48 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Mazumtirdzniecības apgrozījums
- gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 1 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 1,6 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 2,4 %, autodegvielas – par 2,7 %.
-2,1 -5,0 -1,9 4,0 -21,0 4,5 1,0 -4,3 -8,1 10,3 0,1 -2,6 1,0 -2,3 1,0 -1,6 2,4 2,7 -12,6 13,4 -1,7 3,5 -2,2 6,8 2,2 5,9 -9,6 4,2 -30,0 -20,0 -10,0 0,0 10,0 20,0 G47 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus G4711_G472 Mazumtirdzniecība pārtikas veikalos G4719_G474-G479 Nepārtikas preču mazumtirdzniecība bez auto degvielas mazumtirdzniecības G4730 Degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās G4719 Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos G474 Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos G4752 Metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība specializētajos veikalos G4754 Mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos G476 Kultūras preču un atpūtai paredzētu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos G4771-G4772 Apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība G4773-G4774 Farmaceitisko, medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība G4775 Kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos G478 Mazumtirdzniecība stendos un tirgos G4791 Mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos Mazumtirdzniecības apgrozījuma pārmaiņas salīdzināmajās cenās (% pret iepriekšējo gadu, kalendāri koriģēts) 2023 2024
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 49 Uzņēmējdarbība Inovatīvie uzņēmumi
No 2020. līdz 2022. gadam Latvijā darbojās 1 480 inovatīvi aktīvi uzņēmumi, kas veidoja 33,1 % no uzņēmumu kopskaita. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu (2018.–2020. gads), inovatīvo uzņēmumu īpatsvars pieauga par 1,1 procentpunktu, kas norāda uz pozitīvu tendenci inovāciju attīstībā. 2022. gadā izdevumi inovācijām sasniedza 225,7 milj. eiro. No šīs summas gandrīz puse (103,4 milj. eiro) tika novirzīta uzņēm umu pētniecības un attīstības (P&A) darbībām konkurētspējas veicināšanā. Inovatīvi aktīvie uzņēmumi nodarbināja 127,3 tūkstošus darbinieku jeb 52 % no kopējā nodarbināto skaita mērķa nozarēs. Šo uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā veidoja 23,2 miljardus eiro, kas veidoja 51 % no attiecīgo nozaru kopējā apgrozījuma. Savā darbībā ieviesa gan produktu, gan uzņēmējdarbības procesa inovācijas 33,6 % uzņēmumu , tikai produktu inovācijas ieviesa 11,2 % uzņēmumu, savukārt tikai procesu inovācijas – 49,3 % uzņēmumu. Kopumā 5,9 % uzņēmumu veica inovatīvas darbības. 73,8 % uzņēmumu, kas īstenoja produktu inovācijas, ieviesa jaunus produktus, kas bija jaunums ne tikai uzņēmumā, bet arī tā t irgū, savukārt 26,2 % uzņēmumu koncentrējās uz inovācijām, kas bija jaunums tikai pašu uzņēmuma darbībā. No 2020. līdz 2022. gadam notika būtiskas izmaiņas uzņēmumu produktu inovāciju veidā. Par 4,7 % saruka to uzņēmumu īpatsvars, kuru produktu inovācijas bija jaunums uzņēmuma tirgum, un tikpat (par 4,7 %) pieauga uzņēmumu īpatsvars, kuru inovācijas bija jaunas tikai uzņēmumā, kas uzlabo iekšējos procesus un uzņēmuma darbību. Inovatīvo darbību (neskaitot pētniecību) veikšanā 15,5 % uzņēmumu sadarbojās ar citiem uzņēmumiem vai institūcijām, bet sadar bība pētniecības jomā bija 15,1 % uzņēmumu. Visvairāk kā sadarbības partneri ir minēti uzņēmumi, kas ir aprīkojuma, materiālu, komponentu vai programmatūras piegādātāji, kā nākamie – uzņēmumi, kas ir klienti, pasūtītāji, konsultanti, kā arī komerciālās laboratorijas vai privātie pētniecības institūti. Visretāk kā sadarbības partneri inovāciju jomā tiek minētas bezpeļņas organizācijas (biedrības, nodibinājumi), klienti vai pasūtītāji no sabiedriskā sektora un valdības vai valsts nozīmes pētniecības centri. Sadarbības partneri galvenokārt bija Latvijas un pārējo Eiropas valstu uzņēmumi vai institūcijas. 30,4 25,5 30,3 32,9 32,0 33,1 0 10 20 30 40 2012 2014 2016 2018 2020 2022 Inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā (% no uzņēmumu kopskaita) 201,8 162,4 225,7 40,6 55,3 103,4 0 100 200 300 2018 2020 2022 Kopējie izdevumi inovatīvajām darbībām (milj. eiro) Kopējie izdevumi inovatīvajām darbībām no tiem izdevumi uzņēmumā veiktajiem P&A darbiem 50 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Informācijas tehnoloģijas Uzņēmumu digitalizācijas tendences
- gadā attālināta pieeja e-pastam, dokumentiem vai programmatūrai bija 75,3 % uzņēmumu. Salīdzinot ar 2022. gadu, šis rādītājs samazinājās par 2,3 procentpunktiem, kas skaidrojams ar daļas darbinieku pakāpenisku atgriešanos klātienes darbā pēc Covid -19 noteiktajiem ierobežojumiem. Par reklāmas pakalpojumiem internetā maksāja 33,9 % uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2023. gadu, šis radītājs pieaudzis par 5,1 procentpunktu. Uzņēmumu skaits, kas preces vai pakalpojumus pārdeva internetā vai citos datortīklos, 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, nebija būtiski mainījies – to veica 19,5 % uzņēmumu.
