32 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Meža ugunsgrēki; 2023
Valsts meža dienesta un Corine Land Cover 2018 dati.
704 641 423 972 1 110 581 466 391 653 0 500 1 000 1 500 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Meža ugunsgrēku skaits 540 467 265 2 864 822 309 505 221 637 0 1 000 2 000 3 000 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Meža ugunsgrēku platība (ha)
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 33 Darbs Ekonomiskā aktivitāte
Ekonomiskās aktivitātes līmenis – 68,6 % Iedzīvotājus pēc ekonomiskās aktivitātes statusa iedala divās grupās: ekonomiski aktīvajos (nodarbinātie un bezdarbnieki) un ekonomiski neaktīvajos (skolēni, studenti, pensionāri u.c.).
Ekonomiski aktīvie 68.6% Ekonomiski neaktīvie 31.4% Darbinieki 55,6% Darba devēji 3,2% Pašnodarbinātie un neapmaksātie ģimenes uzņēmumos nodarbinātie 5,3% Bezdarbnieki 4,5% Skolēni, studenti 8,3% Pensionāri 12,6% Personas ar invaliditāti, ilgstoši darbnespējīgas personas 3,9% Bērna kopšanas atvaļinājumā esošās personas 0,3% Mājsaimnieki/-ces 4,3% Pārējie 2,0% Iedzīvotāju (15–74 gadu vecumā) ekonomiskās aktivitātes struktūra 2023. gadā 1 377,7 tūkst.
34
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP
Iedzīvotāju (15–74 gadu vecumā) ekonomiskā aktivitāte
Gads
Iedzīvotāju skaits
(tūkst.)
Ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju īpatsvars
iedzīvotāju kopskaitā
(%)
tai skaitā
Ekonomiski neaktīvo
iedzīvotāju īpatsvars
iedzīvotāju kopskaitā
(%)
nodarbināto īpatsvars
bezdarbnieku īpatsvars
2000
1 825,6
60,1
51,4
8,7
39,9
2005
1 740,7
62,1
55,9
6,2
37,9
2010
1 635,3
64,6
52,0
12,6
35,4
2015
1 472,6
67,5
60,9
6,7
32,5
2020
1 390,1
69,9
64,2
5,7
30,1
2021
1 381,4
67,7
62,5
5,1
32,3
2022
1 386,0
68,6
63,9
4,7
31,4
2023
1 377,7
68,6
64,2
4,5
31,4
- gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 945,7 tūkstoši, kas ir nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68,6 % no visiem iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis bija par 7,5 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (attiecīgi 72,6 % un 65,1 %). 31,4 % jeb 432,0 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 159,6 tūkst. jeb 36,9 % vecuma grupā 65–74 gadi), t.i., nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2022. gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,6 tūkst. jeb 0,6 %.
30,6 80,3 83,9 81,4 49,7 4,3 6,5 5,5 5,0 2,7 65,1 13,2 10,6 13,5 47,5 0 25 50 75 100 15–24 25–34 35–44 45–54 55–74 Iedzīvotāji pēc ekonomiskās aktivitātes statusa un vecuma grupām (%) 2023. gadā Nodarbinātie Bezdarbnieki Ekonomiski neaktīvie 33,1 40,2 41,6 20,7 17,5 29,1 29,5 29,2 32,7 28,3 23,0 22,5 21,9 30,6 24,2 14,8 7,8 7,3 16,0 29,9 0 25 50 75 100 PAVISAM Ekonomiski aktīvie Nodarbinātie Bezdarbnieki Ekonomiski neaktīvie Iedzīvotāju (15–74 gadu vecumā) ekonomiskā aktivitāte pēc izglītības līmeņa (%) 2023. gadā Augstākā izglītība Arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība Vispārējā vidējā izglītība Pamatizglītība vai zemāka par to
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP
35
Nodarbinātības līmenis (iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā) palielinājies par 0,3 procentpunktiem
Nodarbinātības līmenis 2023. gada laikā palielinājies no 63,9 % līdz 64,2 %. Vīriešu nodarbinātības līmenis (67,1 %) bija par
5,5 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (61,6 %).
Nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,6 %, kas, salīdzinot ar 2022. gadu, nav mainījies. Nodarbināti bija 56,3 tūkst. jauniešu (2022. gadā – 54,6 tūkst.).
- gadā nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā Latvijā (64,2 %) bija zemāks nekā Lietuvā (65,7 %) un Igaunijā
(69,2 %).
