Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 29 Ģimenes ārstu skaits pamatdarbā uz 10 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās; 2023
4,1 4,2 4,5 4,6 5,5 5,7 5,8 5,7 6,0 6,1 6,3 6,4 6,7 6,8 6,9 7,0 7,2 7,5 7,7 7,6 7,6 3,0 4,0 5,0 6,0 7,0 8,0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Ģimenes ārstu skaits pamatdarbā uz 10 000 iedzīvotāju Latvijā
30 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Pensijas un pabalsti
- gadā kopējie izdevumi pensijām un pabalstiem bija par 432 milj. eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lielāko izdevumu daļu (71,2 %) veidoja pensijas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izdevumi pensijām pieauga par 384 milj. eiro. 2023. gadā izdevumi pe nsijām no iekšzemes kopprodukta (IKP) bija par 0,4 % lielāki nekā iepriekšējā gadā, savukārt pabalstiem attiecība pret iekšzemes kopproduktu samazinājās par 0,2 %
- gadā ikmēneša izmaksātās pensijas apmērs palielinājās par 7,1 %, savukārt vecuma pensiju saņēmēju skaits samazinājās par 0,1 %.
- gadā ikmēneša izmaksātās vecuma pensijas bija par vidēji 37 eiro lielākas nekā 2023. gadā un sasniedza vidēji 550 eiro. Vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 10 % lielāks nekā sievietēm. Salīdzinot piešķirtās vecuma pensijas apmērus, vīriešiem biežāk piešķirtās pensijas apmērs ir līdz 300 eiro (16 % vīriešu; 10,9 % sieviešu) un pensijas lielākas par 600 eiro (47,7 % vīriešu ; 36,9 % sieviešu), savukārt sievietēm biežāk tika piešķirtas pensijas 300 līdz 600 eiro apmērā (52,2 % sieviešu un 36,3 % vīriešu). 2,3 2,5 2,8 3,1 1,0 1,0 1,2 1,3 0,0 1,0 2,0 3,0 4,0 2020 2021 2022 2023 Izdevumi pabalstiem un pensijām (mljrd.eiro) Izdevumi pensijām Izdevumi pabalstiem 7,9% 7,6% 7,6% 8,0% 3,3% 3,2% 3,4% 3,2% 0,0% 2,0% 4,0% 6,0% 8,0% 10,0% 2020 2021 2022 2023 Izdevumi pabalstiem un pensijām (no IKP) Izdevumi pensijām Izdevumi pabalstiem 447,5 439,4 437,6 437,3 436,9 367,05 392,66 449,88 513,72 550,37 200 300 400 500 600 2020 2021 2022 2023 2024 Vecuma pensiju saņēmēju skaits un izmaksāto vecuma pensiju apmērs Vecuma pensiju saņēmēju skaits (tūkst.) Izmaksāto pensiju apmērs (eiro) Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 31 Izglītība, kultūra un pētniecība Izglītība
Izglītības līmenis
2023. gadā Latvijā 36,1 % sieviešu un 24,1 % vīriešu bija augstākā izglītība. Savukārt vidējo izglītību ieguvušo skaitā dominē vīrieši – šādu
izglītību bija ieguvuši 44,9 % vīriešu un 35,9 % sieviešu. Vīrieši biežāk nekā sievietes neturpina mācības pēc pamatizglītības
iegūšanas. Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir par 2,5 procentpunktiem zemāks,
savukārt sievietēm par 8,4 procentpunktiem augstāks nekā ES.
43,4 % no visiem iedzīvotājiem 35–44 gadu vecumā un 39,4 % no visiem iedzīvotājiem 25–34 gadu vecumā bija augstākā izglītība. Tās ir
vecuma grupas ar lielāko augstāko izglītību ieguvušo īpatsvaru. Vismazākais tikai pamatskolas izglītību ieguvušo īpatsvars bija starp
55–64 gadus veciem iedzīvotājiem – 3,6 %. Vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars starp 35–44 gadus veciem iedzīvotājiem ir zemāks (34 %),
nekā starp pārējām vecuma grupām. Pēc vidējās izglītības profesionālo izglītību ieguvis mazāks īpatsvars jaun āku cilvēku – tikai 5,6 %
iedzīvotāju 25–34 vecumā.
