Nr_02_Latvija_Galvenie_statistikas_raditaji_2025_%2825_00%29_LV_2.pdf

22 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Nodarbinātība Pēc Covid -19 krīzes ekonomiskā situācija Latvijā uzlabojās. 2022. gadā par 22,2 tūkstošiem pieauga nodarbināto iedzīvotāju skaits, sasniedzot 886,2 tūkstošus jeb 63,9 % no iedzīvotāju kopskaita (15 –74 gadu vecumā). Lai gan 2023. gadā nodarbināto skaits ned audz samazinājās (līdz 884,2 tūkstošiem), kopējais nodarbinātības līmenis tomēr pieauga par 0,3 procentpunktiem. 2024. gadā Latvijā bija nodarbināti 877,4 tūkstoši jeb 64,0 % iedzīvotāju. Vīriešiem nodarbinātības līmenis bija 66,4 %, kas bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm, kuru nodarbinātības līmenis sasniedza 61,7 %. 2024. gadā vidējais nodarbināto vecums bija 44,8 gadi. Viszemākais vidējais nodarbināto vecums bija informācijas un komunikāc ijas pakalpojumu nozarē (36,5 gadi), bet visaugstākais (51,5 gadi) – operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē. Visvairāk nodarbināto strādā pakalpojumu sniegšanas sektorā. 2024. gadā šajā sektorā strādāja nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 71,0 % nodarbināto. No visiem pakalpojumu sniegšanas sektorā nodarbinātajiem gandrīz trīs piektdaļas jeb 58,2 % strādāja tirdzniecības pakalpojumu sektorā, bet nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas jeb 41,8 % – tādās pakalpojumu jomās kā valsts pārvalde, izglītība, veselība un sociālā aprūpe, māksla, izklaide, atpūta u.c. Ražošanas sektorā nodarbināta bija nedaudz vairāk nekā piektdaļa jeb 21,9 % nodarbināto, bet lauksaimniecības sektorā – 6,9 %. 2024. gadā nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas (44,5 %) nodarbināto bija vadītāju un speciālistu profesiju grupā, nedaudz ma zāk par ceturto daļu (22,3 %) bija kvalificēti darbinieki, piektā daļa (19,9 %) – kalpotāji (zemāka līmeņa biroja darbinieki) un pa kalpojumu darbinieki, bet vismazāk – 12,0 % – strādāja vienkāršajās profesijās.

