Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 11 46,4% 53,6% 69,8% 32,3% 30,2% 15,6% 61,6% 22,8% 86,2% 9,0% 4,8% 87,3% 11,5% 1,2% 29,5% 44,8% 15,1% 10,1% 0,5% 62,6% 23,4% 3,2% 2,9% 1,9% 6,0% 0% 25% 50% 75% 100% Vīrieši Sievietes Pilsētu iedzīvotāji no tiem dzīvo Rīgā Lauku iedzīvotāji Līdz darbspējas vecumam Darbspējas vecumā Virs darbspējas vecuma Latvijas pilsoņi Latvijas nepilsoņi Ārvalstnieki (arī bezvalstnieki un neuzrādītie) Dzimuši Latvijā Dzimuši citās (ne Eiropas Savienības) valstīs Dzimuši Eiropas Savienības valstīs Neprecējušies (18+) Precējušies Šķīrušies Atraitņi Nav zināms Latvieši Krievi Ukraiņi Baltkrievi Poļi Pārējās tautības Iedzīvotāju īpatsvars 2024. gada sākumā
12 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Laulības
- gada sākumā 41,3 % pilngadīgo (18 gadi un vairāk) sieviešu un 49,0 % vīriešu bija precēti. No visiem attiecīgā dzimuma
neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 58,8 % vīriešu un 55,0 % sieviešu bija vecumā līdz 35 gadiem.
Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas dzīvot, nereģistrējot laulību. Pirms 50 gadiem biežāk laulājās, taču biežāk arī šķīrās. No 1970. gada līdz - gadam vidēji gadā tika noslēgtas desmit, bet šķirtas piecas laulības uz 1 000 iedzīvotāju. Sākot ar 1996. gadu, strauji samazinājās ne tikai noslēgto laulību skaits, bet arī šķirto laulību skaits. 2006. un 2007. gadā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, laulību skaits pieauga, kam sekoja krass to skaita samazinājums.
- gadā Latvijā reģistrētas 10 549 laulības, kas bija par 1 299 laulībām jeb 11,0 % mazāk nekā 2022. gadā. 2023. gadā noslēgto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju (laulātības vispārīgais koeficients) bija 5,6 (2022. gadā – 6,3).
- gadā vidējais laulības ilgums tās šķiršanas brīdī bija 13,3 gadi. Pēdējo gadu laikā tas nedaudz samazinās, tomēr, salīdzinot ar
- gadiem, šķirtās laulības ilgums ir pieaudzis vidēji par 4 gadiem. No visām šķirtajām laulībām 54,0 % (2022. gadā – 54,0 %) bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, un tajās dzīvoja 4 304 bērni. 48,9% 37,7% 38,7% 34,2% 9,5% 14,6% 2,6% 13,0% 0,3% 0,5% 0,0% 10,0% 20,0% 30,0% 40,0% 50,0% Neprecējušies Precējušies Šķirti Atraitņi Nav uzrādīts Vīriešu un sieviešu īpatsvars pēc ģimenes stāvokļa 2024. gada sākumā 0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000 30 000 1970 1975 1980 1985 1990 1995 2000 2005 2010 2015 2020 Noslēgto un šķirto laulību skaits Noslēgtās laulības Šķirtās laulības Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 13
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2023. gadā Latvijā pirmo laulību skaits samazinājās par 13,4 %, savukārt atkārtoto laulību skaits saruka par
5,9 %. Starp atkārtoto laulību noslēgušajiem nav būtisku dzimumu atšķirību, jo atkārtotu laulību noslēdza 34,1 % vīriešu un 34,8 %
sieviešu. Lielākā daļa laulību (91,1 %) joprojām tiek reģistrētas dzimtsarakstu iestādēs, kas liecina par stabilām tradīcijām laulību
reģistrācijas procesā.
Laulību skaits jaunākajās vecuma grupās Latvijā turpina samazināties. 2023. gadā tikai 5,7 % vīriešu un 11,6 % sieviešu, kas noslēdza
laulību, bija līdz 24 gadu vecumam, kas ir ievērojami mazāk nekā 2000. gadā, kad šis rādītājs bija 30,5 % vīriešiem un 44,9 % sievietēm.
