LATVIJA 2025 GALVENIE STATISTIKAS RÂDÎTÂJI Arvien tuvâk faktiem un cilvçkiem
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025
Centrālā statistikas pārvalde
Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1010, Latvija
tālr.: +371 67366850
E-pasts: [email protected]
https://csp.gov.lv
https://stat.gov.lv
© Centrālā statistikas pārvalde, 2025
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
ISBN 978-9984-06-612-7 (pdf) ISSN 2501-0018 (pdf) 25-002-000
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
1
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sagatavojusi publikāciju “Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025”, kurā apkopoti ne tikai svarīgākie
Latvijas sociālpolitisko situāciju raksturojošie dati par 2024. gadu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, bet arī īsi aprakstītas galvenās
pēdējo gadu tendences sociālekonomiskajos procesos.
Publikācija iepazīstina nozaru speciālistus, darījumu partnerus, ārvalstu viesus un citus interesentus ar informāciju par ekonomiku un
finansēm, iedzīvotājiem un sociālajiem procesiem, tautsaimniecības nozarēm, kā arī zinātni un tehnoloģijām.
Sagatavošanai izmantoti CSP statistikas dati, kā arī Kultūras ministrijas, Valsts zemes dienesta, Valsts ieņēmuma dienesta, Slimību
profilakses un kontroles centra, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Informācija ir sniegta īsu datu aprakstu,
tabulu, diagrammu un kartogrāfisko attēlu veidā.
Oficiālās statistikas portālā https://stat.gov.lv/lv iespējams iegūt jaunākos statistikas datus, kā arī datus par plašāku laika periodu un
lejupielādēt publikācijas.
Nosacītie apzīmējumi
parādība nav konstatēta
...
trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi
cilv.
cilvēks
°C
Celsija grāds
€
eiro – vienota valūta, ko līdz 2023.gadam lietoja 19 Eiropas Savienības dalībvalstīs (Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā,
Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā,
Spānijā un Vācijā), no 2023. gada eiro lieto 20 dalībvalstīs (klāt nākusi Horvātija)
eks.
eksemplāri
Eurostat
Eiropas Savienības Statistikas birojs
IKP
iekšzemes kopprodukts
kvintile
viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem
ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli
GWh
gigavatstunda
NACE
Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā (2. red.)
NVS
Neatkarīgo Valstu Sadraudzība: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldova,
Tadžikistāna, Uzbekistāna
PJ
Petadžouls
TJ
teradžouls
datu avots
2 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Saturs Teritorija un administratīvais dalījums ------------------------------------------- 3 Administratīvais dalījums ------------------------------------------------------------------------- 4 Ģeogrāfiskais raksturojums ----------------------------------------------------------------------- 6 Iedzīvotāji --------------------------------------------------------------------------- 8 Demogrāfija ---------------------------------------------------------------------------------------- 8 Laulības ------------------------------------------------------------------------------------------- 12 Ģimenes kodols ----------------------------------------------------------------------------------- 14 Dabiskā kustība ----------------------------------------------------------------------------------- 15 Migrācija------------------------------------------------------------------------------------------- 17 Remigrācija --------------------------------------------------------------------------------------- 18 Mājsaimniecību ienākumi ------------------------------------------------------------------------ 19 Darba tirgus ------------------------------------------------------------------------ 21 Nodarbinātība ------------------------------------------------------------------------------------- 21 Darba samaksa ----------------------------------------------------------------------------------- 25 Sociāla aizsardzība un medicīniskā aprūpe-------------------------------------- 27 Sociālā aizsardzība ------------------------------------------------------------------------------- 27 Veselība un medicīniskā aprūpe ----------------------------------------------------------------- 28 Pensijas un pabalsti ------------------------------------------------------------------------------ 30 Izglītība, kultūra un pētniecība --------------------------------------------------- 31 Izglītība -------------------------------------------------------------------------------------------- 31 Kultūra -------------------------------------------------------------------------------------------- 37 Pētniecība un attīstība (P&A) -------------------------------------------------------------------- 39 Ekonomika un finanses ------------------------------------------------------------ 40 Iekšzemes kopprodukts -------------------------------------------------------------------------- 40 Valdības finanses --------------------------------------------------------------------------------- 42 Patēriņa cenas ------------------------------------------------------------------------------------ 43 Ražotāju cenas------------------------------------------------------------------------------------ 45 Tirdzniecība ------------------------------------------------------------------------- 46 Preču ārējā tirdzniecība -------------------------------------------------------------------------- 46 Mazumtirdzniecības apgrozījums ---------------------------------------------------------------- 48 Uzņēmējdarbība -------------------------------------------------------------------- 49 Inovatīvie uzņēmumi ----------------------------------------------------------------------------- 49 Informācijas tehnoloģijas --------------------------------------------------------- 50 Uzņēmumu digitalizācijas tendences ------------------------------------------------------------ 50 Interneta lietošanas paradumi ------------------------------------------------------------------- 51 Nozares ------------------------------------------------------------------------------ 52 Lauksaimniecība ---------------------------------------------------------------------------------- 52 Rūpniecība ---------------------------------------------------------------------------------------- 56 Būvniecība ---------------------------------------------------------------------------------------- 57 Enerģētika ----------------------------------------------------------------------------------------- 58 Tūrisms -------------------------------------------------------------------------------------------- 61 Transports ----------------------------------------------------------------------------------------- 63
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 3 Teritorija un administratīvais dalījums
Eiropas Savienības dalībvalstis (ES-27): Austrija (AT); Beļģija (BE); Bulgārija (BG); Čehija (CZ); Kipra (CY); Vācija (DE); Dānija (DK);
Igaunija (EE); Grieķija (EL/GR); Spānija (ES); Somija (FI); Francija (FR); Horvātija (HR); Ungārija (HU); Īrija (IE); Itālija (IT); Latvija (LV);
Lietuva (LT); Luksemburga (LU); Malta (MT); Nīderlande (NL); Polija (PL); Portugāle (PT); Rumānija (RO); Zviedrija (SE); Slovēnija (SI);
Slovākija (SK).
Latvijas teritorija (64,6 tūkst. km²) ir 10 reizes mazāka par Eiropas Savienības teritoriāli lielāko valsti Franciju, nedaudz mazāka par
kaimiņvalsti Lietuvu, bet 1,4 reizes lielāka par Igauniju.
Pārējās Eiropas valstis: Andora (AD); Albānija (AL); Bosnija un Hercegovina (BA); Baltkrievija (BY); Šveice (CH); Fēru Salas (FO);
Gērnsija (GG); Gibraltārs (GI); Mena (IM); Islande (IS); Lihtenšteina (LI); Monako (MC); Moldova (MD); Melnkalne (ME);
Ziemeļmaķedonija (MK); Norvēģija (NO); Serbija (RS); Krievija (RU); Svalbāras arhipelāgs un Jana Majena sala (SJ); Sanmarīno (SM);
Turcija (TR); Ukraina (UA); Vatikāns (Svētais Krēsls) (VA); Kosova (XK); Apvienotā Karaliste (UK).
4 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
Administratīvais dalījums
Administratīvās teritorijas un statistiskie reģioni; 2025
Latvijas teritorija administratīvi sadalīta 36 novados un 7 novados neietilpstošās valstspilsētās. Septiņām no desmit valstspilsētām — Daugavpilij, Jelgavai, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Rīgai un Ventspilij — ir noteikts atsevišķas administratīvās teritorijas (valstspilsētas pašvaldības) statuss. Savukārt Jēkabpils, Ogre un Valmiera ir attiecīgo novadu teritoriālā iedalījuma vienības. Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 5 Valstspilsētas, novadu pilsētas un novadu pagasti; 2025
6 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Ģeogrāfiskais raksturojums
