SEG sadalījumā pēc gāzes veida 2021. gadā gandrīz 69,7% emisiju veidoja CO2, bet CH4 un N2O attiecīgi 17,4% un 12,9%, rēķinot CO2 ekvivalentos. Uz 1 iedzīvotāju Latvijā 2021. gadā radās 5430 kg CO2e/iedz., kas ir vairāk nekā 2020. gadā, kad SEG emisiju apjoms bija 5270 kg CO2e/iedz. 2021. gadā no biomasas sadedzināšanas radās 7025,3 kt CO2, kas ir 3728 kg CO2 uz 1 iedzīvotāju [2]. Pēc nacionālās SEG inventarizācijas rezultātiem 2021. gadā kopējās Latvijas SEG emisijas bez ZIZIMM ir samazinājušās par 59%, salīdzinot ar 1990. gadu, taču pret 2020. gadu – palielinājušās par 2%. Savukārt, ieskaitot arī ZIZIMM sektoru, 2021. gadā Latvijas SEG emisijas bija 13132,57 kt CO2e, attiecīgi pret 1990. gadu samazinājums bija par 4%, bet pret 2020. gadu pieaugums par 16%. ZIZIMM sektora loma neto SEG emisiju apjomā ir nodrošināt arī CO2 piesaisti; reģionālajos klimata rādītājos šī sektora dati pašvaldību griezumā nav iekļauti. Latvijas desmit lielākie emisiju avoti pārklāj dažādas enerģētikas (tostarp transporta), lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomas, kur tiek izmantots fosilais kurināmais vai arī rodas metāna emisijas (fermentācija, atkritumi) [3]. Autotransports – dīzeļdegvielas patēriņš CO 2486,64 Elektroenerģijas un siltuma ražošana – dabasgāzes patēriņš CO 1324,65 Lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācija CH 904,56 Tiešās slāpekļa dioksīda emisijas no apsaimniekotām augsnēm N 0 887,51 Cementa ražošana CO 538,55 Autotransports – benzīna patēriņš CO 494,58 Lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība – šķidrā fosilā kurināmā patēriņš CO 443,53 Komerciālais un sabiedriskais sektors – dabasgāzes patēriņš CO 302,07 Mājsaimniecības – dabasgāze patēriņš CO 268,93 Apsaimniekotas atkritumu apglabāšanas vietas CH 253,29 2 2 4 2 2 2 2 2 2 4 SEG emisiju avots SEG veids kt CO2e 2.2. tabula. 10 galvenie SEG emisiju avoti dažādos sektoros Latvijā 2021. gadā (neieskaitot ZIZIMM) kt CO 2021 6809,4 606,3 2253,0 565,0 10233,6 kt CO 2020 6577,7 612,1 2250,4 575,0 10015,2 % 2021 66,5 5,9 22,0 5,5 100 % 2020 65,7 6,1 22,5 5,7 100 2e 2e Enerģētika Rūpnieciskie procesi Lauksaimniecība Atkritumi SEG kopā 2.1. tabula. SEG emisiju apjoms un īpatsvars 2021. un 2020. gadā Reģionālie rādītāji
2021 2020 RPR VPR KPR ZPR LPR 0 500 1000 1500 2000 2500 3000 3500 4000 3680,80 1617,66 2225,67 1292,67 1416,84 kt CO2e 2.2. attēls. SEG emisijas plānošanas reģionos, kt CO2e Emisiju apjoma sadalījumā pēc dažādiem SEG veidiem Rīgas plānošanas reģionā tiek radīts lielākais CO2 emisiju apjoms, taču salīdzinoši mazāk CH4 un N2O emisiju. Arī Kurzemē tiek radīts augstāks kopējais CO2 emisiju apjoms, savukārt Vidzemē īpaši liels ir biomasas CO2 un arī augstāks metāna CH4 emisiju īpatsvars. RPR VPR KPR ZPR LPR 0 