12 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Iedzīvotāju skaits pieaug imigrācijas rezultātā 2023. gada sākumā Latvijā bija 1 miljons 883 tūkstoši iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaita pieaugums (0,39 %) 2022. gadā pret iepriekšējo gadu novērots pirmo reizi kopš 1989. gada. Pozitīva migrācijas saldo dēļ 2022. gadā iedzīvotāju skaits izmainījās par 1,17 %, ko galvenokārt veido 23,3 tūkst. personu no Ukrainas (turpmāk tekstā – Ukrainas kara bēgļi) ar pagaidu aizsardzības statusu. Mirušo pārsvars pār dzimušo skaitu jeb negatīvs dabiskais pieaugums (-0,78 %) negatīvi ietekmēja iedzīvotāju skaitu.
Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pilsētās un ciemos un iedzīvotāju blīvums novados; 2023
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 13 Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra Iedzīvotāju dzimuma disproporcijas palielināšanās saistīta ar kara sekām, vīriešu mūža ilgumu, kas ir par 9‒11 gadiem mazāks nekā sievietēm (1993.‒1995. gadā šī starpība bija vislielākā – 12 gadi), kā arī intensīva vīriešu izceļošana ekonomiskās krīzes rezultātā. Vislabvēlīgākais samērs starp vīriešu un sieviešu skaitu Latvijas teritorijā bija 19. gs. beigās, kad vīriešu bija 49 % un sieviešu – 51 %. Pirmā pasaules kara rezultātā vīriešu īpatsvars 1920. gadā bija tikai 45,2 %. Pirms Otrā pasaules kara vīriešu īpatsvars bija pieaudzis līdz 47,0 %. 1959. gadā ‒ 15 gadus pēc kara beigām – vīriešu īpatsvars Latvijā bija 43,9 %. Līdz 1990. gadam skaitliskās attiecības starp vīriešiem un sievietēm pamazām izlīdzinājās (46,5 % un 53,5 %).
Iedzīvotāji laukos un pilsētās pēc dzimuma
Gads
Iedzīvotāju skaits gada sākumā
tai skaitā
pilsētas
lauku teritorijas
pavisam
vīrieši
sievietes
pavisam
vīrieši
sievietes
pavisam
vīrieši
sievietes
1935
1 905 936
890 658
1 015 278
709 321
320 981
388 340
1 196 615
569 677
626 938
1970
2 351 903
1 073 060
1 278 843
1 435 207
655 732
779 475
916 696
417 328
499 368
1990
2 668 140
1 240 531
1 427 609
1 847 633
851 071
996 562
820 507
389 460
431 047
2000
2 381 715
1 096 888
1 284 827
1 619 587
734 961
884 626
762 128
361 927
400 201
2010
2 120 504
970 931
1 149 573
1 438 597
642 614
795 983
681 907
328 317
353 590
2020
1 907 675
880 956
1 026 719
1 296 883
579 223
717 660
610 792
301 733
309 059
2021
1 893 223
875 225
1 017 998
1 290 233
577 006
713 227
602 990
298 219
304 771
2022
1 875 757
869 057
1 006 700
1 274 586
571 132
703 454
601 171
297 925
303 246
2023
1 883 008
872 321
1 010 687
1 314 515
589 599
724 916
568 493
282 722
285 771
- gada sākumā lielākā iedzīvotāju daļa – 1 miljons 315 tūkstoši jeb 69,8 % – dzīvoja pilsētās, savukārt 568 tūkstoši jeb 30,2 % – laukos. Rīgas iedzīvotāji (609 tūkstoši) bija 32,4 % no kopējā valsts iedzīvotāju skaita un 46,4 % no visiem pilsētu iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju vidējais vecums pieaudzis no gandrīz 36 gadiem 1980. gada sākumā līdz 42,9 gadiem 2023. gada sākumā. Kopš 1990. gada sieviešu vidējais vecums pieaudzis par 7,4 gadiem (2023. gada sākumā – 45,7 gadi) un vīriešu – par 6,7 gadiem (2023. gada sākumā – 39,6 gadi). 0 50 000 100 000 150 000 200 000 250 000 0–4 5–9 10–14 15–19 20–24 25–29 30–34 35–39 40–44 45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 75–79 80–84 85+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas pa vecuma grupām 1990 2023 572 428 300 305 300 1 781 1 600 1 436 1 211 1 188 315 353 384 391 395 0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000 1990 2000 2010 2020 2023 Starptautiski pieņemtās galvenās iedzīvotāju vecuma grupas gada sākumā (tūkst.) 0–14 15–64 65+
14 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP
- gada sākumā uz 1 000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 63 gadiem bija 259 bērni vecumā līdz 14 gadiem un 363 iedzīvotāji vecumā virs 64 gadiem, savukārt 1990. gadā bija atbilstoši 403 un 368.
