IZDEVUMI PĀRTIKAI UN PĀRTIKAS PRODUKTU PATĒRIŅŠ 33 8. IZDEVUMI PĀRTIKAI UN PĀRTIKAS PRODUKTU PATĒRIŅŠ Sabalansēts, veselīgs uzturs ir pamats fiziskās un garīgās attīstības nodrošināšanai. Kopējos patēriņa izdevumos par pārtiku MBA ieskaita gan izdevumus par pirktajiem, gan arī pašražotajiem un bez maksas saņemtajiem pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Patēriņa izdevumi pārtikai palielinājās par 12,6 %, cenas attiecīgi par 9,3 %
MBA dati liecina, ka mājsaimniecības 2019. gadā viena ģimenes locekļa uzturam tērēja vidēji 98 eiro mēnesī
(2016. gadā – 87 eiro). Pārtikas īpatsvars kopējos patēriņa izdevumos 2019. gadā veidoja 23,3 % no kopējā patēriņa
izdevumu apjoma (2016. gadā – 26,2 %).
Pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem mājsaimni ecības 201 9. gadā tērēja par 12,6 % vairāk nekā
2016. gadā, ko galvenokārt ietekmēja pārtikas preču cenu palielināšanās par 9,3 %. Tādējādi salīdzināmajās cenās
izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem palielinājās par 3,0 %.
8.1. Mājsaimniecību patēriņa izdevumu pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem izmaiņas faktiskajās un salīdzināmajās cenās (% pret iepriekšējā apsekojuma gadu)
CSP aprēķins un Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI020 un PCI020).
Ceturto daļu kopējos pārtikas izdevumos veido gaļa un zivis 2019. gadā mājsaimniecības visvairāk tērēja tādiem uztura produktiem kā gaļa, zivis un to izstrādājumi. Izdevumi šiem produktiem vidēji mēnesī sasniedza 26 eiro uz katru mājsaimniecības locekli. Pienam, piena produktiem un olām pagājušajā gadā tērēti attiecīgi 17 eiro, maizei un graudaugu izstrādājumiem – 14 eiro, bet dārzeņiem – 12 eiro uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī. 2019. gadā, salīdzinot ar 201 6. gadu, pārtikas izdevumu s truktūra būtiski nav mainījusies, tajā pašā laikā izdevumu īpatsvars maizei un graudaugiem palielinājies par 0,4 procentpunktiem. Šajā periodā patēriņa cenu kāpums maizei un graudaugiem bija 9,3 %. Tāpat par 0,5 procentpunktiem palielinājies izdevumu īpatsvars tādiem pārtikas produktiem, kas paredzēti tūlītējam patēriņam , piemēram dārzeņu salāti, zupas burciņās , bērnu pārtikai u.tml. Šai produktu grupai cenas 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājušās par 4,7 %.
-4,0 8,1 2,8 7,4 -2,9 1,7 4,1 12,6 -3,7 -0,3 0,5 6,1 -2,6 3,0 3,0 3,0 -4,0 -2,0 0,0 2,0 4,0 6,0 8,0 10,0 12,0 14,0 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2019 Izdevumu pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem pārmaiņas faktiskajās cenās Izdevumu pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem pārmaiņas salīdzināmajās cenās IZDEVUMI PĀRTIKAI UN PĀRTIKAS PRODUKTU PATĒRIŅŠ 34 8.2. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu izdevumu struktūra 2019. gadā, %
Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI040).
Laukos dzīvojošās mājsaimniecībās piekto daļu no patērētajiem pārtikas produktiem
ieguva natūrā
Vislielāko pārtikai paredzēto izdevumu daļu visās mājsaimniecībās veido izdevumi naudā. Tomēr Latvijā vēl
joprojām daļa mājsaimniecību savām ikdienas uztura vajadzībām izmanto gan pašu saražotos, gan no radiem, draugiem
bez maksas saņemtos lauksaimniecības produktus – dārzeņus, piena produktus, gaļu, kā arī pašu salasītās dabas veltes,
nozvejotās zivis vai nomedītos meža dzīvniekus, t.i., produktus natūrā. Daudzām mājsaimniecībām tā ir ekonomiska
nepieciešamība, kas palīdz ietaupīt mājsaimniecības naudas līdzekļus, bet daļai – ekoloģiski tīru pār tikas produktu
patēriņš.
