Nr_10_Majsaimniecibu_%20paterina_tendences_Latvija_2019_gada_%2820_00%29_LV.pdf

Type: Document | Status: ready
← All sources

Arvien tuvâk faktiem un cilvçkiem! 2020

CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE

MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA TENDENCES LATVIJĀ 2019. GADĀ

Rīga 2020

2 Publikācijā apkopota informācija par Latvijas mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) rezultātiem 2019. gadā, ietverot analītiskus aprakstus un galven o rādītāju kopsavilkuma tabulas par 2019. gadā apsekoto mājsaimniecību sastāvu, patēriņa izdevumiem un pārtikas produktu patēriņu. Dati sniegti par valsti kopumā, sadalījumā pa pilsētām un laukiem, pa reģioniem, pēc dažādām mājsaimniecību grupām, kā arī dati salīdzināti ar 2016. gadu.
Ņemot vērā to, ka , sākot ar 2019 . gadu, ir mainīts Mājsaimniecību budžetu apsekojuma anketu dizains un pilnveidota aprēķinu metodoloģija, 2019. gada dati nav pilnībā salīdzināmi ar iepriekšējos gados veiktiem apsekojumiem.
Mājsaimniecību budžetu apsekojuma statistikas dati ir pieejami Oficiālās statistikas portāla sadaļā „Mājsaimniecību budžets” –> „Izdevumi” un „Patēriņš”. Sīkāka informācija par MBA apsekojuma metodoloģiju, tai skaitā izlases veidošanu un aprēķina metodēm, atrodama Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā. Eurostat datubāzē Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati pieejami par 1999., 2005., 2010. un 2015. gadu. Apsekojuma datu apstrādi veikusi un krājumu izdošanai sagatavojusi CSP Sociālās statistikas departamenta Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa.

NOSACĪTIE APZĪMĒJUMI Parādība nav konstatēta – Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības 0; 0,0 Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi ... Datu avoti 

Dažās ailēs vai rindās atsevišķu rādītāju summa var nesakrist ar „Pavisam”, jo informācijas apstrādes procesā dati tiek rēķināti no nenoapaļotiem cipariem.

© Centrālā statistikas pārvalde, 2020. Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.

Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301 [email protected]; www.csb.gov.lv

ISBN 978-9984-06-559-5 ISSN 2501-0069 20-010-000 SATURS

3 SATURS

  1. MĀJSAIMNIECĪBU BUDŽETU APSEKOJUMA METODOLOĢIJA ............................................................ 4
  2. PUBLIKĀCIJĀ IZMANTOTIE TERMINI ............................................................................................ 7
  3. IZLASE, DATU SVĒRŠANA UN KVALITĀTES RĀDĪTĀJI .................................................................... 9
  4. GALVENĀS PATĒRIŅA IZMAIŅU TENDENCES. KOPSAVILKUMS ...................................................... 11
  5. MĀJSAIMNIECĪBU SASTĀVA IZMAIŅAS ...................................................................................... 12
  6. MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU IZMAIŅAS ..................................................................... 16
  7. MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU SASTĀVS UN STRUKTŪRA ............................................... 25
  8. IZDEVUMI PĀRTIKAI UN PĀRTIKAS PRODUKTU PATĒRIŅŠ ............................................................ 33
  9. PATĒRIŅA GALVENIE RĀDĪTĀJI BALTIJAS VALSTĪS UN EIROPAS SAVIENĪBĀ .................................. 39 PIELIKUMS (TABULAS) ................................................................................................................ 48

