MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU SASTĀVS UN STRUKTŪRA
26
Patēriņa izdevumu pieaugumu ietekmē gan patēriņa cenu kāpum s, gan materiālās
labklājības līmeņa uzlabošanās
Patēriņa struktūras izmaiņas ietekmējis gan faktisko izdevumu apjoma pieaugums, gan patēriņa cenu izmaiņas
noteiktā laika periodā.
MBA dati liecina, ka patēriņa izdevumi 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, vidēji valstī ir palielinājušies par
27 %. Tajā pašā laikā patēriņa cenu līmenis 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, valstī vidēji ir pieaudzis par 8,6 %.
Šo gadu laikā patēriņa cenas vismazāk ietekmējušas apģērbus un apavus (par 0,1 %), kā arī mājokļa iekārtojumu un
piederumus (par 1,0 %). Visvairāk patēriņa cenas palielinājušās alkoholiskajiem dzērieniem (par 11,5 %), mājokļa īrei
un komunālajiem maksājumiem (par 11,1 %) un dažādām precēm un pakalpojumiem (11,2 %).
7.2. Patēriņa cenu un patēriņa izdevumu pārmaiņas ECOICOP 12 grupās (2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, %)
CSP aprēķins un Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: PCI020 un MBI020).
Patēriņa prioritātes – pārtika, transports un mājoklis
Patēriņa izdevumu struktūra ir viens no rādītājiem, kas lielā mērā raksturo iedzīvotāju materiālās labklājības
līmeni, kā arī galvenās patēriņa prioritātes dažādās mājsaimniecību grupās. Turpat divas trešdaļas (65 %) no kopējiem
patēriņa izdevumiem tika tērēts ikdienas vajadzību nodrošināšanai – pārtikai, transportam, mājoklim, apģērbam un
apavu iegādei, kā arī veselībai. 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, i zdevumu pārtikai un bezalkoho liskajiem
dzērieniem īpatsvars (23,3 %) kopējos patēriņa izdevumos ir samazinājies par 2,9 procentpunktiem , kā arī mājoklim
attiecīgi par 0,7 procentpunktiem. 2019. gadā starp patēriņa izdevumu prioritātēm uzreiz aiz pārtikas izdevumiem
(23,3 %), ierindojas transporta izdevumi (14,6 %) un mājokļa izdevumi (14,6 %). Savukārt transporta izdevumu
īpatsvara palielināšanās par 0,7 procentpunktiem liecina, ka līdz ar dzīves līmeņa uzlabošanos un pieejamo naudas
līdzekļu palielināšanos pārvietošanās ieņem aizvien nozīmīgāku lomu arī mājsaimniecību patēriņā.
27,0
11,9
12,6
13,0
21,1
25,5
33,5
37,1
36,3
40,9
42,9
49,3
50,1
8,6
0,1
9,3
11,5
11,1
3,8
9,2
8,4
5,8
8,2
9,8
11,2
1,0
0,0 10,0 20,0 30,0 40,0 50,0 60,0
VISAS PRECES UN PAKALPOJUMI
Apģērbi un apavi
Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni
Alkoholiskie dzērieni, tabaka
Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits
kurināmais
Izglītība
Transports
Veselība
Atpūta un kultūra
Sakari
Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas
Dažādas preces un pakalpojumi
Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas
uzkopšana
Patēriņa cenu pārmaiņas, % Patēriņa izdevumu pārmaiņas, %
MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU SASTĀVS UN STRUKTŪRA
27 7.3. Patēriņa izdevumu struktūra 2016. un 2019. gadā, %
Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI010).
- gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, izdevumi mājoklim un komunālajiem maksājumiem kopumā pieauguši par 21,1 %, sasniedzot vidēji 62 eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī jeb 738 eiro gadā. Tajā pašā laikā patēriņa cenas mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem palielinājušās par 11,1 %. No kopējiem mājokļa izdevumiem 2019. gadā vairāk nekā pusi ( 55 % jeb 408 eiro gadā uz mājsaimniecības locekli) veidoja maksājumi par energoresursiem – apkuri, karstā ūdens piegādi, elektrību, gāzi un citiem kurināmā veidiem. Izdevumi daudzdzīvokļu namu ekspluatācijai, aukstā ūdens piegādei, kan alizācijai un atkritumu savākšanai veidoja 198 eiro gadā, savukārt mājokļa faktiskajai īrei1 89 eiro. Salīdzinoši nelieli bija izdevumi mājokļa uzturēšanai un kosmētiskajam remontam – 43 eiro uz mājsaimniecības locekli gadā.