6,8 5,9 20,7 17,3 26,3 23,7 22,7 23,9 18,4 22,8 5,1 6,4 0% 20% 40% 60% 80% 100% Vīrieši Sievietes Nodarbinātie iedzīvotāji pēc dzimuma pa vecuma grupām 2023. gadā 15–24 25–34 35–44 45–54 55–64 65–74 31,7 84,2 86,7 81,6 69,9 27,5 29,5 76,1 81,1 81,2 71,7 21,9 0 25 50 75 100 15–24 25–34 35–44 45–54 55–64 65–74 Nodarbinātības līmenis pēc dzimuma pa vecuma grupām (%) 2023. gadā Vīrieši Sievietes 57,2 34,8 41,1 30,7 22,8 66,2 83,0 89,5 51,3 42,8 65,2 58,9 69,3 77,2 33,8 17,1 10,5 48,7 0% 20% 40% 60% 80% 100% Vadītāji Vecākie speciālisti Speciālisti Kalpotāji Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki Kvalificēti strādnieki un amatnieki Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri Vienkāršās profesijas Nodarbinātie pēc profesijas un dzimuma 2023. gadā Vīrieši Sievietes
36 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem Kopš 2011. gada bezdarba līmenis pakāpeniski samazinājās, bet 2020. gadā tas pieauga līdz 8,1 %. Sākot ar 2021. gadu, bezdarba līmenis atkal sāka samazināties, un 2023. gadā tas bija 6,5 % (2022. gadā 6,9 %). Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,4 % un 7,6 %).
- gadā bija 61,5 tūkstoši bezdarbnieku vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar 2022. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,7 tūkstošiem jeb 5,7 %.
Bezdarba līmenis 2023. gadā Latvijā (6,5 %) bija zemāks nekā Lietuvā (6,8 %), bet augstāks nekā Igaunijā (6,4 %).
13,8
11,6
23,8
20,0
43,7
44,8
18,7
23,6
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Vīrieši
Sievietes
Bezdarbnieki pēc dzimuma pa vecuma grupām
2023. gadā
15–24 gadi
25–34 gadi
35–54 gadi
55–74 gadi
14,3
8,6
6,8
6,9
6,2
10,0
6,2
5,3
4,8
4,4
0
5
10
15
15–24
25–34
35–44
45–54
55–74
Bezdarba līmenis pēc dzimuma pa vecuma
grupām (%) 2023. gadā
Vīrieši
Sievietes
7,2
6,0
6,6
6,9
15,3
0
5
10
15
20
Speciālisti
Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki
Kvalificēti strādnieki un amatnieki
Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri
Vienkāršās profesijas
Bezdarbnieki pēc profesijas pēdējā darbavietā 2023. gadā (tūkst.)
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 37 Reģistrētais bezdarbs administratīvajās teritorijās 2023. gada beigās
Nodarbinātības valsts aģentūras dati. 162,5 130,3 104,1 93,3 82,0 81,8 78,4 63,1 59,6 57,8 69,6 60,8 53,5 50,3 0 50 100 150 200 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā (tūkst.)
38 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Darba samaksa
Gada laikā darba samaksa palielinājās par 11,9 %
2023. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 537 eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu, vidējā alga
palielinājās par 164 eiro jeb 11,9 %. Vidējā neto darba samaksa bija 1 119 eiro jeb 72,9 % no bruto algas, un, salīdzinot ar 2022. gadu, tā
pieauga par 0,6 procentpunktiem lēnāk (11,3 %) kā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba
samaksa pieauga par 2,2 %.
Augstākais atalgojuma līmenis saglabājās finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē – vidēji 2 678 eiro mēnesī.
Valstī noteiktā minimālā alga – 620 eiro 2023. gada sākumā 35,8 tūkstoši darba ņēmēju Latvijā saņēma minimālo mēneša darba algu, tostarp privātajā sektorā – 26,8 tūkstoši, sabiedriskajā – 8,6 tūkstoši. No 2023. gada janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika (1) ietvaros noteikta 620 eiro. Salīdzinot ar iepriekš noteikto (2021. gada sākumā – 500 eiro mēnesī), pieaugums bija par 24 % jeb 120 eiro. 2023. gadā minimālā alga Latvijā bija ceturtā zemākā Eiropas Savienībā. Visaugstākā valstī noteiktā minimālā alga bija Luksemburgā (2 387 eiro), bet viszemākā – Bulgārijā (399 eiro mēnesī). Lietuvā minimālā alga bija 840 eiro, bet Igaunijā – 725 eiro.
