Nr_02_Latvija_Galvenie_statistikas_raditaji_2025_%2825_00%29_LV_2.pdf

Type: Document | Status: ready
← All sources

40 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Ekonomika un finanses Iekšzemes kopprodukts

  1. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,4 %, salīdzinot ar 2023. gadu, un faktiskajās cenās tas bija 40,2 mljrd. eiro. Ražojošo nozaru pievienotā vērtība salīdzināmajās cenās 2024. gada laikā samazinājās par 2,8 %, savukārt pakalpojumu nozaru pieaugums bija 0,4 %. Lielākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē 2024. gadā bija vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai; automobiļu un motociklu remontam (pieaugums par 3,4 %), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībai (pieaugums par 7,7 %), kā arī valsts pārvaldei un aizsardzībai, obligātai sociālai apdrošināšanai (pieaugums par 4,0 %). Savukārt lielākā negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstību 2024. gadā bija apstrādes rūpniecībai (samazinājums par 4,6 %), būvniecības nozarei (samazinājums par 6,9 %), kā arī transporta un uzglabāšanas nozarei (samazinājums par 7,9 %).
  2. gadā vidējais IKP pieaugums ES gada laikā bija 1,0 %. ES valstīs IKP pārmaiņas pret 2023. gadu bija robežās no -1,2 % Austrijā līdz +6,0 % Maltā, Latvijā IKP samazinājās par 0,4 %. 96,5% 106,9% 101,8% 102,9% 99,6% 100,0% 106,9% 108,9% 112,0% 111,5% 95% 100% 105% 110% 115% 2020 2021 2022 2023 2024 Iekšzemes kopprodukta indeksi pret iepriekšējo gadu pret 2020. gadu 29,2 32,3 36,1 39,4 40,2 29,2 31,3 31,8 32,7 32,6 25,0 30,0 35,0 40,0 45,0 2020 2021 2022 2023 2024 Iekšzemes kopprodukts (mljrd. eiro) faktiskajās cenās
  3. gada salīdzināmajās cenās

Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 41 Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju administratīvajās teritorijās; 2022 (eiro)

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju vidēji Latvijā 8 449 9 286 12 008 12 503 13 403 14 616 15 454 15 374 17 129 19 141 20 926 21 606 0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000 2010 2011 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024

42 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Valdības finanses

  1. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, vispārējās valdības sektora izdevumi palielinājās par 6,9 % jeb 1,2 miljardiem eiro. Savukārt vispārējās valdības ieņēmumi pieauga par 8,6 % jeb 1,4 miljardiem eiro. Vispārējās valdības budžeta deficīts pret iekšzemes kopproduktu bija 1,8 %, gada laikā tas samazinājās par 0,2 miljardiem eiro. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pret iekšzemes kopproduktu bija 46,8 %, parāds pieauga par 1,2 miljardiem eiro.

11,7 12,7 14,2 16,3 17,7 12,9 15,0 16,0 17,2 18,4 10,0 12,0 14,0 16,0 18,0 20,0 2020 2021 2022 2023 2024 Vispārējās valdības sektora galvenie rādītāji (mljrd. eiro) Ieņēmumi Izdevumi Vispārējie valdības dienesti 9,0% Aizsardzība 7,5% Sabiedriskā kārtība un drošība 6,0% Ekonomiskā darbība 14,8% Vides aizsardzība 1,1% Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 2,1% Veselība 12,2% Atpūta, kultūra un reliģija 2,9% Izglītība 13,8% Sociālā aizsardzība 30,6% Vispārējās valdības sektora izdevumu struktūra 2024. gadā 18 366 milj. eiro -4,1% -7,2% -4,9% -2,4% -1,8% -3% -8% -6% -4% -2% 0% 2020 2021 2022 2023 2024 Vispārējās valdības sektora budžeta deficīts (pret IKP) Budžeta deficīts (+;-) Māstrihtas kritērijos noteiktais slieksnis 44,0% 45,9% 44,4% 44,6% 46,8% 60% 30% 40% 50% 60% 70% 2020 2021 2022 2023 2023 Konsolidētais bruto parāds (pret IKP) Konsolidētais parāds Māstrihtas kritērijos noteiktais slieksnis

Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 43 Patēriņa cenas

  1. gada decembrī, salīdzinot ar 2023. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti). 2,7 8,3 3,1 -10,3 4,7 6,8 -1,1 0,1 3,3 8,2 6,7 5,5 5,5 6,6 0,3 -1,2 1,5 6,6 0,7 5,2 6,3 6,1 4,5 3,1 -12 -10 -8 -6 -4 -2 0 2 4 6 8 10 Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni Alkoholiskie dzērieni un tabaka Apģērbs un apavi Mājoklis Mājokļa iekārta Veselība Transports Sakari Atpūta un kultūra Izglītība Restorāni un viesnīcas Dažādas preces un pakalpojumi Patēriņa cenu pārmaiņas gada laikā (%) 2023 2024 44 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+11,9 %) un sviestam (+34,9 %). Dārgāki bija arī piena produkti (+10,8 %), šokolāde (+20,6 %), piens (+13,1 %), mājputnu gaļa (+8,9 %). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+5,6 %), svaigiem dārzeņiem (+5,4 %), olīveļļai (+20,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,4 %), kartupeļiem (+12,7 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,1 %). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvē ta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9 %), jogurts (+7,2 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+9,2 %), atspirdzinošie dzērieni (+10,9 %), kā arī maize (+1,3 %). Savukārt cenu kritums bija cukuram (−26,1 %), miltiem un citiem grau daugiem (−6,0 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (−8,5 %). Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 6,6 %. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 13,0 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,2 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2 %. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai (−9,5 %). Lētāka bija elektroenerģija (−2,6 %), cietais kurināmais (−3,8 %). Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+7,1 %), atkritumu savākšana (+16,4 %), mājokļa īre (+6,3 %), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+7,3 %), ūdensapgāde (+5,5 %), kanalizācijas pakalpojumi (+4,5 %). Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 6,6 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi. Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 6,3 %, sadārdzinoties ziediem, laikrakstiem un žurnāliem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, barībai lolojumdzīvnieki em. Lētāki bija personālie datori. Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija kompleksajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, personisko transportlīdze kļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, augstākajai izglītībai, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, lietotām automašīnām. Degviela bija par 0,8 % lētāka.

  2. gada decembrī, salīdzinot ar 2023. gada decembri, saskaņotais patēriņa cenu indekss Eiropas Savienībā pieauga par 2,7 %. Latvijā gada laikā pieauga par 3,4 %, visstraujākais pieaugums bija Rumānijai (par 5,5 %), savukārt mazākais pieaugums bija Īrijai – par 1,0 %. 1,0 1,4 1,6 1,6 1,6 1,8 1,8 1,8 1,9 2,0 2,1 2,1 2,7 2,8 2,8 2,9 3,1 3,1 3,2 3,3 3,4 3,9 3,9 4,1 4,4 4,5 4,8 5,5 0 2 4 6 Īrija Itālija Somija Zviedrija Luksemburga Dānija Malta Francija Lietuva Slovēnija Bulgārija Austrija ES-27 Spānija Vācija Grieķija Kipra Portugāle Slovākija Čehija LATVIJA Nīderlande Polija Igaunija Beļģija Horvātija Ungārija Rumānija Saskaņotā patēriņa cenu indeksa pārmaiņas Eiropas valstīs 2024. gada laikā (%) Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 45 Ražotāju cenas

  3. gada decembrī, salīdzinot ar 2023. gada decembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis saruka par 2,2 %, savukārt eksportētajai produkcijai palielinājās par 2,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas palielinājās par 2,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1,8 %. Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražo šanā, atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā un materiālu pārstrādē. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā.

  4. gada 12 mēnešu vidējais ražotāju cenu līmenis salīdzinājumā ar 2023. gada 12 mēnešu vidējo līmeni Latvijas rūpniecībā samazinājās par 3,8 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 6,7 %, eksportētajai produkcijai – par 1,0 %, t. sk. eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis saruka par 1,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,7 %. Lielākā ietekme uz 12 mēnešu vidējo ražotāju cenu līmeni bija cenu samazinājumam elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgād es un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā. Paaugstinoša ietekme bij a cenu palielinājumam atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmacei tisko preparātu ražošanā. -11,4% -17,5% -4,8% -6,1% -3,7% 0,1% -2,2% 2,2% 2,8% 1,8% -20% -15% -10% -5% 0% 5% Visa rūpniecības produkcija Vietējā tirgū realizētā produkcija Eksportētā produkcija Eksportētā produkcija eirozonas valstīs Eksportētā produkcija ārpus eirozonas valstīs Ražotāju cenu pārmaiņas rūpniecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi

  5. gada decembris

  6. gada decembris 46 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Tirdzniecība Preču ārējā tirdzniecība

  7. gadā Latvijas kopējais preču ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar 2023. gadu bija par 4,9 % mazāks. Eksporta apjoms samazinājās par 1,9 %, bet importa apjoms – par 7,4 %.

