IZLASE, DATU SVĒRŠANA UN KVALITĀTES RĀDĪTĀJI
9 3. IZLASE, DATU SVĒRŠANA UN KVALITĀTES RĀDĪTĀJI
MBA mērķa populācija ir visas Latvijas privātās mājsaimniecības. Informācija no mājsaimniecībām tiek iegūta katru mēnesi.
Izlase
MBA izlase tiek veidota kā divpakāpju izlase. Primārās izlases vienības (PIV) ir teritorijas. Teritoriju izlase tiek
veidota ar stratificētu sistemātisko „pps” izlasi, kur PIV izlasē iekļauj ar varbūtībām, kas ir proporcionālas privāto mājokļu
skaitam.
Teritoriju stratifikācija tiek veikta pēc apdzīvotās vietas tipa:
•
Rīga;
•
republikas nozīmes pilsētas (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils);
•
pārējās pilsētas;
•
lauku teritorijas.
Otrās pakāpes izlases vienības ir privātie mājokļi. Mājokļu izlase katrā atlasītajā PIV tiek veidota kā vienkāršā
gadījuma izlase.
Izlase ir sadalīta vienmērīgi laikā – apsekojumā tiek atlasīts vienāds skaits mājsaimniecību katrā nedēļā.
Apsekojuma izlase un atbildējušo mājsaimniecību skaits 2019. gadā MBA tika apsekotas 2 647 mājsaimniecības: Rīgā – 597, astoņās lielajās pilsētās1 – 551, pārējās pilsētās – 466, laukos – 1 033 mājsaimniecības.
Svari
Dizaina svari tiek koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi. Atbildētības homogenitātes
grupas tiek veidotas pēc apdzīvotās vietas tipa, ATVK (Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators) un
apsekojuma nedēļas. Katrai mājsaimniecībai, kas piedalās apsekojumā, tiek piekārtots atbilstošais mājokļa svars.
Lai iegūtu galīgos svarus, tiek izmantota kalibrācijas metode.
Svaru kalibrācijā kā palīginformācija tiek izmantoti demogrāfiskās statistikas dati par Latvijas privātajās
mājsaimniecībās dzīvojošajiem iedzīvotājiem gada sākumā, kā arī statistika par 15–74 gadus vecu personu
sociālekonomisko statusu saskaņā ar CSP veikto darbaspēka apsekojumu.
Mājsaimniecību svari tiek kalibrēti pēc:
•
8 vecuma grupām;
•
dzimuma;
•
teritorijas tipa (Rīga, pilsētas un lauku teritorijas);
•
dzīvesvietas reģiona (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale);
•
ekonomiskās aktivitātes statusa (darba devēji, darba ņēmēji, neapmaksātas personas, kas palīdz citiem,
pašnodarbinātie, mājsaimnieces un vecuma pensionāri) – darbaspēka apsekojuma statistika par iedzīvotāju
skaitu vidēji pārskata periodā.
1 Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils.
IZLASE, DATU SVĒRŠANA UN KVALITĀTES RĀDĪTĀJI
10 MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU NOVĒRTĒJUMU KVALITĀTES RĀDĪTĀJI 2019. GADĀ
Patēriņa
izdevumi vidēji
uz vienu
mājsaimniecības
locekli mēnesī,
EUR
Ticamības1
intervāla
apakšējā
robeža,
EUR
Ticamības
intervāla
augšējā
robeža,
EUR
Standart-
kļūda
Variācijas
koeficients2,
%
PATĒRIŅA IZDEVUMI
422,95
411,19
434,70
6,00
1,4
Pārtika un bezalkoholiskie
dzērieni
98,32
96,29
100,34
1,03
1,0
Alkoholiskie dzērieni, tabaka
12,19
11,29
13,10
0,46
3,8
Apģērbi un apavi
22,50
20,74
24,26
0,90
4,0
Mājoklis, ūdens,
elektroenerģija, gāze u.c.