500 1000 1500 2000 2500 3000 3500 4000 4500 5000 5500 kt CO2e CO2 CH4 N2O Biomasas CO2 2.3. attēls. SEG emisiju un biomasas CO2 emisiju apjoms plānošanas reģionos 2021. gadā, kt CO2e Reģionālā griezumā Rīgas plānošanas reģionā tiek radītas vairāk nekā trešdaļa SEG emisiju – 2021. gadā tie bija 36%, bet 2020. gadā – 33,6%. Nākamais pēc emisiju apjoma ir Kurzemes plānošanas reģions – 21,7% 2021. gadā, kas skaidrojams ar lielo cementa ražošanas sektora ietekmi. Vidzemes plānošanas reģionā 2021. gadā uzskaitīts 15,8% no kopējā SEG apjoma, bet Latgales – 13,8%. Plānošanas reģions ar zemāko emisiju īpatsvaru ir Zemgale – 12,6% 2021. gadā. Salīdzinot emisiju apjomu kt CO2e, lielākais pieaugums 2021. gadā noticis Rīgas plānošanas reģionā, nedaudz arī Latgalē, bet pārējos reģionos bijis samazinājums. 2.1.1. SEG emisijas plānošanas reģionos un pašvaldībās Reģionālie rādītāji Reģionālie rādītāji
Pēc emisiju apjoma uz vienu iedzīvotāju Rīgas plānošanas reģionā rādītāja vērtība ir zem Latvijas vidējā – 2021. gadā tie bija 4320 kg CO2e. Visaugstākā rādītāja vērtība ir Kurzemes plānošanas reģionā – 7984 kg CO2e/iedz.. Pārējos reģionos emisiju apjoms uz 1 iedzīvotāju 2021. un 2020. gadā ir bijis zem 6000 kg CO2e. Reģions ar lielāko biomasas CO2 emisiju apjomu uz iedzīvotāju ir Vidzeme – 6376 kg 2021. gadā un 5863 kg CO2e/iedz. 2020. gadā. 2021 2020 RPR VPR KPR ZPR LPR 0 1000 2000 3000 4000 5000 6000 7000 8000 9000 4319,81 5831,29 7983,60 5713,00 5668,53 kt CO2 Emisijas Rīgā ievērojami pārsniedz citu valstspilsētu apjomu, 2021. gadā tika emitēti 2656 kt CO2e, kas ir 26% no Latvijas kopējām emisijām un 72% no Rīgas plānošanas reģiona emisijām. Arī rēķinot uz 1 iedzīvotāju, Rīgas emisiju apjoms ir augstāks nekā citās valstspilsētās – 4353 kg CO2e/iedz. Augstākais emisiju apjoms uz vienu iedzīvotāju bijis Rēzeknē (4459 kg CO2e/iedz.), otrajā vietā ir Rīga, bet trešajā – Daugavpils (3673 kg CO2e/iedz.). 0 20 40 60 80 100 120 140 160 0 625 1250 1875 2500 3125 3750 4375 5000 Rīga Daugavpils Jelgava Jūrmala Liepāja Rēzekne Ventspils kt CO2e kg CO2e/iedz. 2.5. attēls. SEG emisiju apjoms valstspilsētās 2021. gadā, kt CO2e 2.4. attēls. SEG emisiju apjoms uz iedzīvotāju plānošanas reģionos, kg CO2e/iedz. Reģionālie rādītāji Reģionālie rādītāji
- gadā pēc biomasas sadedzināšanas CO2 emisiju apjoma vadošās pilsētas ir Rīga (1062 kt CO2), Rēzekne (193 kt CO2) un Jelgava (180 kt CO2). Rīgas plānošanas reģionā, izņemot Rīgu, lielākais SEG apjoms 2021. gadā radīts Mārupes (207 kt CO2e) un Ropažu novados (200 kt CO2e). Pēc SEG emisijām uz 1 iedzīvotāju Ropaži novads ir pirmajā vietā reģionā ar 6165 kg CO2e/iedz., kam seko Mārupes novads ar 6154 kg CO2e/iedz.. Vismazāk SEG emisiju uz 1 iedzīvotāju 2021. gadā bija Jūrmalā un Ādažu novadā – attiecīgi 2656 kg un 2814 kg CO2e/iedz. Pēc biomasas CO2 emisijām pirmās vietas ieņem Ropažu un Ādažu novads – gan pēc kopējā apjoma, gan rēķinot uz 1 iedzīvotāju (6022 kg un 6016 kg). Pārējos novados uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā radās virs trīs tūkstošiem kg biomasas CO2 emisiju. Mārupes novadā šī rādītāja vērtība bija salīdzinoši zemākā, jo tiek izmantots vairāk fosilo energoresursu. Vidzemes plānošanas reģionā lielākais SEG emisiju apjoms 2021. gadā bija Valmieras, Cēsu un Ogres novados – attiecīgi 326, 248 un 219 kt CO2e. Tomēr vērtējot pret iedzīvotāju skaitu, augstākās emisijas bija Smiltenes, Varakļānu un Madonas novados – attiecīgi 9208 kg, 7120 kg un 76942 kg CO2e/iedz. Biomasas CO2 emisiju apjoma ziņā izceļas Cēsu, Madonas un Limbažu novads. Neskatoties uz salīdzinoši nelielo apjomu kt, augstākais emisiju rādītājs uz 1 iedzīvotāju ir Varakļānu novadā (10352 kg CO2/iedz.), virs septiņiem tūkstošiem kg biomasas CO2 emisiju uz iedzīvotāju radās arī Cēsu un Saulkrastu novados. Kurzemes plānošanas reģionā Saldus novadā tiek radīts lielākais SEG emisiju daudzums – gan pēc kopējā apjoma, gan rēķinot uz vienu iedzīvotāju (35975 kg CO2e/iedz.). Otro vietu ieņem Ventspils novads ar 7918 kg uz iedzīvotāju
- gadā. Salīdzinoši valstspilsētās Liepājā un Ventspilī emisiju rādītājs uz iedzīvotāju ir viszemākais. Savukārt biomasas CO2 emisiju jomā Kuldīgas novadam ir visaugstākā rādītāju vērtība gan pēc kopējā apjoma, gan uz vienu iedzīvotāju (12978 kg). Zemgales plānošanas reģionā ar augstāko SEG emisiju rādītāju izceļas Jēkabpils novads (264 kt CO2e) un Bauskas novads (256 kt CO2e), savukārt reģionā augstākais CO2 emisiju apjoms uz iedzīvotāju ir Dobeles novadā – 8638 kg. Pārejos Zemgales novados emisiju apjoms uz vienu iedzīvotāju gadā nepārsniedz 6600 kg CO2e. Jelgavā radītais SEG emisiju apjoms ir vismazākais. Aizkraukles novads biomasas CO2 emisiju ziņā reģionā ieņem pirmo vietu ar 302 kt CO2e. Latgales plānošanas reģionā pēc Daugavpils otrais lielākais SEG emisiju apjoms 2021. gadā radies Rēzeknes novadā (204 kt CO2e), nākamais ir Augšdaugavas novads ar 195 kt CO2e. Augstākais emisiju rādītājs uz 1 iedzīvotāju bijis Preiļu novadā - 9116 kg CO2e. Savukārt augstākā biomasas CO2 emisiju rādītāju vērtība ir Krāslavas novadā. Reģionālie rādītāji
Latvijas kopējo SEG emisiju avotu reģionālajā izvietojumā ir daudz atšķirību. Divu gadu greizumā vēl nav iespējams novērtēt pārmaiņu tendences, jo emisiju apjomu ietekmē dažādu faktoru kopums, piemēram, laikapstākļi vai kurināmā maiņa centralizētās siltumapgādes objektos. Pēc kopējā emisiju apjoma īpaša loma ir Rīgai un Saldus novadam, kas ievērojami pārsniedz visu pārējo pašvaldību rādītāju vērtības. 