IZDEVUMI PĀRTIKAI UN PĀRTIKAS PRODUKTU PATĒRIŅŠ
38 (tabulas turpinājums)
Visas mājsaimniecības Pilsētas Lauki 2016 2019 2016 2019 2016 2019 AUGĻI UN OGAS
Citrusaugļi (kg) 9,96 9,76 11,05 10,70 7,64 7,70 Melones un arbūzi (kg) 6,55 6,13 7,39 6,32 4,78 5,73 Citi siltzemju augļi un ogas (kg) 11,13 13,25 13,16 15,32 6,83 8,74 Dārza augļi un kauleņaugļi vietējie (kg) 21,22 19,15 23,04 20,84 17,36 15,47 Dārza un kultivētas ogas (kg) 6,23 6,11 6,46 6,78 5,73 4,64 Savvaļas ogas (kg) 1,03 0,65 0,97 0,52 1,18 0,95 DĀRZEŅI UN KARTUPEĻI
Svaigi kāposti (kg)
7,78
6,93
8,23
7,48
6,84
5,73
Svaigi gurķi (kg)
10,10
10,33
10,13
10,09
10,03
10,83
Svaigi tomāti (kg)
12,45
12,58
12,97
12,87
11,35
11,96
Ķirbjaugi, kabači un paprika (kg)
7,55
7,76
7,76
7,99
7,09
7,26
Burkāni (kg)
9,45
8,42
8,78
7,71
10,87
9,97
Galda bietes (kg)
3,00
2,78
2,40
2,17
4,27
4,09
Sīpoli (kg)
6,48
6,25
6,61
6,18
6,19
6,43
Skābēti un konservēti kāposti (kg)
2,87
2,20
2,42
2,12
3,82
2,37
Skābēti un konservēti gurķi (kg)
4,39
4,59
3,61
3,62
6,04
6,70
Kartupeļi (kg)
62,11
47,89
54,19
41,81
78,87
61,13
CUKURS, MEDUS, DŽEMS, ŠOKOLĀDE
U.C. SALDUMI
Cukurs (kg) 12,39 9,78 10,08 8,24 17,26 13,14 Medus (kg) 0,83 0,71 0,92 0,73 0,62 0,67 Šokolāde (kg) 0,69 0,79 0,82 0,83 0,42 0,71 Šokolādes konfektes (kg) 1,97 1,80 1,99 1,81 1,91 1,77 Saldējums (l) 3,85 3,74 4,07 4,17 3,38 2,80 KAFIJA, TĒJA, KAKAO
Pupiņu kafija (kg) 1,88 2,05 1,97 2,25 1,68 1,62 Šķīstošā kafija (kg) 0,45 0,48 0,36 0,39 0,64 0,67 Tēja (kg) 0,40 0,35 0,44 0,40 0,31 0,24 ATSPIRDZINOŠIE DZĒRIENI
Minerālūdens (l) 29,43 36,45 35,43 39,43 16,74 29,95 Limonāde, kola, sodas ūdens u.c. (l) 11,49 15,24 12,06 15,93 10,29 13,74 Augļu sulas (l) 8,26 9,47 8,50 9,35 7,75 9,72 Oficiālās statistikas portāla datubāze (tabulas numurs: MBP010).
PATĒRIŅA GALVENIE RĀDĪTĀJI BALTIJAS VALSTĪS UN EIROPAS SAVIENĪBĀ
39
9. PATĒRIŅA GALVENIE RĀDĪTĀJI BALTIJAS VALSTĪS UN EIROPAS
SAVIENĪBĀ
Latvija un pārējās Baltijas valstis savā attīstībā ir panākušas materiālā labklājības līmeņa kāpumu, tomēr
saskaņā ar Eurostat pēdējiem publicētajiem MBA 201 5.1 gada datiem Baltijas valstu rādītāji attiecībā uz patēriņu
joprojām ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. 2015. gadā2 patēriņa izdevumi uz vienu ekvivalento
patērētāju Latvijā bija 509 eiro mēnesī, kas veidoja vien 3 5 % no vidējā līmeņa ES -28 dalībvalstīs (1 434 eiro),
salīdzinot ar 2010. gadu, šis rādītājs ir uzlabojies par 5 procentpunktiem . Kā liecina Eurostat MBA 2015. gada dati,
ES-28 dalībvalstu vidū augstākie patēriņa izdevumi uz vienu ekvivalento patērētāju bija Luksemburgā. Šīs valsts
patēriņa izdevumi 6,3 reizes pārsniedza attiecīgo Latvijas rādītāju.