16,5
55,9
13,1
13,7
9,2
3,6
15,6
40,0
37,4
41,9
34,0
41,5
44,4
40,2
12,8
1,3
5,6
9,0
14,3
21,3
18,0
30,7
5,4
39,4
43,4
35,0
30,7
26,1
0% 25% 50% 75% 100%
PAVISAM
15–24
25–34
35–44
45–54
55–64
65+
Iedzīvotāju sadalījums pēc augstākās iegūtās izglītības 2023. gadā
(%)
Pamatskola vai zemāka par pamatizglītību Vidējā izglītība Profesionālā pēc vispārējās vidējās izglītības Augstākā izglītība
3,4
32,5
42,3
31,3
27,3
36,1
6,5
54,3
72,7
58,9
53,3
67,1
0
20
40
60
80
15–24 25–34 35–44 45–54 55–64 65+
Vīrieši un sievietes ar augstāko izglītību un pēc vecuma 2023. gadā (tūkst. cilv.)
32 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
Pirmsskolas izglītība
Pirmsskolas izglītība ir vispārējās izglītības pirmā pakāpe. Bērni vecumā līdz septiņiem gadiem skolai tiek sagatavoti pirmsskolas izglītības
iestādēs un pirmsskolas izglītības grupās pie izglītības iestādēm (skolās, interešu izglītības iestādēs u.c.). Pir msskolas izglītību bērni var
iegūt vecumā no 1,5 līdz 7 gadiem. Bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta. Salīdzinot ar iepriekšējā
mācību gada sākumu, 2023./2024. mācību gada sākumā pirmsskolas izglītības programmas apguva par 3,3 tūkst. bērnu mazāk. Kopumā
pēdējā gada laikā samazinājies arī pedagoģisko darbinieku skaits.
2023./2024. mācību gada sākumā pirmsskolas izglītības programmas kopumā apguva 94,7 tūkst. bērnu. Lai gan lielākā daļa bērnu
apmeklēja pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes, turpina pieaugt bērnu skaits privātajās izglītības iestādēs – tās apmeklēja 11,3 % jeb
10,7 tūkst. bērnu.
643
651
631
622
100 292
99 443
98 031
94 714
92 000
94 000
96 000
98 000
100 000
102 000
620
630
640
650
660
670
2020/21 2021/22 2022/23 2023/24
Pirmsskolas izglītība
Pirmsskolas izglītības iestāžu skaits
Bērnu skaits
496 496 484 474
147 155 147 148
0
100
200
300
400
500
600
2020/21 2021/22 2022/23 2023/24
Pirmsskolas izglītības iestāžu sadalījums pēc
to pakļautības
Pašvaldības Juridiskas vai fiziskas personas
76
67
134
6 007
5 137
8 104
4 000
5 000
6 000
7 000
8 000
9 000
60
80
100
120
140
160
2021/22 2022/23 2023/24
Pirmsskolas interešu izglītība
Pirmsskolas izglītības iestāžu skaits
Bērnu skaits
<2 gadi
3,9% 2 gadi
15,5%
3 gadi
17,6%
4 gadi
19,3%
5 gadi
20,3%
6 gadi
21,3%
6 gadi 2,2% Bērnu sadalījums pēc vecuma pirmsskolas izglītības iestādēs 2023./2024. mācību gada sākumā Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 33 Vispārējā izglītība Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 1. –9. klasē. Pamatizglītības ieguve ir obligāta. Daļējas pamatizglītības programmas īsteno sākumskolās. Vispārējo vidējo izglītību var iegūt vidusskolās, ģimnāzijās, vakara (maiņu) un neklātienes skolās. Mācību gads vispārējās izglītības iestādēs ir 35 nedēļas garš. Sk olas var īstenot četru virzienu vispārējās vidējās izglītības programmas 10. –12. klasei. 2023./2024. mācību gada sākumā Latvijā bija 629 vispārizglītojošās skolas, kurās mācījās 222,7 tūkst. skolēnu. Salīdzinājumā ar 2022./2023. mācību gadu skolu skaits samazinājies par 14 skolām, savukārt izglītojamo skaits pieaudzis par 1,6 tūkstošiem jeb 0,7 %.