Šī tendence liecina par pārliecinošu vecuma p alielināšanos, kad tiek noslēgtas laulības, jo pirmo laulību vidējais vecums vīriešiem ir
palielinājies līdz 34,0 gadiem, bet sievietēm – līdz 31,9 gadiem, kas ir par vairāk nekā septiņiem gadiem augstāks nekā 2000. gadā.
0
4
8
12
16
0
200
400
600
800
1970 1980 1990 2000 2010 2020
Laulību ilgums un šķirto laulību skaits uz 1 000 noslēgtām laulībām
Laulības ilgums šķiršanās brīdī (gadi) Šķirto laulību skaits uz 1000 noslēgtu laulībi
2000
26,4
2023
34,0
24,4
31,9
20
25
30
35
40
2000 2005 2010 2015 2020
Pirmo laulību noslēgušo vidējais vecums
(gadi)
100 99,7 97,0
90,8
74,0
53,9
45,5
28,9
15,8
8,8
100
97,7
93,9
80,9
62,3
47,6
38,4
27,2
16,7
8,5
0
25
50
75
100
16–19 20–24 25–29 30–34 35–39 40–44 45–49 50–54 55–59 60+
Pirmo laulību īpatsvars pēc dzimuma un vecuma
2023. gadā (%)
14
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
Ģimenes kodols
Ģimeni veido kopā dzīvojošas vismaz divas personas (vecāks ar jebkura vecuma bērnu vai pāris). Tiek ņemta vērā tikai tiešā radniecība starp bērniem un vecākiem, tādēļ vecvecāki ar mazbērniem nav viena ģimene. Viena persona netiek uzskatīta par ģimeni. 2024. gada sākumā Latvijā bija 483 490 ģimenes un to vidējais lielums bija 2,73.
- gada sākumā visizplatītākais ģimeņu tips (20,1 %) bija vientuļās mātes ģimenes, kurā dzīvo vismaz viens bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu. Precēta pāra ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, bija 9,4 %, vientuļā tēva – 4 %, bet nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru – 3,5 %. 515 503 496 492 483 0 100 200 300 400 500 600 2020 2021 2022 2023 2024 Ģimeņu skaits (tūkst.) Vientuļās mātes ģimenes 37,7% Precēta pāra ģimenes ar bērniem 26,3% Precēta pāra ģimenes bez bērniem 18,0% Vientuļā tēva ģimenes 8,1% Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri ar bērniem 5,2% Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri bez bērniem 4,7% Ģimeņu tipi 2024. gada sākumā 81,6 16,9 19,3 97,4 45,6 8,0 19,8 85,1 87,2 22,6 0 20 40 60 80 100 Precēta pāra ģimenes Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri Vientuļā tēva ģimenes Vientuļās mātes ģimenes Ģimeņu skaits 2024. gada sākumā (tūkst.) Vismaz viens bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu Jaunākajam ģimenē dzīvojošajam bērnam ir vismaz 18 gadi Bez bērniem
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 15 Dabiskā kustība
Latvijā dabiskās kustības rādītāji kopš 1991. gada ir bijuši negatīvi, kas nozīmē, ka mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu . Dabiskais pieaugums bija negatīvs ar koeficientu -0,72 %, kas liecina par populācijas novecošanu un jauno ģimeņu skaita samazināšanos. 2023. gadā piedzima 14 490 bērnu, kas ir zemākais dzimstības rādītājs Latvijā pēdējo 100 gadu laikā un par 9,2 % mazāk nekā 2022. gadā. Samazinājums dabiskajā kustībā ietekmē arī demogrāfiskās slodzes pieaugumu, jo samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar senioru īpatsvaru. Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2023. gadā bija 30,4 gadi (kopš 2011. gada tas palielinājies par 1,8 gadiem), mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, 2023. gadā bija 28,0 gadi (2011. gadā – 25,8 gadi).
-
gadā nomira 28 031 cilvēks, kas bija par 2 700 jeb 8,8 % mazāk nekā gadu iepriekš, bet salīdzinājumā ar augsto mirstības rādītāju
-
gadā (34 600) par 19,0 % mazāk. Mirušo skaits uz 1 000 iedzīvotāju (vispārīgais mirstības koeficients) 2023. gadā bija 14,9.
