Attiecībā pret iedzīvotāju skaitu rādītāja vērtības dažādās pašvaldībās ir ļoti atšķirīgas no 1125 kg CO2e/iedz. Ventspils novadā līdz 3991 kg CO2e/iedz. Mārupes novadā. 2000 1800 1600 1400 1200 1000 800 600 400 200 0 Latvija RPR VPR KPR ZPR LPR kg CO2e/iedz. 2021 2020 2.19. attēls. Transporta SEG emisijas uz 1 iedzīvotāju plānošanas reģionos, kg CO2e/iedz. 2021 2020 kg CO2e/iedz. 1 000 1 600 2 200 2 800 3 400 4 000 2.20. attēls. Transporta SEG emisijas uz 1 iedzīvotāju pašvaldībās, kg CO2e/iedz. Reģionālie rādītāji
Valstspilsētu vidū visvairāk transporta emisiju rodas Rīgā – 1107 kt CO2e 2021. gadā un 989 kt CO2e 2020. gadā, kas pārsniedz pārējo valstspilsētu rādītājus vairāk nekā 10 reizes (Daugavpilī – 93 kt, Liepājā – 91 kt CO2e). Savukārt pēc emisijām uz vienu iedzīvotāju augstākais rādītājs ir Rēzeknē – 1860 kg CO2e/iedz. 2021. gadā un 1846 kg CO2e/iedz. 2020. gadā. Rīga ir otrajā vietā ar 1815 kg. Trešajā vietā pēc emisiju apjoma uz iedzīvotāju ir Ventspils, kam seko Jelgava un Liepāja. Jūrmalā Daugavpilī ir viens no zemākajiem radītājiem Latvijā – attiecīgi 1234 un 1170 kt CO2e/iedz. 2021. gadā. Rīgas plānošanas reģionā Mārupes novads (3991 kg CO2e/iedz.), Ropažu novads (2303 kg CO2e/iedz.) un Ķekavas novads (1964 kg CO2e/iedz.) veido Latvijā augstāko transporta emisiju apjomu uz vienu iedzīvotāju. Mārupē ir arī otrais augstākais kopējo transporta emisiju rādītājs pēc Rīgas, kas apsteidz valstspilsētas – 134 kt CO2e 2021. gadā un 103 kt CO2e 2020. gadā. 2021. gadā līdz 1628 kg CO2e/iedz. pieauga Olaines novada transporta emisijas, salīdzinot ar 1475 kg CO2e/iedz. .2020. gadā. Savukārt Siguldas novads, kas 2020. gadā uzrādīja otro augstāko rādītāja vērtību Latvijā pēc Mārupes novada, transporta emisijas samazināja līdz 1617 kg CO2e/iedz.. Zemākās emisiju vērtības uz vienu iedzīvotāju šajā reģionā ir Salaspils un Ādažu novados, kā arī Jūrmalā. Vidzemes plānošanas reģionā 2021. gadā visaugstākais transporta emisiju rādītājs uz iedzīvotāju ir Smiltenes un Cēsu novados – attiecīgi 1866 kg un 1839 kg CO2e/iedz. Trešais augstākais transporta emisiju rādītājs Vidzemē 2021. gadā bija Gulbenes novadā (1710 kg CO2e/iedz.). Zemākās vērtības ir Varakļānu, Valkas un Saulkrastu novados. Kurzemes plānošanas reģionā 2021. gadā Dienvidkurzemes novadā (1722 kg CO2e /iedz.) un Saldus novadā (1686 kg CO2e /iedz.) ir augstākie transporta emisiju rādītāji attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, bet viszemākais – Ventspils novadā (1125 kg CO2e /iedz.) Pēc emisiju kopējā apjoma reģionā augstākās rādītāju vērtības ir Liepājā un Tukuma novadā. Zemgales plānošanas reģionā visvairāk transporta emisiju uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija Jelgavas novadā (1675 kg CO2e/iedz.), Dobeles novadā (1642 kg CO2e /iedz.) un Bauskas novadā (1632 kg CO2e /iedz.). Zemākās – Jelgavā (1354 kg CO2e/iedz.) un Aizkraukles novadā (1490 kg CO2e/iedz.). Latgales plānošanas reģionā, izņemot Rēzekni, augstākās transporta emisijas uz iedzīvotāju 2021. gadā bija Balvu novadā (1628 kg CO2e /iedz.) un Rēzeknes novadā (1502 kg CO2e/iedz.). Savukārt Daugavpilī, Ludzas novadā un Krāslavas novados bija vienas no zemākajām rādītāja vērtībām Latvijā. Reģionālie rādītāji
