādējādi datos nav ietvertas individuālas apkures iekārtas mājsaimniecībās.
No statistikas tabulas ENB200 izmantoti dati:
AER īpatsvars %, 2019 – 2022
Elektroenerģijas īpatsvars siltumenerģijas ražošanā %, 2019 - 2022
No statistikas tabulas ENA060 izmantoti dati:
AER siltumenerģijas apjoms GWh, 2019 - 2022
Siltumenerģijas ražošanā Latvijā AER īpatsvars 2022. gadā bija 64% - kopš 2019. gada tas pieaudzis par 10
procentpunktiem. Krasākais kāpums par 7 procentpunktiem notika no 2021. līdz 2022. gadam augsto dabasgāzes
cenu dēļ. Saražotās AER siltumenerģijas apjoms periodā no 2019. – 2022. gadam pieauga no 4547 līdz 5223 GWh.
2020. gadā apjoms nedaudz samazinājās līdz 4393 GWh. Izteiktākais pieaugums notika 2021. gadā – tika saražots
4911 GWh AER siltumenerģijas, kas primāri skaidrojams ar lielāku apkures dienu skaitu, salīdzinot ar 2020. gadu.
3.1. AER siltumenerģijas ražošanā
Plānošanas reģionu līmenī AER siltumenerģijas īpatsvars un apjoms ievērojami atšķiras, taču pieaugums četru gadu
periodā novērojams visur. Rīgas plānošanas reģionā ir salīdzinoši zemākais AER īpatsvars, bet lielākais saražotais
AER siltumenerģijas daudzums. Jau 2019. gadā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionos no AER tika
iegūts virs 80% siltumenerģijas. Vidzemē 4 gadu laikā AER īpatsvars pieauga par 6%, bet Kurzemē – par 10%.
Zemgalē, kur AER īpatsvars bija visaugstākais gan 2019. gadā, gan 2022. gadā, pieaugums bija 3%. Visapjomīgākās
pārmaiņas siltumenerģijas ražošanā 4 gadu laikā notikušas Latgalē - AER īpatsvars palielinājies no 44,1% 2019.
gadā līdz 70,4% 2022. gadā.
2022
2021
2020
2019
2122
848
795
836
622
RPR
VPR
KPR
ZPR
LPR
3.1. attēls. AER siltumenerģijas apjoms plānošanas reģionos, GWh
Reģionālie rādītāji
Visvairāk AER siltumenerģijas tiek saražots Rīgas plānošanas reģionā – 2022. gadā 2122 GWh. Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionos izmaiņas kopš 2019. gada ir salīdzinoši mazākas. Savukārt Vidzemē un Kurzemē 2021. gadā tika saražots vairāk AER siltumenerģijas nekā 2022. gadā. Latgales plānošanas reģions četru gadu periodā izceļas ar lielāko AER siltumenerģijas apjoma pieaugumu (248 GWh), 2022. gadā sasniedzot 622 GWh. Arī valstspilsētās kopš 2019. gada noticis būtisks AER īpatsvara pieaugums, kas skaidrojams ar fosilā kurināmā izmantošanas kritumu, jo ne vienmēr saražotais AER siltumenerģijas apjoms GWh palielinājies proporcionāli. Rīgā no AER 2022. gadā tika saražots 41% siltumenerģijas, 2019. gadā tie bija 34%, kam sekoja neliels kritums 2020. un 2021. gadā. Rīgā tiek saražots lielākais daudzums AER siltumenerģijas – 2022. gadā tās bija 1481 GWh (70% no Rīgas plānošanas reģiona apjoma). Daugavpilī 2022. gadā notika lielākais AER īpatsvara pieaugums, sasniedzot 64%, kas 2021. gada rādītāju pārsniedz vairāk nekā divas reizes. Daugavpilī saražotais AER siltumenerģijas apjoms pieaudzis gandrīz 3 reizes – no 99 GWh 2019. gadā līdz 273 GWh 2022. gadā. Jelgavā ir viens no augstākajiem AER izmantošanas rādītājiem – 2019. gadā tie bija 84%, bet 2022. gadā jau 96% jeb 308 GWh AER siltumenerģijas. Jūrmalā 2021. un 2022. gadā no AER tika saražots 60% siltumenerģijas, mērens pieaugums, salīdzinot ar 54% 2019. gadā. Taču saražotais apjoms 2022. gadā bija viszemākais – 72 GWh pretēji 95 GWh 2021. gadā un 84 GWh 2019. un 2020. gadā. Liepājā AER siltumenerģijā 2022. gadā sasniedza 82% ar 205 GWh, kopš 2019. gada noticis pakāpenisks pieaugums, kad tika saražotas 160 GWh, kas veidoja 66%. Viskrasākās pārmaiņas skāra Rēzekni – 2019. gadā no AER tika iegūts tikai 1% jeb 1 GWh siltumenerģijas, taču 2021. gadā ar 131 GWh jau 49%. Salīdzinoši 2022. gadā rādītājs samazinājās līdz 26% jeb 34GWh, kas ierindo Rēzekni pēdējā vietā valstspilsētu vidū. Savukārt Ventspils gan 2022. gadā, gan 2019. gadā atradās pirmajā vietā. 