LATVIJA 2024 GALVENIE STATISTIKAS RÂDÎTÂJI Arvien tuvâk faktiem un cilvçkiem
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024
Centrālā statistikas pārvalde
Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1010, Latvija
tālr.: +371 67366850
E-pasts: [email protected]
https://csp.gov.lv
https://stat.gov.lv
© Centrālā statistikas pārvalde. 2024
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
ISBN 978-9984-06-601-0 (pdf) ISSN 2501-0018 (pdf) 24-002-000
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 1
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sagatavojusi publikāciju “Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024”, kurā apkopoti ne tikai svarīgākie
Latvijas sociālpolitisko situāciju raksturojošie dati par 2023. gadu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, bet arī īsi aprakstītas galvenās
pēdējo gadu tendences sociālekonomiskajos procesos.
Publikācija iepazīstina nozaru speciālistus, darījumu partnerus, ārvalstu viesus un citus interesentus ar informācij u par ekonomiku un
finansēm, iedzīvotājiem un sociālajiem procesiem, tautsaimniecības nozarēm, kā arī zinātni un tehnoloģijām.
Sagatavošanai izmantoti CSP statistikas dati, kā arī Kultūras ministrijas, Valsts zemes dienesta, Valsts ieņēmuma dienesta, Slimību
profilakses un kontroles centra, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Informācija ir sniegta īsu datu aprakstu,
tabulu, diagrammu un kartogrāfisko attēlu veidā.
Oficiālās statistikas portālā https://stat.gov.lv/lv iespējams iegūt jaunākos statistikas datus, kā arī datus par plašāku laika periodu un
lejupielādēt publikācijas.
2 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Nosacītie apzīmējumi
parādība nav konstatēta ... trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi cilv. cilvēks °C Celsija grāds € eiro – vienota valūta, ko līdz 2023.gadam lietoja 19 Eiropas Savienības dalībvalstīs (Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā), no 2023. gada eiro lieto 20 dalībvalstīs (klāt nākusi Horvātija) eks. eksemplāri Eurostat Eiropas Savienības Statistikas birojs IKP iekšzemes kopprodukts kvintile viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli GWh gigavatstunda NACE Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā (2. red.) NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldova, Tadžikistāna, Uzbekistāna PJ petadžouls TJ teradžouls
datu avots
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 3
Saturs Latvijas ģeogrāfiskais raksturojums ---------------------------------------------- 5 Teritorija un klimats -------------------------------- -------------------------------- --- 5 Vide -------------------------------- -------------------------------- --------------------- 9 Iedzīvotāji---------------------------------------------------------------------------10 Demogrāfija -------------------------------- -------------------------------- ---------- 10 Ienākumi un to nevienlīdzība -------------------------------- ------------------------ 27 Likumpārkāpumi -------------------------------- -------------------------------- ----- 29 Ceļu satiksmes negadījumi -------------------------------- -------------------------- 30 Ugunsgrēki -------------------------------- -------------------------------- ----------- 31 Darbs --------------------------------------------------------------------------------33 Ekonomiskā aktivitāte -------------------------------- ------------------------------- 33 Darba samaksa -------------------------------- -------------------------------- ------- 38 Sociālā aizsardzība un veselība ---------------------------------------------------42 Pensijas un pabalsti -------------------------------- -------------------------------- -- 42 Izdevumi sociālajai aizsardzībai -------------------------------- --------------------- 43 Veselība -------------------------------- -------------------------------- -------------- 44 Izglītība, kultūra un zinātne ------------------------------------------------------47 Izglītība -------------------------------- -------------------------------- --------------- 47 Kultūra -------------------------------- -------------------------------- --------------- 54 Pētniecība un attīstība (P&A) -------------------------------- ------------------------ 56 Valsts un ekonomika ---------------------------------------------------------------57 Iekšzemes kopprodukts -------------------------------- ------------------------------ 57 Valdības finanses -------------------------------- -------------------------------- ----- 59 Patēriņa cenas -------------------------------- -------------------------------- ------- 61 Ražotāju cenas -------------------------------- -------------------------------- ------- 63 Mazumtirdzniecība -------------------------------- -------------------------------- --- 64 Preču ārējā tirdzniecība -----------------------------------------------------------65 Informācijas tehnoloģijas ---------------------------------------------------------67 Nozares ------------------------------------------------------------------------------70 Lauksaimniecība -------------------------------- -------------------------------- ----- 70 Rūpniecība-------------------------------- -------------------------------- ------------ 73 Enerģētika -------------------------------- -------------------------------- ------------ 74 Būvniecība -------------------------------- -------------------------------- ------------ 76 Tūrisms -------------------------------- -------------------------------- --------------- 77 Transports -------------------------------- -------------------------------- ------------ 79
4 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP
Eiropas Savienības dalībvalstis (ES-27): Austrija (AT); Beļģija (BE); Bulgārija (BG); Čehija (CZ); Kipra (CY); Vācija (DE); Dānija (DK);
Igaunija (EE); Grieķija (EL/GR); Spānija (ES); Somija (FI); Francija (FR); Horvātija (HR); Ungārija (HU); Īrija (IE); Itālija (IT); Latvija (LV);
Lietuva (LT); Luksemburga (LU); Malta (MT); Nīderlande (NL); Polija (PL); Portugāle (PT); Rumānija (RO); Zviedrija (SE); Slovēnija (SI);
Slovākija (SK).
