Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 45 Ar ilgstošām veselības problēmām vismazāk saskaras jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem 2023. gadā ar ilgstošām (sešus mēnešus vai ilgāk) veselības problēmām saskārās 42,9 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem (2022. gadā – 40,9 %).
42,9%
11,8%
24,1%
49,6%
74,7%
37,6%
12,8%
24,6%
47,1%
68,4%
46,9%
10,6%
23,5%
51,6%
77,7%
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Pavisam 16–24 gadi 25–49 gadi 50–64 gadi 65+ gadi
Iedzīvotāju īpatsvars ar ilgstošu slimību vai ilgstošām veselības problēmām pēc dzimuma un vecuma
grupām 2023. gadā
Pavisam Vīrieši Sievietes
Vismazāk ilgstoša slimība vai ilgstošas veselības problēmas bij a jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (11,8 %). Tomēr, palielinoties
iedzīvotāju vecumam, strauji pieaug arī dažādu saslimšanu un veselības problēmu risks. 2023. gadā uz ilgstošām slimībām vai ilgstošām
veselības problēmām norādīja 24,1 % iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 49 gadiem un 74,7 % iedzīvotāju, kuriem bija vismaz 65 gadi.
Regulārs medicīnas speciālistu apmeklējums un pārbaudes ļauj laicīgi risināt veselības problēmas un tās novērst. 202 2. gadā 42,2 %
iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā pie ģimenes ārsta ir vērsušies 1 –2 reizes, un 3,3 % iedzīvotāju –
10 reižu vai vairāk. Pie medicīnas vai ķirurģijas speciālistiem (izņemot zobārstiem) 27,2 % iedzīvotāju bija vērsušies 1–2 reizes un 1,3 % –
10 reižu vai vairāk. 22,6 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nebija apmeklējuši ģimenes ārstu un 56,4 %
ne reizi nebija apmeklējuši medicīnas vai ķirurģijas speciālistu (izņemot zobārstu).
Tomēr iedzīvotāji mēdz neapmeklēt ārstu arī tad, ja vizīte ir nepieciešama. 2023. gadā 11,4 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem atzina,
ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis vismaz viens gadījums, kad viņiem bija nepieciešams veikt medicīnisku pārbaudi vai ārstēšanos (izņemot
zobārstniecību), bet viņi to neveica (salīdzinājumam 2017. gadā – 10,3 %). Visbiežāk šāda situācija bijusi 50 līdz 64 gadus veciem
iedzīvotājiem (13,7 % gadījumu) un vismaz 65 gadus veciem iedzīvotājiem (15,9 % gadījumu).
46
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP
Ģimenes ārstu skaits pamatdarbā uz 10 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās; 2022 gada beigās
Slimību profilakses un kontroles centra dati. 4,1 4,2 4,5 4,6 5,5 5,7 5,8 5,7 6,0 6,1 6,3 6,4 6,7 6,8 6,9 7,0 7,2 7,5 7,7 7,6 3,0 4,0 5,0 6,0 7,0 8,0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 Ģimenes ārstu skaits pamatdarbā uz 10 000 iedzīvotāju vidēji Latvijā
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 47 Izglītība, kultūra un zinātne Izglītība
Vislielākais iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību ir vecumā no 25 līdz 44 gadiem 2022. gada sākumā 30,3 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā bija augstākā izglītība. Augstāko izglītību ieguvuši 23,9 % vīriešu un 35,7 % sieviešu 15 un vairāk gadu vecumā. 16,9 % iedzīvotāju ir ieguvuši tikai pamatskolas izglītību (19,5 % vīriešu un 14,7 % sieviešu).
42,6 % no visiem iedzīvotājiem 35–44 gadu vecumā un 39,4 % no visiem iedzīvotājiem 25–34 gadu vecumā bija augstākā izglītība. Tās ir
vecuma grupas ar lielāko augstāko izglītību ieguvušo īpatsvaru. Vismazākais tikai pamatskolas izglītību ieguvušo īpatsvars bija starp
55–64 gadus veciem iedzīvotājiem – 3,8 %. Vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars starp 35–44 gadus veciem iedzīvotājiem ir zemāks (33,6 %),
nekā starp pārējām vecuma grupām. Pēc vidējās izglītības profesionālo izglītību ieguvis mazāks īpatsvars jaunāku cilvēk u – tikai 6,1 %
iedzīvotāju 25–34 vecumā.