Aplūkojot pilsētu un lauku mājsaimniecību kopējos izdevumus uzturam (pārtikai un bezalkoholiskajiem
dzērieniem), var secināt, ka laukos izdevumi natūrā pārtikai un be zalkoholiskajiem dzērieniem 2019. gadā bija
ievērojami lielāki – 18 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī, turpretī pilsētās 2,6 reizes mazāk – 7 eiro.
2019. gadā pašu saimniecībās izaudzētās un no citām mājsaimniecībām natūrā saņemtās produkcijas īpatsvars
kopējos pārtikas izdevumos vidēji valstī veidoja vien tikai desmito daļu (1 0 %) jeb 10 eiro vidēji uz katru
mājsaimniecības locekli mēnesī . Savukārt laukos dzīvojošajās mājsaimniecībās pašu audzētu produktu īpatsvars
2019. gadā saglabājās augstā ks nekā vidēji valstī un veidoja piekto daļu ( 19 %) no kopējiem pārtikas izdevumiem
laukos. To ietekmē fakts, ka l auksaimnieciskā piemājas saimniecība ražošanas izmaksu jomā nevar konkurēt ar
lielražošanu un bieži vien ir ekonomiski neizdevīga, jo pārtika veikalos ir nopērkama neatkarīgi no sezonas un par
zemākām cenām.
Piemājas saimniecībās izaudzētā, no draugiem un radiem saņemtā, kā arī pašu sagādātā (zveja, medības, ogu
vākšana) produkcija lielā mērā nodrošina mājsaimniecības ar dārzeņiem, jo natūrā iegūto dārzeņu īpatsvars kopējos
izdevumos par dārzeņiem 201 9. gadā veidoja 3 3 % (2016. gadā – 36 %), augļiem un ogā m – 15 % (2016. gadā –
19 %), gaļai – 8 % (201 6. gadā – 9 %), zivīm – 9 % (201 6. gadā – 9 %), piena produktiem un olām – 7 %
(2016. gadā – 8 %).
Lielākā daļa iegūto pārtikas produktu arī 2019. gadā tika iegūta no piemājas saimniecības (70,8 %) un no radiem,
draugiem (22,9 %), no meža un nozvejas vien (5,5 %) un sociālās palīdzības pakām (0,8 %).
gaļa un zivis 26,5 piens, siers un olas 17,3 maize un graudaugi 14,1 dārzeņi 12,3 augļi un ogas 8,2 bezalkoholiskie dzērieni 7,0 cukurs, medus, džems, šokolāde un citi saldumi 6,9 citi pārtikas produkti 4,9 eļļa un tauki 2,9 IZDEVUMI PĀRTIKAI UN PĀRTIKAS PRODUKTU PATĒRIŅŠ
35 8.3. Natūrā iegūto pārtikas produktu ieguves veids mājsaimniecībās, %
2016 2019 Pavisam 100 100 No piemājas saimniecības 76,1 70,8 No radiem, draugiem u.c. 17,7 22,9 No meža, nozvejas, medībām 4,4 5,2 No sociālās palīdzības 1,5 0,8 No darbavietas 0,3 0,4 CSP aprēķins.
Veikalā, tirgū pirktā pārtika veido trīs ceturtdaļas no kopējiem izdevumiem uzturam Mājsaimniecības uzturu nodrošina, ne tikai iepērkoties veikalos un tirgos vai saražojot piemājas saimniecībās, bet arī ieturot maltītes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos – kafejnīcās, ēdnīcās un restorānos. Respektīvi, par pārtikas iegādi veikalos un tirgū mājsaimniecības izdod trīs ceturtdaļas (88 eiro) no kopējiem uztura izdevumiem, sabiedriskajai ēdināšanai 20 eiro, bet atlikušos 10 eiro iegūst natūrā – no piemājas saimniecības, radiem, draugiem vai sociālās palīdzības izsniegtajām pārtikas pakām. 8.4. Izdevumu sadalījums pārtikai naudā, natūrā un sabiedriskajai ēdināšanai atkarībā no dzīvesvietas 2019. gadā, eiro
CSP aprēķins un Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI050 un MBI150). 2019. gadā mājsaimniecības maltītēm ārpus mājas tērēja 20 eiro mēnesī vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli. Tajā pašā laikā pilsētās šādus pakalpojumus izmanto vairāk (23 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī), bet laukos uz pusi mazāk – 14 eiro. MBA dati liecina, ka mājsaimniecībās līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos izdevumi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt. Proti, 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, šie izdevumi faktiskajās cenās palielinājušies vidēji valstī par 30 %, pilsētās – par 23 % un laukos – par 65 %. Patēriņa cenas ēdināšanas pakalpojumiem 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, vidēji valstī pieaugušas vidēji par 10,1 %. Salīdzināmajās cenās mājsaimniecību izdevumi ēdināšanas pakalpojumiem vidēji valstī palielinājušies par 19 %.