Latvijas teritorija (64,6 tūkst. km²) ir 10 reizes mazāka par Eiropas Savienības teritoriāli lielāko valsti Franciju, nedaudz mazāka par kaimiņvalsti
Lietuvu, bet 1,4 reizes lielāka par Igauniju.
Pārējās Eiropas valstis: Andora (AD); Albānija (AL); Bosnija un Hercegovina (BA); Baltkrievija (BY); Šveice (CH); Fēru Salas (FO); Gērnsija (GG);
Gibraltārs (GI); Mena (IM); Islande (IS); Lihtenšteina (LI); Monako (MC); Moldova (MD); Melnkalne (ME); Ziemeļmaķedonija (MK); Norvēģija (NO);
Serbija (RS); Krievija (RU); Sv albāras arhipelāgs un Jana Majena sala (SJ); Sanmarīno (SM); Turcija (TR); Ukraina (UA); Vatikāns (Svētais
Krēsls) (VA); Kosova (XK); Apvienotā Karaliste (UK).
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP
5
Latvijas ģeogrāfiskais raksturojums
Teritorija un klimats
Latvijas administratīvās teritorijas un statistiskie reģioni; 2024 Latvijā ir 36 novadi un 7 novados neietilpstošas valstspilsētas. Septiņām no desmit valstspilsētām — Daugavpilij, Jelgava, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Rīgai un Ventspilij — ir noteikts atsevišķas administratīvās teritorijas (valstspilsētas pašvaldības) statuss. Savukārt Jēkabpils, Ogre un Valmiera ir attiecīgo novadu teritoriālā iedalījuma vienības.
6 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Valstspilsētas, novadu pilsētas un novadu pagasti; 2024
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 7 Teritorija Latvija atrodas Baltijas jūras krastā, tās kopējā platība ir 64,6 tūkstoši km2, no kuriem 96 % ir sauszemes teritorija, bet 4 % iekšzemes ūdeņi. Teritorijas galējie punkti: ziemeļos 58° 5' 8'' N, dienvidos – 55° 40' 29'' N, rietumos – 20° 57' 44'' E, austrumos – 28° 14' 29'' E. Valsts robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu sauszemē ar kopgarumu 1 387 km un ar Zviedriju veido jūras robežu ar kopgarumu 498 km. Latvijas reljefa augstākais punkts atrodas 312 m virs jūras līmeņa. Valsts teritorijā ir vairāk nekā 12 tūkstoši upju un 2 tūkstoši ezeru, tostarp lielākās Latvijas upes ir Daugava, Gauja un Venta, bet lielākie ezeri Lubāns, Rāzna, Burtnieks, Usma.
Teritorijas garums (km)
Platība (tūkst. km²) Teritorijas garums no ziemeļiem uz dienvidiem 267
Teritorijas platība 64,6 Teritorijas garums no rietumiem uz austrumiem 445
Sauszeme 62,2 Robežas garums 1 902
Mežs 31,4 sauszemes robeža 1 387
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 22,6 ar Igauniju (ziemeļos) 343
Purvs 2,1 ar Krieviju (austrumos) 284
Krūmājs 1,0 ar Baltkrieviju (dienvidaustrumos) 173
Pārējā sauszeme 5,1 ar Lietuvu (dienvidos) 587
Iekšējie ūdeņi 2,4 jūras robeža 515
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) 7,7
Klimats Latvijā ir izteikta četru gadalaiku maiņa. 2023. gada minimālā gaisa temperatūra bija -26,4°C, bet maksimālā +34,4°C. Pagājušais gads kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Vidējā gaisa temperatūra gadā bija +7,8°C, kas ir 1,0°C virs klimatiskās normas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2023. gadā bija 761,1 mm, kas ir 11 % virs gada normas (685,6 mm).