  8. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 40,36 miljardus eiro – par 2,09 miljardiem eiro mazāk nekā 2023. gadā. Eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro (samazinājums par 365,5 milj. eiro), importa – 21,68 miljardus eiro (samazinājums par 1 725,4 milj. eiro). Gan eksportā, gan importā galvenokārt samazinājās elektroierīces un elektroiekārtas un minerālprodukti. Kopējā eksportā preču izvedums uz Eiropas Savienības valstīm 2024. gadā sasniedza 69,2 %, tai skaitā uz eirozonas valstīm – 52,5 %, eksports uz NVS valstīm bija 8 %, bet uz pārējām valstīm – 22,8 %. Kopējā importā preču ievedums no Eiropas Savienības valstīm 2024. gadā bija 83,3 %, tai skaitā no eirozonas valstīm 63,6 %, imports no NVS valstīm bija 3,2 %, bet no pārējām valstīm – 13,5 %.

  9. gadā no Latvijas preces tika eksportētas uz 203 pasaules valstīm, bet importētas no 176 valstīm. Piecu lielāko Latvijas eksporta partneru īpatsvars 2024. gadā veidoja 47,5 % no kopējās eksporta vērtības, bet 2023. gadā šo valstu īpatsvars bija 47,9 %. Piecu lielāko Latvijas importa partneru īpatsvars 2024. gadā veidoja 57,5 % no kopējās importa vērtības, bet 2023. gadā šo valstu īpatsvars bija 55,7 %. -1,9 -3,0 -5,2 -4,4 -3,0 13,3 16,5 21,3 19,0 18,7 15,2 19,5 26,5 23,4 21,7 -10,0 0,0 10,0 20,0 30,0 2020 2021 2022 2023 2024 Preču ārējās tirdzniecības bilance (mljrd. eiro) Bilance Eksports Imports 13,1 10,0 1,7 4,3 18,9 14,5 0,9 3,6 12,9 9,8 1,5 4,3 18,1 13,8 0,7 2,9 0 5 10 15 20 25 ES Eirozona NVS Pārējās valstis ES Eirozona NVS Pārējās valstis Eksports Imports Imports, eksports pa valstu grupām (mljrd. eiro) 2023 2024 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 47

Svarīgākās preces 2024. gadā Eksports milj. eiro % Imports milj. eiro % PAVISAM 18 681,1 100 PAVISAM 21 681,1 100 Koks un koka izstrādājumi, kokogle 3 013,6 16,1 Minerālprodukti 2 470,0 11,4 Elektroierīces un elektroiekārtas 1 905,5 10,2 Elektroierīces un elektroiekārtas 2 239,3 10,3 Minerālprodukti 1 418,6 7,6 Sauszemes transporta līdzekļi un to daļas 1 885,6 8,7 Mehānismi un mehāniskās ierīces 974,0 5,2 Mehānismi un mehāniskās ierīces 1 782,7 8,2 Sauszemes transporta līdzekļi un to daļas 937,3 5,0 Farmācijas produkti 967,8 4,5 Alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni 791,9 4,2 Plastmasas un to izstrādājumi 826,2 3,8 Graudaugu produkti 684,5 3,7 Alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni 761,3 3,5 Farmācijas produkti 646,0 3,5 Koks un koka izstrādājumi; kokogle 550,6 2,5 Dzelzs un tērauda izstrādājumi 551,8 3,0 Apģērbs un tā piederumi 527,9 2,4 Piena pārstrādes produkti, putnu olas, medus 514,4 2,8 Dzelzs un tērauds 499,4 2,3 2024. gadā koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (22,5 %), Zviedriju (12,3 %), Dāniju (7,3 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (27,7 %), Igauniju (12 %), Franciju (6,1 %); minerālprodukti – uz Lietuvu (29,7 %), Igauniju (13 %), Vāciju (7,3 %). 2024. gadā minerālprodukti visvairāk tika importēti no Lietuvas (49,1 %), Somijas (21,2 %), Krievijas Federācijas (7,2 %); elektroierīces un elektroiekārtas – no Lietuvas (15,8 %), Ķīnas (10,8 %), Polijas (9,4 %); sauszemes transporta līdzekļi un to daļas – no Vācijas (35,2 %), Igaunijas (17,8 %), Polijas (9,1 %). 3,4 2,2 1,3 1,1 1,1 4,9 2,6 2,5 2,0 1,1 3,4 2,2 1,2 1,0 1,0 4,5 2,5 2,4 1,9 1,2 0,0 2,0 4,0 6,0 Lietuva Igaunija Vācija Zviedrija Krievijas Federācija Lietuva Vācija Polija Igaunija Somija Eksports Imports Lielākie partneri (faktiskajās cenās) (mljrd. eiro) 2023 2024

Page 5 of 8