Nr_02_Latvija_Galvenie_statistikas_raditaji_2025_%2825_00%29_LV_2.pdf

Type: Document | Status: ready
← All sources

56 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Rūpniecība

  1. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,3 %. Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 2,6 %, elektroenerģijas un gāzes apgāde – par 2,7 %, savukārt ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – palielinājās par 16,6 %.

  2. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 3,0 %. To ietekmēja kritums vietējā tirgū par 1,5 %, kā arī eksportā – par 3,7 % (tai skaitā eirozonā – par 0,7 % un ārpus eirozonas – par 6,3 %).

  3. gada decembrī, salīdzinot ar 2023. gada decembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem faktiskajās cenās palielinājās par 3,4 %. Apgrozījums vietējā tirgū palielinājās par 4,8 %, bet eksportā – par 2,6 % (tai skaitā eirozonā pieaugums par 15,9 %, bet ārpus eirozonas kritums par 6,2 %).

  4. gada decembrī, salīdzinot ar 2024. gada novembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli koriģētiem datiem palielinājās par 6,2 %. Vietējā tirgū apgrozījums palielinājās par 5,4 %, bet eksportā – par 6,6 % (tai skaitā eirozonā – par 5,6 %, bet ārpus eirozonas – par 7,5 %). -2,3 16,6 -2,6 -2,7 -5,0 0,0 5,0 10,0 15,0 20,0 (BCD) Rūpniecība (B) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (C) Apstrādes rūpniecība (D) Elektroenerģija un gāzes apgāde Rūpniecības produkcijas apjoma pārmaiņas

  5. gadā salīdzinot ar 2023. gadu (% salīdzināmajās cenās, kalendāri koriģēts) 93,1 100,0 102,5 97,8 95,2 90 95 100 105 2020 2021 2022 2023 2024 Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma indeksi (salīdzinājamās cenās, kalendāri koriģēti, 2021 = 100) Ārpus eirozonas 34,9% Vietējais tirgus 34,7% Eirozona 30,4% Apstrādes rūpniecības produkcijas realizācijas virzieni 2024. gadā Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 57 Būvniecība

  6. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 4,3 %. Būvniecības apjoms par 19,7 % samazinājās ēku būvniecībā, bet inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos p rodukcijas apjoms palielinājās attiecīgi par 8,4 % un 0,8 %. Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā (par 29,7 %). Ceļu un dzelzceļu būvniecība samazinājās par 2,1 %, bet pārējā inženierbūvniecība (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasif icētā inženierbūvniecība) samazinājās par 20,8 %. Specializēto būvdarbu jomās pieaugums par 26,6 % bija ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā, citos specializētos būvdarbos (jumtu segumu klāšana un citur neklasificēti darbi) pieaugums par 7,1 %, kā arī būvdarbu pabeigšanas darbos (apmetēju, galdnieku, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi) – par 1,1 %. Elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības samazinājās par 3,8 %.

  7. gadā izsniegtas 3 103 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 923 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 2 405 būvatļaujas par 724 tūkst. kvadrātmetru platību). Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai tika izsniegtas 2 002 būvatļaujas (paredzamā platība ir 423 tūkst. kvadrātmetru). Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 1 084 būvatļaujas par kopējo platību 1 231 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai 744 būvatļaujas ar paredzamo platību 785 tūkst. kvadrātmetru ). Rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām tika izsniegtas 276 būvatļaujas par kopējo platību 554 tūkst. kvadrātmetru, no tām 178 – jaunbūvēm par kopējo platību 383 tūkst. kvadrātmetru. 103,8 106,6 100,0 88,7 105,4 100,9 80 85 90 95 100 105 110 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Būvniecības produkcijas apjoma indekss (salīdzināmajās cenās, kalendāri koriģēti dati; 2021=100) 2 340 2 787 2 771 2 537 2 405 1 117 1 142 967 787 744 0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000 2020 2021 2022 2023 2024 Izdoto būvatļauju skaits jaunbūvēm Dzīvojamās ēkas Nedzīvojamās ēkas 58 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Enerģētika

  8. gadā saules un vēja elektrostacijās saražots par 92 % elektroenerģijas vairāk nekā 2022. gadā

  9. gadā Latvijā saražoja 6 388 GWh elektroenerģijas, kas ir par 27,0 % vairāk nekā 2022. gadā, no tā 4 963 GWh no atjaunīgajiem energoresursiem (AER). Salīdzinājumā ar 2022. gadu saražotais apjoms no AER palielinājās par 30,0 % jeb par 1 146 GWh. VES (vēja elektrostacijās) un SES (saules elektrostacijās) 2023. gadā saražots par 92,5 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā.