- gada sākumā darbspējas vecumā bija 61,7 % iedzīvotāju, virs darbspējas vecuma – 21,4 % un līdz darbspējas vecumam – 16,0 %.
Latvijā, tāpat kā visās pārējās ES valstīs, sieviešu (53,7 %) ir vairāk nekā vīriešu (46,3 %). 2023. gada sākumā Latvijā uz 100 vīriešiem
bija 116 sievietes. 2023. gada sākumā sieviešu skaits par 138 tūkstošiem pārsniedza vīriešu skaitu.
25 000 20 000 15 000 10 000 5 000 0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100+ gadi Iedzīvotāju vecuma piramīda sievietes 2023 sievietes 1990 vīrieši 2023 vīrieši 1990 vidējais vecums - 39,6 45,7 - vidējais vecums Virs darbspējas vecuma Darbspējas vecums Līdz darbspējas vecumam Darbspējas vecums Virs darbspējas vecuma Līdz darbspējas vecumam 79,3 – vidējais paredzamais mūža ilgums vidējais paredzamais mūža ilgums – 69,4
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 15 Latvijā katru gadu zēnu piedzimst vairāk nekā meiteņu. Vīriešu skaits ir lielāks nekā sieviešu vidēji līdz 40 gadu vecumam. Vēlāk sieviešu īpatsvars strauji palielinās, jo sieviešu paredzamais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešu. Palielinoties vecumam, sieviešu pārsvars kļūst izteiktāks. Vecumā virs 65 gadiem sieviešu pārsvars ir divas reizes lielāks, bet vecumā virs 80 gadiem – trīs reizes lielāks nekā vīriešu skaits.
Pēc 1989. gada vīriešu īpatsvara samazināšanos sekmēja arī pastiprinātā vīriešu izceļošana.
103,9 121,1 114,0 127,7 115,3 118,9 115,9 100 110 120 130 1897 1920 1935 1959 1989 2011 2023 Sieviešu skaits uz 100 vīriešiem 94,1 95,3 110,0 145,4 236,4 350,0 0 100 200 300 400 <20 20–44 45–59 60–74 75–84 85+ Sieviešu skaits uz 100 vīriešiem pa vecuma grupām 2023. gada sākumā 90,3 98,6 98,8 99,1 101,2 101,3 102,1 102,4 102,6 103,0 103,0 104,0 104,0 104,5 104,6 104,7 105,0 105,7 106,5 106,8 106,8 107,6 108,0 109,3 111,0 113,9 115,9 Vidēji ES 104,6 80 90 100 110 120 Malta Zviedrija Luksemburga Slovēnija Dānija Nīderlande Somija Īrija Beļģija Vācija Austrija Čehija Spānija Slovākija Grieķija Itālija Kipra Rumānija Francija Polija Horvātija Ungārija Bulgārija Portugāle Igaunija Lietuva LATVIJA Sieviešu skaits uz 100 vīriešiem Eiropas Savienības valstīs 2023. gada sākumā
16
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP
Iedzīvotāju etniskais sastāvs un valstiskā piederība
1897. gadā toreizējā Latvijas teritorijā dzīvoja 1,929 miljoni cilvēku, no kuriem 1,318 miljoni jeb 68 % no iedzīvotāju kopskaita bija latvieši.
Otra lielākā etniskā grupa bija krievi (12 % no iedzīvotāju kopskaita), bet trešā ‒ ebreji (7,4 %). Nozīmīgs bija arī vāciešu un poļu īpatsvars
(attiecīgi 6,2 un 3,4 %). Līdz Otrajam pasaules karam latviešu īpatsvars bija pieaudzis no 73 % 1920. gadā līdz 77 % 1939. gadā. Pēc kara
Latvijā, ieceļojot austrumslāvu tautām, latviešu īpatsvars saruka līdz 52 % 1990. gadā.