MĀJSAIMNIECĪBU BUDŽETU APSEKOJUMA METODOLOĢIJA

4

  1. MĀJSAIMNIECĪBU BUDŽETU APSEKOJUMA METODOLOĢIJA

Apsekojuma mērķis un pamatvienība Galvenais MBA mērķis ir noteikt mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru valstī kopumā, reģionos, pilsētās un laukos, kā arī dažādās mājsaimniecību grupās. MBA nodrošina informāciju patēriņa cenu (inflācijas) indeksa aprēķināšanai un iekšzemes kopprodukta novērtēšanai, kā arī ļauj analizēt pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās. Apsekojuma pamatvienība ir privātā mājsaimniecība. Mājsaimniecību piedalīšanās apsekojumā ir brīvprātīga. Apsekojumā netiek ietvertas institucionālās mājsaimniecības (veco ļaužu pansionāti, bērnu invalīdu internāti, studentu kopmītnes, viesnīcas, slimnīcas, sanatorijas, cietumi u. tml.).
Datu lietotāji Apsekojumā iegūto informāciju izmanto datu lietotāji Latvijā (ministrijas, Latvijas Banka, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, zinātnieki, studenti u.c.), kā arī starptautiskās organizācijas (Eiropas Savienības Statistikas birojs, Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Pasaules veselības organizācija u.c.). Apsekojumā tiek lietoti dažādi pārskata periodi: ❑ pašreiz (apsekojuma brīdī) – mājsaimniecības sastāvs, izglītības līmenis, sociālekonomiskās aktivitātes statuss, profesija, nozare, mājokļa raksturojums un labiekārtotība, lauksaimnieciski izmantojamās zemes raksturojums. ❑ Pēdējās 2 nedēļas – izdevumi pārtikai; izdevumi nepārtikas precēm un pakalpojumiem, kā arī maltītēm ārpus mājas; natūrā saņemtie pārtikas produkti, kas mājsaimniecības patēriņa vajadzībām iegūti no piemājas saimniecības vai saņemti bez maksas;
❑ vidēji mēnesī – mājsaimniecības kopējais rīcībā esošais ienākums; ❑ pēdējais maksājums – īre un ar mājokļa uzturēšanu saistītas izmaksas, izdevumi mobilo tālruņu pakalpojumiem; ❑ pēdējais mēnesis – mājsaimniecības locekļu ienākumu avoti, preces un pakalpojumi, kas saņemti natūrā privātām vajadzībām no darba devēja (transports, mobilā telefona rēķina apmaksa, ēdināšanas pakalpojumi), preces vai pakalpojumi, kas saņemti natūrā bez maksas vai daļēji apmaksāti no sociālās palīdzības (pārtikas, higiēnas, mācību piederumu pakas, ēdināšanas pakalpojumi); ❑ 12 pēdējie mēneši – izdevumi dažādu preču iegādei un neregulāru pakalpojumu apmaksai, preces un pakalpojumi, kas saņemti natūrā no darba devēja (veselībai, studijām, ceļojumiem, kurināmā iegādei u.tml), sociālās palīdzības apmaksāto pakalpojumu vērtība (veselībai, komunālajiem maksājumiem). Izmantotās klasifikācijas Apsekojumā tiek izmantotas šādas klasifikācijas: • Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE 2. red.); • Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATVK); • Individuālā patēriņa veidu klasifikācija (no 2004. līdz 2014. gadam – COICOP/HBS 2003. gada versija, no 2015. gada – ECOICOP/HBS); • Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas Eiropas Savienības variants (līdz 2010. gadam ISCO-88 (COM), no 2011. gada – ISCO-08); • Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (līdz 2013. gadam – ISCED 1997, no 2014. gada – ISCED 2011)