10,15 5,91 6,74 17,58 19,93 29,76 22,68 13,93 88,16 102,43 93,84 75,81 118,24 138,10 123,26 107,32 0 25 50 75 100 125 150 Latvija Rīga Pilsētas Lauki eiro Patēriņa izdevumi uzturam, pavisam Izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem naudā (pirktais) Izdevumi sabiedriskajai ēdināšanai Izdevumi pārtikai natūrā (no piemājas saimniecības, sociālās palīdzības pakām u. tml.)
IZDEVUMI PĀRTIKAI UN PĀRTIKAS PRODUKTU PATĒRIŅŠ 36 Pensionāru mājsaimniecības pārtikas iegādei tērē trešo daļu no kopējiem patēriņa izdevumiem Jo lielāki ienākumi mājsaimniecībā, jo proporcionāli mazāk tērē pārtikas iegādei un otrādi. 2019. gadā mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija algotu darbu strādājošs, darba devējs vai pašnodarbinātais, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem atvēlēja piekto daļu no kopējiem patēriņa izdevumiem. Savukārt mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija pensionārs, izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem veidoja trešo daļu (31,5 %) no kopējiem patēriņa izdevumiem.
8.5. Izdevumu pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem īpatsvars kopējos patēriņa izdevumos dažādu sociālekonomisko grupu mājsaimniecībās, % Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBI060). 2019. gadā pirmās kvintiļu grupas mājsaimniecības no kopējiem patēriņa izdevumiem pārtikas iegādei tērēja gandrīz trešo daļu (31,5 %; 2016. gadā – 33 %), kamēr piektās kvintiļu grupas mājsaimniecīb u izdevumi pārtikas iegādei veidoja mazāk nekā piekto daļu – 17,1 % (2016. gadā – 20,5 %). Tajā pašā laikā turīgākās piektās kvintiles mājsaimniecības varēja atļauties krietni vairāk tērēt pārtikas iegādei nekā pirmās kvintiles mājsaimniecības – attiecīgi 129 eiro un 74 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Olu patēriņš pieaug, bet kartupeļu patēriņš turpina sarukt
Saskaņā ar apsekojuma rezultātiem viens mājsaimniecības loceklis 2019. gadā vidēji patērēja 4 1 litru piena,
13 kg siera un biezpiena, 32 kg maizes, 210 olas, kā arī 16 kg svaigas cūkgaļas, 11 kg svaigas mājputnu gaļas, 20 kg
desu izstrādājumu un kūpinājumu, 48 kg kartupeļu un 5 kg svaigu zivju. No augļiem, rēķinot uz vienu mājsaimniecības
locekli gadā, visvairāk tika lietoti vietējie dārza augļi un kauleņaugļi (19 kg), siltzemju augļi un ogas (13 kg) un citrusaugļi
(10 kg).
2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, vērojamas izmaiņas atsevišķu pārtikas pamatproduktu patēriņā. Atsevišķu
pārtikas produktu patēriņš samazinās , ko daļēji ietekmē mājsaimniecību izvēle maltītes ieturēt ārpus mājas, kā arī
zināma ēšanas paradumu maiņa . Samazinājies piena produktu, cūkgaļas, kartupeļu, rupjmaizes, cukura, kāpostu ,
burkānu, sviesta, margarīna un augu tauku patēriņš, savukārt palielinājies ir konditorejas izstrādājumu, cepumu, gatavo
gaļas pusfabrikātu, siltzemju augļu un ogu, gurķu un tomātu, kā arī bezalkoholisko dzērienu, augļu sulu un minerālūdeņu
patēriņš. Sviesta, kartupeļu, piena un cūkgaļas patēriņa samazināšanos varēja ietekmēt patēriņa cenu kāpums attiecīgi
par 67 %, 26 %, 19 % un 20 %.