- gadā 8,8 % uzņēmumu izmantoja vismaz vienu no mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kas bija par 4,3 procentpunktiem vairāk nekā
- gadā. Populārākie (lieto 5,8 % uzņēmumu) bija rakstiskās valodas analīze (pārvērš runas valodu mašīnlasāmā formātā, rada rakstītu vai runātu valodu), un tehnoloģijas, kas, atpazīstot attēlus, identificē objektus vai personas, kuras izmantoja 2,8 % uzņēmumu. Savukārt iespēju izmantot kādu no mākslīgā intelekta tehnoloģijām nākotnē apsvēruši 7,1 % uzņēmumu, bet kā galvenais i emesls, kāpēc tas līdz šim nav izdevies, minēts atbilstošas kompetences trūkums (67,3 % no uzņēmumiem).
72,7 48,5 48,3 0 20 40 60 80 E-pastam Dokumentiem Programmām Attālinātās pieejas uzņēmumos 2024. gadā (% no uzņēmumu kopskaita) 15,7 6,8 5,1 19,5 0 5 10 15 20 Savā tīmekļa vietnē E-komercijas tīmekļa vietnēs Izmantojot EDI E-komercija kopā Preču un pakalpojumu pārdošana internetā 2023. gadā (% no uzņēmumu kopskaita) Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 51 Interneta lietošanas paradumi
- gadā 92,2 % iedzīvotāju internetu izmantoja regulāri jeb reizi nedēļā, un pēdējo 10 gadu laikā šis rādītājs palielinājies par 20,4 procentpunktiem. Regulāri internetu lieto gan vīrieši, gan sievietes, taču pēdējo 10 gadu laikā nedaudz mainījusies tendence:
- gadā vismaz reizi nedēļā izmantojuši internetu 91,4 % vīriešu un 93,0 % sieviešu, savukārt pirms 10 gadiem nedaudz biežāk internetu
lietoja vīrieši.
Regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir lielāks iedzīvotāju grupā ar augstāku izglītības līmeni (97,9 %), savukārt iedzīvotāji ar pamatskolas
un vidusskolas izglītību internetu lieto retāk – attiecīgi 87,2 % un 89,6 %. Visaktīvāk internetu lieto skolēni, studenti un nodarbinātie
iedzīvotāji. Visi skolēni un studenti internetu izmanto regulāri jeb vismaz reizi nedēļā, starp nodarbinātajiem internetu reg ulāri izmanto
97,5 %. Savukārt viszemākā interneta lietošanas aktivitāte ir starp vecākā gadagājuma (65 l īdz 74 gadi) iedzīvotājiem – 72,6 %, tomēr
kopš 2020. gada vecākā gadagājuma iedzīvotāju aktivitāte internetā ir palielinājusies par 16,4 procentpunktiem, un kopš 2023. gada – par
3,9 procentpunktiem.
Populārākie interneta izmantošanas mērķi 2024. gadā bija internetbankas lietošana (84,8 %), ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs (81,7 %),
e-pasta lietošana (80,3 %), zvanu veikšana internetā (75,6 %) un aktivitāte sociālajos tīklos (73,9 %).