kurināmais
61,51
59,69
63,33
0,93
1,5
Mājokļa iekārta, mājturības
piederumi un uzkopšana
24,23
22,66
25,79
0,80
3,3
Veselība
30,15
28,55
31,74
0,81
2,7
Transports
61,69
56,99
66,40
2,40
3,9
Sakari
20,35
19,82
20,88
0,27
1,3
Atpūta un kultūra
34,42
32,25
36,60
1,11
3,2
Izglītība
5,07
4,33
5,82
0,38
7,5
Restorāni, kafejnīcas un
viesnīcas
22,92
21,20
24,65
0,88
3,8
Dažādas preces un
pakalpojumi
29,60
27,73
31,47
0,95
3,2
1 Ticamības intervāls (ar ticamības līmeni 95 %) ietver īsto populācijas parametra vērtību ar varbūtību 95 %. 2 Variācijas koeficients raksturo variācijas relatīvo līmeni.
KOPSAVILKUMS
11
4. GALVENĀS PATĒRIŅA IZMAIŅU TENDENCES.
KOPSAVILKUMS
Mājsaimniecību sastāvs
Saskaņā ar MBA datiem apsekoto mājsaimniecību vidējais lielums valstī kopumā 2019. gadā bija 2,27 personas,
un tas turpina samazināties (2016. gadā – 2,33). Tajā pašā laikā 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga vienas
personas mājsaimniecību īpatsvars (par 2,2 procentpunktiem) un mājsaimniecību, kurās dzīvo viens pieaugušais ar
bērniem, īpatsvars (par 1,6 procentpunktiem).
Mājsaimniecību patēriņa izdevumi
Saskaņā ar apsekojuma datiem 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, faktiskajās cenās mājsaimniecību patēriņa
izdevumi pieauga par 27 %, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī patēriņa izdevumi sasniedza 423 eiro, kas ir
par 90 eiro vairāk nekā 2016. gadā. Ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 8,6 %, 2019. gadā, salīdzinot ar
2016. gadu, patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās palielinājušies par 17 %.
Mājsaimniecību patēriņa prioritātes un struktūra
Patēriņa izdevumu struktūra ir viens no rādītājiem, kas lielā mērā raksturo iedzīvotāju materiālās labklājības
līmeni. Turpat divas trešdaļas (65 %) no kopējiem patēriņa izdevumiem tika tērēts ikdienas vajadzību nodrošināšanai –
pārtikai, transportam, mājoklim, apģērbam un apavu iegādei, kā arī veselībai. 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu,
izdevumu pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem īpatsvars (23,3 %) kopējos patēriņa izdevumos ir samazinājies par
2,9 procentpunktiem, kā arī mājoklim attiecīgi par 0,7 procentpunktiem. 2019. gadā starp patēriņa izdevumu prioritātēm
uzreiz aiz pārtikas izdevumiem (23,3 %), ierindojas transporta izdevumi (14,6 %) un mājokļa izdevumi (14,6 %).
Savukārt transporta izdevumu īpatsvara palielināšanās par 0,7 procentpunktiem liecina, ka līdz ar dzīves līme ņa
uzlabošanos un pieejamo naudas līdzekļu palielināšanos pārvietošanās ieņem aizvien nozīmīgāku lomu arī
mājsaimniecību patēriņa izdevumos.
Izdevumi uzturam, sabiedriskajai ēdināšanai un pārtikas produktu patēriņš
MBA dati liecina, ka 2019. gadā viena ģim enes locekļa uzturam tērēja vidēji 98 eiro mēnesī (2016. gadā –
87 eiro). Pārtikas īpatsvars kopējos patēriņa izdevumos 2019. gadā veidoja 23,3 % no kopējā patēriņa izdevumu apjoma
(2016. gadā – 26,2 %). Pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem mājsaimniecības 2019. gadā tērēja par 12,6 % vairāk
nekā 2016. gadā, ko galvenokārt ietekmēja pārtikas preču cenu palielināšanās par 9,3 %. Tādējādi salīdzināmajās cenās
izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem palielinājās par 3,0 %.