2022. gadā Ventspils AER īpatsvars siltumenerģijā, saražojot 160 GWh, bija 97%. 2022 2021 2020 2019 1481 273 308 72 205 34 160 Rīga Daugavpils Jelgava Jūrmala Liepāja Rēzekne Ventspils Rīgas plānošanas reģiona Ādažu, Ķekavas, Mārupes un Olaines novados lielākā daļa siltumenerģijas tiek saražota no fosilajiem resursiem. Ādažu novadā 2019. un 2020. gadā AER siltumenerģija netika ražota vispār, bet 2021. gadā ar 6,2 GWh AER īpatsvars bija 22% un 2022. gadā ar 10,2 GWh - jau 44%. Arī Ķekavas novadā AER siltumenerģijas īpatsvars 2021. un 2022. gadā palielinājās un pārsniedza 30%, 2022. gadā tika saražots 19,6 GWh. 3.2. attēls. AER siltumenerģijas apjoms valstspilsētās, GWh Reģionālie rādītāji
2022 2021 2020 2019 % 0 20 40 60 80 Jūrmalas pilsēta Olaines novads Ropažu novads Rīgas pilsēta Salaspils novads Siguldas novads Ādažu novads Ķekavas novads 0 0,5K 1K 1,5K 2K 0 11 23 34 45 2019 2020 2021 2022 GWh % AER Ādažu novads 0 0 6 10 Ķekavas novads 0 4 19 20 Mārupes novads 10 10 23 9 Olaines novads 13 12 14 13 Ropažu novads 236 249 21 49 Salaspils novads 193 215 222 211 Siguldas novads 49 42 247 256 Rīga 1340 1148 1110 1481 Jūrmala 84 84 95 72 GWh 2019 2020 2021 2022 Mārupes novadā AER siltumenerģijas apjoms būtiski pieauga 2021. gadā – 22,8 GWh jeb 26%, savukārt 2022. gadā tas samazinājās līdz 9,2 GWh jeb 15%. Olaines novadā nav notikušas būtiskas pārmaiņas: AER 2021. gadā ar 13,6 GWh veidoja 16%, bet 2022. gadā ar 12,9 GWh – 20% siltumenerģijas. Ropažu novadā pēdējos 2 gados notika būtisks samazinājums no AER saražotajā apjomā: 2021. gadā AER īpatsvars kritās līdz 32%, bet 2022. gadā atkal pieauga līdz 57% jeb 49,3 GWh. Salaspils Rīgas plānošanas reģiona novadu vidū četru gadu griezumā ieņem pirmo vietu pēc saražotā AER apjoma un īpatsvara. Savukārt būtiskākā izaugsme saražotajā apjomā pēdējos gados notikusi Siguldas novadā, 2022. gadā sasniedzot 98% ar 256 GWh AER siltumenerģijas. 3.3. attēls. AER siltumenerģijas apjoms Rīgas plānošanas reģionā, GWh 3.4. attēls. AER siltumenerģijas īpatsvars Rīgas plānošanas reģionā, % Reģionālie rādītāji
Vidzemes plānošanas reģionā ir jau septiņi novadi, kuros AER siltumenerģijas īpatsvars 2022. gadā sasniedza 100%: Alūksnes, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Smiltenes, Valkas un Varakļānu novados, turklāt šāds īpatsvars ir bijis jau kopš 2019. gada. Arī Saulkrastu novadā no AER tiek saražots virs 90% siltumenerģijas. Lielāko AER siltumenerģijas apjomu saražo Madonas novadā - 226 GWh - un Smiltenes novadā -161 GWh. Zemākais AER īpatsvars ir Cēsu, Ogres un Valmieras novados. Cēsu novadā 2022. gadā no AER saražotais apjoms kritās līdz 32 GWh. 0 0.1K 0.2K 0.3K 0.4K 0.5K 0.6K 0.7K 0.8K 0.9K 1K 0 9 18 27 36 45 54 63 72 81 90 2019 2020 2021 2022 GWh % AER 2022 2021 2020 2019 % 40 50 60 70 80 90 100 Alūksnes novads Cēsu novads Gulbenes novads Limbažu novads Madonas novads Ogres novads Smiltenes novads Valkas novads Valmieras novads Varakļānu novads Alūksnes novads 31 32 32 43 Cēsu novads 74 70 83 32 Gulbenes novads 62 53 140 53 Limbažu novads 58 56 54 52 Madonas novads 203 181 192 226 Ogres novads 89 89 101 98 Saulkrastu novads 6 6 7 6 Smiltenes novads 167 170 175 161 Valkas novads 72 68 67 68 Valmieras novads 57 72 99 105 Varakļānu novads 4 4 6 5 GWh 2019 2020 2021 2022 3.5. attēls. AER siltumenerģijas apjoms Vidzemes plānošanas reģionā, GWh 3.6. attēls. AER siltumenerģijas īpatsvars Vidzemes plānošanas reģionā, % Reģionālie rādītāji