Teritorija Latvija atrodas Baltijas jūras krastā un aizņem 64,6 tūkstošus km² platību, no kuras 96 % ir sauszemes teritorija, bet 4 % – iekšzemes ūdeņi. Valsts sauszemes robeža kopumā sasniedz 1 387 km, iekļaujot robežu ar Igauniju (343 km), Krieviju (284 km), Baltkrieviju (173 km) un Lietuvu (587 km), kā arī 498 km garu jūras robežu ar Zviedriju. Latvijas reljefa augstākais punkts atrodas 312 m virs jūras līmeņa. Valsts teritorijā ir vairāk nekā 12 tūkstoši upju un 2 tūkstoši ezeru, tostarp lielākās Latvijas upes ir Daugava, Gauja un Venta, bet lielākie ezeri Lubāns, Rāzna, Burtnieks, Usma. Latvijā ir izteikta četru gadalaiku maiņa. 2024. gadā minimālā gaisa temperatūra sasniedza -29,5°C, bet maksimālā – +32,9°C. 2024. gads, tāpat kā 2020. gads, bija siltākais kopš 1924. gada. Vidējā gada temperatūra bija +8,7°C, kas ir par 1,9°C virs klimatiskās normas, un kopējais nokrišņu daudzums bija 653,5 mm, kas ir 5 % zem gada normas (685,6 mm). Mežs Aptuveni puse Latvijas teritorijas klāta ar mežiem, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Pēc Meža resursu monitoringa datiem 2024. gada sākumā meža platība bija 32,4 tūkstoši km2 (uz vienu iedzīvotāju – 1,73 hektāri). Mežs ir viens no galvenajiem Latvijas dabas resursiem. Tas ir bagāts ar bioloģisko daudzveidību, ietverot dažādas koku sugas, kā arī dzīvniekus un augus. Latvijas mežu koksnes krāja ir 677 miljoni m3. Viens no mežsaimniecības intensitātes rādītājiem ir koksnes krāja uz vienu iedzīvotāju (2023. gadā – 380 m3) Latvijā ir daudzas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT), kas ietver gan nacionālos parkus, dabas rezervātus, gan citus aizsargājamus dabas objektus. Dabas vērtību saglabāšanai izveidotas 732 ĪADT, neieskaitot 15,6 tūkstošus dižkoku un 119 laukakmeņ us. Daļa no šīm teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ieskaitot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) aizņem 19 % sauszemes teritorijas. Mežs 48,8% Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 34,9% Iekšzemes ūdeņi 4,2% Pārējā teritorija 12,1% Teritorijas struktūra 2024. gadā Priede 32,6% Bērzs 20,2% Egle 23,7% Apse 6,2% Melnalksnis 5,7% Baltalksnis 9,2% Cita suga 2,3% Koksnes krāja pēc koku sugām; 2024 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 7 Valsts meža dienesta dati. Inventarizēto mežu galvenie meža tipi; 07.04.2025. Sausieņi: sausa minerālaugsne (sils, mētrājs, lāns, damaksnis, vēris, gārša). Slapjaiņi: slapja minerālaugsne (grīnis, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša). Purvaiņi: slapja kūdras augsne (purvājs, niedrājs, dumbrājs, liekņa). Āreņi: nosusināta minerālaugsne (viršu ārenis, mētru ārenis, šaurlapju ārenis, platlapju ārenis). Kūdreņi: nosusināta kūdras augsne (viršu kūdrenis, mētru kūdrenis, šaurlapju kūdrenis, platlapju kūdrenis).
8
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
Iedzīvotāji
Demogrāfija
Iedzīvotāju skaits un skaita izmaiņas Kopš 1990. gada Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 796 tūkstošiem jeb 29,8 %. Galvenie samazinājuma iemesli ir negatīvs dabiskās kustības pieaugums un intensīva izceļošana (444 tūkstoši cilvēku Latviju ir pametuši migrācijas rezultātā). Latvijas iedzīvotāju skaits un etniskais sastāvs laika gaitā ir piedzīvojis lielas izmaiņas vēsturisko notikumu un ekonomisko apstākļu dēļ. 1897. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja 1,929 miljoni cilvēku, bet Pirmā pasaules kara laikā un tam sekojošo notikumu gaitā iedzīvotāju skaits ievērojami samazinājās. No 2,6 miljoniem cilvēku pirms kara tas saruka līdz aptuveni 1,6 miljoniem 1920. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits pakāpeniski palielinājās, sasniedzot gandrīz 2 miljonus 1940. gadā. Otrais pasaules karš būtiski mainīja iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu. 1990. gadā Latvijā dzīvoja gandrīz 2,7 miljoni cilvēku, no kuriem latvieši veidoja 52 %. 1,2 1,2 1,4
Skaits Skaits uz 1 000 iedzīvotāju 2020 2021 2022 2023 2024 2020 2021 2022 2023 Iedzīvotāji gada sākumā 1 907 675 1 893 223 1 875 757 1 883 008 1 871 882 X X X X Noslēgtas laulības 10 702 11 228 11 848 10 549 ... 5,6 6,0 6,3 5,6 Šķirtas laulības 5 206 4 643 5 407 5 312 ... 2,7 2,5 2,9 2,8 Dzīvi dzimuši 17 552 17 420 15 954 14 490 ... 9,2 9,2 8,5 7,7 Miruši 28 854 34 600 30 731 28 031 ... 15,2 18,4 16,4 14,9 Miruši zīdaiņi 61 47 38 37 ... (1) 3,5 (1) 2,7 (1) 2,4 (1) 2,6 Iedzīvotāju skaita izmaiņas – pavisam -14 452 -17 466 7 251 -11 126 ... -7,6 -9,3 3,9 -5,9 Iedzīvotāju dabiskais pieaugums -11 302 -17 180 -14 777 -13 541 ... -5,9 -9,1 -7,9 -7,2 Migrācijas saldo -3 150 -286 22 028 2 415 ... -1,7 -0,2 11,7 1,3 2023. gadā piedzima 14,5 tūkstoši bērnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā. 28,0 tūkstoši cilvēku miruši, radot negatīvu dabisko pieaugumu. 2022. gadā pirmo reizi 34 gadu laikā bija pozitīva neto migrācija, kas bija saistīta ar Ukrainas bēgļu uzņemšanu. Attiecīgi iedzīvotāju skaits pieauga galvenokārt imigrācijas dēļ un uz īsu brīdi mainīja iedzīvotāju dinamiku.