Mājsaimniecības uzturu nodrošina, ne tikai iepērkoties veikalos un tirgos vai saražojot piemājas saimniecībās, bet
arī ieturot maltītes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos – kafejnīcās, ēdnīcās un restorānos. Respektīvi, par pārtikas
iegādi veikalos un tirgū mājsaimniecības izdod trīs ceturtdaļas (88 eiro) no kopējiem uztura izdevumiem, sabiedriskajai
ēdināšanai 20 eiro, bet atlikušos 10 eiro iegūst natūrā – no piemājas saimniecības, radiem, draugiem vai sociālās
palīdzības izsniegtajām pārtikas pakām.
Patēriņa līmeņa atšķirības Igaunijā un Latvijā1
Salīdzinot nacionālajā līmenī aprēķināto patēriņa izdevumu struktūru Igaunijā un Latvijā par 2019. gadu,
jāsecina, ka tās ir ļoti līdzīgas, tomēr faktiskais patēriņa izdevumu apjoms Igaunijā 2019. gadā bija par 58 eiro lielāks
(482 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī) nekā Latvijā (423 eiro). Izteiktas atšķirības novērojamas izdevumiem
atpūtai un kultūrai – Igaunijā šiem mērķiem tērē 1,5 reizes vairāk (52 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī)
nekā Latvijā (34 eiro mēnesī).
1 Par Lietuvu dati nav pieejami, jo apsekojums netika veikts. MĀJSAIMNIECĪBU SASTĀVA IZMAIŅAS
12 5. MĀJSAIMNIECĪBU SASTĀVA IZMAIŅAS Mājsaimniecība ir sabiedrības pamatvienība, kurā tās locekļi dzīvo vienā mājoklī un kopīgi apvieno un izmanto tās ekonomiskos resursus, vai arī viena persona, kas saimnieko atsevišķi. Vienā mājsaimniecībā dzīvojošos var arī nevienot radniecīgas saites.
Apsekoto mājsaimniecību vidējais lielums turpina samazināties
Saskaņā ar MBA datiem apsekoto mājsaimniecību vidējais lielums valstī kopumā 2019. gadā bija 2,27 personas,
un tas ir samazinājies, salīdzinot ar 2016. gadu (2,33). Apskatot mājsaimniecības pēc demogrāfiskā tipa, dati liecina, ka
vidējais mājsaimniecības lielums ir samazinājies tieši mājsaimniecībās, kurās nav bērnu.
Pilsētās mājsaimniecības vidējais lielums ir mazāks nekā laukos. Vidēji vienā mājsaimniecībā laukos 2019. gadā
dzīvoja 2,47 personas, savukārt pilsētās – 2,18 personas.
5.1. Mājsaimniecības vidējais lielums
(vidēji uz vienu mājsaimniecību)
Personu skaits mājsaimniecībā
2016
2019
Visas mājsaimniecības
2,33
2,27
pilsētas
2,20
2,18
no tām Rīga
2,19
2,15
lauki
2,63
2,47
Dažādu demogrāfisko tipu mājsaimniecības:
viens pieaugušais ar bērniem 2,34 2,50 pāris ar bērniem 3,59 3,75 pārējās mājsaimniecības ar bērniem 4,74 4,77 pārējās mājsaimniecības bez bērniem 2,78 2,66 CSP aprēķins.
- gadā lielākās mājsaimniecības dzīvoja Pierīgas reģionā (2,5 personas), savukārt vismazākās mājsaimniecības – Rīgā, Latgalē un Kurzemē (2,2 personas).
5.2. Mājsaimniecību vidējais lielums statistiskajos reģionos 2019. gadā
CSP aprēķins.