MĀJSAIMNIECĪBU BUDŽETU APSEKOJUMA METODOLOĢIJA

5 MBA veikšanai izmantotie apsekojuma dokumenti Informācijas iegūšanai tiek izmantotas šādas veidlapas: „Mājsaimniecības aptauja” un „Mājsaimniecības patēriņa izdevumu dienasgrāmata”.
Mājsaimniecības patēriņa izdevumu dienasgrāmatu aizpilda paši respondenti, divu nedēļu laikā ierakstot visus personiskā patēriņa naudas izdevumus par pirktajām precēm un pakalpojumiem, kā arī pārtikas produktus, kas mājsaimniecības patēriņa vajadzībām iegūti no piemājas saimniecības vai saņemti bez maksas.
Mājsaimniecības aptauju aizpilda intervētājs. To veido divas intervijas: „Ievadaptauja” un „Noslēguma aptauja”. „Ievadaptaujā” iegūst vispārēju informāciju par mājsaimniecības lielumu un demogrāfisko raksturojumu, tās locekļu izglītības līmeni un nodarbinātību, mājokļa piederību, lauksaimnieciskās zemes pieejamību un tās izmantošanas veidu. Savukārt „Noslēguma aptaujā” tiek iekļauti jautājumi par mājokļa labiekārtojumu un izdevumiem par komunālajiem maksājumiem, mājsaimniecības kopējo rīcībā esošo ienākumu naudā un natūrā (no darba devēja vai pašvaldības), patēriņa izdevumiem dažādām precēm un pakalpojumiem. Izmantotās datu vākšanas metodes Mājsaimniecības aptaujai izmanto datorizētas mājsaimniecības locekļu intervijas ar portatīvo datoru (CAPI). Veidlapas elektroniskā ievadprogramma veidota metadatu integrētās statistisko datu apstrādes un vadības sistēmā (ISDAVS-CASIS). Mājsaimniecības dienasgrāmatai izmanto papīra veidlapu (PAPI), kā arī ieviesta iespēja pārsūtīt pirkuma čekus. Datu konfidencialitāte Visi veidlapā un dienasgrāmatā veiktie ieraksti saskaņā ar Valsts statistikas likumu ir konfidenciāli un netiek izpausti. Katrai mājsaimniecībai tiek piešķirts unikāls kods, līdz ar to datu kopsavilkumu sagatavošanā individuālā informācija (vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs) netiek izmantota. Iegūtie dati par mājsaimniecības locekļu dzimumu, vecumu, izglītību, sociālekonomisko statusu, kā arī saimnieciskās darbības veidu, profesiju un citiem rādītājiem tiek publicēti tikai vispārinātu kopsavilkumu veidā.
Publicējamo rādītāju sadalījums Mājsaimniecības patēriņa izdevumu līmenis ir atkarīgs no tās ienākumu līmeņa, mājsaimniecības locekļu izglītības līmeņa, sociālekonomiskā statusa, kā arī daudziem citiem aspektiem. Tāpēc MBA tiek apkopoti dati arī par mājsaimniecības sastāvu, mājsaimniecības locekļu izglītību un nodarbinātību, mājsaimniecības ienākumiem un patēriņa izdevumiem, uztura produktu patēriņu, mājokļa apstākļiem. MBA publicējamie rādītāji: ❑ Patēriņa izdevumu sastāvs un struktūra (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī):

Latvijā pavisam, pārtikai arī atsevišķi naudā un natūrā;

pilsētu un lauku mājsaimniecībās;

sociālekonomiskajās grupās;

statistiskajos reģionos;

pēc mājsaimniecības tipa;

pēc galvenā pelnītāja vecuma un dzimuma;

pēc bērnu skaita;

pēc personu skaita;

pēc galvenā pelnītāja izglītības līmeņa;

kvintiļu grupās. ❑ Mājsaimniecības patēriņa izdevumu detalizēts sastāvs (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā). ❑ Pārtikas produktu patēriņš (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā).

MĀJSAIMNIECĪBU BUDŽETU APSEKOJUMA METODOLOĢIJA 6 Datu publicēšana ❑ MBA statistikas dati ir pieejami Oficiālās staistikas portāla sadaļā „Mājsaimniecību budžets” –> „Izdevumi” un „Patēriņš”. Sīkāka informācija par MBA apsekojuma metodo loģiju, tai skaitā izlases veidošanu un aprēķina metodēm, atrodama CSP mājaslapā un Oficiālās statistikas portālā. Dati par 1999., 2005., 2010., un 2015. gadu pieejami arī Eurostat datubāzes sadaļā Population and social conditions/ Living conditions and welfare/ „Consumption expenditure of private households”.
Eurostat datubāzē: http://ec.europa.eu/eurostat/data/database ❑ Individuālie dati ir pieejami pētnieciskiem mērķiem, ja pētījuma rezultāti nodrošina ieguvumu visai sabiedrībai . Datu lietotāji var iegūt piekļuvi arī anoni mizētiem apsekojuma individuālo datu failiem, noslēdzot līgumu ar CSP. Individuālo datu anonimizācija ir procedūra, kas neļauj identificēt konkrēta respondenta mājsaimniecību.