Vismazākais pārtikas izdevumu īpatsvars 2015. gadā bija Luksemburgā (8,7 %), Nīderlandē (10,6 %) un Vācijā
(11,5 %), savukārt Latvijā tas bija attiecīgi trīs reizes augstāks nekā Luksemburgā , veidojot 24 % no kopējiem
izdevumiem. Latvijā patēriņa izdevumi p ārtikai bija par 8,4 procentpunktiem augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā
(15,6 %). Izdevumu īpatsvars pārtikai lielāks nekā Latvijā bija tikai trīs dalībvalstīm – Lietuvai, Bulgārijai un
Rumānijai.
2015. gadā ES -28 dalībvalstīs vislielākais patēriņa izdevumu īpatsvars bija izdevumiem par mājokli, tā īri (tai
skaitā arī nosacīto īri) un komunālajiem maksājumiem – 30,2 %. Baltijas valstīs izdevumu īpatsvars mājoklim
2015. gadā bija stipri atšķirīgs. Ja Lietuvā izdevumu īp atsvars mājoklim, tā īr ei (tai skaitā arī nosacīt ajai īrei) un
komunālajiem maksājumiem sasniedza 33,4 %, tad Igaunijā divas reizes mazāk – 16,8 %. Tajā pašā laikā Latvijā
mājokļa izdevumi sasniedza 23,7 % no kopējā patēriņa . Vismazākais pa tēriņa izdevumu īpatsvars mājokli m bija
Maltā – 8,4 %, savukārt vislielākais Ungārijā – 37 %.
2015. gadā transporta izdevumu īpatsvars Latvijā (11 ,9 %) bija pietuvojies ES vidējam līmenim (12 ,0 %), kas
ir mazāk nekā Igaunijā (13,1 %), bet vairāk nekā Lietuvā (8,1 %).
Salīdzinoši lielu daļu no kopējiem patēriņa izdevumiem mājsaimniecības ES atvēl brīvā laika pavadīšanai. Ja
2015. gadā vidēji ES-28 atpūtai un kultūrai tērēja 8,2 % no patēriņa izdevumiem, tad Latvijā – 7,1 %. Vismazāk starp
visām ES valstīm atpūtai un kultūrai varēja atļauties tērēt Rumānijā un Grieķijā – attiecīgi 3,1 % un 4,0 %. Tajā pašā
laikā tādas valstis kā Zviedrija un Apvienotā Karaliste atpūtai un kultūrai tērēja attiecīgi 14,3 % un 14,4 %.
Attiecībā uz izdevumiem restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām, vislielākais īpatsvars 2015. gadā novērots
tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste (9,6 %), Spānija (9,3 %), savukārt vismazākais – Rumānijā (1,1 %).
Mājsaimniecības Latvijā par veselības aprūpi maksā samērā daudz, jo sevišķi pensionāru mājsaimniecības. Ja
vidēji ES 2015. gadā patēriņa izdevumu īpatsvars par veselības aprūpi bija 3,3 %, tad Latvijā vidēji veselībai tērēja
5,8 % no kopējiem patēriņa izdevumiem. Savukārt pensionāru mājsaimniecībās Latvijā patēriņa izdevumi par veselību
sasniedza pat 12,7 % no kopējiem patēriņa izdevumiem, kas ir augstākais līmenis gan starp ES dalībvalstīm, gan arī
pārsniedz patēriņa izdevumu īpatsvaru veselībai starp pensionāru mājsaimniecībām vidēji ES 2,4 reizes (ES -28 –
5,2 %).
Salīdzinot nacionālajā līmenī aprēķināto patēriņa izdevumu struktūru Igaunijā3 un Latvijā par 2019. gadu,
jāsecina, ka tās ir ļoti līdzīgas, tomēr patēriņa izdevumu apjoms Igaunijā 2019. gadā bija par 58 eiro lielāks (482 eiro
uz vienu mājsaimni ecības locekli mēnesī) , kamēr Latvijā attiecīgi 423 eiro . Izteiktas atšķirības novērojamas
izdevumiem atpūtai un kultūrai – Igaunijā šiem mērķiem tērē 1,5 reizes vairāk (52 eiro vidēji uz mājsaimniecības
locekli mēnesī) nekā Latvijā (attiecīgi 34 eiro mēnesī).