92,2 99,3 99,7 98,3 95,4 88,7 72,6 97,9 89,6 87,2 97,5 90,3 100,0 74,2 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 PAVISAM 16–24 gadi 25–34 gadi 35–44 gadi 45–54 gadi 55–64 gadi 65–74 gadi Augstākā izglītība Vidējā izglītība Pamatskolas Nodarbinātie Darba meklētāji Skolēni, studenti Citi ekonomiski neaktīvie Regulāra (vismaz reizi nedēļā) interneta lietošana 2024. gadā (% no iedzīvotāju kopskaita) 52 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Nozares Lauksaimniecība
Lauksaimniecības produkcija 2024. gadā lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 3,5 % salīdzinājumā ar 2023. gadu, tai skaitā augkopības produkcijas apjoms palielinājās par 7,5 %, savukārt lopkopības produkcijai samazinājās par 1,2 %.
Lauksaimniecības produktu ražošana uz vienu iedzīvotāju
Augkopības produkti, kg
Lopkopības produkti
graudi
kartupeļi
dārzeņi
augļi un ogas
gaļa (kautsvarā), kg
svaigpiens, kg
olas, gab.
2020
1 840
199
84
10
48
521
422
2021
1 590
132
68
7
50
527
438
2022
1 726
131
61
9
50
519
464
2023
1 443
137
59
6
48
512
452
2024
1 684
122
58
10
49
516
461
-10,5
1,8
-7,2
3,5
-16,6
3,1
-12,2
7,5
0,8
-0,2
0,9
-1,2
-20,0
-15,0
-10,0
-5,0
0,0
5,0
10,0
2021
2022
2023
2024
Lauksaimniecības produkcijas pārmaiņas
(% pret iepriekšējo gadu salīdzināmajās cenās)
Lauksaimniecības produkcija
Augkopības produkcija
Lopkopības produkcija
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 53 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, lauksaimniecības cenu indekss palielinājās par 3 %, ko ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa palielinājums par 8,4 %. Savukārt augkopības produktu cenu indekss pērn samazinājās par 0,5 %, ko galvenokārt ietekmēja graudu cenu līmeņa samazinājums par 6,3 %. Lopkopības produkcijas cenu līmeni būtiski ietekmēja cenu indeksa palielinājums mājputniem – par 27,8 %, svaigpienam – par 14,0 %, liellopiem – par 6,7 %. Cūku cenu indekss salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājās – par 9,5 %. Augkopības produkcijas cenu līmeni 2024. gadā galvenokārt ietekmēja graudu cenu indeksa samazinājums par 6,3 %, tai skaitā rudziem – par 16,8 %, miežiem – par 13,3 %, kviešiem – par 4,9 %. Savukārt rapša sēklai 2024. gadā cenu indekss pieauga par 16,6 %. Augkopība 2024. gadā aramzeme aizņēma 69 %, pļavas un ganības – 30,7 %, ilggadīgie stādījumi – 0,5 % no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 2 2024. gadā iegūts 3,2 milj. tonnu graudu, kas ir par 436,4 tūkst. tonnu jeb 16,1 % vairāk nekā 2023. gadā. Graudaugu sējumu platība pieauga par 3,4 tūkst. hektāru jeb 0,43 %, graudaugu ražība bija 39,4 centneri no viena hektāra, kas ir par 5,3 centneriem jeb 15,5 % vairāk nekā 2023. gadā. 2024. gadā par 100,4 tūkst. tonnu jeb 28,7 % samazinājās rapša sēklu kopievākums, platībām samazinoties par 27,8 tūkst. hektāru jeb 19 %. Rapša sēklu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 23,7 centneriem 2023. gadā līdz 21,3 centneriem 2024. gadā. Kopējo
(1) S aimniecības ar SI līdz 14,9 tūkst. eiro – mazās saimniecības; no 15,0 līdz 99,9 tūkst. eiro – vidējā lieluma saimniecības; virs 100 tūkst. eiro – lielās saimniecības. (SI) – standartizēts lielums, kurš raksturo saimniecības ekonomisko aktivitāti, t.i., no viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro. Lielajās 72.8% Vidējās 20% Mazajās 7.2% Lauksaimniecībā izmantojamās zemes sadalījums pēc saimniecību lieluma (1) 2024. gadā Ziemāju graudaugi 39,0% Vasarāju graudaugi 22,1% Lopbarības- zaļbarības kultūraugi 19,3% Tehniskie kultūraugi 12,1% Pākšaugi 5,7% Kartupeļi 1,1% Dārzeņi 0,5% Pārējie kultūraugi 0,2% Lauksaimniecības kultūraugu sējumu struktūra 2024. gadā 54 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP rapša sējuma platības samazinājumu noteica ziemas rapša platības samazinājums par 40,7 tūkst. hektāru jeb 28,8 %, jo daļa ziemas rapša sējumu nepārziemoja un tika pārsēti ar vasarājiem. Vasaras rapša sējuma platība pieauga par 12,0 tūkst. hektāru jeb 118,8 % (2023 gadā vasaras rapša sējuma platība bija samazinājusies līdz 10,1 tūkst. hektāru).