51
273
268
42
9
44
266
269
39
11
0 100 200 300
Sākumskolas
Pamatskolas
Vidusskolas
Speciālās skolas
Vakara, neklātienes un
tālmācības skolas
Skolu skaits mācību gadā
2022/23
2023/24
8,1
48,0
148,8
6,0
9,8
7,8
47,7
149,7
5,7
11,6
0,0 50,0 100,0 150,0 200,0
Sākumskolas
Pamatskolas
Vidusskolas
Speciālās skolas
Vakara, neklātienes un
tālmācības skolas
Skolēnu skaits mācību gadā
(tūkst.)
2022/03
2023/24
Vidusskolās
57,3%
Profesionālajās
izglītības
iestādēs
35,9%
Neturpināja
6,8%
2023./2024. mācību gadā pamatskolu beigušie
mācības turpināja
Augstskolās
un koledžās
60,0%
Profesionālajās
izglītības
iestādēs
3,1%
Neturpināja
36,9%
2023./2024. mācību gadā vidusskolu beigušie
mācības turpināja
34 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
Profesionālā izglītība
2022. gada 1. aprīlī stājušies spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā ar mērķi veidot elastīgu, uz indivīda vajadzībām un spējām
orientētu, kvalitatīvu profesionālās izglītības sistēmu, kura vienlaikus pilnībā atbilstu nozaru vajadzībām. Profesionālās izglītības raksturīga
iezīme ir skolu specializācija noteiktā izglītības tematiskajā jomā ar atbilstošu profesiju apguves piedāvājumu.
2024. gadā profesionālajās izglītības programmās uzņemti 10,8 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 1,3 % jeb 139 audzēkņiem mazāk nekā
iepriekšējā periodā. Uzņemto vīriešu īpatsvars tāpat kā iepriekšējos gados pārsniedz sieviešu – 56,7 % jeb 6 149 no uzņemtajiem
audzēkņiem bija vīrieši un 43,3 % jeb 4 687 – sievietes. Pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas, kurās
mācības uzsāka 4,2 tūkstoši jeb 39,4 % no kopējā uzņemto izglītojamo skaita.
2024. gadā mācības profesionālajās izglītības programmās pabeidza 5,6 tūkstoši audzēkņu. Vairāk nekā puse no absolventiem (53,7 %) ir
vīrieši. Lielākais vīriešu īpatsvars ir dabaszinātnes, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (93,8 %) un inženierzinātņu , ražošanas un
būvniecības (88,1 %) programmās. Sievietes galvenokārt absolvēja sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas (84,8 %) un
humanitārās zinātnes un mākslas programmas (72,3%).
Profesionālajās izglītības iestādēs pedagoģisko darbinieku skaits pamatdarbā bija 2 451, no kuriem lielākā daļa (73,5%) – sievietes. Vecumā
līdz 40 gadiem ir 27,1 % pedagoģisko darbinieku, savukārt 53 % ir vecāki par 50 gadiem.