(1) Normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā jeb 8 stundas dienā.
818 859
1 076 1 143
1 277
1 373
1 537
603 631
793 841
939 1 006
1 119
360 370 380 430 430 430 500 500
620
0 €
500 €
1 000 €
1 500 €
2 000 €
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Mēneša vidējā darba samaksa (eiro)
Bruto
Neto
Minimālā darba alga (valstī noteiktā)
44,0%
43,1%
41,0%
42,8%
40,0%
37,6% 39,1%
36,4%
40,4%
20%
30%
40%
50%
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Minimālā darba alga, % no mēneša vidējās
bruto darba samaksas
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP
39
Lielākais pieaugums algu grupā virs 1 500 eiro
2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, darba ņēmēju skaits ar darba ienākumiem ir palielinājies par 3,7 tūkst. (no 770,5 tūkst. uz
774,2 tūkst.). Lielākās izmaiņas ir notikušas darba ņēmēju grupās ar ienākumiem virs 1 500 eiro (pieaugums par 23,0 %) un ar ienākumiem
no 200,01 līdz 400,00 eiro (samazinājums par 23,0 %).
Darba ņēmēju sadalījums pēc darba ienākumiem un dzimuma vidēji mēnesī 2023. gadā (%)
3,4 4,3 17,0 18,5 25,0 31,7 4,0 3,0 3,5 14,6 15,3 22,7 40,9 4,4 -14,0 -25,6 -22,7 -1,6 7,3 26,3 9,2 -14,0 -19,8 -22,8 -4,7 -2,5 20,4 -0,3 -30,0 -15,0 0,0 15,0 30,0 45,0 0,0 20,0 40,0 60,0 < 200,00 200,01–400,00 400,01–700,00 700,01–1 000,00 1 000,01–1 500,00
1 500,01 Ar minimālo darba algu Sieviešu skaita īpatsvars Vīriešu skaita īpatsvars Sieviešu skaita pārmaiņas % pret iepriekšējo gadu Vīriešu skaita pārmaiņas % pret iepriekšējo gadu
40 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Darba ņēmēju sadalījums pēc darba ienākumiem (eiro) vidēji mēnesī 2022. un 2023. gadā 7,6% 4,7% 7,0% 9,9% 6,8% 6,1% 11,7% 7,1% 11,3% 0,2% 0,1% 2,9% 2,5% 2,8% 0,2% 3,3% 17,3% 8,9% 7,4% 4,6% 4,0% 7,2% 3,9% 5,9% 8,1% -8,7% 2,2% -10% -5% 0% 5% 10% 15% 20% 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Strādājošo reālās darba samaksas pārmaiņas (%) Strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa Patēriņa cenu indekss Strādājošo reālā darba samaksa 29,2 39,1 158,7 135,4 180,4 227,6 31,4 25,1 30,1 122,7 131,3 185,1 280,0 32,7 -14,0 -23,0 -22,7 -3,0 2,6 23,0 4,1 < 200,00 200,01–400,00 400,01–700,00 700,01–1 000,00 1 000,01–1 500,00
1 500,01 Ar minimālo darba algu Darba ņēmēju skaits 2022. gadā (tūkst.) Darba ņēmēju skaits 2023. gadā (tūkst.) Darba ņēmēju skaita pārmaiņas 2023. gadā pret 2022. gadu (%)
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 41 Darba ņēmēju mēneša vidējo neto darba ienākumu mediāna teritoriālajās vienībās; 2022 (eiro) Darba ņēmēji ietverti teritoriālajā vienībā pēc dzīvesvietas nākamā gada sākumā. Mēneša vidējie ienākumi ir vismaz 55 eiro.
Izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta dati. Mēneša vidējo neto darba ienākumu mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju neto darba ienākumu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu, savukārt otrai pusei – mazākas.
42 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Sociālā aizsardzība un veselība Pensijas un pabalsti
- gadā kopējie izdevumi pensijām un pabalstiem bija par 471 milj. eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lielāko izdevumu daļu (70 %) veidoja pensijas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izdevumi pensijām pieauga par 290 milj. eiro . 2022. gadā izdevumi pensijām no iekšzemes kopprodukta (IKP) bija par 0,2 procentpunktiem mazāki nekā iepriekšējā gadā, savukārt pabalstiem attiecība pret iek šzemes kopproduktu palika nemainīga (3,1% no IKP).