Svarīgas piezīmes attiecībā uz datu analīzi
❑ Salīdzināmo laikrindu garums 12 patēriņa izdevumu grupās ir 16 gadi, savukārt 5 zīmju līmenī, ņemot vērā jaunās ECOICOP klasifikācijas ieviešanu no 2015. gada, starp COICOP un ECOICOP dati ir salīdzināmi klašu līmenī 4 zīmēs.
Sākot no 2015. gada, patēriņa izdevumi tiek apkopo ti atbilstoši jaunajai Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācijai (ECOICOP) , kas aizstāj līdz šim izmantoto COICOP klasifikāciju, kas tika izmantota līdz 2014. gadam. Salīdzinot patēriņa izdevumu laikrindas izmaiņas detalizētā līmenī no 2002. gada līdz 2014. gadam (ieskaitot) ar jauno laikrindu no 2015. gada, jāņem vērā, ka tās daļēji ietekmējušas arī izmaiņas metodoloģijā (klasifikācijā). Būtiskākās izmaiņas notikušas grupā „Pārtika”, „Citi citur neklasificēti ar mājokli saistīti pakalpojumi” un „M ājokļa apkopes un remonta pakalpojumi”. Līdz ar patēriņa izdevumu veidu klasifikācijas maiņu daļa dārzeņu kulinārijas, kas līdz šim tika klasificēti grupā „Dārzeņi” un daļa gaļas un zivju kulinārijas izstrādājumu, kuri līdz šim tika klasificēti pie „Gaļas” un „Zivīm”, no 2015. gada tiek klasificēti grupā „Citi citur neklasificētie produkti”. Savukārt ekspluatācijas izdevumus privatizētiem daudzdzīvokļu namiem no 2015. gada klasificē grupā „Citi citur neklasificēti ar mājokli saistīti pakalpojumi”. Līdz 2014 . gadam tie tika klasificēti kā izdevumi „Mājokļa uzturēšanai un remontam”. Arī citās grupās izmaiņas izdevumos daļēji varēja ietekmēt izmaiņas metodoloģijā (pāreja uz jauno ECOICOP klasifikāciju).

❑ 2017. un 2018. gadā MBA netika veikts. 2019. gadā daļēji ir mainīts MBA anketu dizains un pilnveidota aprēķinu metodoloģija, kas jāņem vērā pie datu salīdzināšanas. Izmaiņas attiecas uz šādām izdevumu grupām:

  • Apģērbi un apavi;
  • Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze u.c. kurināmais;
  • Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana;
  • Transports;
  • Atpūta un kultūra;
  • Dažādas preces un pakalpojumi. ❑ Kopš 2005. gada, kad Latvijā tika ieviests ikgadējs Eiropas Savienības ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums (EU-SILC), MBA dati par mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu vairs netiek publicēti. Mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums MBA datu analīzē tiek izmantot s tikai, lai sadalītu mājsaimniecības pa ienākumu kvintiļu grupām. ❑ Eurostat datubāzē un publikācijās, lai salīdzinātu datus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kopējos patēriņa izdevumos, kā arī grupā „Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais”, tiek iekļauta nosacītā īre, t. i., īpašnieka apdzīvotā mājokļa nosacīti aprēķinātā īres maksa. CSP datubāzē nosacītā īre netiek iekļauta.

PUBLIKĀCIJĀ IZMANTOTIE TERMINI 7 2. PUBLIKĀCIJĀ IZMANTOTIE TERMINI

Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība) – vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Institucionālās mājsaimniecības – ietver personas, kuru vajadzības pēc pajumtes un iztikas nodrošina kāda iestāde. Iestāde ir juridiska persona, kas paredzēta, lai tajā ilglaicīgi izmitinātu personu grupu un sniegtu tām pakalpojumus. Iestādēm parasti ir kopīgas telpas, kuras kopīgi izmanto iemītn ieki (vannas istabas, atpūtas telpas, ēdamtelpas, guļamtelpas utt.) Mājsaimniecības locekļi – personas, kurā m ir kopīgi izdevumi ar pārējām mājsaimniecībā dzīvojošām personām. Patēriņa izdevumi – preču un pakalpojumu vērtība (naudā un natūrā), kas izlietot i personīgo vajadzību apmierināšanai. Saskaņā ar starptautisko Individuālā patēriņa veidu klasifikāciju Mājsaimniecību budžetu apsekojumam (ECOICOP/HBS) patēriņa izdevumi tiek sadalīti 12 grupās pēc to funkcionālās nozīmes:

  1. Pārtika, bezalkoholiskie dzērieni;
  2. Alkoholiskie dzērieni un tabaka;
  3. Apģērbi un apavi;
  4. Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais;
  5. Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājokļa uzkopšana;
  6. Veselība;
  7. Transports;
  8. Sakari;
  9. Atpūta un kultūra;
  10. Izglītība;
  11. Restorāni, kafejnīcas, viesnīcas;
  12. Pārējās preces un pakalpojumi. Patēriņa izdevumi tiek apkopoti naudā un natūrā attiecīgā gada cenās. Patēriņa izdevumi natūrā ietver pārtikas produktus, ko mājsaimniecība i zaudzē savā piemājas dārzā vai iegūst no pašsagādēm, saņem bez maksas no citām mājsaimniecībām, no darba devēja un vietējās pašvaldības, kā arī pašsagādātu malku. Izdevumi natūrā tiek novērtēti tirgus cenās. Patēriņa izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi privātajai uzņēmējdarbībai un investīcijām, izdevumi, kas saistīti ar kredītu atmaksu un to apkalpošanu , kā arī ieguldījumi finanšu aktīvos un citās vērtslietās . Mājsaimniecību patēriņa izdevumos nacionālā līmenī nav iekļauta mājokļa īpašniekam nosacīti aprēķinātā īres maksa. Patēriņa izdevumu grupā „Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais” nacionālajā līmenī īpašnieka apdzīvotā mājokļa nosacīti aprēķinātā īres maksa netiek iekļauta , bet, salīdzinot datus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, nosacītā īre tiek iekļauta. Ekvivalentais (pieaugušais) patērētājs – aprēķina vienība, kas ļauj salīdzināt mājsaimniecību ienākumu un patēriņa līmeni, ņemot vērā mājsaimniecības lielumu un sastāvu. MBA datu aprēķinos tiek izmantota modificēta ESAO – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (angļu valodā – OECD) skala (1,0; 0,5; 0,3) – pirmais pieaugušais tiek pielīdzināts 1,0, katrs nākamais mājsaimniecības loceklis vecumā no 14 gadiem un vecāks – 0,5, bet katrs bērns, kas jaunāks par 14 gadiem, – 0,3.
    Izdevumu pārmaiņas salīdzināmajās cenās – aprēķins salīdzin āmajās cenās tiek veikts, dalot patēriņa izdevumu izmaiņu tempu (faktiskajās cenās) ar atbilstoša perioda patēriņa cenu indeksu konkrētajam patēriņa izdevumu postenim. Iegūtais rezultāts raksturo, kādas būtu patēriņa apjoma izmaiņas, ja cenas paliktu nemainīgas. Mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums – neto ieņēmumi naudā (pēc nodokļu nomaksas) un natūrā. Neto naudas ienākumus veido darba alga, ienākumi no pašnodarbinātības (atskaitot ražošanas izmaksas), pensijas un pabalsti, regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām, saņemtie procenti no naudas noguldījumiem, dividendēm, akcijām, ienākumi no īpašuma izīrēšanas u. tml. Ienākumi natūrā ir naudas izteiksmē pārrēķinātā preču un pakalpojumu vērtība, kas iegūta no piemājas saimniecības, citām pašsagādes formām, bezmaksas palīdzība natūrā no darba devēja vai pašvaldības. Šis rādītājs MBA datu analīzē tiek izmantots par pamatu, lai sadalītu mājsaimniecības pa ienākumu kvintiļu grupām. Galvenais mājsaimniecību ienākumu regulārais datu avots ir Eiropas Savienības statistikas apsekojums par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC), kuru CSP uzsāka 2005. gadā. Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu. Privātie transferti – regulāra naudas palīdzība un uzturlīdzekļi (alimenti), kas saņemti no personas, kura dzīvo citā mājsaimniecībā. Kvintiļu grupa – viena no piecām populācijas grupām, kur katra grupa ir izveidota, sakārtojot mājsaimniecības augošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli un secīgi sadalot populāciju piecās pēc mājsaimniecību skaita vienādās grupās (pa 20 % katrā grupā), k ur pirmā kvintiļu grupa ietver mājsaimniecības ar zemākajiem ienākumiem, bet piektā kvintiļu grupa ietver mājsaimniecības ar augstākajiem ienākumiem. Kvintiļu grupas PUBLIKĀCIJĀ IZMANTOTIE TERMINI