54
55
54
53
52
27 734
27 990
27 772
27 607
28 624
24 000
26 000
28 000
30 000
48
52
56
60
2020 2021 2022 2023 2024
Profesionālā izglītība
Profesionālās izglītības iestāžu skaits
Izglītojamo skaits
Inženierzinātnes,
ražošana un
būvniecība
36,2%
Pakalpojumi
20,8%
Humanitārās
zinātnes un māksla
15,6%
Dabaszinātnes,
matemātika un
informācijas tehnoloģijas
11,8%
Sociālās zinātnes,
komerczinības un tiesības
7,2%
Lauksaimniecība
5,5%
Veselības aprūpe un
sociālā labklājība
2,9%
Izglītojamo sadalījums izglītības tematiskajās
grupās profesionālajās izglītības iestādēs
2024./2025. mācību gadā
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 35
Augstākā izglītība
2024./2025. akadēmiskā gada sākumā Latvijā ir 48 augstākās izglītības iestādēs, no kurām 26 ir augstskolas un 22 – koledžas. Puse
(54,0 %) studējošo apgūst zināšanas trīs lielākajās Latvijas universitātēs. Kopumā 35 augstākajās izglītības iestādēs studējošo skaits ir
mazāks par tūkstoti, un 7 augstākajās izglītības iestādēs tas ir mazāks par 100. Augstāko izglītību apgūst 74,8 tūkstoši studējošo. Salīdzinot
ar iepriekšējo periodu, tas ir pieaudzis par 1,0 %. Pieaudzis arī mobilo studentu skaits, kas iepriekšējo izglītību lielākoties ieguvuši ārpus
Eiropas Savienības (ES), bet turpina izglītoties Latvijā.
2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 29,2 tūkstoši studentu, kas ir par 1,0 % vairāk nekā
iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Vairāk nekā puse (58,8 %) uzņemto studentu bija sievietes. Uzņemto studenšu sieviešu skaits ir pieaudzis
par 4,0 %, savukārt uzņemto studentu vīriešu skaits samazinājies par 3,4 %.
Puse uzņemto studentu (55,4 %) uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 22,7 % – maģistra, 19,1 % – pirmā līmeņa profesionālās
augstākās izglītības programmās un 2,7 % – doktora līmeņa programmās. Vairāk nekā divas trešdaļas studentu (74,5 %) uzsāka pilna laika
studijas un tikai 25,5 % – nepilna laika studijas. Lielākā daļa studentu (57,2 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt
42,8 % – par valsts budžeta līdzekļiem.
2024. gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 13,5 tūkstoši studentu – par 4,3 % mazāk nekā 2023. gadā. Trešdaļa (33,9 % jeb 4,6 tūkstoši)
ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, savukārt piektā daļa (19,9 % jeb 2,7 tūkstoši) – veselības aprūpes un sociālās
labklājības jomās. Studijas dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās beidza 10,1 % no kopējā absolventu skaita
jeb 1,4 tūkstoši.
2024./2025. akadēmiskajā gadā lielākais uzņemto studentu skaita pieaugums vērojams izglītības (par 20,5 %) un pakalpojumu jomas (par
19,9 %) programmās. Izglītības nozarē 87,4 % no kopējā uzņemto skaita ir sievietes, taču, salīdzinot ar iepriekšējo akadēmi sko gadu,
uzņemto vīriešu skaits šajā jomā pieaudzis par 48,5 %. Būtiskākais uzņemto studentu skaita samazinājums ir inženierzinātņu, ražošanas
un būvniecības (par 25,2 %) un lauksaimniecības (par 7,2 %) studiju programmās. Lielākais uzņemto vīriešu skaita samazinājums bija
inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē – par 29,6 % mazāk.
Uzsākot studijas augstākās izglītības iestādēs, katrs trešais uzņemtais students izvēlējās sociālo zinātņu, komerczinību un t iesību
programmas (34,1 %), tām seko veselības aprūpes un sociālās labklājības (17,3 %) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju
programmas (12,1 %). Savukārt vismazākā interese bija par lauksaimniecības (1,4 %) un humanitāro zinātņu un mākslas (7,2 %)
programmām.
30 712
44 078
12 016
17 182
4 583
8 898
0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000 30 000 35 000 40 000 45 000
Vīrieši
Sievietes
Vīrieši
Sievietes
Vīrieši
Sievietes
Izglītojamo
skaitsUzņemtiAbsolventi
Augstākā izglītība (ISCED 5.–8. līmenis) 2024. gadā
36 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
Bakalaura līmeņa programmās studē vairāk nekā puse (56,7 %) studējošo jeb 42,4 tūkstoši, maģistra – 22,2 % jeb 16,6 tūkstoši,
koledžas līmeņa programmās – 16,8 % jeb 12,5 tūkstoši un doktora līmeņa programmās – 4,3 % jeb 3,2 tūkstoši studentu. Salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, studējošo skaits pieaudzis maģistra (par 2,0 %) un bakalaura (par 1,7 %) līmeņa programmās, taču samazinājies koledžas
(par 2,1 %) un doktora līmeņa programmās – par 1,0 %.