-0,6 -0,8 1,6 7,4 11,3 16,6 16,8 18,5 15,8 7,1 1,7 -1,1 7,8 -5 0 5 10 15 20 I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Vidējā gaisa temperatūra 2023. gadā (°C) Norma Faktiskā Gada vidējā
8 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Mežs Aptuveni puse Latvijas teritorijas klāta ar mežiem, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Pēc Meža resursu monitoringa datiem 2023. gada sākumā meža zemes platība bija 36 tūkstoši km2, no kuriem mežs aizņem 33 tūkstoši km2. Meža platība uz vienu iedzīvotāju – 1,76 hektāri. Mežs ir viens no galvenajiem Latvijas dabas resursiem. Tas ir bagāts ar bioloģisko daudzveidību, ietverot dažādas koku sugas, tostarp priežu, egļu, bērzu un citas koku sugas, kā arī dzīvniekus un augus. Latvijas mežu koksnes krāja ir 680 miljoni m3. Viens no mežsaimniecības intensitātes rādītājiem ir koksnes krāja uz vienu iedzīvotāju (2022. gadā – 361,1 m3).
Dabas aizsargājamās teritorijas Latvijā ir daudzas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT), kas ietver gan nacionālos parkus, dabas rezervātus, gan citus aizsargājamus dabas objektus. Dabas vērtību saglabāšanai izveidotas 732 ĪADT neieskaitot 13,5 tūkstošus dižkoku un 118 laukakmeņus. Daļa no šīm teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ieskaitot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu) aizņem 19 % sauszemes teritorijas.
Nacionālie parki Dibināšanas gads (km2)
Dabas rezervāti Dibināšanas gads (km2) Ķemeri 1997 361,8 Moricsala 1912 8,2 Gauja 1973 917,9 Grīņi 1936 15,0 Slītere 1923 163,6 Krustkalni 1977 30,0 Rāzna 2007 596,1 Teiči 1982 20,0
Ķemeru nacionālais parks ietver purvu, kas ir viens no lielākajiem purviem Eiropā. Gaujas nacionālais parks ir viens no vecākajiem un
lielākajiem nacionālajiem parkiem Baltijas valstīs. Slīteres nacionālais parks pazīstams ar unikālo floru un faunu.
Mežs
48,6%
Lauksaimniecībā
izmantojamā
zeme
35,1%
Iekšzemes
ūdeņi
4,2%
Pārējā
teritorija
12,1%
Teritorijas struktūra 2023. gadā
Priede
32,6%
Egle
20,2%
Bērzs
23,4%
Melnalksnis
6,2%
Baltalksnis
5,8%
Apse
9,3%
Ozols
0,7%
Osis
0,1%
Cita koku suga
1,5%
Meža krāja pēc koku sugas 2023. gadā
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 9 Vide
Vides aizsardzība Lai mazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi , pastāvīgi tiek ieguldīti līdzekļi vides aizsardzībai. Tie ietver investīcijas un kārtējās izmaksas. Investīcijas vides aizsardzībai ietver kapitālieguldījumus vides aizsardzības pasākumiem. Kārtējās izmaksas vides aizsardzība i ietver izlietoto vides aizsardzības objektu, tehnoloģiju, iekārtu darbībai, uzturēšanai, samazinot piesārņojumu (emisijas gaisā, notekūdeņu izplūdes, atkritumus u.c.).
Ekoinovācija veicina ilgtspējības mērķu sasniegšanu, samazinot ražošanas un saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, panākot dabas resursu efektīvāku un atbildīgāku izmantošanu.