8 tiek lietotas MBA, lai noteiktu mājsaimniecību diferenciāciju (noslāņošanos) pēc patēriņa apjoma, analizētu to izdevumu struktūru un veiktu citus pētījumus.
Mājsaimniecību tipi – tiek noteikti atkarībā no mājsaimniecības demogrāfiskās struktūras. Bērni ir personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem. Apsekojumā tiek analizēti šādi mājsaimniecību tipi:
o viena persona; o tajā skaitā viena persona vecumā 65+; o viens pieaugušais ar bērniem; o pāris bez bērniem; o pāris ar bērniem; o pārējās mājsaimniecības ar bērniem; o pārējās mājsaimniecības bez bērniem. Mājsaimniecības galvenais pelnītājs – persona, kuras ienākumi (naudā un natūrā) mājsaimniecības budžetā ir lielākie ne tikai apsekojuma mēnesī, bet arī pēdējo 3–6 mēnešu laikā. Zemnieku mājsaimniecībām šis periods ir pēdējie 12 mēneši.
Ekonomiski aktīvie – nodarbinātie, tai skaitā neapmaksātas personas, kas palīdz ģimenes uzņēmumā, privātpraksē, piemājas vai zemnieku saimniecībā, personas, kas atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, saglabājot darbavietu, bezdarbnieki, kas aktīvi meklē darbu. Ekonomiski neaktīvie – skolēni, studenti, nestrādājošie pensionāri, mājsaimnieces, ilgstoši darbnespējīgie u.tml. Mājoklis – pastāvīgai dzīvošanai paredzēta viena vai vairākas dzīvojamās istabas (dzīvojamā māja, dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā, istaba komunālajā dzīvoklī u.c.). Mājoklim ir noteikta adrese. Mājsaimniecības sociālekonomiskā grupa – to nosaka pēc mājsaimniecības galvenā pelnītāja sociālekonomiskā statusa. Apstrādājot datus, mājsaimniecības nosacīti tiek sadalītas šādās pamatgrupās: o algoto darbu strādājošo mājsaimniecības; o pašnodarbināto mājsaimniecības – mājsaimniecības, kurās galvenais pelnītājs ienākumus gūst no uzņēmējdarbības, amatniecības un citas pašnodarbinātības. Pie šīs grupas pieder mājsaimniecības, kurās pašnodarbinātie strādā lauksaimniecībā, pie kurām nosacīti tiek pieskaitītas zemnieku mājsaimniecības; o pensionāru mājsaimniecības – gan vecuma, gan invaliditātes pensiju saņēmēju mājsaimniecības; o citas mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu (algota darba samaksas, pensijas, ienākumu no privātās uzņēmējdarbības vai lauksaimnieciskās ražošanas). Statistiskie reģioni – Rīgas reģions, Pierīgas reģions, Vidzemes reģions, Kurzemes reģions, Zemgales reģions, Latgales reģions. Teritoriālais dalījums pa reģioniem noteikts pēc Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatora, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumiem Nr. 152.
Plašāka informācija par to, kādas administratīvās teritorijas ietilpst katrā statistiskajā reģionā, ir pieejama CSP mājaslapā.
Teritoriālais iedalījums:
o Pilsēta – administratīva teritorija, kurai ir piešķirts pilsētas statuss.
o Lauki – administratīva teritorija, kurai nav piešķirts pilsētas statuss. Ticamības intervāls (absolute margin of error) – intervāls, kas ar noteiktu ticamību (parasti 95 %) ietver pētāmā populācijas rādītāja īsto jeb patieso vērtību. Salīdzinot novērtējumus, ir svarīgi izmantot ticamības intervālu, lai redzētu statistiski nozīmīgas atšķirības starp dažādām vērtībām.
Piemērs. Ja novērtējums pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem ir 98,32 eiro un ticamības intervāls ir (+/–) 2,02, tad ticamības robežas ir no 96,29 līdz 100,34 eiro, kurās ar 95 % ticamību atrodas īstā vērtība. Publikācijas pielikumā ievietota tabula par mājsaimniecību patēriņa izdevumu kvalitātes rādītājiem, tai skaitā ticamības intervāliem.
Variācijas koeficients – raksturo variācijas relatīvo līmeni. Jo lielāks variācijas koeficients, jo vidējais lielums mazāk būtiski raksturo tipisko parādības stāvokli. Eiropas Savienība (ES) – datu salīdzināšanai izmantoti dati par ES. Šo datu avots ir Eurostat datubāze. ES vidējie rādītāji apkopoti par 28 ES dalībvalstīm atbilstoši ES sastāvam 2019. gadā. Datu salīdzināšanai informācija par mājsaimniecību budžeta patēriņa rādītājiem Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā pieejama 9. sadaļā.

Page 1 of 9