10 pašvaldību sarakstā pēc lielākā SEG emisiju apjoma 2021. gadā atrodami 2 Vidzemes, 3 Kurzemes, 3 Zemgales un 1 Latgales plānošanas reģiona novadi. Savukārt pēc SEG emisiju apjoma uz iedzīvotāju īpaši augstu rādītāja vērtību uzrāda Saldus novads, kas ietekmē arī kopējo Latvijas rādītāju. Pirmās 10 vietas pēc rādītāja kg CO2e/iedz. ieņem 2 Vidzemes, 3 Kurzemes, 1 Zemgales un 4 Latgales plānošanas reģiona novadi. Valstspilsētu rādītāju vērtības ir zemākas. 0 500 1000 1500 2000 2500 Rīga Saldus novads Valmieras nov… Daugavpils Jēkabpils nov… Tukuma novads Bauskas nova… Dienvidkurze… Cēsu novads Dobeles nova… 2373 1018 325 281 260 265 255 270 260 245 2656 967 326 293 264 261 256 255 248 244 kt CO2e 2020 2021 10000 20000 30000 40000 Saldus novads Smiltenes nov… Preiļu novads Dobeles nova… Ventspils nov… Dienvidkurze… Augšdaudavas… Varakļānu nov… Balvu novads Rēzeknes nov… 37317 9005 9898 8545 8709 8064 7349 7083 6980 6852 35974 9208 9116 8637 7917 7707 7620 7120 7078 6965 kg CO2e/iedz. 2020 2021 2.7. attēls. Pašvaldības ar lielāko SEG emisiju apjomu uz iedzīvotāju, kg CO2e/iedz. 2.6. attēls. Pašvaldības ar lielāko SEG emisiju apjomu, kt CO2e Reģionālie rādītāji Reģionālie rādītāji
2.2. Enerģētikas sektora SEG emisijas Enerģētikas sektors ir vadošais SEG emisiju avots Latvijā - 6 809,37 kt CO2e jeb 66,5% no SEG emisijām Latvijā 2021. gadā. Lielāko emisiju īpatsvaru enerģētikā veido transporta apakšsektors – 46% no enerģētikas kopējām SEG emisijām. Arī siltuma ražošanai, kas atkarīga no laikapstākļu mainības, ir būtiska ietekme uz ikgadējo emisiju apjomu. Kopš 1990. gada ir mainījies dažādu enerģētikas apakšsektoru emisiju īpatsvars. Īpaši pieaugušas ir emisijas no transporta, savukārt rūpniecības, būvniecības, enerģijas ražošanas emisijas ir samazinājušas. Mājsaimniecību un pakalpojumu sektorā straujākais emisiju kritums notika 1990-ajos gados, bet pēdējā desmitgadē noticis mērens pieaugums. Salīdzinot ar 1990. gadu, enerģētikas kopējās emisijas 2021. gadā samazinājās par 64%, bet, vērtējot pret 2005. gadu, samazinājums ir par 13,9%. Salīdzinot ar 2020. gadu, 2021. gadā kopējās enerģētikas sektora emisijas pieauga par 3,6%. Samazinājums notika vienīgi ražošanas un būvniecības apakšsektorā. Ikgadējam emisiju apjomam raksturīgas svārstības – piemēram, 2020. gadā emisijas enerģētikas nozarēs bija par 25% zemākas nekā 2019. gadā. Ilgtermiņā pozitīva ietekme uz SEG emisiju samazinājumu ir bijusi energoefektivitātes pasākumiem ēku atjaunošanā, arī siltumapgādes sistēmu un ražošanas uzņēmumu modernizācijai un kurināmā maiņai. Arī ETS politika ir veicinājusi AER izmantošanu enerģētikā. Enerģijas ražošanas CH4 un N2O emisijas kopš 2011. gada ir pieaugušas, palielinoties biomasas kā kurināmā izmantošanai. Biomasas CO2 emisijas nacionālajā SEG inventarizācijas bilancē netiek iekļautas. 