2.3. Lauksaimniecības sektora emisijas Lauksaimniecības sektors kopumā Latvijā 2021. gadā radīja 2252,96 kt CO2e, kas ir 22% no kopējām SEG emisijām. 2020. gadā lauksaimniecības SEG emisiju apjoms bija nedaudz mazāks – 2250,42 kt CO2e Lielākais emisiju apjoms pēc SEG veida ir slāpekļa oksīds N2O, kas veido 49% no kopējām emisijām (1109,84 kt CO2e), tam seko metāns CH4 ar 47% emisiju (1059,78 kt CO2e), toties oglekļa dioksīds sastāda 4% emisiju (83,33 kt CO2e). Galvenie emisiju avoti ir lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi (CH4 avots) un lauksaimniecības augšņu apstrāde (N2O avots). Papildus N2O un CH4 rodas arī no kūtsmēslu apsaimniekošanas. CO2 emisiju avots ir augšņu kaļķošana un karbamīda izmantošana. 2.3.1. Lauksaimniecības sektora emisijas plānošanas reģionos un pašvaldībās Lielākais emisiju apjoms rodas Vidzemes plānošanas reģionā (28%), jo tur atrodas lielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības. Kurzemes un Latgales plānošanas reģionos katrā rodas ap 24% no Latvijas kopējām lauksaimniecības emisijām. Zemākās rāditāja vērtības ir Latgales plānošanas reģionā (24%) un Rīgas plānošanas reģionā (3%). Novadi ar lielāko lauksaimniecības emisiju apjomu ir: Dienvidkurzemes, Tukuma, Saldus (Kurzemes plānošanas reģions); Dobeles, Jēkabpils, Bauskas (Zemgales plānošanas reģions); Valmieras, Madonas (Vidzemes plānošanas reģions); Augšdaugavas, Rēzeknes (Latgales plānošanas reģions). 0 200 400 600 0 338462 676923 1015385 RPR VPR KPR ZPR LPR kt CO2e ha kt CO2e ha Pēc īpatsvara lauksaimniecības sektors veido 40% no kopējām SEG emisijām Vidzemē, 38% Latgalē, 36% Zemgalē, 24% Kurzemē un 2% Rīgas plānošanas reģionā. Novados augstākais lauksaimniecības sektora radītās SEG emisijas bija Preiļu novadā (62%), Krāslavas novadā (57%), Varakļānu novadā (56%), Augšdaugavas novadā (55%). Arī Dienvidkurzemes un Ventspils novados (53%). 2.21. attēls. Lauksaimniecības SEG emisiju reģionālais dalījums un LIZ platības Reģionālie rādītāji
0 20 40 60 80 100 120 140 0 34286 68571 102857 137143 171429 205714 240000 Dienvidkurze… Dobeles nova… Valmieras nov… Tukuma novads Augšdaugavas… Jēkabpils nov… Rēzeknes nov… Saldus novads Madonas nova… Bauskas nova… kt CO2e ha kt CO2e ha 2021 Īpatsvars % kt CO2e 0 20 40 60 80 100 120 2.22. attēls. Novadi ar lielāko lauksaimniecības SEG emisiju apjomu 2021. gadā 2.23. attēls. Lauksaimniecības SEG emisijas pašvaldībās, kt CO2e Reģionālie rādītāji