2022. gadā Latvijā 40,6 % sieviešu un 25,4 % vīriešu bija augstākā izglītība. Savukārt arodizglītību vai profesionālo izglītību ieguvušo skaitā
dominē vīrieši – šādu izglītību bija ieguvuši 33,7 % vīriešu un 26,6 % sieviešu. Vīrieši biežāk nekā sievietes n eturpina mācības pēc
pamatizglītības iegūšanas. Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir par
1,4 procentpunktiem zemāks, savukārt sievietēm par 10,1 procentpunktu augstāks nekā ES.
16,9
56,0
13,3 14,5
8,3 3,8
17,3
39,8
37,1
41,1 33,6 42,0
44,5
39,7
13,0
1,4
6,1
9,3
15,2 21,4
17,6
30,3
5,5
39,4 42,6
34,4 30,3 25,4
0%
25%
50%
75%
100%
PAVISAM 15–24 25–34 35–44 45–54 55–64 65+
Iedzīvotāju sadalījums pēc augstākās
iegūtās izglītības 2022. gadā (%)
Augstākā izglītība
Profesionālā izglītība pēc vispārējās vidējās izglītības
Vidējā izglītība
Pamatskolas izglītība vai zemāka par pamatizglītību
3,4
33,8
40,3
30,6
27,5
35,2
6,3
56,9
69,2
57,9
52,6
64,4
0
20
40
60
80
15–24 25–34 35–44 45–54 55–64 65+
Vīriešu un sieviešu sadalījums ar augstāko izglītību
pēc vecuma 2022. gadā (tūkst. cilv.)
Vīrieši
Sievietes
48 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP
Pirmsskolas izglītības iestāžu skaits gada laikā ir samazinājies
Salīdzinot ar iepriekšējā mācību gada sākumu, 2022./2023. mācību gada sākumā pirmsskolas izglītības programmas apguva par 1,4 tūkst.
bērnu mazāk. Kopumā pēdējā gada laikā samazinājies arī pedagoģisko darbinieku skaits.
2022./2023. mācību gada sākumā pirmsskolas izglītības programmas kopumā apguva 98,0 tūkst. bērnu, no kuriem 86 % mācījās latviešu valodā, savukārt 13,1 % – krievu valodā. Lai gan lielākā daļa bērnu apmeklēja pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes, turpina pieaugt bērnu skaits privātajās izglītības iestādēs – tās apmeklēja 11,1 % jeb 11,1 tūkst. bērnu. Salīdzin ot ar 2021./2022. mācību gadu , ir samazinājies pirmsskolas izglītības iestāžu skaits – no 651 uz 631, tai skaitā privāto pirmsskolas izglītības iestāžu skaits (no 155 uz 147). Rīgā privāto pirmsskolas izglītības iestāžu skaits desmit gadu laikā ir divkāršojies.
642 634 634 643 651 631 96 626 99 177 100 291 100 292 99 443 98 031 95 000 97 000 99 000 101 000 103 000 620 630 640 650 660 2017/18 2018/19 2019/20 2020/21 2021/22 2022/23 Pirmsskolas izglītība Pirmsskolas izglītības iestāžu skaits Bērnu skaits 87 827 89 134 89 376 89 193 88 492 86 987 8 799 10 043 10 915 11 099 10 951 11 044 0 25 000 50 000 75 000 100 000 125 000 2017 2018 2019 2020 2021 2022 Bērnu skaita sadalījums pirmsskolas izglītības iestādēs pēc iestādes pakļautības (mācību gada sākumā) Valsts pirmsskolas mācību iestādēs Privātās pirmsskolas mācību iestādēs <2 gadi 3,6% 2 gadi 14,5% 3 gadi 18,0% 4 gadi 19,1% 5 gadi 21,2% 6 gadi 21,5%
6 gadi 2,1% Bērnu sadalījums pēc vecuma pirmsskolas izglītības iestādēs 2022./2023. mācību gada sākumā Latviešu 86,0% Krievu 13,1% Poļu 0,2% Cita 0,7% Mācību valoda pirmsskolas izglītības iestādēs 2022./2023. mācību gada sākumā Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 49 Vispārizglītojošo skolu skaits turpina samazināties 2022./2023. mācību gada sākumā Latvijā bija 643 vispārizglītojošās skolas, kurās mācījās 221 tūkst. skolēnu. Salīdzinājumā ar 2021./2022. mācību gadu skolu skaits samazinājies par 25 skolām, savukārt izglītojamo skaits pieaudzis par 3,8 tūkstošiem jeb 1,8 %.
