MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU IZMAIŅAS 19 6.6. Patēriņa izdevumu izmaiņas statistiskajos reģionos 2016. un 2019. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, EUR)
Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI070). Izdevumi pašnodarbināto un algoto darbu strādājošo mājsaimniecībās bija virs vidējā patēriņa līmeņa valstī Patēriņa izdevumu līmenis mājsaimniecībā atšķiras atkarībā no mājsaimniecību galvenā pelnītāja piederības noteiktai sociālekonomiskajai grupai. Mājsaimniecību izdevumi 2019. gadā, salīdzinot ar 201 6. gadu, straujāk auguši mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija algotu darbu strādājošs (par 28 %), vai pensionārs t.sk. invaliditātes – par 26 %. Savukārt mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija darba devējs vai pašnodarbinātais, pieaugums bija par 20 %. Tajā pašā laikā vislielākie patēriņa izdevumi joprojām bija darba devēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās (472 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ) un algoto darbu strādājošo mājsaimniecībās ( 446 eiro). Savukārt pensionāru, t.sk. invaliditātes un citu mājsaimniecību grupai piederošajās mājsaimniecībās, patēriņa izdevumi 2019. gadā bija vieni no zemākajiem (attiecīgi 336 eiro un 288 eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī).
6.7. Patēriņa izdevumu izmaiņas sociālekonomiskajās grupās1 2016. un 2019. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, EUR)
Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI060).
1 Sociālekonomiskās aktivitātes statuss p ēc mājsaimniecīb as galveno pelnītāju raksturojošas pazīmes. Šeit galvenais pelnītājs –
pensionārs – var būt gan vecuma, gan invaliditātes pensiju saņēmējs.
333
406
339
272
315
283 258
423
521
415
332
429
345 325
100
150
200
250
300
350
400
450
500
550
600
Visas
mājsaimniecības
Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
2016 2019
394
472
347
446
267
336
100
150
200
250
300
350
400
450
500
2016 2019
Darba devēju un pašnodarbināto
mājsaimniecības
Algotu darbu strādājošo
mājsaimniecības
Pensionāru mājsaimniecības
MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU IZMAIŅAS
20
Mājsaimniecībās bez apgādājamajiem izdevumi uz personu ir visaugstākie
Visaugstākais nominālais patēriņa izdevumu līmenis, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, 201 9. gadā bija
vienas personas mājsaimniecībām un pārim bez bērniem, uz katru personu sasniedzot attiecīgi 514 eiro un 504 eiro.
Savukārt pāris ar bērniem tērēja 424 eiro vidēji uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī, kas atbilst vidējam patēriņam
valstī. Vismazāk varēja atļauties tērēt pārējās mājsaimniecības ar bērniem, kā arī mājsaimniecības, kurās dzīvo viens
pieaugušais ar bērniem, attiecīgi 298 un 399 eiro mēnesī uz katru mājsaimniecības locekli.
Vislielākais izdevumu pieaugums novērots mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāris ar bērniem (par 36 %), kā arī
mājsaimniecībās, kurās viens pieaugušais dzīvo ar bērniem (par 32 %). Savukārt vismazākais pieaugums novērots
vienas personas mājsaimniecībās – 13 %.
6.8. Patēriņa izdevumi atkarībā no mājsaimniecības tipa1 2019. gadā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro)
CSP aprēķins un Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI080).