(1) Mirušo zīdaiņu skaits uz 1 000 dzīvi dzimušo. 1,9 2,1 2,7 1,9 1,5 1,3 1,4 1,2 0,0 1,0 2,0 3,0 1935 1959 1989 2024 Iedzīvotāju skaits (milj.) Pavisam Latvieši 0,9 0,9 1,2 0,9 1,0 1,2 1,4 1,0 0,0 0,5 1,0 1,5 1935 1959 1989 2024 Iedzīvotāju skaits pēc dzimuma (milj.)
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 9
2024. gada sākumā Latvijā bija 1 miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu , to skaits samazinājies par
11,1 tūkstoti jeb 0,59 %. Samazinājums galvenokārt notika negatīvā dabiskā pieauguma dēļ, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu
par 0,72 %.
Lai gan 2023. gadā Latvijā bija pozitīvs migrācijas saldo (vairāk cilvēku ieradās nekā aizbrauca), tas nespēja pilnībā kompensēt dabiskā
pieauguma kritumu, tādējādi kopējais iedzīvotāju skaits turpināja samazināties.
Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, sieviešu (53,6 %) ir vairāk nekā vīriešu (46,4 %). 2024. gada sākumā Latvijā uz
100 vīriešiem bija 115 sievietes. Šī nelīdzsvarotība iedzīvotāju dzimuma sastāvā skaidrojama ar atšķirībām vīriešu un sieviešu dzīves ilgumā,
jo sievietes parasti dzīvo ilgāk nekā vīrieši.
Latvijā kopš 1993. gada senioru īpatsvars pārsniedz bērnu un jauniešu īpatsvaru, norādot uz sabiedrības novecošanas tendenci, ko veicina
gan negatīvs dabiskais pieaugums (mirušo pārsvars pār dzimušo skaitu), gan migrācija, kuras rezultātā bieži izceļo jaunāki cilvēki
darbspējas vecumā. 2024. gada sākumā demogrāfiskā slodze sasniedza 623 cilvēkus (369 seniori un 254 bērni) uz 1 000 darbspējas
vecuma cilvēkiem. Kopš 2000. gada bērnu un pusaudžu (0–14 gadu) īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājies par 135,2 tūkstošiem jeb
par 2,3 %, 2024. gada sākumā sasniedzot 15,6 %. Tostarp darbspējīgā vecuma (15 –64 gadi) iedzīvotāju skaits samazinājies par
420,7 tūkstošiem jeb 4,2 %, kamēr vecāka gadagājuma cilvēku (65 gadi un vairāk) skaits pieaudzis par 46,1 tūkstoti jeb 6,5 %.
20 000 15 000 10 000 5 000 0 5 000 10 000 15 000 20 000
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100+
Iedzīvotāju vecuma piramīda
2024 2024
2000 2000
vidējais vecums
vidējais vecums
45.9 (2024)
40.8 (2000)39.9 (2024)
35.4 (2000)
10
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pilsētās un ciemos un iedzīvotāju blīvums novados; 2024
2024. gada sākumā Latvijā pilsētās dzīvoja lielākā iedzīvotāju daļa — aptuveni 1 miljons 307 tūkstoši jeb 69,8 % no kopējā iedzīvotāju
skaita, kamēr laukos dzīvoja 565 tūkstoši jeb 30,2 %. Rīgā, Latvijas galvaspilsētā, iedzīvotāju skaits sasniedza 605 tūkstošus, veidojot
32,3 % no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,3 % no visiem pilsētu iedzīvotājiem.
2020 2021 2022 2023 2024 Iedzīvotāju skaits gada sākumā (tūkst.) 1 907,7 1 893,2 1 875,8 1 883,0 1 871,9 vīrieši 881,0 875,2 869,1 872,3 868,7 sievietes 1 026,7 1 018,0 1 006,7 1 010,7 1 003,1 Pilsētas 1 296,9 1 290,2 1 274,6 1 314,5 1 306,7 vīrieši 579,2 577,0 571,1 589,6 587,4 sievietes 717,7 713,2 703,5 724,9 719,4 Lauku teritorijas 610,8 603,0 601,2 568,5 565,1 vīrieši 301,7 298,2 297,9 282,7 281,4 sievietes 309,1 304,8 303,2 285,8 283,8