Svešvalodu apguve vispārizglītojošajās skolās (mācību gada sākumā); 2021
50 269 298 43 8 51 273 268 42 9 0 100 200 300 Sākumskolas Pamatskolas Vidusskolas Speciālās skolas Vakara, neklātienes un tālmācības skolas Skolu skaits mācību gadā 2021/22 2022/23 9 40 153 5 10 8 48 149 6 10 0 50 100 150 200 Sākumskolas Pamatskolas Vidusskolas Speciālās skolas Vakara, neklātienes un tālmācības skolas Skolēnu skaits mācību gadā (tūkst.) 2021/22 2022/03 211 789 92 792 26 894 4 209 1 376 1 500 211 386 91 170 27 676 4 056 1 276 2 028 250 000 200 000 150 000 100 000 50 000 0 Angļu Krievu Vācu Franču Spāņu citas valodas Skolēnu skaits 2021 2022 662 542 280 57 20 18 619 523 276 53 23 20 0 200 400 600 800 Skolu skaits 2021 2022 58,3 37,0 4,7 0 20 40 60 Vidusskolās Profesionālajās izglītības iestādēs Neturpināja 2022./2023. mācību gadā pamatskolu beigušie mācības turpināja (%) 54,1 3,7 42,2 0 20 40 60 Augstskolās un koledžās Profesionālajās izglītības iestādēs Neturpināja 2022./2023. mācību gadā vidusskolu beigušie mācības turpināja (%)
50 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Profesionālajās izglītības iestādēs visvairāk apgūst inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību 2023. gadā profesionālajās izglītības programmās uzņemti 10,9 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,3 % jeb 347 audzēkņiem vairāk nekā iepriekšējā periodā. Tāpat kā pērn uzņemto audzēkņu vidū 6 tūkstoši jeb 55 % ir vīrieši, bet 4,9 tūkstoši ir sievietes (44,9 %). Pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas, kurās mācības uzsāka 4,2 tūkstoši jeb 38,2 % no kopējā uzņemto izglītojamo skaita.
- gadā profesionālo izglītību ieguva 5,9 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 2 % mazāk nekā 2022. gadā. No viņiem 32,2 % ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā un 22,5 % ar pakalpojumiem saistītās programmās. Profesionālajās izglītības iestādēs pedagoģisko darbinieku skaits pamatdarbā bija 2 344, no kuriem lielākā daļa (74,0 %) – sievietes. Ceturtā daļa pedagogu ir vecumā līdz 40 gadiem (24,9 %), savukārt puse (50,9 %) ir vecāki par 50 gadiem.
- gadā profesionālās izglītības iestādēs sievietes biežāk absolvēja veselības aprūpes un sociālās labklājības (92,4 % absolventu bija
sievietes), kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas (79,7 % sievietes). Savukārt vīrieši visbiežāk profesionālo izglītību
ieguva dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (94,5 % absolventu bija vīrieši), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un
būvniecības nozarē (85,5 %).
59
60
58
54
55
54
53
28 528 27 161 26 772
27 734 27 990 27 772 27 607
7 100
12 100
17 100
22 100
27 100
32 100
48
52
56
60
64
68
2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Profesionālā izglītība
Profesinālās izglītības iestāžu skaits
Izglītojamo skaits
Inženierzinātnes,
ražošana un
būvniecība
35,5%
Pakalpojumi
20,9%
Humanitārās
zinātnes un
māksla
16,1%
Dabaszinātnes,
matemātika un
informācijas
tehnoloģijas
11,8%
Sociālās zinātnes,
komerczinības un
tiesības
7,6%
Lauksaimniecība
5,3%
Veselības aprūpe un
sociālā labklājība
3,0%
Izglītojamo sadalījums izglītības tematiskajās
grupās profesionālajās izglītības iestādēs
2023./2024. mācību gadā
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 51
Vairāk nekā puse (57,2 %) studē bakalaura studiju programmās
Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, 2023. gadā augstskolas un koledžās mācības uzsāka par 1,3 tūkst. studentu mazāk.
2023./2024. akadēmiskā gada sākumā 52 augstākajās izglītības iestādēs (28 augstskolās un 24 koledžās) bija 74,0 tūkst. studējošo. Puse (51,8 %) studējošo apgūst zināšanas trīs lielākajās Latvijas universitātēs. Kopumā 37 augstākajās izglītības iestādēs stu dējošo skaits ir mazāks par tūkstoti, un 11 augstākajās izglītības iestādēs tas ir mazāks par 200. Par valsts budžeta līdzekļiem studē 40,7 %, bet par maksu – 59,3 % studējošo.
Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības 33,8% Veselības aprūpe un sociālā labklājība 19,1% Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība 13,4% Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas 10,8% Humanitārās zinātnes un māksla 7,5% Pakalpojumi 7,1% Izglītība 6,3% Lauksaimniecība 2,0% Visu studējošo sadalījums izglītības tematiskajās grupās augstskolās un koledžās 2023./2024. mācību gadā 74 017 Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības 38,9% Veselības aprūpe un sociālā labklājība 28,9% Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas 13,5% Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība 10,2% Pakalpojumi 4,8% Humanitārās zinātnes un māksla 2,1% Lauksaimniecība 1,1% Izglītība 0,4% Mobilo studējošo sadalījums izglītības tematiskajās grupās augstskolās un koledžās 2023./2024. mācību gadā 10 425 350 1 463 9 537 5 653 7 315 673 2 758 3 057 4 337 4 065 15 498 2 362 2 578 783 11 387 2 201 0 4 000 8 000 12 000 16 000 Izglītība Humanitārās zinātnes un māksla Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība Lauksaimniecība Veselības aprūpe un sociālā labklājība Pakalpojumi Izglītība Humanitārās zinātnes un māksla Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība Lauksaimniecība Veselības aprūpe un sociālā labklājība Pakalpojumi VīriešiSievietes Studējošo skaits augstskolās un kolēdžās izglītības tematiskajās grupās 2023. gadā 52 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 2023./2024. akadēmiskā gada sākumā Latvijā studēja 10,4 tūkst. mobilo studentu, no kuriem lielākā daļa iepriekšējo izglītību ieguvuši ārpus Eiropas Savienības. Vairāk nekā puse mobilo studentu iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā, Zviedrijā, Ukrainā un Vācijā. Mobilie studenti visbiežāk apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (38,9 %), kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas (28,9 %). Lielākā daļa mobilo studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstī s, studē veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās (82,9 %). Koledžas programmās studē 12,8 tūkstoši (17,3 %), bakalaura programmās – 41,7 tūkstotoši (56,3 %), maģistra programmās – 16,3 tūkstoši (22 %), savukārt doktora programmās – 3,3 tūkstoši studentu (4,4 %).
Visvairāk studējošo joprojām ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 25 tūkstoši jeb trešdaļa no kopējā
studentu skaita (sieviešu īpatsvars – 61,9 %).
Joprojām vairāk nekā puse (58,4 %) studējošo ir sievietes – 43,2 tūkstoši no studējošo kopskaita. Lielākais sieviešu īpatsvars ir izglītības
studiju programmās (92,5 % jeb 4,3 tūkstoši), kurās kopā studē 6,3 % jeb 4,7 tūkstoši studentu, savukārt lielākais vīriešu īpatsvars
joprojām ir inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības studiju programmās – 73,9 % jeb 7,3 tūkstoši studentu.
2023. gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14,1 tūkstotis studentu, kas ir par 636 jeb 4,7 % vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā trešdaļa
(4,9 tūkstoši jeb 35,3 %) ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās un 19,6 % jeb 2,7 tūkstoši – veselības aprūpes un
sociālās labklājības jomās. Doktora grādu ieguva 405 studenti un vairāk nekā puse (65,7 % jeb 266) ieguva diplomu veselības aprūpes un
sociālās labklājības programmās.
4 020
19 325
6 280
1 181
8 777
22 343
10 018
2 073
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
Koledža
Bakalaura grāds
Maģistra grāds
Doktora grāds
Koledža
Bakalaura grāds
Maģistra grāds
Doktora grāds
Vīrieši Sievietes
Studējošo skaits augstskolās un koledžās
pēc izglītības līmeņa 2023. gadā
1 743
7 571
2 809
302
3 853
8 220
3 894
520
841
2 594
1 160
142
2 288
4 433
2 337
263
0 2 500 5 000 7 500 10 000
Koledža
Bakalaura grāds
Maģistra grāds
Doktora grāds
Koledža
Bakalaura grāds
Maģistra grāds
Doktora grāds
Koledža
Bakalaura grāds
Maģistra grāds
Doktora grāds
Koledža
Bakalaura grāds
Maģistra grāds
Doktora grāds
vīriešisievietesvīriešisievietes
UzņemtiAbsolventi
Augstskolās un koledžās uzņemtie un grādu ieguvušie