Mirušo vidējais vecums Latvijā 2023. gadā bija 75,0 gadi (vīriešiem – 69,5 gadi, sievietēm – 80,1 gads). Viens no svarīgākajiem demogrāfisko un sociālo situāciju valstī raksturojošajiem rādītājiem ir jaundzimušo mirstība pirmajā d zīves gadā, kas pēdējos gados ir samazinājusies – no 6,4 mirušiem zīdaiņiem uz 1 000 dzīvi dzimušo 2012. gadā līdz 2,6 mirušiem zīd aiņiem -
gadā. Visizplatītākais nāves cēlonis iedzīvotājiem Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības. 2023. gadā no šīm slimībām valstī nomira 14,4 tūkstoši cilvēku jeb 51,9 % no mirušo kopskaita. Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. No tiem 2023. gadā miruši 5,8 tūkstoši cilvēku.
Dzīvi dzimušo skaits pēc bērna dzimšanas secības un mātes vecuma 2023. gadā (uz 1 000 sieviešu attiecīgajā vecuma grupā) Sievietes vidējais vecums noslēdzot laulību un mātes vidējais vecums piedzimstot pirmajam bērnam (gadi) 0 10 20 30 40 50 līdz 19 20–24 25–29 30–34 35–39 40–44 45–49 Pirmais Otrais Trešais Ceturtais 24.0 28.0 2000 24.4 2023 31.9 20 25 30 35 40 2000 2005 2010 2015 2020 Sievietes vidējais vecums noslēdzot laulību Mātes vidējais vecums dzemdējot pirmo bērnu Sievietes vidējais vecums noslēdzot pirmo laulību 16 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Iedzīvotāju dabiskais pieaugums uz 1 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās; 2023 -
gadā dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 75,5 gadi, vīriešiem – 70,4 gadi, sievietēm – 80,4 gadi, kas ir augstākais jebkad bijušais rādītājs.
-2,5 5,6 4,9 4,7 6,7 3,3 1,3 1,1 -5,0 -4,9 -5,9 -9,1 -7,9 -7,2 -10 -5 0 5 10 1920 1930 1938 1950 1960 1970 1980 1990 2000 2010 2020 2021 2022 2023 Iedzīvotāju dabiskais pieaugums uz 1 000 iedzīvotāju vidēji Latvijā
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 17 Migrācija
- gadā migrācija ievērojami samazinājās gan iebraucēju, gan aizbraucēju skaitā salīdzinājumā ar 2022. gadu. Iebraucēju skaits samazinājās uz pusi, Latvijā ieradās 18,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 20 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Šo skaitu 2 022. gadā būtiski palielināja Ukrainas kara bēgļi, kas veidoja 23,5 tūkstošus cilvēku no kopējā 38,7 tūkstošu iebraucēju skaita. Arī aizbraucēju skaits
- gadā bija mazāks – Latviju pameta 16,3 tūkstoši cilvēku, kas ir par 385 jeb 2,3 % mazāk nekā 2022. gadā.
Uz ārvalstīm 2023. gadā devās 13,0 tūkstoši valsts iedzīvotāju darbspējas vecumā (79,7 % no emigrantiem bija darbspējas vecumā –
15–63 gadi). 9,2 tūkstoši jeb 56,7 % emigrantu bija vecumā 20–44 gadi. No kopējā emigrantu skaita 55,0 % bija vīrieši un 45,0 % sievietes.
Lielākā daļa (61,7 %) no emigrējušām sievietēm bija reproduktīvajā vecumā.
Savukārt uz pastāvīgu dzīvi Latvijā 2023. gadā ieradās 11,4 tūkstoši vīriešu (60,8 % no visiem imigrantiem) un 7,3 tūkstoši sieviešu
(39,2 % no imigrantiem). No kopējā imigrantu skaita 81,4 % bija darbspējas vecumā (15–63 gadi).
-3.2
-0.3
22.0
2.4
12.0 13.0
16.7
16.3
8.8
12.7
38.7
18.7
-20
0
20
40
2020 2021 2022 2023
Starptautiskā ilgtermiņa migrācija
(tūkst.)