Salīdzinot pilsētās un laukos dzīvojošo mājsaimniecību pārtikas produktu patēriņa tradīcijas, redzams, ka laukos
ievērojami vairāk uzturā lietotie pārtikas produkti ir kartupeļi, maize, piens, olas, cūkgaļa, cukurs. Savukārt pilsētās
vairāk lieto raudzētu piena produkciju, jogurtu, sieru un biezpienu, mājputnu gaļu, siltzemju augļus un ogas, dārza un
savvaļas ogas, citrusaugļus, kā arī biskvītus, cepumus un konditorejas izstrādājumus.
24,8 21,6 24,1 22,0 33,8 31,5 2016 2019 Algotu darbu strādājošās mājsaimniecības Darba devēju un pašnodarbināto mājsaimniecības Pensionāru mājsaimniecības IZDEVUMI PĀRTIKAI UN PĀRTIKAS PRODUKTU PATĒRIŅŠ
37 8.6. Svarīgāko pārtikas produktu patēriņš1 (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā)
Visas mājsaimniecības Pilsētas Lauki 2016 2019 2016 2019 2016 2019 MAIZE UN GRAUDAUGU IZSTRĀDĀJUMI
Kviešu maize (kg) 15,11 13,73 13,02 11,95 19,52 17,62 Rudzu maize (kg) 15,40 12,42 14,06 11,03 18,24 15,44 Saldskābmaize u.c. maizes šķirnes (kg) 5,29 5,51 5,44 5,69 4,97 5,11 Makaroni un kuskuss (kg) 4,64 4,42 4,25 4,47 5,46 4,30 Kūkas, tortes u.c. (kg) 4,88 5,17 5,13 5,67 4,35 4,08 Graudaugi (kg) 4,52 4,03 3,96 3,81 5,69 4,50 Kviešu milti (kg) 5,87 5,15 5,14 4,45 7,42 6,69 GAĻA
Liellopu gaļa (kg) 1,36 1,04 1,60 1,33 0,83 0,41 Teļa gaļa (kg) 0,11 0,13 0,12 0,05 0,09 0,30 Cūkgaļa (kg) 19,07 16,40 16,73 14,24 24,00 21,08 Mājputnu gaļa (kg) 12,29 11,42 13,25 12,27 10,27 9,56 Desu izstrādājumi, kūpinājumi (kg) 20,71 19,78 19,35 18,36 23,60 22,90 Gaļas konservi (kg) 0,34 0,47 0,31 0,37 0,40 0,67 Gatavi gaļas izstrādājumi, pusfabrikāti (kg) 6,83 8,55 7,08 8,89 6,32 7,83 ZIVIS
Svaigas, atdzesētas, saldētas zivis (kg) 5,11 5,37 5,20 5,70 4,91 4,65 Kūpinātas, kaltētas zivis (kg) 1,03 1,04 1,02 1,01 1,04 1,09 Siļķes, citas sālītas zivis (kg) 1,17 1,27 1,18 1,16 1,15 1,51 PIENS, SIERS UN OLAS
Piens (l) 46,63 40,68 42,47 39,29 55,43 43,69 Jogurts (kg) 7,30 6,62 8,54 7,40 4,69 4,90 Siers (kg) 7,20 6,73 7,67 7,01 6,20 6,13 Mājas siers, biezpiens (kg) 6,97 6,24 7,18 6,50 6,53 5,67 Krējums (kg) 11,83 10,68 11,54 10,64 12,44 10,77 Olas (gab.) 207 210 202 204 218 224 EĻĻAS UN TAUKI
Sviests (kg) 2,42 2,11 2,44 2,16 2,38 2,00 Margarīns un augu tauki (kg) 1,33 1,16 1,11 1,00 1,80 1,50 Olīveļļa (l) 1,06 0,92 1,22 1,00 0,73 0,75 Parējās augu eļļas (l) 5,98 5,39 5,19 4,94 7,65 6,38
1 Pirkto, pašražoto un bez maksas iegūto produktu patēriņš, neņemot vērā uztura produktu patēriņu restorānos, ēdnīcās u. tml. ēdināšanas uzņēmumos.