1 Saskaņā ar Mājsaimniecību budžetu apsekojuma datiem vidēji valstī 2019. gadā mājokli no pašvaldības īrēja 5,4 % mājsaimniecību, no
privātīpašnieka attiecīgi katra desmitā (10,1 %), savukārt piecas no sešām mājsaimniecībām (84,6 %) dzīvoja savā īpašumā. No tām
mājsaimniecībām, kuras dzīvoja savā īpašumā, 7 5,5 % mājoklis pieder ēja bez kredītsaistībām, savukārt 9,1 % ar kredītsaistībām.
Mājsaimniecību izdevumi kredītu atmaksai netiek uzskatīti par mājsaimniecību gala patēriņa izdevumiem.
26,2 23,3 15,3 14,6 13,9 14,6 7,6 8,1 6,6 7,1 6,0 5,3 4,8 5,7 4,3 4,8 15,2 16,5 2016 2019 Pārējie izdevumi Sakari Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana Apģērbi un apavi Veselība Atpūta un kultūra Transports Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU SASTĀVS UN STRUKTŪRA
28
7.4. Mājokļa izdevumu sastāvs 2019. gadā (vidēji uz mājsaimniecības locekli gadā, eiro)
Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI150).
Jāņem vērā, ka attiecībā uz īri un komunālajiem pakalpojumiem MBA tiek apkopota informācija tikai par tiem izdevumiem, ko mājsaimniecības ir faktiski samaksājušas, ietverot pašvaldības pabalstus šo izdevumu apmaksai, bet neņemot vērā nokavētos maksājumus vai parādsaistības. Saskaņā ar Eiropas Savienības Ienākumu un dzīves apstākļu (EU-SILC) 2019. gada apsekojuma datiem piektajai daļai mājsaimniecību (22 %) ar mājokli saistītie izdevumi sagādā ja nopietnas finansiālas problēmas, un tas ir mazāk nekā 2016. gadā (30,5 %), salīdzinot ar 2014. gadu (40,0 %). EU-SILC apsekojuma dati liecina, ka pēdējo sešu gadu laikā mājsaimniecību īpatsvars, kurām ar mājokli saistītie izdevumi sagādāja nopietnas finansiālas problēmas, ir samazinājies uz pusi.
Izdevumi transportam palielinājušies par trešdaļu – 33,5 %
Otrā prioritāte mājsaimniecību patēriņa iz devumos ir izdevumi transportam (14,6 %) jeb 62 eiro vidēji uz
mājsaimniecības locekli mēnesī (740 eiro gadā). 2019. gadā mājsaimniecībās transportam tērēja vidēji par 33,5 %
vairāk nekā 2016. gadā. Tā kā patēriņa cenas transportam palielinājušās par 9,2 %, tad salīdzināmajās cenās patēriņa
izdevumu pieaugums šajā periodā transportam ir 22 %. Vislielākais kāpums šajā periodā novērots izdevumiem par
transportlīdzekļu iegādi (2,2 reizes), kā arī aviopārvadājumiem (2,5 reizes).
Vislielākie transporta izdevumi saistīti ar personisko transportlīdzekļu uzturēšanu. Šim nolūkam no ģimenes
budžeta vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli 2019. gadā tika iztērēti 395 eiro , tai skaitā degvielai un smērvielām
tērēja 236 eiro. Tajā pašā laikā krietni mazāk tiek tērēts sabiedriskajam transportam – 94 eiro. Trešā daļa (34 %) no
transporta izdevumiem tiek tērēta transporta līdzekļu iegādei.
7.5. Transporta patēriņa izdevumu sastāvs 2019. gadā
(vidēji uz mājsaimniecības locekli gadā, eiro)
Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI150).