753,7 776,4 780,1 797,4 800,8 3 497,1 2 994,6 3 243,7 2 715,9 3 152,3 46,4 38,6 41,6 34,1 39,4 0 10 20 30 40 50 60 70 0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000 3 500 2020 2021 2022 2023 2024 (cnt no ha) (tūkst.ha; tūkst.t) Graudaugu sējumu platība, kopraža un vidējā ražība Sējumu platība, tūkst. ha Kopraža, tūkst. t Vidējā ražība, cnt no ha 145,9 146,9 160,3 151,2 122,5 451,3 425,0 354,9 349,5 249,1 30,9 28,9 22,1 23,1 21,3 0 10 20 30 40 50 0 100 200 300 400 500 2020 2021 2022 2023 2024 (cnt no ha) (tūkst.ha; tūkst.t) Rapša sējumu platība, kopraža un vidējā ražība Sējumu platība, tūkst. ha Kopraža, tūkst. t Vidējā ražība, cnt no ha
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP
55
Lopkopība
2024. gadā svaigpiena (ieskaitot kazu pienu) ražošana samazinājās par 0,3 %, salīdzinot ar 2023. gadu. Vidējais izslaukums no vienas
slaucamās govs pieauga par 491 kilogramu jeb par 6,3 %, sasniedzot 8 239 kilogramus gadā. Gaļas ražošana samazinājās par 0,4 %, to
ietekmēja liellopu gaļas apjoma kritums par 6,3 %. Cūkgaļas ražošana pieauga pa 3,5 %. Olu ražošana palielinājās par 1,1 %, vidēji no
vienas dējējvistas iegūstot 301 olu. No kopējā saražoto olu daudzuma 97,1 % bija vistu olas (2023. gadā – 97,4 %).
2024. gada beigās kopējais liellopu skaits bija 352,1 tūkstotis, no kā slaucamās govis – 113,0 tūkstoši. Salīdzinot ar 2023. gada beigām,
to skaits samazinājies attiecīgi par 4,3 % un 5,0 %. Cūku skaits pieaudzis par 3,5 %, sasniedzot 300,1 tūkstoti. Gada laikā mājputnu skaits
ir palielinājies par 1,1 %, sasniedzot 6,0 milj. Kritums vērojams aitu un kazu skaitā, attiecīgi par 11,1 % un 12,4 %.
Lauksaimniecības dzīvnieku skaits
(gada beigās)
2020 2021 2022 2023 2024 Liellopi (tūkst.) 399,0 393,5 391,4 368,1 352,1 no tiem slaucamās govis 136,0 131,2 127,8 119,0 113,0 Cūkas (tūkst.) 306,8 327,0 307,9 290,0 300,1 Aitas (tūkst.) 91,9 90,3 87,3 78,3 69,6 Kazas (tūkst.) 11,5 11,4 11,7 10,3 9,1 Zirgi (tūkst.) 8,3 8,4 8,7 9,0 9,1 Mājputni (milj.) 5,8 5,9 5,7 5,9 6,0 Bišu saimes (tūkst.) 104,3 104,3 105,5 98,7 96,6 Galveno lopkopības produktu ražošana
2020 2021 2022 2023 2024 Gaļa (tūkst. tonnas) 91,9 93,4 94,2 91,0 90,6 Svaigpiens ieskaitot kazu pienu (tūkst. tonnas) 990,1 992,2 975,3 963,7 961,0 Olas (milj. gab.) 801,8 825,6 872,2 849,6 859,1 Vilna (tonnas) 260,0 241,0 254,0 201,4 204,2 Medus (tonnas) 1 679,0 2 135,0 2 302,0 2 319,4 2 193,0 1,9 2,1 3,0 2,7 2,9 1,5 1,3 1,7 2,3 2,1 1,9 2,0 2,4 2,7 3,4 0 1 2 3 4 2020 2021 2022 2023 2024 Gaļas cenas (tūkst. eiro par tonnu) Liellopu gaļa Cūkgaļa Mājputnu gaļa 281 318 471 355 406 0 100 200 300 400 500 2020 2021 2022 2023 2024 Govs svaigpiena cena (eiro par tonnu)