31,2% 84,9% 86,0% 80,6% 70,7% 26,2% 28,4% 77,1% 80,3% 81,0% 72,8% 23,9% 0% 25% 50% 75% 100% 15–24 25–34 35–44 45–54 55–64 65–74 15–24 25–34 35–44 45–54 55–64 65–74 Vīrieši Sievietes Nodarbinātības līmenis pa vecuma grupām un pēc dzimuma 2024. gadā 25,1 30,9 34,1 42,3 51,5 56,5 65,7 81,8 89,0 74,9 69,1 65,9 57,7 48,5 43,5 34,3 18,2 11,0 0% 20% 40% 60% 80% 100% Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki Kalpotāji Vecākie speciālisti Speciālisti Vienkāršās profesijas Vadītāji Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki Kvalificēti strādnieki un amatnieki Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri Nodarbinātie pēc profesijas un dzimuma 2024. gadā Vīrieši Sievietes Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 23 Bezdarbs Kopš 2011. gada bezdarba līmenis Latvijā pakāpeniski samazinājās, taču 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu tas atkal pieauga līdz 8,1 %. Bezdarbnieku skaits 2020. gadā pieauga par 17,4 tūkstošiem, sasniedzot 78,7 tūkstošus. Ar situācijas stabilizēšanos 2021. gadā bezdarba līmenis atkal sāka samazināties un turpināja šo tendenci arī nākamajos divos gados. 2024. gadā bezdarba līmenis pieauga līdz 6,9 % (salīdzinot ar 6,5 % 2023. gadā), kas liecina par situācijas pasliktināšanos darba tirgū. 2024. gadā bezdarbnieku skaits palielinājās par 3,8 tūkstošiem un bija 65,3 tūkstoši (2023. gadā – 61,5 tūkstoši).
2024. gadā bezdarba līmenis sievietēm saglabājās zemāks nekā vīriešiem, sasniedzot attiecīgi 5,8 % un 8,0 %. 2024. gadā visaugstākais bezdarba līmenis bija jauniešiem vecuma grupā 15–24 gadi, sasniedzot 13,6 %. Lai gan jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir augsts, tas kopš 2010. gada ir ievērojami samazinājies (par 22,6 procentpunktiem). Savukārt, salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir palielinājies par 1,3 procentpunktiem. Otrs augstākais bezdarba līmenis (8,1 %) novērots vecuma grupā 25–34 gadi.
No iepriekš nodarbinātajiem bezdarbniekiem bez darba ilgāk nekā divus gadus bija 14,0 tūkstoši jeb 23,0 % (no tiem 3,7 tūkstoši pat ilgāk nekā 8 gadus). 2024. gadā bezdarba līmenis personām ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām ar augstāko izglītību (attiecīgi 15,3 % un 4,0 %). Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 9,5 %, tač u personām ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 6,8 %. 13,2% 8,5% 7,4% 8,4% 6,5% 14,1% 7,6% 5,6% 4,4% 4,3% 0% 5% 10% 15% 15–24 25–34 35–44 45–54 55–74 15–24 25–34 35–44 45–54 55–74 Vīrieši Sievietes Bezdarba līmenis pa vecuma grupām un pēc dzimuma 2024. gadā 15,6 7,6 7,0 6,0 5,0 0 5 10 15 20 Vienkāršās profesijas Kvalificēti strādnieki un amatnieki Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki Speciālisti Vecākie speciālisti Bezdarbnieki pēc profesijas pēdējā darbavietā 2024. gadā (tūkst.) 47,0 5,4 4,9 3,7 0 10 20 30 40 50 2 gadi un mazāk 3–4 gadi 5–8 gadi 8 gadi un vairāk Iepriekš nodarbinātie bezdarbnieki pēc laika, kas pavadīts bez darba 2024. gadā (tūkst.) 24 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Reģistrētais bezdarbs administratīvajās teritorijās 2024. gada beigās

Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

81,8 78,4 63,1 59,6 57,8 69,6 60,8 53,5 50,3 46,6 0 20 40 60 80 100 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā (tūkst.)

Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 25 Darba samaksa

2024. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 9,7 %, sasniedzot 1 685 eiro. Šo pieaugumu ietekmēja inflācija un darba samaksas pieaugums visās nozarēs. Neto darba samaksa (pēc nodokļu nomaksas) bija 1 221 eiro, kas veido 72,4 % no bruto algas. Lai gan neto alga pieauga par 9,0 %, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu (1,3 %), reālais pieaugums bija 7,6 %. Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gadā bija 1 357 eiro, pieaugot par 10,8 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un neto mediāna bija 996 eiro, pieaugot par 10,0 %.
2025. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu privātajā sektorā sasniedza 1 666 eiro, pieaugot par 8,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Sabiedriskajā sektorā vidējā bruto alga pieauga vēl vairāk – par 12,2 %, sasniedzot 1 742 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kas ietver valsts un pašvaldību institūcijas un valsts kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā alga pieauga par 12,4 %, sasniedzot 1 689 eiro. Visstraujākais algu pieaugums bija vērojams izglītībā (par 17,0 %), kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību noz arē (par 14,3 %) un citu pakalpojumu nozarē (par 13,7 %). Mazākais pieaugums bija lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (5,7 %), veselības un sociālās aprūpes nozarē (6,3 %) un finanšu un apdrošināšanas sektorā (6,4 %), lai gan šajā nozarē atalgojuma līm enis joprojām bija augstākais – vidēji 2 851 eiro mēnesī.
2026. gadā 33,2 tūkstoši darba ņēmēju Latvijā saņēma minimālo mēneša darba algu, tostarp privātajā sektorā – 26,3 tūkstoši, sabiedriskajā – 6,4 tūkstoši. No 2024. gada valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros noteikta 700 eiro.
2027. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, darba ņēmēju skaits ir samazinājies (no 822,5 tūkst. uz 816,5 tūkst.). Kā arī darba ņēmēju skaits ar ienākumiem ir samazinājies par 4,8 tūkst. (no 774,2 tūkst. uz 769,4 tūkst.). Lielākās izmaiņas ir notikušas darba ņēm ēju grupās ar ienākumiem virs 1 500,01 eiro (pieaugums par 16,1 %) un ar ienākumiem no 400,01 līdz 700,00 eiro (samazinājums par 30,8 %). 1 143 1 277 1 373 1 537 1 685 841 939 1 006 1119 1221 430 500 500 620 700 0 500 1 000 1 500 2 000 2020 2021 2022 2023 2024 Mēneša vidējā darba samaksa (eiro) Bruto Neto Minimālā darba alga (valstī noteiktā) 23,1 26,4 84,9 133,3 176,6 325,0 33,2 < 200,00 200,01–400,00 400,01–700,00 700,01–1 000,00 1 000,01–1 500,00