2024./2025. akadēmiskajā gadā vairāk nekā puse jeb 58,8 % studējošo bija sievietes. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir izglītībā (92,5 % no
attiecīgās tematiskās grupas studējošo skaita) un veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā (80,7 %). Vīrieši savukārt dod priekšroku
inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (72,7 %) programmām. Liels vīriešu īpatsvars (71,2 % no kopējā studējošo skaita) ir arī
dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās.
Katrs trešais studējošais apgūst sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomas programmas – 33,7 %. Otrā populārākā grupa ir veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas, kurās studē piektā daļā (19,3 %). 2024./2025. akadēmiskajā gadā studijas Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzsākuši 3,9 tūkstoši mobilo studentu. Par 5 procentpunktiem pieaudzis sieviešu īpatsvars uzņemto mobilo studentu vidū – 35,3 % no uzņemtajiem ir sievietes. Katra trešā (30,5 % jeb 421 studente) no uzņemtajām studentēm ir no Indijas. Vairāk nekā ceturtā daļa (27,9 %) no visiem mobilajiem studentiem iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, tai seko Uzbekistāna (9,6 %), Zviedrija (9,0 %), Ukraina (7,0 %) un Vācija (6,8 %). Pavisam šobrīd Latvijā studē 11 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 6,1 % vairāk nekā pirms gada. Šis ir lielākais mobilo studentu skaita pieaugums kopš 2019. gada. Vairāk nekā puse (55,7 %) no visiem mobilajiem studentiem studē maģistra līmeņa programmās un 40,8 % – bakalaura. Vairāk nekā trešdaļa (38,7 %) no kopējā mobilo studentu skaita studē sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomu programmās, tām seko veselības aprūpes un sociālās labklājības joma (28,9 %) un dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (14,1 %). Mobilo studentu vidū ir vairāk vīriešu (61,7 %) nekā sieviešu (38,3 % no mobilajiem studentiem). Vairāk vīriešu nekā sieviešu ierodas studēt no valstīm, kas atrodas ārpus ES – Uzbekistānas (85,7% uzbeku studentu ir vīrieši), Indijas (attiecīgi – 75,4 %) un Ukrainas (62,9 %). Savukārt no ES valstīm vairāk ierodas studēt sievietes (62,5 %) – Zviedrijas (61,9 % sieviešu starp mobilajiem studentiem no Zviedrijas), Vācijas (attiecīgi – 61,5 %) un Somijas (72,4 %). 485 1 447 9 455 6 048 6 851 667 2 797 2 962 4 621 4 007 15 782 2 446 2 567 801 11 668 2 186 0 4 000 8 000 12 000 16 000 Izglītība Humanitārās zinātnes un māksla Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība Lauksaimniecība Veselības aprūpe un sociālā labklājība Pakalpojumi Studējošo skaits augstskolās un koledžās izglītības tematiskajās grupās 2024./ 2025. mācību gadā Vīrieši Sievietes Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības 33,7% Veselības aprūpe un sociālā labklājība 19,3% Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība 12,6% Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas 11,4% Humanitārās zinātnes un māksla 7,3% Pakalpojumi 6,9% Izglītība 6,8% Lauksaimniecība 2,0% Studējošo sadalījums izglītības tematiskajās grupās 2024./2025. mācību gadā 74 790 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 37 Kultūra
No 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā notika XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki. Kopš 1873. gada šie svētki ir
notikuši 27 reizes. 2003. gada tie ir iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un to 150 gadu
jubileja kalpoja par apliecinājumu tradīcijas nozīmīgumam Latvijas kultūras vēsturē. Tajos piedalījās 40 tūkst. dalībnieku no Latvijas, kā arī
citām pasaules valstīm.