1 Sakarā ar to, ka Eurostat no ES dalībvalstīm apkopo MBA datus reizi 5 gados, p ēdējie pieejamie starptautiski salīdzināmie publicētie dati Eurostat datubāzē ir par 2015. gadu. 2 Patēriņa izdevumu dati, kas tiek publicēti Eiropas Savienības līmenī, atšķiras no nacionālajā līmenī publicētajiem, jo iekļauj nosacīto īri. Patēriņa izdevumu grupā „Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais” nacionālajā līmenī nosacītā īre, t. i., īpašnieka apdzīvotā mājokļa nosacīti aprēķinātā īres maksa netiek iekļauta, bet tiek ņemta vērā, salīdzinot datus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. 3 Patēriņa struktūru salīdzinājumos starp Latviju un Igauniju par 2019. gadu nacionālajā līmenī publicētajos datos neiekļauj nosacīto īri. Patēriņa izdevumu grupā „Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais” nacionālajā līmenī nosacītā īre, t. i., īpašnieka apdzīvotā mājokļa nosacīti aprēķinātā īres maksa netiek iekļauta, kura tiek ņemta vērā, salīdzinot datus starp Eiropas Savien ības dalībvalstīm. PATĒRIŅA GALVENIE RĀDĪTĀJI BALTIJAS VALSTĪS UN EIROPAS SAVIENĪBĀ
40 9.1. Patēriņa izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecību Eiropas valstīs 2015. gadā (EUR)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: hbs_exp_t111). 5 833 5 874 9 095 9 430 9 889 9 921 9 998 10 445 12 795 13 076 20 363 20 490 20 553 22 348 26 715 27 420 29 680 30 931 31 046 31 206 33 742 34 738 35 329 35 931 36 653 36 811 40 858 41 312 60 044 0 10 000 20 000 30 000 40 000 50 000 60 000 70 000 Rumānija Bulgārija Ungārija Čehija Lietuva Latvija Polija Igaunija Slovākija Horvātija Portugāle Slovēnija Grieķija Malta ES-28 Spānija Itālija Vācija Francija Kipra Apvienotā Karaliste Zviedrija Nīderlande Austrija Somija Beļģija Dānija Īrija Luksemburga
PATĒRIŅA GALVENIE RĀDĪTĀJI BALTIJAS VALSTĪS UN EIROPAS SAVIENĪBĀ
41 9.2. Patēriņa izdevumi vidēji uz vienu ekvivalento patērētāju Eiropas valstīs 2015. gadā (EUR)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: hbs_exp_t111).
3 447 3 671 5 798 5 866 6 061 6 108 6 542 6 602 6 980 7 125 11 941 12 168 12 305 12 920 16 682 17 209 17 717 19 189 20 389 21 047 21 150 23 439 23 490 23 590 23 799 23 887 24 911 27 667 38 424 0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000 30 000 35 000 40 000 Rumānija Bulgārija Polija Ungārija Čehija Latvija Igaunija Lietuva Slovakia Horvātija Slovēnija Portugāle Grieķija Malta Spānija ES Kipra Itālija Francija Apvienotā Karaliste Vācija Zviedrija Nīderlande Austrija Beļģija Īrija Somija Dānija Luksemburga PATĒRIŅA GALVENIE RĀDĪTĀJI BALTIJAS VALSTĪS UN EIROPAS SAVIENĪBĀ
42 9.3. Patēriņa izdevumi vidēji uz vienu ekvivalento patērētāju Eiropas valstīs 2015. gadā (PSL)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: hbs_exp_t111).
6 750 7 821 8 883 8 975 9 677 10 319 10 550 10 692 10 851 10 986 14 483 14 844 15 014 15 791 16 111 17 157 18 388 19 171 19 286 19 484 19 552 20 199 20 384 20 928 21 085 21 692 22 578 22 645 31 893 0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000 30 000 35 000 Rumānija Bulgārija Latvija Igaunija Čehija Ungārija Slovākija Polija Lietuva Horvātija Grieķija Portugāle Slovēnija Apvienotā Karaliste Malta ES-28 Spānija Itālija Zviedrija Francija Īrija Kipra Dānija Somija Vācija Nīderlande Beļģija Austrija Luksemburga
PATĒRIŅA GALVENIE RĀDĪTĀJI BALTIJAS VALSTĪS UN EIROPAS SAVIENĪBĀ
43 9.4. Pārtikas izdevumu īpatsvara dinamika kopējos patēriņa izdevumos Eiropas valstīs, %
Valsts
1999
2005
2010
2015
RO
Rumānija
51,9
44,2
31,5
30,2
BG
Bulgārija
48,2
31,5
29,3
26,6
LT
Lietuva
45,7
33,8
28,5
24,4
LV
Latvija
39,1
29,2
26,1
24,0
HR
Horvātija
...