1 500,01 Ar minimālo darba algu Darba ņēmēju sadalījums pēc darba ienākumiem (eiro) vidēji mēnesī 2024. gadā 26 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Līdzīgas tendences darba ņēmēju sadalījumam pēc darba ienākumiem vērojamas arī dzimumu griezumā. Gan sievietēm, gan vīriešiem
darba ņēmēju skaits visstraujāk samazinās ienākumu grupās no 200,01 līdz 400,00 eiro un no 400,01 līdz 700,00 (attiecīgi -11,2 % un - 27,8 % sievietēm un -10,7 % un -28,6 % vīriešiem). Lielākais darba ņēmēju skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, abiem dzimumiem ir ienākumu grupā virs 1 500,01 eiro. Sieviešu skaits šajā grupā pieaudzis par 24,8 tūkst., bet vīriešu – par 16,7 tūkst. (attiecīgi 19,5 % pieaugums sievietēm un 1 0,9 % pieaugums vīriešiem). Darba ņēmēju mēneša vidējo neto darba ienākumu mediāna teritoriālajās vienībās; 2023 (eiro) Darba ņēmēji ietverti teritoriālajā vienībā pēc dzīvesvietas nākamā gada sākumā. Mēneša vidējie ienākumi ir vismaz 75 eiro.

Izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta dati. Mēneša vidējo neto darba ienākumu mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju neto da rba ienākumu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu, savukārt otrai pusei – mazākas. Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 27 Sociāla aizsardzība un medicīniskā aprūpe Sociālā aizsardzība

Izdevumi sociālajai aizsardzībai 2023. gadā pieauga par 4 % 2023. gadā Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai sasniedza 7,08 miljardus eiro, kas ir par 272,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā. Pieaugumu galvenokārt veicināja mājokļa izmaksu pabalsti, kuru apjoms pieauga par 60,3 % jeb 17,6 miljoniem eiro (kopā 47 miljoni eiro). Šo pieaugumu ietekmēja energoresursu cenu kompensācija. Mājokļa pabalsta saņēmēju skaits palielinājās par 6,8 tūkstošiem, sasniedzot 79,9 tūkstošus. Atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, kura izdevumi pieauga par 15,7 %, tostarp asistenta pakalpojumiem — par 41 %, sasniedzot 49,1 miljonu eiro. Pieaudzis arī pensijas vecuma iedzīvotāju atbalsts, kas veidoja 44,8 % no kopējiem izdevumiem s ociālajai aizsardzībai (3,2 miljardi eiro). Tas ir par 13,6 % vairāk nekā 2022. gadā, ko sekmēja pensiju indeksācija un minimālās pensijas paaugstināšana. Sociālās atstumtības izdevumi samazinājās par 22,2 %, tostarp garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu izdevumi kritās par 35,1 % (līdz 13,8 miljoniem eiro). GMI pabalsta saņēmēju skaits saruka par 24,9 tūkstošiem, ko veicināja arī Latvijā iebraukušo Ukr ainas civiliedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā. 2023. gadā Latvijā iebraukušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits samazinājās līdz 4,4 tūkstošiem (2022. gadā – 23,3 tūkstoši). 5 257 6 446 6 807 7 079 0 2 000 4 000 6 000 8 000 2020 2021 2022 2023 Sociālās aizsardzības kopējie izdevumi (milj. eiro) 29,3% 9,3% 44,8% 1,4% 9,0% 3,1% 0,7% 1,0% 1,4%