29,86
34,26
39,23
42,99
62,47
75,25
89,10
105,21
112,80
145,86
0 20 40 60 80 100 120 140 160
Aukstā ūdens piegāde
Karstā ūdens piegāde
Gāze
Materiāli un pakalpojumi mājokļa remontam
Kanalizācija un atkritumu savākšana
Cietie kurināmie
Mājokļa faktiskā īres maksa
Ekspluatācijas izdevumi
Centrālā apkure
Elektroenerģija
33,19
52,12
74,29
93,70
235,57
251,42
0 50 100 150 200 250 300
Ar transportlīdzekļiem saistīti pakalpojumi
Rezerves daļas personiskajiem transportlīdzekļiem
Personisko transportlīdzekļu remonts
Sabiedriskais transports
Degviela un smērvielas
Transportlīdzekļu iegāde
MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU SASTĀVS UN STRUKTŪRA
29 Atpūtas un kultūras izdevumi 2019. gadā – ceturtā prioritāte kopējā patēriņā Mājsaimniecību izdevumi atpūtai un kultūrai bija ceturtā lielākā prioritāte, veidojot 8,1 % no kopējiem patēriņa izdevumiem. Patēriņa izdevumi šiem mērķiem 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājušies par 36 %, savukārt patēriņa cenas attiecīgi palielinājušās par 5,8 %. Šajā periodā palielinājušies izdevumi atpūtas un kultūras pakalpojumiem, kā arī informācijas apstrādes iekārtām, tajā pašā laikā drukātajai presei – laikrakstiem un periodiskajiem izdevumiem – tēriņi samazinājušies par 17 %. Vislielāko īpatsvaru (78 %) veido izdevumi atpūtas ierīcēm, dārzkopībai un mājdzīvniekiem, kā arī dažādiem atpūtas, kultūras pakalpojumiem un ceļojumiem. Atlikušo daļu veidoja izdevumi par informācijas apstrādes iekārtām (12 %), laikrakstiem un grāmatām (9 %), ilglietošanas atpūtas priekšmetiem (1 %).
7.6. Patēriņa izdevumu struktūra atpūtai un kultūrai 2019. gadā, %
CSP aprēķins un Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI150).
Izdevumiem atpūtai un kultūrai 2019. gadā kopumā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli tērēja 413 eiro jeb 34 eiro mēnesī, un salīdzināmajās cenās tas ir par 28,7 % vairāk nekā 2016. gadā. Sporta un atpūtas aktivitātēm tērēja 66 eiro gadā uz katru mājsaimniecības locekli, savukārt kino, teātriem, koncertiem un muzejiem tērēja attiecīgi 43 eiro gadā. Minētajiem pakalpojumiem pilsētās dzīvojošie tērēja 2,7 reizes vairāk nekā mājsaimniecības laukos (attiec īgi 136 eiro un 49 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli gadā), kas zināmā mērā ir atkarīgs no šo pakalpojumu pieejamības, kā arī no ienākumu līmeņa. Komleksajiem atpūtas pakalpojumiem pilsētās dzīvojošās mājsaimniecības 2019. gadā tērēja 72 eiro gadā uz katru mājsaimniecības locekli, turklāt tas ir divas reizes vairāk (36 eiro) nekā laukos. Savukārt tādiem hobijiem kā dārzkopība un mājdzīvnieki vidējā Latvijas mājsaimniecība tērēja attiecīgi 30 eiro un 59 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli gadā.