1 Šajā diagrammā mājsaimniecību tipu sadalījums, kur apgādībā esošie bērni ir personas, kas jaunākas par 18 gadiem. 381 504 298 424 399 431 608 474 609 514 200 300 400 500 600 700 pārējās mājsaimniecības bez bērniem pāris bez bērniem mājsaimniecības bez bērniem: pārējās mājsaimniecības ar bērnu/-iem pāris ar bērnu/-iem viens pieaugušais ar bērnu/-iem mājsaimniecības ar bērnu/-iem: viena persona 65+ viena persona 0–64 pēc vecuma: viena persona – sieviete viena persona – vīrietis pēc dzimuma: vienas personas mājsaimniecības vidēji MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU IZMAIŅAS
21 Ekvivalences skalu1 lietošana patēriņa izdevumu aprēķinos
Dažāda sastāva mājsaimniecību salīdzināšanai ir lietderīgi izmantot ekvivalences skalas, kā rezultātā datus ir iespējams pārrēķināt uz vienu ekvivalento patērētāju, kas izlīdzina atšķirības mājsaimniecību sastāvā. Kā zināms, mājsaimniecībai, ko veido divas personas, nav nepieciešams divas reizes vairāk patēriņa resursu kā atsevišķi dzīvojošai personai, kurai vienai jāsedz visi ar mājokļa un mājsaimniecības uzturēšanu saistītie izdevumi. Tāpat atšķirības patēriņa vajadzībās un to apjomā nosaka arī pieaugušo un bērnu skaits mājsaimniecībā. Rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, vispieticīgākie ir vienas personas (65 gadi un vairāk) mājsaimniecību izdevumi (431 eiro vidēji mēnesī). Savukārt lielākie ekvivalentie patēriņa izdevumi arī 2019. gadā bija mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāris ar bērniem (768 eiro vidēji uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī), un pāris bez bērniem (672 eiro vidēji uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī).
6.9. Patēriņa izdevumi dažāda demogrāfiskā sastāva2 mājsaimniecībās
(vidēji mēnesī, EUR)
Mājsaimniecības tips
Uz vienu
mājsaimniecības locekli
Uz vienu
ekvivalento patērētāju
2016
2019
2019. g. pret
2016. g., %
2016
2019
viena persona
455,87
513,62
112,7
455,87
513,62
tajā skaitā viena persona 65+
343,19
430,60
125,5
343,19
430,60
viens pieaugušais ar bērniem
302,98
399,20
131,8
476,19
632,13
pāris bez bērniem
404,84
504,03
124,5
539,80
672,04
pāris ar bērniem
312,39
424,03
135,7
551,61
767,63
pārējās mājsaimniecības ar bērniem
231,75
297,96
128,6
415,60
536,60
pārējās mājsaimniecības bez bērniem
302,63
380,67
125,8
444,99
554,08
CSP aprēķins un Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI080).
Visvairāk tērē vienatnē dzīvojoši vīrieši Vislielākie patēriņa izdevumi atkarībā no mājsaimniecības tipa ir vienatnē dzīvojošo vīriešu mājsaimniecībās – 609 eiro vidēji mēnesī, kas ir par 29 % vairāk nekā vienatnē dzīvojošo sieviešu (attiecīgi 474 eiro mēnesī). To daļēji nosaka atšķirības ienākumu līmenī un patēriņa paradumos. Vienatnē dzīvojošie vīrieši 5,2 reizes vairāk nekā vienatnē dzīvojošas sievietes tērē transportam, 3,8 reizes vairāk alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai un 3,5 reizes vairāk kafejnīcām un viesnīcām. Savukārt vienatnē dzīvojošās sievietes 1,7 reizes vairāk tērē veselībai nekā vienatnē dzīvojošie vīrieši. Pārtikai un mājoklim vientuļās sievietes iztērē pusi (50,3 %) no kopējiem tēriņiem, bet vīrieši tikai 37,6 % – par mājokli sievietes izdod 22,6 % (vīrieši – 17,2 %), par pārtiku 27,7 % (vīrieši – 20,4 %).
1 Sk. sadaļu „Publikācijā izmantotie termini” – Ekvivalentais (pieaugušais) patērētājs 7. lpp. 2 Šajā tabulā mājsaimniecību tipu sadalījums, kur apgādībā esošie bērni ir personas, kas jaunākas par 18 gadiem.
MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU IZMAIŅAS
22
MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU IZMAIŅAS
23
Zemākais patēriņa izdevumu līmenis uz katru personu ir daudzbērnu ģimenēs
Patēriņa izdevumu līmeni būtiski ietekmē apgādībā esošo personu, kā arī bērnu skaits mājsaimniecībā. Patēriņa
izdevumu līmenis mājsa imniecībā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, samazinās ar katru nākamo bērnu.
Zemākais patēriņa izdevumu līmenis ir daudzbērnu ģimenēs.