2,15 2,51 2,33 2,21 2,30 2,22 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
MĀJSAIMNIECĪBU SASTĀVA IZMAIŅAS
13 Katrs otrais (51,5 %) mājsaimniecības loceklis ir ekonomiski aktīvs Mājsaimniecību materiālā labklājība lielā mērā ir atkarīga no mājsaimniecības sastāva un tās locekļu ekonomiskās aktivitātes līmeņa – strādājošo un apgādībā esošo personu samēra mājsaimniecībā. Augsts nodarbināto mājsaimniecības locekļu īpatsvars nodrošina gan lielāku ienākumu, gan labklājības līmeni. Savukārt augsts apgādībā esošu personu skaits var radīt grūtības nodrošināt visu mājsaimniecības locekļu vajadzību un vēlmju apmierināšanu. Katrs otrais mājsaimniecības loceklis (51,5 %) no kopējā mājsaimniecību locekļu skaita 2019. gadā vidēji valstī bija ekonomiski aktīvs, savukārt ekonomiski neaktīvi bija attiecīgi 48,4 %, no kuriem salīdzinoši lielu daļu veidoja pensionāri (22,1 %), bērni jaunāki par 15 gadiem (16 %), kā arī studenti, skolēni (6,2 %). Mājsaimniecības locekļu sadalījumā pēc sociālekonomiskās aktivitātes 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, vidēji valstī novērojama gan bezdarbnieku īpatsvara, gan pašnodarbināto īpatsvara samazināšanās mājsaimniecības locekļu kopskaitā. Tajā pašā laikā ir palielinājies algotu darbu strādājošo, mājsaimnieču, studentu un bērnu īpatsvars. 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, visvairāk bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies tieši laukos (par 3,7 procentpunktiem), tajā pašā laikā pieaugot algotu darbu strādājošo īpatsvaram par 3,8 procentpunktiem kopējā mājsaimniecības locekļu kopskaitā. 5.3. Mājsaimniecības locekļu sadalījums pēc sociālekonomiskā statusa, % Visas mājsaimniecības Pilsētas Lauki 2016 2019 2016 2019 2016 2019 Visi mājsaimniecības locekļi 100 100 100 100 100 100 algots darbinieks, t.sk. darbinieki bērna kopšanas atvaļinājumā 41,3 42,7 44,2 44,6 34,9 38,7 darba devējs, zemnieks ar algotu darba spēku 2,0 2,0 1,9 1,9 2,2 2,1 pašnodarbinātie, amatnieki, zemnieki1 4,0 3,6 2,8 2,5 6,6 6,0 pensionāri 22,9 22,1 23,1 22,7 22,3 20,8 studenti, skolēni (15 gadi un vecāki) 5,7 6,2 5,3 5,8 6,7 7,2 mājsaimnieces/-ki 3,1 3,7 2,8 3,3 3,9 4,8 nestrādājošie, bezdarbnieki 5,5 3,2 4,4 2,8 7,7 4,0 bērni (jaunāki par 15 gadiem) 15,4 16,0 15,3 16,0 15,6 16,1 citas nenodarbinātas personas, t.sk. ilgstoši darbnespējīgas personas 0,2 0,4 0,2 0,4 0,2 0,3 CSP aprēķins.
60 % mājsaimniecību galvenais pelnītājs ir algoto darbu strādājošais Mājsaimniecības sociālo statusu pieņemts noteikt pēc mājsaimniecības galvenā pelnītāja pamatienākuma avota – algota darba, uzņēmējdarbības vai arī pensijas. MBA dati par mājsaimniecībām sadalījumā pēc galvenā pelnītāja sociālekonomiskā statusa liecina, ka vislielāko īpatsvaru mājsaimniecību kopskaitā veido algotu darbu strādājošo mājsaimniecības (2019. gadā – 60 %) un pensionāru mājsaimniecības (29 %). 2019. gadā par 1,7 procentpunktiem palielinājies algotu darbu strādājošo kā galvenā pelnītāja mājsaimniecību īpatsvars, savukārt darba devēju un pašnodarbināto kā galvenā pelnītāja mājsaimniecību īpatsvars samazinājies par 1,3 procentpunktiem. 5.4. Mājsaimniecību sadalījums pēc galvenā pelnītāja sociālekonomiskā statusa, %
CSP aprēķins.