Citi atpūtas priekšmeti, dārzkopība un mājdzīvnieki 32% Atpūtas un kultūras pakalpojumi 31% Kompleksie atpūtas pakalpojumi 15% Audiovizuālās, fotogrāfiskās un informācijas apstrādes iekārtas 12% Laikraksti, grāmatas un kancelejas preces 9% Citi galvenie ilglietošanas un kultūras priekšmeti 1% MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU SASTĀVS UN STRUKTŪRA
30 7.7. Patēriņa izdevumu sastāvs atpūtai un kultūrai 2019. gadā (vidēji uz mājsaimniecības locekli gadā, eiro)
Visas mājsaimniecības Pilsētas Lauki PAVISAM IZDEVUMI ATPŪTAI UN KULTŪRAI 413,07 458,20 314,74 o tiem: atpūtas un sporta pakalpojumi, fotogrāfs un azartspēles 65,89 85,44 23,31 kompleksie atpūtas pakalpojumi 60,78 72,15 36,00 mājdzīvnieki un ar tiem saistītas preces, veterinārie pakalpojumi 58,56 61,75 51,61 kino, teātri, koncerti, muzeji un zooloģiskie dārzi 42,93 50,63 26,17 dārzi, augi un ziedi 30,30 30,57 29,71 inventārs sportam, atpūtai un tūrismam 24,20 22,37 28,17 grāmatas, iespieddarbi un kancelejas preces 21,37 23,51 16,71 spēles, rotaļlietas un preces vaļaspriekam 19,95 19,32 21,32 televīzijas abonēšanas maksa 18,43 15,32 25,21 laikraksti un periodiskie izdevumi 16,77 16,64 17,06 Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI150).
Izdevumi veselības aprūpei 2019. gadā pieauga par 37 % Mājsaimniecības veselības aprūpei 2019. gadā vidēji tērēja 30 eiro uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī (362 eiro gadā), līdz ar to veselības aprūpes izdevumu īpatsvars (7,1 %) ir piektais lielākais kopējos patēriņa izdevumos. 2019. gadā vidēji visās mājsaimniecībās veselības aprūpei tērēja par 37 % vairāk nekā 2016. gadā. Patēriņa cenas šajā periodā veselībai pieauga attiecīgi par 8,4 %. No kopējiem veselības aprūpes izdevumiem 213 eiro tika izlietoti medikamentu, terapeitiskās aparatūras un iekārtu iegādei. Lielu daļu kopējos veselības izdevumos veido ambulatorie pakalpojumi (109 eiro uz mājsaimniecības locekli gadā), tai skaitā zobārstniecības pakalpojumi – 53 eiro, ārstu speciālistu un ģimenes ārstu pakalpojumi – 29 eiro, diagnostika – 27 eiro. Slimnīcu pakalpojumiem 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, tērēja salīdzinoši mazāk nekā ambulatorajiem pakalpojumiem – 36 eiro uz katru mājsaimniecības locekli gadā. Visstraujāk pieauga izdevumi ārstu speciālistu un ģimenes ārstu pakalpojumiem – par 55 %.
7.8. Patēriņa izdevumu sastāvs izdevumiem par veselību 2019. gadā (vidēji uz mājsaimniecības locekli gadā, eiro)
Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI150). Saskaņā ar EU-SILC 2019. gada apsekojuma datiem naudas trūkuma dēļ no pārbaudes pie medicīnas speciālista vai ārstēšanās nācās atteikties 2,8 % personu vecumā no 16 gadiem, un tas ir uz pusi mazāk nekā 2016. gadā (5,3 %). 27,41 28,77 35,76 40,32 53,09 172,76 0 50 100 150 200 Diagnostika u.tml. medicīniskie pakalpojumi Ārstu speciālistu un ģimenes ārstu pakalpojumi Slimnīcu pakalpojumi Terapeitiskā aparatūra un iekārtas Zobārstniecības pakalpojumi Farmaceitiskie preparāti un produkti
MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU SASTĀVS UN STRUKTŪRA
31
Pensionāru mājsaimniecības veselībai tērē 14,3 % no kopējiem izdevumiem
Atšķirības patēriņa izdevumu struktūrā vērojamas dažādās mājsaimniecību sociālekonomiskajās grupās. Algotu darbu strādājošo, darba devēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, salīdzinot ar citām mājsaimniecībām, vairāk līdzekļu tērē transportam, sakariem, atpūtai un kultūrai. Pensionāru mājsaimniecībās patēriņa izdevumu prioritātes atšķiras no pārējām mājsaimniecībām. Tajās trešo lielāko grupu pēc izdevumiem pārtikai un mājoklim veido izdevumi veselībai. Pensionāru mājsaimniecību izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem ( 31,5 % no kopējiem patēriņa izdevumiem), mājoklim un komunālajiem maksājumiem (21,9 %), veselībai (14,3 %) un transportam (6,6 %) sasniedz trīs ceturtdaļas (74,3 %) no to patēriņa izdevumiem.