Migrācijas saldo
Emigrācija
Imigrācija
10.7 11.0
19.1
10.0
83.3 79.7
73.2
81.4
6.0 9.3 7.7 8.5
0
30
60
90
2022 2023 2022 2023
Emigranti Imigranti
Starptautiskā ilgtermiņa migrācija darbspējas
vecuma grupās
(procentos)
Līdz darbspējas vecumam (0–14 gadi)
Darbspējas vecumā (15–63 gadi)
Virs darbspējas vecuma (64 un vairāk gadi)
1.0
1.5
2.4
3.7
0.5
0.8
1.0
1.6
2.9
0.9
-6.0 -4.0 -2.0 0.0 2.0 4.0
0–14 gadi
15–24 gadi
25–34 gadi
35–64 gadi
65+
No Latvijas izbrauca 2023. gadā
(tūkst.)
1.0
1.5
2.6
5.7
0.7
0.9
0.8
1.4
3.5
0.8
-6.0 -4.0 -2.0 0.0 2.0 4.0
0–14 gadi
15–24 gadi
25–34 gadi
35–64 gadi
65+
Iebrauca Latvijā 2023. gadā
(tūkst.)
18 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
Remigrācija
- gada imigrācijā 8,2 tūkst. jeb 43,7 % iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2022. gadā – 9,3 tūkst. jeb 24,0 %). Remigrantu skaits 2023. gadā ir nedaudz samazinājies, bet īpatsvars kopējā imigrācijā pieaudzis gandrīz 2 reizes.
Atgriešanās pieauguma tendenci uzrāda gados vecāki iedzīvotāji – atbraucēju īpatsvars vecumā 55 gadi un vairāk 2023. gadā bija 26,6 %.
Otra lielākā remigrantu grupa bija 35 –44 gadu vecumā (26,3 %), 45 –54 gadu vecumā – 17,5 %, 25 –34 gadu vecumā – 14,9 %.
Samazinājies jauniešu remigrantu īpatsvars vecuma grupā 15–24 gadi – 3,6 %. 2023. gadā 11,0 % remigrantu bija vecumā 0–14 gadi.
53,5 54,8
24,0
43,7
46,5 45,2
76,0
56,3
0%
25%
50%
75%
100%
2020 2021 2022 2023
Remigrantu īpatsvars no imigrējušo kopskaita
(%)
Remigranti Pārējie imigranti
2,7
4,2
5,5 4,9
2,1
2,8
3,8
3,3
4,7
7,0
9,3
8,2
0,0
2,0
4,0
6,0
8,0
10,0
2020 2021 2022 2023
Remigrantu skaits
(tūkst.)
0–14 gadi
11,0%
15–24 gadi
3,6%
25–34 gadi
14,9%
35–44 gadi
26,3%
45–54 gadi
17,5%
55+ gadi
26,6%
Remigrantu vecuma sastāvs 2023. gadā
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 19
Mājsaimniecību ienākumi
Iedzīvotāju ienākumi 2023. gadā pieauga par 14,6 % 2023. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi (1), salīdzinot ar 2022. gadu, pieauga par 108 eiro jeb 14,6 %, sasniedzot 848 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Ienākumi no algas palielinājās straujāk nekā ienākumi no pensijām un pabalstiem Ienākumi no algota darba auga straujāk nekā ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumi em). 2023. gadā ienākumi no algota darba palielinājās par 16,7 % – no 511 līdz 596 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Sa vukārt sociālie transferti auga lēnāk – par 6,3 %, sasniedzot 200 eiro mēnesī (salīdzinājumā ar 188 eiro 2022. gadā). 2023. gadā 70,3 % no mājsaimniecību ienākumiem veidoja ienākumi no algota darba, 23,5 % – sociālie transferti, bet 6,1 % – pašnodarbināto un citi ienākumi.
(1) Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums; ienākumi vai zaudējumi, kas
gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām;
ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu. No
šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā
summa Valsts ieņēmumu dienestam sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.
630
678
740
848
8,1% 7,6%
9,1%
14,6%
0,0%
5,0%
10,0%
15,0%
600 €
700 €
800 €
900 €
2020 2021 2022 2023
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi
Ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli (eiro mēnesī)
Ienākumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu (%)
291
527
713
994
1 860 16,8
14,4
14,2
14,4
11,31. (trūcīgākās mājsaimniecības)
2.
3.
4.