2.4. Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektora emisijas Rūpnieciskie procesi 2021. gadā radīja 606,3 kt CO2e emisijas jeb 6% no kopējā SEG emisiju apjoms. Salīdzinot ar 2020. gadu, rūpniecisko procesu SEG apjoms bija krities par 5,18 kt CO2e. Samazinājums noticis Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionos, bet Zemgales un Latgales – pieaugums. Rūpniecisko procesu sektorā tiek uzskaitītas SEG emisijas, kas saistītas ar dažādu materiālu ražošanu: minerālu, cementa, stikla, stikla šķiedras, ķieģeļu un flīžu. Tiek uzskaitīta arī kurināmā izmantošana neenerģētiskām vajadzībām un šķīdinātāju izmantošana. Kurzemes plānošanas reģiona Saldus novads izceļas ar augstāko rūpniecisko emisiju apjomu – 539,21 kt CO2e 2021. gadā, kas veido 87% no šī sektora emisijām. Rīgas un Zemgales plānošanas reģionos emisiju apjoms ir līdzīgs – ap 20 kt CO2e 2021. gadā. Viszemākais tas ir Vidzemes plānošanas reģionā (7,82 kt CO2e) un Latgalē (11,63 kt CO2e). Izņemot Saldus novadu, salīdzinoši lielāks rūpniecisko procesu emisiju apjoms ir arī valstspilsētās Rīgā (15,78 kt CO2e), Daugavpilī (8,11 kt CO2e), Ventspilī (1,78 kt CO2e) un Liepājā (1,37 kt CO2e). No novadiem augstākie emisiju rādītāji ir Jelgavas, Dobeles, Aizkraukles novados Zemgales plānošanas reģionā un Valmieras un Cēsu novados Vidzemes plānošanas reģionos. 2021 2020 2021 RPR 3,4% VPR 1,3% KPR 90,0% ZPR 3,4% LPR 1,9% 2021 2020 539,21 15,78 8,11 7,84 6,02 3,92 1,99 1,85 Saldus novads Rīga Daugavpils Jelgavas novads Dobeles novads Aizkraukles novads Valmieras novads Cēsu novads 2.25. attēls. Rūpniecisko procesu SEG emisijas pašvaldībās, kt CO2e 2.24. attēls. Rūpniecisko procesu SEG emisiju reģionālais dalījums, kt CO2e Reģionālie rādītāji Reģionālie rādītāji
2.5. Atkritumu apsaimniekošanas sektora emisijas SEG emisijas no atkritumu apsaimniekošanas ietver CH4 un N2O (nelielā apjomā arī CO2) emisijas no vairākiem apakšsektoriem, tostarp atkritumu apglabāšana, atkritumu bioloģiskā pārstrāde, atkritumu sadedzināšana un notekūdeņu attīrīšana un novadīšana. 2021. gadā SEG emisijas no atkritumu apsaimniekošanas veidoja 5,3 % no kopējām SEG emisijām, neskaitot ZIZIMM. Šīs emisijas ietver CH4 emisijas no atkritumu apglabāšanas, kas veido vairāk kā pusi (66 %) no kopējām SEG emisijām atkritumu apsaimniekošanas sektorā. Tāpat tajā ir ietvertas CH4 un N2O emisijas no atkritumu bioloģiskās pārstrādes (11,8 % no kopējām atkritumu apsaimniekošanas emisijām 2021. gadā), CH4 un N2O emisijas no notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas (22,2 %), kā arī ļoti nelielas CO2 un N2O emisijas no atkritumu sadedzināšanas (0,01 %). 