  10. gadā bija ievērojams saražotās elektroenerģijas palielinājums SES – 239 GWh, kas ir vairāk nekā trīs reizes jeb par 164 GWh vairāk nekā 2022. gadā, ko ietekmēja aktīva saules paneļu uzstādīšana un saules parku izveide. VES saražoja 271 GWh elektroene rģijas, kas ir par 42,6 % jeb 81 GWh vairāk nekā 2022. gadā. Savukārt hidroelektrostacijās 2023. gadā saražoja 3 794 GWh, kas ir par 38,0 % jeb 1 044 GWh elektroenerģijas vairāk nekā gadu iepriekš, ko ietekmēja ūdens pieteces pieaugums un ilgais palu laiks. Koģenerācijas stacijās pērn saražoja 2 083 GWh elektroenerģijas, no tā 31,6 % no AER (biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijās), kas bija par 8,2 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2023. gadā saražotā elektroenerģi ja biogāzes koģenerācijas stacijās samazinājās no 250 GWh līdz 182 GWh (par 27,2 %), biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās samazinājās no 552 GWh līdz 477 GWh (par 13,6 %). 3 650 3 718 3 817 4 963 0 1 000 2 000 3 000 4 000 5 000 6 000 2020 2021 2022 2023 Saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem (GWh) Biogāzes koģenerācijas stacijas kopā Saules mikroģeneratori un elektrostacijas Vēja elektrostacijas Biomasas koģenerācijas stacijas un elektrostacijas Hidroelektrostacijas Pavisam Hidroelektro stacijas kopā 76,4% Biomasas koģenerācijas stacijas un elektrostacijas 9,6% Vēja elektrostacijas 5,5% Saules mikroģeneratori un elektrostacijas 4,8% Biogāzes koģenerācijas stacijas kopā 3,7% Saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem 2023. gadā (GWh) Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 59 Energoresursu patēriņš (1) samazinājies par 1,5 %

  11. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 183,5 petadžouli (PJ), kas ir par 2,8 PJ mazāk nekā 2022. gadā. Šo samazinājumu galvenokārt ietekmēja dabasgāzes cenas pieaugums, siltāka apkures sezona un pāreja uz alternatīviem energoresursiem, piemēram, koksni un naftas produktiem. Dabasgāzes imports bija par 1,0 PJ (3,5 %) mazāks nekā 2022. gadā. Dabasgāzes galapatēriņš 2023. gadā bija par 1,2 PJ (9,5 %) mazāks, un no tā rūpniecībā un būvniecībā dabasgāzes patēriņš bija 3,3 PJ, kas ir par 0,1 PJ (3,1 %) vairāk nekā 2022. gadā.

  12. gadā lielākie energoresursu patērētāji bija transports, kas patērēja 49,6 PJ, mājsaimniecības (45,0 PJ), rūpniecība un būvniecība (42,1 PJ jeb 25,2 %).

  13. gadā transporta īpatsvars energoresursu galapatēriņā salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājās par 0,3 %, mājsaimniecību īpatsvars samazinājās par 0,6 %, bet rūpniecības un būvniecības īpatsvars palielinājās par 1,0 %

(1) Kopējais enerģijas patēriņš norāda visu enerģiju, kas tiek izmantota pārveidošanas sektorā un enerģētikas sektorā, visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās. Tas atspoguļo kopējo enerģijas pieprasījumu.
Galapatēriņš ir enerģija, ko tieši izmanto mājsaimniecības vai uzņēmumi, piemēram, apkurei vai transportam.
183,5 193,0 186,3 183,5 165,4 174,5 169,9 167,4 150 170 190 210 2020 2021 2022 2023 Energoresursu patēriņš (PJ) Kopējais patēriņš Galapatēriņš 38,2 40,4 29,0 28,0 13,6 14,8 12,5 11,3 0 20 40 60 2020 2021 2022 2023 Dabasgāzes imports un galapatēriņš (PJ) Imports Galapatēriņš Transports 29,6% Mājsaimniecības 26,9% Rūpniecība un būvniecība 25,2% Lauksaimniecība 4,7% Pārējie 13,6% Energoresursu galapatēriņš pēc patēriņa veida 2023. gadā Dīzeļdegviela 69,6% Auto un aviācijas benzīns 12,5% Petrolejas veida reaktīvā degviela 11,5% Elektroenerģija 0,8% Biodegviela 1,0% Citi naftas produkti 4,6% Transportā patērētie energoresursi 2023. gadā 60 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 2023. gadā atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars bija 46,6 % no kopējā energoresursu patēriņa Galvenie atjaunīgo energoresursu veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā turpina palielināties. 2023. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 82,6 petadžouli (PJ), kas salīdzinājumā ar 2022. gadu bija par 3,3 % jeb par 2,6 PJ lielāks. AER kopējais patēriņš piecu gadu laikā (no 2019. līdz 2023. gadam) palielinājās par 9,8 % (7,4 PJ). Kurināmās koksnes kopējais patēriņš piecu gadu laikā palielinājies par 1,8 % (par 1,1 PJ) un 2023. gadā sasniedza 63,0 PJ. Salīdzinājumā ar 2022. gadu kurināmās koksnes patēriņš samazinājās par 1,6 % (par 1,0 PJ).
Kurināmās koksnes īpatsvars kopējā AER patēriņā 2023. gadā bija 76,2 % (2022. gadā – 80,0 %). Savukārt elektroenerģijas patēriņa īpatsvars bija 18,8 %. Biodegvielas īpatsvars kopējā patēriņā 2023. gadā bija 0,7 % jeb par 0,3 procentpunktiem mazāks nekā 2022. gadā. Biogāzes un citu energoresursu patēriņa īpatsvars bija attiecīgi 2,2 % un 2,1 %.