5. (turīgākās mājsaimniecības)
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pa kvintiļu
grupām 2023. gadā
Ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli (eiro mēnesī)
Ienākumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu (%)
20 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
Visaugstākie ienākumi bija darbspējas vecuma iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni, viszemākie – mājsaimniecībām ar
vienu pieaugušo un bērniem
2023. gadā vislabvēlīgākā ienākumu situācija bija darbspējas vecuma (līdz 64 gadu vecumam) iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni. Viņu vidējie
rīcībā esošie ienākumi sasniedza 1 172 eiro mēnesī, kas ir par 17,6 % vairāk nekā 2022. gadā.
Viszemākie ienākumi bija mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem – šajās mājsaimniecībās ienākumi uz vienu locekli bija vidēji
593 eiro mēnesī, kas ir par 12,1 % vairāk nekā 2022. gadā. Arī pāriem ar trim vai vairāk bērniem ienākumu līmenis bija zems – vidēji
634 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Ienākumu pieaugums šajā grupā bija tikai 1,5 %, kas ir krietni zemāks nekā citām
mājsaimniecībām. Savukārt vientuļajiem senioriem vecumā no 65 gadiem vidējie ienākumi bija 700 eiro mēnesī, kas ir par 15,6 % vairāk
nekā 2022. gadā.
Ienākumu nevienlīdzība joprojām augsta
Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. 2023. gadā visturīgāko (5. kvintiļu grupas) iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes
lielāki nekā vistrūcīgāko (1. kvintiļu grupas) iedzīvotāju ienākumi (2022. gadā šī ienākumu starpība bija 6,2 reizes). Džini koeficients bija
34,2 % (2022. gadā – 34,0 %).
Latvija ir starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzību. Pēc jaunākajiem pieejamiem datiem Latvijā un
Lietuvā bija otrais augstākais kvintiļu attiecības indekss (6,3), pirmajā vietā bija Bulgārija (7,0). Džini koeficient s Latvijā bija trešais
augstākais ES – vēl augstāks tas tika reģistrēts tikai Bulgārijā (38,4 %) un Lietuvā (35,7 %).
1 172 700 1 155 775 593 935 805 634 1,5 16,7 10,9 12,1 11,7 16,6 15,6 17,6 -80,0 -60,0 -40,0 -20,0 0 200 400 600 800 1 000 1 200 1 400 1 600 1 persona (līdz 64 gadiem) 1 persona (65 gadi un vairāk) 2 pieaugušie (abi jaunāki par 65 gadiem) 2 pieaugušie (vismaz vienam ir 65 vai vairāk gadi) Viens pieaugušais ar bērniem Pāris ar 1 bērnu Pāris ar 2 bērniem Pāris ar 3 vai vairāk bērniem Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2023. gadā Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli (eiro mēnesī) Ienākumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu (%) Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 21 Darba tirgus Nodarbinātība
Ekonomiskā aktivitāte Iedzīvotājus pēc ekonomiskās aktivitātes statusa iedala divās grupās: ekonomiski aktīvajos (nodarbinātie un bezdarbnieki) un ekonomiski neaktīvajos (skolēni, studenti, pensionāri u.c.). Lielākā daļa no visiem iedzīvotājiem ir ekonomiski aktīvi. 2024. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 942,7 tūkstoši, kas ir nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68,7 % no visiem iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis bija par 6,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm. Ekonomiski aktīvie 68.7% Ekonomiski neaktīvie 31.3% Darbinieki 55,2% Darba devēji 3,2% Pašnodarbinātie un neapmaksātie ģimenes uzņēmumos nodarbinātie 5,5% Bezdarbnieki 4,8% Skolēni, studenti 8,4% Pensionāri 12,6% Personas ar invaliditāti, ilgstoši darbnespējīgas personas 4,0% Bērna kopšanas atvaļinājumā esošās personas 0,3% Mājsaimnieki/-ces 4,2% Pārējie 1,8% Iedzīvotāju (15–74 gadu vecumā) ekonomiskās aktivitātes struktūra 2024. gadā 1 372,0 tūkst. 72,2% 66,4% 5,8% 27,8% 65,5% 61,7% 3,8% 34,5% 0% 20% 40% 60% 80% ekonomiski aktīvie iedzīvotāji nodarbinātie bezdarbnieki ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ekonomiski aktīvie iedzīvotāji nodarbinātie bezdarbnieki ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji Vīrieši Sievietes Iedzīvotāju (15–74 gadu vecumā) ekonomiskā aktivitāte pēc dzimuma 2024. gadā