1. Slimība/veselības aprūpe

2. Invaliditāte

3. Vecums

4. Apgādnieka zaudējums

5. Ģimene/bērni

6. Bezdarbs

7. Mājoklis

8. Sociālā atstumtība Administratīvās izmaksas 0% 10% 20% 30% 40% 50% Sociālās aizsardzības izdevumu sadalījums pēc ESSPROS klasifikācijas 2023. gadā 5,6 19,8 12,3 15,76,6 10,5 10,5 13,6 0,1 29,7 52,3 55,3 6,6 25,1 135,3 -22,2 -50 0 50 100 150 2020 2021 2022 2023 Sociālās aizsardzības izdevumu pārmaiņas (%)

9. Invaliditāte 3. Vecums 7. Mājoklis 8. Sociālā atstumtība 28 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Veselība un medicīniskā aprūpe

10. gadā gandrīz puse (49,2 %) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu, savukārt 35,8 % sniedza vidēju vērtējumu un 15,0 % savu veselību vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu. Vīrieši savu veselību vērtēja optimistiskāk nekā sievietes.

11. gadā savu veselību kā labu vai ļoti labu vērtēja 53,3 % vīriešu un 45,9 % sieviešu. Savukārt kā sliktu vai ļoti sliktu savu veselību vērtēja 16,4 % sieviešu un 13,4 % vīriešu.

12. gadā ar ilgstošām (sešus mēnešus vai ilgāk) veselības problēmām saskārās 41,9 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem. Vismazāk ilgstoša slimība vai ilgstošas veselības problēmas bija jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (13,1 %). Tomēr, palielinoties iedzīvotāju vecumam, strauji pieaug arī dažādu saslimšanu un veselības problēmu risks. 2024. gadā uz ilgstošām slimībām vai ilgstošām veselības problēmām norādīja 20,4 % iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 49 gadiem un 77,0 % iedzīvotāju, kuriem bija vismaz 65 gadi. Tomēr iedzīvotāji mēdz neapmeklēt ārstu arī tad, ja vizīte ir nepieciešama. 2024. gadā 11,1 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis vismaz viens gadījums, kad viņiem bija nepieciešams veikt medicīnisku pārbaudi vai ārstēšanos (izņemot zobārstniecību), bet viņi to neveica (salīdzinājumam 2019. gadā – 7,9 %). Visbiežāk šāda situācija bijusi 50 līdz 64 gadus veciem iedzīvotājiem (12,9 % gadījumu) un vismaz 65 gadus veciem iedzīvotājiem (17,1 % gadījumu).
    49,2 86,0 83,2 72,8 53,3 31,4 13,1 35,8 9,9 14,8 23,4 38,3 51,4 51,3 15,0 4,0 2,0 3,9 8,4 17,1 35,7 0 25 50 75 100 PAVISAM 16–24 gadi 25–34 gadi 35–44 gadi 45–54 gadi 55–64 gadi 65+ gadi Veselības stāvokļa pašnovērtējums 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem 2024. gadā (% no kopskaita attiecīgajā grupā) Labs vai ļoti labs Vidējs Slikts vai ļoti slikts 37,4 9,9 20,0 51,3 74,1 45,4 16,8 20,8 48,4 78,3 0 20 40 60 80 PAVISAM 16–24 gadi 25–49 gadi 50–64 gadi 65+ gadi 16 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars ar ilgstošu slimību vai ilgstošām veselības problēmām pēc dzimuma un vecuma grupām 2024. gadā (% no kopskaita attiecīgajā grupā)