No 1989. līdz 2023. gadam latviešu skaits samazinājās no 1,4 līdz 1,2 miljoniem jeb par 15 %. Neskatoties uz latviešu tautas skaitliskā
apjoma samazināšanos, latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieaug.
Iedzīvotāju īpatsvars pēc tautības (%) Gads Latvieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Poļi Lietuvieši Citi 1935 77,0 8,8 1,4 0,1 2,6 1,2 8,9 1959 62,0 26,6 2,9 1,4 2,9 1,5 2,7 1989 52,0 34,0 4,5 3,5 2,3 1,3 2,5 2000 57,7 29,6 4,1 2,7 2,5 1,4 2,1 2011 60,5 26,8 3,6 2,4 2,3 1,3 3,1 2020 62,5 24,7 3,2 2,3 2,0 1,1 4,3 2021 62,7 24,5 3,1 2,2 2,0 1,1 4,3 2022 63,0 24,2 3,1 2,2 1,9 1,1 4,4 2023 62,4 23,7 3,0 3,0 1,9 1,1 4,9
- gada sākumā, salīdzinot ar 2022. gada sākumu, latviešu īpatsvars ir samazinājies par 0,5 %, bet par 35,3 % pieaudzis ukraiņu īpatsvars. Daļai Ukrainas kara bēgļu nav norādīta tautība, līdz ar to ukraiņu skaits un īpatsvars Latvijā, iespējams, ir lielāks.
Starp iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda ir pirmā vislabāk apgūtā svešvaloda, 35,7 % to pārvalda gandrīz brīvi – saprot sarežģītus tekstus un elastīgi izmanto valodu, 35,8 % spēj tekoši sazināties – saprot vienkāršu tekstu un var izteikties vienkāršiem vārdiem, 24,3 % saprot un izmanto sarunvalodas frāzes, savukārt 4,4 % saprot un izmanto tikai dažus vārdus un frāzes. 2023. gada sākumā Latvijā pastāvīgi dzīvoja 23,5 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu (1,2 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem). Latvieši 77,0% Krievi 8,8% Ebreji 4,9% Pārējie 9,3% Iedzīvotāju lielākās etniskās grupas 1935. gada sākumā Latvieši 62,4% Krievi 23,7% Ukraiņi 3,0% Baltkrievi 3,0% Pārējie 7,9% Iedzīvotāju lielākās etniskās grupas 2023. gada sākumā
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 17 Iedzīvotāju ģimenes statuss 2023. gada sākumā 41,2 % pilngadīgo (18 gadi un vairāk) sieviešu un 49,1 % pilngadīgo vīriešu bija precēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 59,9 % vīriešu un 55,5 % sieviešu bija vecumā līdz 35 gadiem.
Neprecējušies 48,9% Precējušies 38,6% Šķirti 9,5% Atraitņi 2,7% Nav uzrādīts 0,3% Vīrieši pēc ģimenes statusa 2023. gada sākumā Neprecējušās 37,6% Precējušās 34,1% Šķirtas 14,7% Atraitnes 13,1% Nav uzrādīts 0,5% Sievietes pēc ģimenes statusa 2023. gada sākumā 80 000 60 000 40 000 20 000 0 20 000 40 000 60 000 80 000 1 5 – 1 9 2 0 – 2 4 2 5 – 2 9 3 0 – 3 4 3 5 – 3 9 4 0 – 4 4 4 5 – 4 9 5 0 – 5 4 5 5 – 5 9 6 0 – 6 4 6 5 – 6 9 7 0 – 7 4 7 5 – 7 9 8 0 – 8 4 8 5 + vecums, gadi Vīriešu un sieviešu ģimenes statuss pēc vecuma 2023. gada sākumā Neprecējušies Precējušies Šķirti Atraitņi Nav uzrādīts vīrieši
sievietes
18 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Ģimenes kodols Pieaug nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru īpatsvars. Ģimeni veido kopā dzīvojošas vismaz divas personas (vecāks ar jebkura vecuma bērnu vai pāris). Tiek ņemta vērā tikai tiešā radniecība starp bērniem un vecākiem, tādēļ vecvecāki ar mazbērniem nav viena ģimene. Viena persona netiek uzskatīta par ģimeni. 2023. gada sākumā Latvijā bija 492 052 ģimenes un to vidējais lielums bija 2,27.