1 Ieskaitot nodarbinātos ģimenes biznesā (neapmaksāta persona, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai profesionālā praksē, piemājas vai zemnieku saimniecībā). 58,0 59,7 29,7 29,1 9,2 7,9 3,1 3,3 2016 2019 Algotu darbu strādājošo mājsaimniecības Pensionāru mājsaimniecības Darba devēju un pašnodarbināto mājsaimniecības Citas mājsaimniecības
MĀJSAIMNIECĪBU SASTĀVA IZMAIŅAS
14 Pieaug vienas personas un vientuļā vecāka mājsaimniecību īpatsvars Nozīmīgs rādītājs, analizējot mājsaimniecību sastāvu, ir ne tikai tas, pie kādas sociālekonomiskās grupas tā pieder, bet arī tas, cik mājsaimniecībā ir pieaugušo un cik bērnu. 2019. gadā to mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir bērni, mājsaimniecību kopējā skaitā veidoja 27,0 % (2016. gadā – 27,6 %). 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga vienas personas mājsaimniecību (par 2,2 procentpunktiem) un mājsaimniecību, kurās dzīvo viens pieaugu šais ar bērniem, īpatsvars (par 1,6 procentpunktiem). 5.5. Mājsaimniecību sadalījums demogrāfiskajās grupās 2016. un 2019. gadā, %
CSP aprēķins.
Zemāka ienākumu līmeņa mājsaimniecības pārsvarā dzīvo laukos 2019. gada MBA dati liecina, ka laukos katra otrā (49,7 %) un pilsētās katra trešā mājsaimniecība (36 ,0 %) pieder pie pirmās vai otrās kvintiļu grupas , t.i., mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Savukārt piektās kvintiļu grupas mājsaimniecības ( turīgākās) biežāk sastopamas p ilsētās (23 ,0 %) nekā laukos (1 2,5 %), kas liecina par ekonomiskās nevienlīdzības dažādiem aspektiem laukos un pilsētās.
5.6. Mājsaimniecību sadalījums kvintiļu grupās laukos un pilsētās 2019. gadā, %
CSP aprēķins.
31,6 33,8 3,2 4,8 22,5 22,2 15,7 14,6 8,7 7,6 18,3 17,0 2016 2019 Pārējās mājsaimniecības bez bērniem Pārējās mājsaimniecības ar bērniem Pāris ar bērniem Pāris bez bērniem Viens pieaugušais ar bērniem Viena persona 28,5 16,5 21,2 19,5 19,7 20,1 18,0 20,9 12,5 23,0 Lauki Pilsētas
- kvintiļu grupa (trūcīgākās)
- kvintiļu grupa
- kvintiļu grupa
- kvintiļu grupa
- kvintiļu grupa (turīgākās) MĀJSAIMNIECĪBU SASTĀVA IZMAIŅAS
15
Mājsaimniecības ar bērniem pārsvarā pieder zemākām kvintiļu grupām
2019. gadā katra trešā mājsaimniecība, kurā ir bērni (36,2 %), pēc ienākumu līmeņa uz vienu mājsaimniecības
locekli ierindojās pirmajā kvintiļu grupā (trūcīgākās), savukārt piektajā kvintiļu grupā mājsaimniecību ar bērniem
īpatsvars bija 2,3 reizes mazāks (15,5 %).
5.7. Mājsaimniecību īpatsvars atkarībā no demogrāfiskā tipa sadalījumā pa kvintiļu grupām 2019. gadā, %
CSP aprēķins.