2023. gadā Latvijā pastāvīgi darbojās septiņi valsts profesionālie teātri, kas piedāvāja daudzveidīgu repertuāru dažādām auditorijā m.
Teātros tika iestudēta 71 izrāde, no tām 19 latviešu oriģināliestudējumi. Gada laikā notikušas 2 422 izrādes ar 619 834 skatītājiem, tostarp
866 izrādes bērnu un jauniešu auditorijai, 235 izrādes ārpus teātru pastāvīgās atrašanās vietas Latvijā un 11 izrādes ārvalstīs.
Koncertorganizācijās iestudēta 221 jauna koncertprogramma, notikuši 473 koncerti ar 228 699 klausītājiem; 91 koncerts bērnu un jauniešu
auditorijai, 202 koncerti Latvijas reģionos un 63 koncerti ārvalstīs, ierakstīti 11 CD.
2023. gadā Latvijā darbojās 112 valsts atzīti, t.i., akreditēti muzeji, kas kopā ar teritoriālajām struktūrvienībām veidoja 163 muzeju apskates
vietas. 2023. gadā apmeklējumu skaits akreditētajos muzejos bija 3 333 108.
2024. gadā Latvijas kino apmeklējumu skaits sasniedza 2 094 tūkstošus, kas ir par 64 tūkst. vairāk nekā 2023. gadā. Skatītāj i turpina
atgriezties kinoteātros pēc pandēmijas ierobežojumu mazināšanās, un kino nozare piedzīvo stabilu atveseļošanos. Skatītāka Latvijas filma
2024. gadā pēc apmeklējumu skaita bija animācijas filma "Straume", ko līdz 31. decembrim noskatījās 173,5 tūkst. skatītāju.
1 522
750
2 150
2 422
289,1
176,6
420,3
620,0
0
300
600
900
0
1 000
2 000
3 000
2020 2021 2022 2023
Valsts teātru darbība
Izrāžu skaits
Apmeklējumu skaits (tūkst.)
463 432
695 701
228,0
843,9
363,6
390,0
0
250
500
750
1 000
0
250
500
750
1 000
2020 2021 2022 2023
Valsts koncertorganizāciju darbība
Koncertu skaits
Apmeklējumu skaits (tūkst.)
152 93
223 329
905
671
1 478
1 770
120
446
194 207
0
500
1 000
1 500
2 000
2020 2021 2022 2023
Kultūras iestāžu apmeklējumi
(uz 1 000 iedzīvotāju)
Teātri Muzeji Koncerti
38 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
2023. gadā Latvijā darbojās 1 440 bibliotēkas, kuru pakalpojumus izmantoja 40 % iedzīvotāju. Pēc pandēmijas aktīvo lietotāju skaits
palielinājies par 4 %, izsniegumu skaits pieaudzis par 40 %, fizisko apmeklējumu skaits pieaudzis par 9 %, virtuālo apmeklējumu skaits
pieaudzis par 130 %, kas norāda uz digitālo pakalpojumu popularitātes kāpumu.
Vidējais iedzīvotāju skaits uz vienu bibliotēku – 1 336 cilvēki. Viens lietotājs bibliotēku fiziski apmeklējis vidēji 11 reizes gadā, bet vēl 11
reizes apmeklējums bija virtuāls. 2023. gadā vienam iedzīvotājam tika izsniegtas vidēji 15,8 vienības.
No 2021. līdz 2025. gadam Latvijā atzīmē latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka
latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Pirmais iespiestais teksts latviešu valodā ir tapis Reformāc ijas ietekmē.
Visticamāk tā bija dievkalpojuma kārtība, diemžēl neviens tās eksemplārs nav saglabājies.
1 505 1 487
1 442
1 400
739,7
671,0
723,9
753,7
550
600
650
700
750
800
1 000
1 200
1 400
1 600
1 800
2 000
2020 2021 2022 2023
Bibliotēku un apmeklētāju skaits
Bibliotēku skaits
Bibliotēkas aktīvie lietotāji (tūkst.)