7.9. Patēriņa izdevumu struktūra sociālekonomiskajās grupās 2019. gadā, %
Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI060).
Uzturam un mājoklim pirmās kvintiļu grupas mājsaimniecības tērēja 50 % no
kopējiem izdevumiem
Mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir vismazākie, lielāko to daļu nākas veltīt pārtikas un mājokļa izdevumiem.
Pirmās kvintiļu grupas (trūcīgākās) mājsaimniecības tikai uzturam un mājokļa komunālajiem maksājumiem vien
2019. gadā tērēja pusi (50 %) no sava budžeta, kamēr piektās kvintiļu grupas (turīgākās) mājsaimniecības mazāk nekā
trešo daļu – 30 %. Tas norāda uz materiālo nenodrošinātību un sociālo atstumtību pirmās kvintiļu grupas
mājsaimniecībās. Atpūtai un kultūrai piektās kvintiļu grupas mājsaimniecības varēja atļauties tērēt krietni vairāk
(10,3 %), nekā pirmās kvintiļu grupas mājsaimniecības (5, 7 %). Arī transportam piektās kvintiļu grupas
mājsaimniecības 201 9. gadā procentuālā izteiksmē tērēja 1,8 reizes vairāk (1 7,7 %), nekā pirmās kvintiļu grupas
mājsaimniecības (9,7 %).
28,5 31,5 22,0 21,6 17,1 21,9 13,4 13,2 18,7 10,8 20,3 21,0 5,6 14,3 5,4 6,0 5,1 5,5 9,4 8,6 24,9 15,9 29,6 29,7 citas mājsaimniecības pensionāru mājsaimniecības darba devēju un pašnodarbināto mājsaimniecības algotu darbu strādājošo mājsaimniecības Pārtika Mājoklis Transports un sakari Veselība Atpūta un kultūra Pārējie izdevumi MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU SASTĀVS UN STRUKTŪRA
32 7.10. Patēriņa izdevumu struktūra kvintiļu grupās 2019. gadā, %
Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI140).
Patēriņa prioritātes atkarībā no galvenā iztikas avota
Mājsaimniecībās, kuru galvenais iztikas avots ir algots darbs, pašnodarbinātība vai īpašuma izīrēšana, pusi (51 %)
no kopējiem tēriņiem veido pārtika (21,5 %), transports (16,1 %) un mājoklis (13,1 %), savukārt mājsaimniecībās,
kuru galvenais iztikas avots ir transferti, pusi (51 %) no kopējiem izdevumiem tērē pārtikai (30,4 %) un mājoklim
(20,4 %). Mājsaimniecībās, kuru galvenais iztikas avots ir algots darbs, četras reizes vairāk tērē restorāniem un
viesnīcām (6,4 %) un divas reizes mazāk veselībai (5,8 %), nekā tajās mājsaimniecībās, kuru galvenais iztikas avots ir
transferti (attiecīgi 1,6 % un 12,4 %).
7.11. Patēriņa izdevumu struktūra pēc mājsaimniecības galvenā iztikas avota veida 2019. gadā, %
CSP aprēķins.
31,5 28,4 24,8 22,4 17,1 18,1 16,9 15,2 13,2 12,6 9,7 10,9 13,6 16,2 17,7 6,6 9,4 8,0 7,0 5,8 5,7 6,2 8,4 7,5 10,3 28,3 28,3 30,1 33,7 36,5
- kvintiļu grupa 2. kvintiļu grupa 3. kvintiļu grupa 4. kvintiļu grupa 5. kvintiļu grupa Pārējie izdevumi Atpūta un kultūra Veselība Transports Mājoklis Pārtika 21,5 30,4 13,1 20,4 5,8 12,4 16,1 8,3 8,7 5,8 6,4 1,6 28,4 21,0 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 Ienākumi no algota darba, pašnodarbinātības vai īpašuma izīrēšanas Ienākumi no transfertiem Pārtika Mājoklis Veselība Transports Atpūta un kultūra Restorāni un viesnīcas Pārējie izdevumi