30,2 45,2 30,4 25,5 37,5 7,3 4,7 6,5 3,5 1,9 14,4 15,9 22,1 26,5 32,3 14,0 16,6 15,7 15,2 11,6 14,9 7,1 5,9 8,2 2,0 19,3 10,4 19,3 21,2 14,6 1 (trūcīgākās) 2 3 4 5 (turīgākās) Kvintiļu grupa viena persona viens pieaugušais ar bērniem pāris bez bērniem pāris ar bērniem pārējās mājsaimniecības ar bērniem pārējās mājsaimniecības bez bērniem MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU IZMAIŅAS 16 6. MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU IZMAIŅAS Patēriņš ir nozīmīgs iedzīvotāju materiālo dzīves apstākļu elements. Patēriņa izdevumi atspoguļo mājsaimniecībām pieejamo ekonomisko resursu izmantošanu un raksturo dažādus iedzīvotāju materiālās labklājības aspektus. Saskaņā ar starptautiski salīdzināmu metodoloģiju patēriņa izdevumos neiekļauj maksājumus par piešķirto bankas kredītu (ieskaitot hipotekāro), investīcijas (piemēram, mājokļa iegāde, kapitālais remonts), izdevumus privātajai uzņēmējdarbībai un ieguldījumus dažādos finanšu aktīvos vai vērtslietās u.tml. Patēriņa izdevumu koncepts atspoguļo regulārus mājsaimniecības patēriņa izdevumus, ieskaitot ilglietošanas patēriņa preču iegādi. Zināmu daļu patēriņa izdevumu sastāvā veido izdevumi natūrā jeb produkti un preces, kas nav iegādātas par naudu. Patēriņa izdevumu resurss var būt naudas uzkrājumi (pērkot ilglie tošanas preces), kā arī patēriņa kredīts. Sakarā ar mājsaimniecības locekļu emigrāciju uz ārvalstīm darba meklējumos, pat ēriņa izdevumi var tik t atbalstīti no līdzekļiem, kurus regulāri (nevis vienreizējas materiālās palīdzības veidā) atsūtījuši emigrējušie mājsaimniecības locekļi vai tuvinieki.
- gadā mājsaimniecību pirktspēja pārsniedz pirmskrīzes perioda līmeni
Saskaņā ar apsekojuma datiem 201 9. gadā, salīdzinot ar 201 6. gadu, mājsaimniecību patēriņa izdevum i
faktiskajās cenās pieauga par 27 %, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī sasniedzot 423 eiro, kas ir par 90
eiro vairāk nekā 201 6. gadā. Šajā periodā , ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 8,6 %, patēriņa i zdevumi
salīdzināmajās cenās palielinājušies par 17 %.
Patēriņa izdevumu pieaugumu veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2019 . gadā, salīdzinot ar 2016 . gadu, strādājošo neto darba samaksa 1 pieauga par 26 % (par 162 eiro), nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars2 palielinājās par 3,4 procentpunktiem, turpretī bezdarbs3 samazinājās par 3,3 procentpunktiem.
6.1. Patēriņa izdevumu dinamika un izmaiņas faktiskajās cenās (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, EUR)
Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI020).
Patēriņa izdevumi 2019 . gadā kopumā par 28 % pārsniedza pirmskrīzes perioda (2008 . gada) izdevumus faktiskajās cenās . Šajā periodā patēriņa cenas visām precēm un pakalpojumiem ir kāpušas par 20 %, līdz ar to salīdzināmajās cenās 2019. gadā pret 2008. gadu pirktspēja kopumā ir pieaugusi par 7 %.
1 Datu avots: CSP darba samaksas statistikas dati. 2 Datu avots CSP darbaspēka apsekojums, 2019. 3 Datu avots CSP darbaspēka apsekojums, 2019. 285 330 278 249 267 282 301 299 316 333 423 100 200 300 400 500 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2019 MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU IZMAIŅAS 17 6.2. Patēriņa cenu un patēriņa izdevumu pārmaiņas salīdzināmajās cenās, %
CSP aprēķins un Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: PCG021 un MBI020).
Lai arī laukos naudu tērē mazāk, turpretī izdevumu kāpums tur bijis visstraujākais Patēriņa izdevumu samērā vienmērīgu pieauguma tempu 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, var novērot visās teritorijās: gan pilsētās, gan laukos. Lauku mājsaimniecībās izdevumi palielinājās gandrīz par trešdaļu (32 %), izdevumiem sasniedzot vidēji 356 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī , savukārt pilsētās dzīvojošās mājsaimniecībās – par ceturtdaļu (25 %), sasniedzot 454 eiro. Tajā pašā laikā galvaspilsētā dzīvojošās mājsaimniecības izdevumus palielinājušas par 28 % (par 114 eiro), sasniedzot 521 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
6.3. Mājsaimniecību patēriņa izdevumi pilsētās un laukos 2016. un 2019. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, EUR)
CSP aprēķins un Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI020).