- gada sākumā visizplatītākais bija vientuļā vecāka ģimenes tips (45,2 %), tai skaitā 23,9 %, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu (vientuļās mātes – 20,0 %; vientuļie tēvi – 3,9 %). Precēta pāra ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, bija 16,6 %, bet nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru – 3,6 %. 588 515 503 496 492 300 350 400 450 500 550 600 650 2011 2020 2021 2022 2023 Ģimeņu skaits (tūkst.) Vientuļās mātes ģimenes 37,3% Precēta pāra ģimenes ar bērniem 26,2% Precēta pāra ģimenes bez bērniem 18,2% Vientuļā tēva ģimenes 7,9% Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri ar vismaz vienu bērnu 5,4% Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri bez bērniem 5,0% Ģimeņu tipi 2023. gada sākumā 96,0 21,1 25,7 119,0 33,1 5,4 13,1 64,7 89,3 24,6 0 50 100 150 Precēta pāra ģimenes Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri Vientuļā tēva ģimenes Vientuļās mātes ģimenes Ģimeņu skaits (tūkst.) 2023. gada sākumā Vismaz viens bērns, kurš nav sasniedzis 25 gadu vecumu Jaunākajam ģimenē dzīvojošajam bērnam ir vismaz 25 gadi Bez bērniem
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 19 Noslēgtās un šķirtās laulības Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas dzīvot, nereģistrējot laulību. Pirms 50 gadiem biežāk laulājās, taču biežāk arī šķīrās. No 1970. gada līdz 1990. gadam vidēji gadā tika noslēgtas desmit, bet šķirtas piecas laulības uz 1 000 iedzīvotāju. Sākot ar 1996. gadu, strauji samazinājās ne tikai noslēgto laulību skaits, bet arī šķirto laulību skaits. 2006. un 2007. gadā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, laulību skaits pieauga, kam sekoja krass to skaita samazinājums.
Laulību noslēgušie un šķīrušie pēc dzimuma un pa vecuma grupām 2022. gadā
Vecums
Skaits
Īpatsvars, procentos
laulību noslēgušie
laulību šķīrušie
laulību noslēgušie
laulību šķīrušie
vīrieši
sievietes
vīrieši
sievietes
vīrieši
sievietes
vīrieši
sievietes
Pavisam
11 848
11 848
5 407
5 407
100
100
100
100
<19
41
115
1
3
0,3
1,0
0,0
0,1
20–24
638
1 300
50
136
5,4
11,0
0,9
2,5
25–29
2 119
2 557
267
453
17,9
21,6
4,9
8,4
30–34
2 673
2 460
758
914
22,6
20,8
14,0
16,9
35–39
1 945
1 708
1 009
1 016
16,4
14,4
18,7
18,8
40–49
2 130
1 822
1 674
1 554
18,0
15,4
31,0
28,7
50–59
1 298
1 140
1 109
951
11,0
9,6
20,5
17,6
60+
1 004
746
539
380
8,5
6,3
10,0
7,0
- gadā Latvijā reģistrētas 11 848 laulības, kas bija par 620 laulībām jeb 5,5 % vairāk nekā 2021. gadā. Reģistrēto laulību skaita
pieaugumu ietekmēja Covid-19 ieviesto ierobežojumu daļēja atcelšana 2021. gadā. 2022. gadā noslēgto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju
bija 6,3 (2021. gadā – 6,0), bet rādītājs vēl nav sasniedzis pirms pandēmijas līmeni – 2019. gadā tika noslēgtas 6,7 laulības uz
1 000 iedzīvotāju.
0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000 30 000 1970 1980 1990 2000 2010 2020 Noslēgto un šķirto laulību skaits Noslēgto laulību skaits Šķirto laulību skaits 0 4 8 12 16 0 200 400 600 800 1970 1980 1990 2000 2010 2020 Laulību ilgums un šķirto laulību skaits uz 1 000 noslēgtām laulībām Laulības ilgums šķiršanās brīdī (gadi) Šķirto laulību skaits uz 1000 noslēgtām laulībām