21,8 22,6 21,3
29,8
7,5
5,8
7,6 8,3
8,6 9,9 9,1
21,0
0
5
10
15
20
25
30
35
2020 2021 2022 2023
Bibliotēku darbības rādītāji
(milj.)
Izsniegumi
Fiziskie apmeklējumi
Virtuālie apmeklējumi
1 323
1 549 1 485 1 423
477
556 537 589
1 805
2 108 2 022 2 014
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
2020 2021 2022 2023
Grāmatu oriģinālizdevumi un tulkojumi
Oriģinālizdevumi Tulkojumi
Daiļliteratūra
(neieskaitot
bērnu)
27,6%
Uzziņu literatūra
20,2%
Bērnu literatūra (populārzinātniskā
un daiļliteratūra)
17,7%
Memuārliteratūra
7,0%
Reliģiskā literatūra
6,5%
Populārzinātniskā
literatūra
5,3%
Zinātniskā literatūra
5,2%
Mācību literatūra
4,7%
Lietišķā literatūra
4,5%
Mācību metodiskā literatūra
1,2%
Oficiālā literatūra
0,3%
Grāmatu sadalījums pēc tematikas 2023. gadā
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
39
Pētniecība un attīstība (P&A)
Latvija ir viena no līderēm Eiropas Savienībā ar sieviešu īpatsvaru pētnieku vidū
Latvija ir viena no līderēm Eiropas Savienībā ar sieviešu īpatsvaru (48,8 %) pētnieku vidū, uzrādot ievērojamu dzimumu līdzsvaru pētniecībā.
Pētniecība un attīstība (P&A) ir stratēģiski svarīga joma, kas veicina inovācijas un tehnoloģisko progresu. 2023. gadā 14,1 tūkstotis cilvēku
Latvijā bija nodarbināti P&A, no kuriem 61,3 % (jeb 8,6 tūkstoši) bija pētnieki.
No 8,6 tūkstošiem pētnieku, kas ietver zinātniekus ar doktora grādu, profesionāļus ar augstāko izglītību, kā arī P&A projektu vadītājus, teju
puse bija sievietes. Visaugstākais vīriešu īpatsvars pētnieku vidū bija uzņēmējdarbības sektorā (65,3 %), savukārt sievietes dominēja valsts
un augstākās izglītības sektoros, kur viņu īpatsvars sasniedza attiecīgi 54,7 % un 52,5 %.
Tomēr joprojām ir izaicinājumi ar pētnieku vecuma struktūru – gados jauno (vecumā līdz 34 gadiem) iekšējo (iestādē nodarbināto) pētnieku
īpatsvars bija tikai 24,8 %, savukārt ievērojami liels ir iekšējo pētnieku īpatsvars vecumā virs 65 gadiem (11,0 %), kas norāda uz pētnieku
novecošanas tendenci.
8,4
9,1
8,9
8,6
3,8
4,0
3,7
3,8
0
2
4
6
8
10
2020
2021
2022
2023
Pētnieki
(tūkst.)
PAVISAM
no tiem ar zinātnisko grādu
145
941
1 279
744
483
508
115
803
1 111
903
650
383
0
500
1 000
1 500
<25
25–34
35–44
45–54
55–64
65+
Iekšējie pētnieki
pēc dzimuma un vecuma 2023. gadā
Vīrieši
Sievietes
221,2
248,9
293,2
323,5
0,73
0,74
0,76
0,83
0,50
0,60
0,70
0,80
0,90
1,00
200
300
400
2020
2021
2022
2023
Izdevumi P&A
Apjoms (milj. eiro)
Īpatsvars no IKP (%)
64,0
68,9
78,7
86,8
93,1
107,1
118,5
130,2
64,1
72,9
96,0
106,5
0 €
100 €
200 €
300 €
400 €
2020
2021
2022
2023
Izdevumi P&A pēc pētījumu veida
(milj. eiro)
Eksperimentālās izstrādnes
Lietišķie pētījumi
Fundamentālie pētījumi