2.5.1. Atkritumu apsaimniekošanas sektora emisijas plānošanas reģionos un pašvaldībās Atkritumu sektors kopumā Latvijā (2021. gadā) radīja 565 kt CO2e, kas ir 6 % no kopējām emisijām. Salīdzinot ar 2020. gadu šī sektora emisijas ir samazinājušās par 1,7 %. Salīdzinot pa SEG, absolūti lielākais emisiju avots ir metāns (CH4), kas veido 91 % no kopējām emisijām, tam seko N2O ar 9 % emisiju. Lielākā daļa (41 %) šo emisiju rodas Rīgas plānošanas reģionā, kur dzīvo arī visvairāk iedzīvotāju. Emisiju sadalījums pa pārējiem plānošanas reģioniem ir līdzīgs, ar vismazāko emisiju apjomu Latgales plānošanas reģionā. Savukārt rēķinot uz vienu iedzīvotāju, lielākās atkritumu sektora SEG emisijas ir Latgales un Zemgales plānošanas reģionos (attiecīgi 370 un 345 kg CO2e uz vienu iedzīvotāju gadā). Savukārt zemākās ir Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionos (attiecīgi 270 un 276 kg CO2e uz vienu iedzīvotāju gadā). 0 50 100 150 200 0 83.33 166.67 250 333.33 RPR VPR KPR ZPR LPR kt CO2e kg CO2e / iedz. kt CO2e kg CO2e / iedz. 2.26. attēls. Atkritumu apsaimniekošanas sektora SEG emisiju reģionālais dalījums, kt CO2e Reģionālie rādītāji
Absolūti lielākās emisijas no atkritumu sektora pašvaldību griezumā ir Rīgā – 145,16 kt CO2e 2021. gadā. Tas veido 26 % no visas Latvijas kopējām emisijām. Otras lielākās emisijas ir Ropažu novadā – 32,5 kt CO2e. Tas ir saistīts ar to, ka Ropažu novadā atrodas sadzīves atkritumu poligons Getliņi, kas ir lielākais no 11 sadzīves atkritumu poligoniem Latvijā, un kur nonāk apkārtējo pašvaldību radītie atkritumi. Savukārt mazākās atkritumu radītās SEG emisijas 2021. gadā ir bijušas Varakļānu un Saulkrastu novados - attiecīgi tikai 380 t CO2e un 1,27 kt CO2e. 2021 2020 0 5 10 15 20 25 30 kt CO2e Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, lielākās atkritumu apsaimniekošanas sektora radītās SEG emisijas ir Ropažu novadā – 1004,7 kg CO2e uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā, kas ir nepilnas trīsarpus reizes vairāk kā valstī vidēji (300 kg CO2e uz cilvēku gadā). Salīdzinoši lielas emisijas uz vienu cilvēku ir arī Augšdaugavas novadā – 773 kg CO2e. Tas ir skaidrojas ar Ropažu un Augšdaugavas novados esošo atkritumu apsaimniekošanas poligona darbību, apkalpojot Rīgas un Daugavpils pilsētas. Būtiski virs vidējā rādītāja SEG emisijas uz vienu iedzīvotāju ir arī Dobeles, Bauskas, Cēsu, Madonas, Līvānu, Jēkabpils, Rēzeknes un Salaspils novados. Savukārt viszemākās atkritumu apsaimniekošanas radītās SEG emisijas uz vienu iedzīvotāju ir Ādažu, Varakļānu un Saulkrastu novados – attiecīgi 107, 130 un 136 kg CO2e. Šīs starpnovadu atšķirības radīto emisiju apjomā nav saistītas ar novados radīto atkritumu apjomu, bet gan dažādās pašvaldībās izvietotajām atkritumu pārstrādes iekārtām, piemēram, atkritumu apglabāšanas poligoni, bioloģisko atkritumu gazifikācijas iekārtas, atkritumu sadedzināšana un notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas iekārtas. 2.27. attēls. Atkritumu apsaimniekošanas sektora SEG emisijas pašvaldībās, kt CO2e Lielākais atkritumu sektora SEG emisiju apjoms rodas Rīgā
- 131,80 kt 2020. gadā, 145,16 kt CO2e 2021. gadā Reģionālie rādītāji Reģionālie rādītāji
2021 2020 kg CO2e/iedz. 0 100 200 300 400 500 600 700 800 900 1 000 2.28. attēls. Atkritumu apsaimniekošanas sektora SEG emisijas uz 1 iedzīvotāju, kg CO2e/iedz. Reģionālie rādītāji