Latvijā ir ceturtais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā Latvijai noteikts AER izmantošanas mērķis – līdz 2030. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 61,0 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Līdz tam jānodrošina, ka 29,0 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā
(2023. gadā 1,4 %, ES – vidēji 10,8 %). Savukārt AER īpatsvars apkurei 2023. gadā jau bija 61,4 %, kas ir trešais augstākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm (Zviedrijā – 67,0 %, Igaunijā – 66,7 %). Kurināmā koksne 76,2% Elektroenerģija(hidr oenerģija, vēja un saules enerģija) 18,8% Biogāze 2,2% Biodegviela 0,7% Citi (kokogles, salmi u.c. biomasa) 2,1% Atjaunīgo energoresursu patēriņa struktūra 365 386 247 230 423 365 0 100 200 300 400 500 2022 2023 Atjaunīgo energoresursu un elektroenerģijas patēriņš transporta sektorā (TJ) Elektroenerģija (hidroenerģija, vēja un saules enerģija) Biodīzeļdegviela Bioetanols Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP 61 Tūrisms

  1. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,7 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 10,9 % vairāk nekā 2023. gadā, tomēr par 5,4 % mazāk nekā 2019. gadā (pirms pandēmijas), kad tūristu mītnēs uzņēma 2,85 milj. viesu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 4,7 milj. nakšu, kas ir par 7,4 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
  2. gadā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 58,8 % jeb 1,6 milj. bija ārvalstu viesi, kas ir par 14,3 % vairāk nekā 2023. gadā, bet par 18,4 % mazāk nekā 2019. gadā.
  3. gadā Latvijas prioritārie tūrisma mērķa tirgi ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Somija, Zviedrija, Norvēģija un Apvienotā Karalis te. Sekundārie mērķa tirgi ir Polija, Nīderlande, Francija, Beļģija, Itālija, Īrija, Austrija, Dānija, Spānija, Šveice un Ukraina. Tālie tirgi ir Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Japāna, Dienvidkoreja un AAE. 2024. gadā ārvalstu ceļotāju īpatsvars no valstīm, kas noteiktas kā prioritārie mērķa tirgi, nedaudz samazinājies un bija 58,8 % (2023. gadā – 60,7 %). Savukārt ceļotāju īpatsvars no sekundāro mērķa tirgu valstīm palielinājies līdz 22,5 % (2023. gadā – 17,4 %) no ārvalstu ceļotāju kopskaita. Ceļotāju īpatsvars no tālo mērķa tirgu valstīm samazinājies līdz 4,4 % (2023. gadā – 4,9 %).

Latvijā 2024. gadā ārvalstu ceļotāji pavadīja 2,8 milj. nakšu. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums naktsmītnēs Latvijā 202 4. gadā bija 1,79 naktis (2023. gadā – 1,86 naktis).
2,9 1,5 1,3 2,2 2,4 2,7 1,9 0,7 0,4 1,1 1,4 1,6 0,0 1,0 2,0 3,0 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Apkalpoto personu skaits (milj.) PAVISAM tai skaitā ārvalstu viesi Latvijas iedzīvotāji 41,2% Ārvalstu viesi 58,8% Apkalpotās personas 2024. gadā 17,7% 11,4% 10,4% 7,1% 6,0% 4,7% 3,8% 3,5% 3,5% 2,8% 0% 5% 10% 15% 20% Lietuva Igaunija Vācija Somija Apvienotā Karaliste Polija ASV Spānija Zviedrija Norvēģija Apkalpoto ārvalstu viesu sadalījums pa valstīm 2024. gadā 62 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2025 | CSP Vidējais uzturēšanās ilgums viesiem no prioritārajiem tirgiem bija 1,72 naktis (2023. gadā – 1,77 naktis), no sekundārajiem tirgiem – 1,84 naktis (2023. gadā – 1,9 naktis), savukārt no tālajiem tirgiem – 1,79 naktis (2023. gadā – 1,78 naktis).

49,5% 25,4% 24,8% 40,2% 42,5% 42,2% 44,6% 23,1% 22,4% 35,9% 37,8% 38,9% 0% 10% 20% 30% 40% 50% 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Numuru un gultasvietu noslogojums Numuru noslogojums Gultasvietu noslogojums 3,9 1,5 0,9 2,1 2,6 2,8 1,7 1,4 1,5 1,8 1,8 1,9 0,0 2,0 4,0 6,0 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Pavadītās naktis (milj.) Ārvalstu viesi Latvijas iedzīvotāji

Page 7 of 8