Lielākie patēriņa izdevumi vidēji uz mājsaimniecības locekli bija mājsaimniecībās, kurās nav apgādībā esošu
bērnu. To patēriņa izdevumi 201 9. gadā bija 461 eiro mēnesī. Mājsaimniecīb ās ar 1 bērnu un mājsaimniecībās ar
2 bērniem 2019. gadā tēriņi bija līdzīgi – vidēji 390 un 389 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli. Mājsaimniecībās ar
trīs un vairāk bērniem patēriņa izdevumi bija 324 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī un veidoja vien 77 % no
vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī. Savukārt mājsaimniecību bez apgādībā esošiem bērniem izdevumi uz vienu
mājsaimniecības locekli bija 9 % virs vidējā patēriņa līmeņa valstī.
6.10. Patēriņa izdevumi atkarībā no bērnu skaita mājsaimniecībā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro)
Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI100).
Turīgākās mājsaimniecības primārajiem izdevumiem var veltīt 2,7 reizes vairāk līdzekļu Atšķirības patēriņa izdevumu jomā starp dažādām mājsaimniecību grupām visspilgtāk novērojamas, sagrupējot tās atkarībā no ienākumu līmeņa piecās kvintiļu grupās. Zemākajā (pirmajā) kvintiļu grupā ir pārstāvēti 20 % trūcīgāko mājsaimniecību, bet augstākajā (piektajā) – 20 % turīgāko. 2019. gadā turīgākās (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecības tērēja 757 eiro vidēji uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī un tas ir 3,2 reizes vairāk nekā trūcīgākās mājsaimniecības (1. kvintiļu grupas), kas attiecīgi tērēja 236 eiro. Turklāt turīgākās (5. kvintiļu grupa) mājsaimniecības tādiem primārajiem izdevumiem kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība kopā varēja atļauties tērēt 443 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr trūcīgākās (1. kvintiļu grupa) mājsaimniecības attiecīgi 2,7 reizes mazāk – 166 eiro. Atpūtai un kultūrai turīgākās mājsaimniecības atvēlēja 6 reizes vairāk līdzekļu (78 eiro) nekā trūcīgākās mājsaimniecības (14 eiro). 1. kvintiļu grupas mājsaimniecību izdevumi veidoja pusi (56 %) no vidējā patēriņa līmeņa valstī. 2019. gadā, salīdzinot ar 201 6. gadu, mājsaimniecību izdevumi vienlīdz strauji palielinājušies visās kvintiļu grupās, vismazāk 4. kvintiļu grupā. Tajā pašā laikā pirmās, otrās un trešās kvintiļu grupas mājsaimniecību izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī nesasniedza pat vidējo līmeni valstī 2019. gadā (423 eiro). Piektās kvintiļu grupas mājsaimniecību patēriņa izdevumi 1,8 reizes pārsniedza vidējo patēriņa līmenī valstī.
377 300 277 213 461 390 389 324 100 150 200 250 300 350 400 450 500 bez bērniem ar 1 bērnu ar 2 bērniem ar 3 un vairāk bērniem 2019 2016 MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU IZMAIŅAS
24 6.11. Patēriņa izdevumi kvintiļu grupās (vidēji mēnesī, EUR)
Uz vienu mājsaimniecības locekli Uz vienu ekvivalento patērētāju 2016 2019 2019. g. pret 2016. g., % 2016 2019
- kvintiļu grupa (zemākā) 184,24 235,65 127,9 294,18 376,27
- kvintiļu grupa 263,02 324,35 123,3 382,63 490,37
- kvintiļu grupa 301,38 388,67 129,0 431,49 585,22
- kvintiļu grupa 400,30 478,51 119,5 567,56 715,06
- kvintiļu grupa (augstākā)
600,13
756,87
126,1
810,99
1 041,62
CSP aprēķins un Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI140).
Virs 800 eiro uz katru ģimenes locekli varēja tērēt vien 11,9 % no visām
mājsaimniecībām
Mājsaimniecību izdevumu apjomu būtiski ietekmē to ienākumu veidi. Ja 2019. gadā vidējā mēneša neto darba alga valstī bija 793 eiro, vidējā vecuma pensija 340 eiro, invaliditātes pensija 177 eiro un izdienas pensija 415 eiro, tad patēriņa izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli bija 1,9 reizes mazāki par vidējo neto darba algu valstī, jo katrs otrais mājsaimniecības loceklis (48,4 %) bija ekonomiski neaktīvs (pensionārs, bērns, students vai mājsaimniece), kas saņem pabalstu, pensiju vai arī nesaņem ienākumus. Mēnesī virs 800 eiro uz katru ģimenes locekli tērēja katra astotā mājsaimniecība (11,9 %) no visām mājsaimniecībām.