Izdevumi natūrā turpina pieaugt
MBA respondentiem tiek lūgts reģistrēt ne tikai patēriņa izdevumus naud ā (pirkumi, apmaksātie pakalpojumi),
bet arī natūrā. Patēriņa izdevumi natūrā ir pašu saražotās produkcijas patēriņš un citas patēriņa preces, kas pašu
sagādātas (ogojot, sēņojot, makšķerējot u.tml.), saņemtas bez maksas, kā arī darba devēja vai pašvaldības apmaksātie
pakalpojumi. 2019. gadā vidēji Latvijā izdevumi natūrā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija 1 6 eiro mēnesī,
bet lauku mājsaimniecībās – 23 eiro. Izdevumi natūrā lauku mājsaimniecībās bija 1,8 reizes lielāki nekā pilsētu
mājsaimniecībās. No kopējiem patēriņa izdevumiem šie izdevumi natūrā 2019. gadā veidoja nelielu daļu (vidēji valstī
3,8 %), tomēr laukos tie sasniedza 6,4 % no to kopējiem patēriņa izdevumiem.
-20 -15 -10 -5 0 5 10 15 20 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2019 Patēriņa cenu pārmaiņas, % pret iepriekšējo apsekojuma gadu Patēriņa izdevumu pārmaiņas salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējo gadu 333 363 406 269 423 454 521 356 100 200 300 400 500 600 Visas mājsaimniecības Pilsētas Rīga Lauki 2016 2019 MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU IZMAIŅAS
18 6.4. Patēriņa izdevumi naudā un natūrā pilsētās un laukos (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, EUR)
Visas mājsaimniecības Pilsētas Lauki pavisam naudā natūrā pavisam naudā natūrā pavisam naudā natūrā 2016 332,93 320,38 12,55 362,96 354,32 8,64 269,41 248,60 20,82 2019 422,95 406,95 15,99 453,51 440,71 12,80 356,37 333,40 22,97 Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI020).
Izdevumos natūrā dominēja pārtikas preces, kuras sasniedza 63,5 % no šo izdevumu kopsummas. Otri lielākie izdevumi natūrā (15,9 %) bija dažādām precēm un pakalpojumiem, kas galvenokārt ietver darba devēja piešķirtu veselības apdrošināšanas polisi. Trešie nozīmīgākie izdevumi natūrā saistīti ar mājokli (7,2 %), kas ietver pašvaldību palīdzību mājokļa izdevumu segšanai, kā arī pašu sagādāto kurināmo (malku).
- gadā katrai otrajai mājsaimniecībai – 54 % (2016. gadā 50 %) – bija zeme, ko iespējams izmantot dārza velšu iegūšanai. Ražošanu pašu patēriņam kā biežāko zemes izmantošanas veidu atzīmēja 86,1 % mājsaimniecību (2016. gadā 89,8 %), turpretī katra desmitā mājsaimniecība zemi pārtikas produktu iegūšanai 2019. gadā neizmantoja.
6.5. Zemes izmantošanas veids mājsaimniecībās, kuru rīcībā bija zeme, %
2016 2019 Pavisam, mājsaimniecības, kuru rīcībā bija zeme 100 100 Ražošana, galvenokārt pašu patēriņam 89,8 86,1 Cits (tūrisms, iznomāta zeme u.c.) 6,1 9,7 Specializēta lauksaimnieciskā darbība 3,2 3,0 Daudzveidīga produktu klāsta ražošana pārdošanai 1,0 1,2 CSP aprēķins.
Rīgas un Kurzemes reģionos patēriņa izdevumi virs vidējā patēriņa līmeņa valstī Būtiskas atšķirības mājsaimniecību labklājībā vērojamas arī statistiskajos reģionos. Proti, Rīgā 2019. gadā vidēji mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli tērēja 521 eiro un Kurzemē – 429 eiro. Pārējos reģionos patēriņa izdevumi bija zem vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī.
- gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, visstraujāk patēriņš pieauga Kurzemes, Rīgas un Latgales reģionos – attiecīgi par 36 %, 28 % un 26 %. Viszemākais patēriņa līmenis starp reģioniem 2019. gadā bija Latgalē un Vidzemē – attiecīgi 325 eiro un 332 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.