27,1
25,6
24,0
EE
Igaunija
34,0
22,5
23,3
23,6
PL
Polija
32,3
25,5
22,7
21,1
CZ
Čehija
23,2
20,6
20,3
21,1
HU
Ungārija
25,0
22,6
18,7
19,9
MT
Malta
21,1
21,3
22,2
19,8
SK
Slovākija
29,8
24,5
22,0
19,5
EL
Grieķija
16,6
15,5
16,0
18,8
IT
Itālija
19,0
...
18,6
17,9
ES-28
…
…
16,2
15,6
CY
Kipra
17,8
15,1
12,3
15,3
ES
Spānija
18,3
18,0
14,4
15,0
SI
Slovēnija
24,0
16,7
14,5
14,5
FR
Francija
15,4
13,4
15,8
14,3
PT
Portugāle
18,7
15,5
13,3
14,3
BE
Beļģija
13,3
13,5
13,2
12,9
UK
Apvienotā Karaliste
10,5
9,9
12,6
12,1
FI
Somija
14,2
12,7
13,0
12,0
DK
Dānija
13,1
11,9
11,8
12,0
AT
Austrija
13,4
13,0
12,1
11,8
SE
Zviedrija
15,4
10,5
12,7
11,7
IE
Īrija
15,7
12,3
12,2
11,5
DE
Vācija
11,0
11,2
11,6
11,5
NL
Nīderlande
10,5
10,5
10,0
10,6
LU
Luksemburga
10,1
9,3
8,8
8,7
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: hbs_str_t211).
PATĒRIŅA GALVENIE RĀDĪTĀJI BALTIJAS VALSTĪS UN EIROPAS SAVIENĪBĀ
44 9.5. Patēriņa izdevumu struktūra Eiropas Savienības dalībvalstīs 2015. gadā vidēji visās mājsaimniecībās, %
Valsts Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni Alkoholiskie dzērieni un tabaka Apģērbi un apavi Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze u.c. kurināmais Mājokļa iekārta, piederumi un uzkopšana Veselība ES-28 15,6 2,4 4,6 30,2 5,0 3,3 Beļģija 12,9 2,0 4,5 28,7 5,8 4,6 Bulgārija 26,6 4,2 3,5 33,2 3,6 5,0 Čehija 21,1 3,1 5,3 22,3 6,3 2,7 Dānija 12,0 2,3 4,1 32,2 5,7 2,4 Vācija 11,5 1,6 4,7 33,0 4,8 4,0 Igaunija 23,6 3,7 5,4 16,8 6,7 4,3 Īrija 11,5 2,3 4,3 31,7 3,8 2,3 Grieķija 18,8 3,5 4,9 28,0 3,9 6,4 Spānija 15,0 1,9 5,1 31,8 4,2 3,5 Francija 14,3 2,5 4,0 28,9 4,8 1,6 Horvātija 24,0 2,7 5,5 31,8 3,7 2,4 Itālija 17,9 1,8 4,7 35,4 4,2 4,6 Kipra 15,3 1,6 5,8 25,5 5,2 5,2 Latvija 24,0 3,0 5,5 23,7 4,3 5,8 Lietuva 24,4 3,1 5,4 33,4 4,2 5,2 Luksemburga 8,7 1,3 5,3 34,9 6,3 2,4 Ungārija 19,9 2,7 3,4 37,0 3,2 4,1 Malta 19,8 2,3 7,9 8,4 7,4 5,6 Nīderlande 10,6 2,9 4,5 30,4 5,1 1,3 Austrija 11,8 2,3 4,9 26,1 7,0 3,8 Polija 21,1 2,2 4,8 34,0 4,4 4,6 Portugāle 14,3 1,6 3,5 31,9 4,0 5,5 Rumānija 30,2 6,1 4,5 35,4 3,3 3,8 Slovēnija 14,5 1,8 5,7 26,4 4,2 2,1 Slovākija 19,5 2,7 4,7 31,6 4,7 2,8 Somija 12,0 2,2 3,0 31,5 4,3 3,4 Zviedrija 11,7 1,8 4,3 32,1 5,6 2,1 Apvienotā Karaliste 12,1 2,4 5,0 18,8 7,5 1,5
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: hbs_str_t211).