46 52 73 62 65 171 192 189 220 259 217 243 262 282 324 0 100 200 300 400 2018 2019 2020 2021 2022 Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai (milj. eiro) Investīcijas Kārtējās izmaksas PAVISAM Atkritumi 56,8% Ūdens resursi 22,7% Gaiss 12,1% Cits 8,5% Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai 2022. gadā 58 67 80 81 85 89 94 95 100 102 104 105 106 110 111 116 116 116 119 121 129 131 141 161 167 174 178 179 0 50 100 150 200 Bulgārija Polija Malta Ungārija Rumānija Horvātija Slovākija Kipra Beļģija Grieķija Lietuva LATVIJA Portugāle Īrija Čehija Igaunija Slovēnija Spānija Nīderlande ES=27 Itālija Francija Vācija Zviedrija Dānija Austrija Somija Luksemburga Ekoinovācijas indekss 2022. gadā 10 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Iedzīvotāji Demogrāfija
46,3% 53,7% 69,8% 32,4% 30,2% 16,0% 61,6% 22,4% 86,1% 9,3% 4,6% 87,2% 11,6% 1,2% 29,3% 44,8% 15,2% 10,2% 0,5% 62,4% 23,7% 3,0% 3,0% 1,9% 6,0% 0% 25% 50% 75% 100% Vīrieši Sievietes Pilsētu iedzīvotāji no tiem dzīvo Rīgā Lauku iedzīvotāji Līdz darbspējas vecumam Darbspējas vecumā Virs darbspējas vecuma Latvijas pilsoņi Latvijas nepilsoņi Ārvalstnieki (arī bezvalstnieki un neuzrādītie) Dzimuši Latvijā Dzimuši citās (ne Eiropas Savienības) valstīs Dzimuši Eiropas Savienības valstīs Neprecējušies (18+) Precējušies Šķīrušies Atraitņi Nav zināms Latvieši Krievi Ukraiņi Baltkrievi Poļi Pārējās tautības Iedzīvotāju sastāvs 2023. gada sākumā
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP
11
Iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmējošie faktori
1897. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja 1 miljons 929 tūkst. cilvēku. Pirmā pasaules kara laikā (1914.–1920. gadā) Latvijas iedzīvotāju skaits
samazinājās no 2,6 miljoniem līdz 1,6 miljoniem. Pēc neatkarīgas valsts izveidošanas iedzīvotāju skaits sāka strauji pieaugt un 1940. gadā
sasniedza gandrīz 2 miljonus. Pēc Otrā pasaules kara izmainījās iedzīvotāju etniskais sastāvs un skaits. Kopumā izceļoja 66 tūkst., tika
nogalināti 70 tūkst., izvesti divās deportācijās 57 tūkst. (15 tūkst. – 1941. gadā un 42 tūkst. – 1949. gadā) un devās trimdā 130 tūkst.
Latvijas iedzīvotāju. Toties Latvijā uz pastāvīgu dzīvi apmetās ap 758 tūkst. cilvēku no citām republikām. 1990. gadā iedzīvotāju skaits bija
sasniedzis gandrīz 2,7 miljonus ar viszemāko (52 %) latviešu īpatsvaru. Nākamais lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija
ekonomiskās krīzes laikā (2008.–2010. gadā) – 117 tūkstoši. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits galvenokārt samazinās negatīva dabiskā
pieauguma dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu). Kopš 1990. gada iedzīvotāju skaits Latvijā ir sarucis par 785 tūkstošiem jeb
29,4 %.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmējošie faktori
Gads
Iedzīvotāju
skaits gada
sākumā
Iedzīvotāju
skaita izmaiņas
tai skaitā
Iedzīvotāju
skaita izmaiņas,
%
Skaits uz 1 000 iedzīvotāju
dabiskais
pieaugums
migrācijas saldo
tai skaitā
dabiskais
pieaugums
migrācijas saldo
1950
1 884 077
5 897
8 887
-2 990
3,1
4,7
-1,6
1970
2 351 903
14 521
7 787
6 734
6,2
3,3
2,9
1990
2 668 140
-9 979
3 106
-13 085
-3,8
1,1
-4,9
2000
2 381 715
-28 331
-11 903
-16 428
-11,9
-5,0
-6,9
2010
2 120 504
-45 899
-10 259
-35 640
-21,7
-4,9
-16,8
2020
1 907 675
-14 452
-11 302
-3 150
-7,6
-5,9
-1,7
2023
1 883 008
...
...
...
...
...
...
1,9 2,6 1,6 1,9 2,4 2,7 2,1 1,9 0,0 1,0 2,0 3,0 1897 1914 1920 1950 1970 1990 2010 2023 Iedzīvotāju skaits (milj.) 28,1 40,3 24,0 45,3 61,0 69,2 67,8 68,0 69,8 71,9 59,7 76,0 54,7 39,0 30,8 32,2 32,0 30,2 0% 25% 50% 75% 100% 1897 1914 1920 1950 1970 1990 2010 2020 2023 Iedzīvotāju īpatsvars pilsētās un laukos (%) Pilsētās Lauku teritorijās