6.12. Mājsaimniecību sadalījums pēc patēriņa izdevumiem vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2016. un 2019. gadā, %
CSP aprēķins.
2,1% 23,1% 25,4% 19,4% 11,7% 5,6% 4,0% 2,8% 2,7% 1,9% 1,4% 0,7% 12,9% 22,4% 20,1% 14,7% 8,9% 4,6% 3,8% 5,5% 4,4% 2,0% 0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% mazāk par 100,00 eiro 100,01–200,00 eiro 200,01–300,00 eiro 300,01–400,00 eiro 400,01–500,00 eiro 500,01–600,00 eiro 600,01–700,00 eiro 700,01–800,00 eiro 800,01–1000,00 eiro 1000,01–1400,00 eiro 1400,01 un vairāk eiro 2019 2016
MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU SASTĀVS UN STRUKTŪRA
25
7. MĀJSAIMNIECĪBU PATĒRIŅA IZDEVUMU
SASTĀVS UN STRUKTŪRA
Patēriņa izdevumu sastāvs un struktūra lielā mērā raksturo iedzīvotāju reālo materiālās labklājības līmeni, kādā dzīvo mājsaimniecības locekļi, atspoguļo to preču un pakalpojumu apjomu, ko mājsaimniecība spēj iegādāties. Tie ir gan tā dēvētie obligātie pirmās nepieciešamības izdevumi, gan arī brīvas izvēles tēriņi.
Patēriņa izdevumi visvairāk palielinājušies mājokļa iekārtojumam un piederumiem
2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, gan izdevumu pieaugums, gan inflācija vērojams visās patēriņa izdevumu
grupās. Visvairāk izdevumi palielinājušies:
1)
Mājokļa iekārtojumam un piederumiem par 50 %, no tiem galvenokārt mājsaimniecības ierīcēm, ko
zināmā mērā varēja ietekmēt šīs kategorijas preču un pakalpojumu cenu nemainīgums 2019. gadā,
salīdzinot ar 2016. gadu. Kopumā mājokļa iekārtojumam un piederumiem cenu pieaugums bija 1,0 %,
tai skaitā mājsaimniecības ierīcēm novērots pat cenu kritums par 1,1 %.
2)
Dažādām precēm un pakalpojumiem par 49 %, no tiem galvenokārt apdrošināšanai, kā arī personīgai
aprūpei. Izdevumu kāpumu apdrošināšanai daļēji veicināja inflācija apdrošināšanas pakalpojumiem
(kopumā par 53 %), kā arī personīgajai aprūpei par 4,7 %.
3)
Kafejnīcām un viesnīcām par 43 %, tai skaitā galvenokārt ēdināšanas pakalpojumiem. Daļēji patēriņa
izdevumu kāpumu ietekmēja cenu pieaugums ēdināšanas pakalpojumiem par 10 % un izmitināšanai par
4,7 %.
4)
Sakariem 41 %, tai skaitā galvenokārt interneta pakalpojumiem. Daļēji patēriņa izdevumu pieaugumu
veicināja cenu kāpums sakariem kopumā par 8,2 %.
Latvijas mājsaimniecības pārtikas iegādei videji tērēja 98 eiro mēnesī uz katru mājsaimniecības locekli (1 180 eiro
gadā), un tas ir par 12,6 % vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt pārtikas preču cenas kāpušas par 9,3 %.
7.1. Mājsaimniecību patēriņa izdevumi un izmaiņas 2019. gadā
Visas mājsaimniecības vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro Izmaiņas pret 2016. gadu, % Patēriņa izdevumi kopā 422,95 127 pārtika un bezalkoholiskie dzērieni 98,32 113 transports 61,69 133 mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais 61,51 121 atpūta un kultūra 34,42 136 veselība 30,15 137 dažādas preces un pakalpojumi 29,60 149 mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana 24,23 150 kafejnīcas un viesnīcas 22,92 143 apģērbi un apavi 22,50 112 sakari 20,35 141 alkoholiskie dzērieni, tabaka 12,19 113 izglītība 5,07 125 CSP aprēķins un Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI020).