2.6. Secinājumi un rekomendācijas Enerģētikas sektors ir galvenais SEG emisiju avots Latvijā – 2021. gadā 66,5% kopējo SEG emisiju radās ar enerģētiku saistītās nozarēs. Reģionālā dalījumā Rīgas plānošanas reģions veido lielāko īpatsvaru – 49% no kopējām valsts emisijām. Kurzemes plānošanas reģionā būtiska ietekme uz SEG emisiju rādītājiem ir Saldus novada nemetālisko minerālu nozarei. Biomasas CO2 emisiju rādītāji ļauj spriest par lielo bioenerģijas lomu enerģētikā, kas nodrošina ilgtspējīgāku alternatīvu fosilo energoresursu izmantošanai - ap 80% no Latvijas enerģijas gala patēriņā izmantotajiem AER veido kurināmā koksne. Enerģētikas sektoru veido vairāki apakšsektori un katram no tiem raksturīga atšķirīga emisiju avotu telpiskā un ekonomiskā struktūra. Enerģētikas nozares pārstāv elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājus. Rūpniecības, būvniecības un pakalpojumu sektorā apvienoti gan ražošanas uzņēmumi, gan būvniecības nozare, kā arī komerciālais un sabiedriskais sektors. Mājsaimniecību apakšsektors raksturo enerģijas patēriņu dzīvojamās ēkās, savukārt transporta apakšsektors ietver pasažieru un kravas pārvadājumus. Plānojot SEG emisiju samazināšanas pasākumus, jāanalizē katru apakšsektoru veidojošās atšķirīgās tehnoloģiskas sistēmas, kuru pārvaldībā iesaistīti dažādi nozaru pārstāvji, uzņēmumi un sabiedrības grupas. Enerģētikas nozaru apakšsektorā SEG emisiju samazinājumu nodrošinās fosilo energoresursu izmantošanas mazināšana, pārejot uz biomasu kā kurināmo, kā arī bezemisiju tehnoloģiju plašāks pielietojums (siltumsūkņi, saules enerģija). Nepieciešama centrālās siltumagādes mērķēta attīstība, blīvāk apdzīvotās vietās piesaistot jaunus klientus un uzlabojot tīklu un ražošanas iekārtu efektivitāti. Pozitīvu ietekmi uz šī apakšsektora SEG emisiju rādītājiem turpmākajos gados veidos jau iesākto biomasas katlumāju projektu īstenošana pašvaldībās. Siltumapgādes sistēmu attīstības plānošanā būtiski ņemt vērā arī gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķus. Elektroenerģijas ražošanā SEG emisiju samazinājumu ļaus sasniegt augstāks saules un vēja enerģijas īpatsvars. Tuvākajos gados būtiski pieaugs saules elektroenerģijas apjoms daudzās pašvaldībās. Vēja parku attīstības periods ir ilgāks, taču to saražotās enerģijas apjoms gada griezumā ir lielāks, tāpēc pārmaiņas būs pakāpeniskas un mazākā skaitā pašvaldību. Enerģētikas nozaru apakšsektoru būtiski ietekmē arī pieprasījuma puse, tāpēc izšķirīgs SEG emisiju samazināšanas solis ir ēku un iekārtu energoefektīvātes paaugstināšana, kas ļauj samazināt enerģijas patēriņu un zudumus. Energoresursu ietaupījumu un pietiekamību iespējams veicināt, pārplānojot ikdienas aktivitātes un resursu lietojumu, piemēram, izmantojot attālinātā darba, digitālo tehnoloģiju un nemotorizētās pārvietošanās priekšrocības. 2.6.1. Enerģētikas sektors Reģionālie rādītāji