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, CH4 un N2O emisijas pieauga par 16,2% un 16,4%, jo palielinājās arī sadedzinātā kurināmā apjoms. Katram kurināmā veidam tiek noteikts specifisks emisiju faktors. Enerģētikas apakšsektori Enerģijas ražošana 21,10% Rūpniecība, pakalpojumi 24,42% Transports 46,01% Mājsaimniecības 8,48% SEG emisijas kt CO2e Enerģētika 66,54% Rūpnieciskie 5,92% Lauksaimniecība 22,02 Atkritumi 5,52% 2.8. attēls. SEG emisiju dalījums sektoros 2021. gadā, kt CO2e Reģionālie rādītāji
Ražošanas un būvniecības sektors ietver emisijas no kurināmā sadedzināšanas ražošanas objektos, arī neceļa mašīnām. Ietvertas arī ar pašpatēriņam uzstādīto enerģijas ražošanas iekārtu darbību saistītās emisijas. 2021. gadā lielāko dažu ražošanas emisiju radās tieši nemetālisko minerālu kategorijā – 41,4%. Salīdzinot ar 1990. gadu, 2021. gadā ražošanas un būvniecības sektora emisijas ir sarukušas par 84,5%. Pārmaiņas notikušas arī izmantotā kurināmā veidos – būtiski sarukusi fosilās degvielas un dabasgāzes izmantošana, bet aptuveni 30 reizes pieaudzis biomasas patēriņš. Transports Latvijā kopumā veido ap 30,1% SEG emisiju 2021. gadā. Salīdzinot ar 1990. gadu, 2021. gadā transporta SEG emisijas ir pieaugušas par 6,2%, tomēr augstākais transporta SEG emisiju punkts saglabājas 2007. gads, kad 1990. gada līmenis tika pārsniegts par 27,4%. 2021. gadā ap 97% no kopējām transporta emisijām radīja ceļu transports. Galvenais degvielas tips bija dīzeļdegviela – 76,3%. Neskaitot starptautiskos lidojumus, civilajai aviācijai ir neliela ietekme uz sektora emisiju apjomu – 2021. gadā ap 0,13%. Ceļu transportā 2021. gadā SEG emisijas pieauga par 4,0%, salīdzinot ar 2020. gadu. Lielāko daļu emisiju rada pasažieru auto izmantošana, taču būtisks ir arī smagā transporta un autobusu radītais emisiju apjoms. CH4 emisijas ceļu transportā samazinās, paaugstinoties pasažieru auto skaitam ar augstāku EURO klasi. Svārstības N2O apjomā skaidrojamas ar dažādu tehnoloģiju un degvielas izmantošanu. Mājsaimniecību jeb dzīvojamā apakšsektorā radās ap 36,4% no šī enerģētikas emisijām, bet pakalpojumu – 30,6%. Dzīvojamā apakšsektorā galvenais kurināmais ir biomasa [4]. Summējot reģionālos SEG emisiju radītājus, enerģētikas sektors 2021. gadā emitēja 6809 kt CO2e, bet 2020. gadā – 6577 kt. Viens no pieauguma iemesliem 2021. gadā bija lielāks dienu skaits ar zemāku temperatūru, kad siltumapgādē tika patērēts vairāk energoresursu. Arī biomasas CO2 emisiju apjoms 2021. gadā bija augstāks – 7025 kt, salīdzinot ar 6578 kt 2020. gadā. 2021 2020 RPR VPR KPR ZPR LPR 0 500 1000 1500 2000 2500 3000 3500 3323,59 907,37 1041,62 710,18 826,6 2.9. attēls. Enerģētikas SEG emisiju reģionālais sadalījums, kt CO2e Reģionālie rādītāji