pēc dzimuma un pēc izglītības līmeņa 2023. gadā
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 53
Pieaugušo izglītība 2023. gadā pieaugušo izglītībā iesaistīto iedzīvotāju (25–64 gadu vecumā) īpatsvars sasniedza 10,7 %, kas ir divas reizes vairāk nekā 2010. gadā, liecina darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Visaktīvāk pieaugušo izglītībā iesaistās personas ar augstāko izglītību, bet viszemākā aktivitāte ir personām ar pamatizglītīb u vai zemāku izglītības līmeni. Sievietes aktīvāk nekā vīrieši piedalās pieaugušo izglītībā (2023. gadā attiecīgi 13,5 % un 7,8 %). Kopš 2010. gada būtiski samazinājies mācības pārtraukušo jauniešu (18 –24 gadu vecumā) īpatsvars. 2010. gadā 12,9 % jauniešu neturpināja mācības, bet 2023. gadā – 7,7 %. Jaunu vīriešu, kuri pārtrauc mācības, īpatsvars ir augstāks nekā sieviešu. 2023. gadā mācības pārtrauca 10,0 % vīriešu un 5,5 % sieviešu 18–24 gadu vecumā. Jauniešu (15–29 gadu vecumā), kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, īpatsvars 2023. gadā samazinājās par 1,3 procentpunktiem (2023. gadā – 10,0 %, 2022. gadā – 11,3 %). Jaunas sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši pieņem lēmumu nestrādāt un neturpināt mācības (attiecīgi 10,4 % un 9,6 %). 1 473 1 345 1 393 1 506 1 662 1 766 1 826 5,3% 4,7% 4,4% 4,3% 4,4% 4,8% 4,6% 4,0% 4,5% 5,0% 5,5% 1 200 1 400 1 600 1 800 2 000 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 Izdevumi izglītībai Izdevumi izglītībai (milj. eiro) Valsts izdevumi izglītībai no IKP (%) Pirmsskola 16,1% Pamatizglītība 41,3% Vidējā 15,6% Arodizglītība 1,2% Augstākā 25,8% Izdevumi izglītībai pa izglītības līmeņiem 2021. gadā 5,4% 5,4% 7,2% 6,8% 5,7% 5,7% 7,3% 7,5% 6,7% 7,4% 6,6% 8,6% 9,7% 10,7% 7,8% 13,5% 0,0% 5,0% 10,0% 15,0% 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Iedzīvotāju 25–64 gadu vecumā īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā Pavisam Vīrieši Sievietes 13,6% 3,8% 8,9% 21,2% 6,5% 7,1% 0% 5% 10% 15% 20% 25% Augstākā Arodizglītība vai profesionālā vidējā Vispārājā vidējā Augstākā Arodizglītība vai profesionālā vidējā Vispārājā vidējā Vīrieši Sievietes Iedzīvotāju 25–64 gadu vecumā īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā, pēc iegūtā izglītības līmeņa 2023. gadā 54 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Kultūra
Kultūras iestāžu darbība
2022. gads iezīmējās ar Covid-19 ietekmes atslābumu, kultūras iestādes atsāka sniegt klātienes pakalpojumus, atjaunojās publiskās
norises – izstādes, konferences u.c.
2022. gadā Latvijā pastāvīgi darbojās septiņi valsts profesionālie teātri, tika iestudēta 71 izrāde, tai skaitā 23 latviešu oriģināliestudējumi
(2021. gadā – 58 izrādes un 20 iestudējumi). Latvijas Nacionālajā operā un baletā iestudētas 7 jaunas izrādes.
Koncertorganizācijās iestudētas 235 jaunas koncertprogrammas. Rīgas cirks izrādījis 25 izrādes 7,7 tūkst. skatītāju.
- gadā Latvijā darbojās 111 valsts akreditēti muzeji, kas kopā ar teritoriālajām struktūrvienībām veidoja 162 muzeju apskates vietas. Muzeju krājums papildināts ar vairāk nekā 80 tūkst. priekšmetu. Apmeklējumu skaits akreditētajos muzejos 2022. gadā bija 2,7 miljoni.
23,5 26,0 12,7 7,6 15,8 556 558 558 558 564 0 10 20 30 550 555 560 565 2018 2019 2020 2021 2022 Kultūras centru darbība gada beigās Pasākumu skaits (tūkst.) Kultūras centru skaits 3 879 3 755 3 464 3 258 4 205 76,8 71,5 51,8 42,3 81,2 30 50 70 90 110 130 0 1 000 2 000 3 000 4 000 5 000 2018 2019 2020 2021 2022 Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi Kolektīvu skaits Dalībnieku skaits (tūkst.) 2 989 3 003 1 522 750 2 150 683,0 730,1 289,1 176,6 420,3 0 200 400 600 800 1 000 1 200 1 400 0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000 3 500 2018 2019 2020 2021 2022 Valsts teātru darbība Izrāžu skaits Apmeklējumu skaits (tūkst.) 895 910 463 432 695 520,0 480,7 228,0 843,9 363,6 0 250 500 750 1 000 0 250 500 750 1 000 2018 2019 2020 2021 2022 Valsts koncertorganizāciju darbība Koncertu skaits Apmeklējumu skaits (tūkst.)