- gadā ikmēneša izmaksātās vecuma pensijas bija par vidēji 64 eiro lielākas nekā 2022. gadā un sasniedza vidēji 514 eiro. Vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 10,5 % lielāks nekā sievietēm. Salīdzinot piešķirtās vecuma pensijas apmērus, vīriešiem biežāk piešķirtās pensijas apmērs ir līdz 300 eiro (17, 1 % vīriešu; 11,3 % sieviešu) un pensijas lielākas par 500 eiro ( 56,6 % vīriešu; 46,1 % sieviešu), savukārt sievietēm biežāk tika piešķirtas pensijas 300 līdz 500 eiro apmērā (42,5 % sieviešu un 26,3 % vīriešu).
- gadā ikmēneša izmaksātās pensijas apmērs palielinājās par 14, 2 %, savukārt vecuma pensiju saņēmēju skaits samazinājās par 0,1 %.
2,0 2,2 2,3 2,5 2,8 0,8 0,9 1,0 1,0 1,2 2,8 3,0 3,3 3,5 4,0 0,0 € 1,0 € 2,0 € 3,0 € 4,0 € 2018 2019 2020 2021 2022 Izdevumi pabalstiem un pensijām (mljrd. eiro) Pensijām Pabalstiem PAVISAM 2,7% 2,8% 3,2% 3,1% 3,1% 7,0% 7,0% 7,7% 7,4% 7,2% 0,0% 2,0% 4,0% 6,0% 8,0% 2018 2019 2020 2021 2022 Izdevumi pabalstiem un pensijām pret IKP Pabalstiem Pensijām 452,9 450,5 447,5 439,4 437,6 437,3 420 430 440 450 460 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Vecuma pensiju saņēmēju skaits (tūkst.) 314 340 367 393 450 514 302 328 354 378 433 496 337 363 393 421 482 548 240 340 440 540 640 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Izmaksāto vecuma pensiju vidējais apmērs (eiro) Pavisam sievietes vīrieši Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 43 Izdevumi sociālajai aizsardzībai
- gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 6 miljardi 801,4 milj. eiro, kas ir par 355,4 milj. eiro jeb 5,5 % vairāk nekā
- gadā. Lielākais izdevumu pieaugums bija sociālās atstumtības mazināšanai (par 2,3 reizēm), mājoklim (par 52,3 %) un atbalstam personām ar invaliditāti – par 12,3 %. Savukārt izdevumu samazinājums (par 41,1 %) bija ar bezdarbu saistītiem izdevumiem.
Izdevumi sociālas atstumtības mazināšanai pieauga 2,3 reizes un sasniedza 92,8 milj. eiro, kas galvenokārt skaidrojams ar piešķirto atbalstu
Ukrainas civiliedzīvotājiem 2022. gadā, kā rezultātā pieauga arī izdevumi sociālās palīdzības pabalstiem. Izdevumi garantētā minimālā
ienākuma līmeņa (GMI) pabalstam pieauga vairāk nekā 2 reizes un sasniedza 21,2 milj. eiro, savukārt izdevumi pabalstam krīzes situācijā
pieauga 6,2 reizes un sasniedza 9,2 milj. eiro. Pabalsta saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 33,1 tūkst. (no 25,1 tūkst. līdz 58,2 tūkst.),
savukārt pabalsta krīzes situācijā saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 24,3 tūkst. (no 13,8 tūkst. līdz 38,1 tūkst.)
Otrs lielākais izdevumu pieaugums par 52,3 % bija pabalsti mājokļa izmaksu segšanai. Saistībā ar izdevumu pieaugumu atbalstam
energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai izdevumi mājokļa pabalstam pieauga 2,1 reizi un sasniedza 29,4 milj. eiro (2021. gadā –
13,7 milj. eiro). Mājokļa pabalsta saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 13,2 tūkst. personu (no 59,9 tūkst. līdz 73,1 tūkst.).
Izdevumi atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti pieauga par 12,3 %. Izdevumi asistenta pakalpojumam personām ar invaliditāti pieauga par
51,3 %, sasniedzot 34,9 milj. eiro.
Lielāko daļu (41 %) no sociālās aizsardzības izdevumiem saņēma pensijas vecuma iedzīvotāji. No tiem 88,3 % bija izdevumi vecuma
pensijai – 2,46 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2021. gadu, tie palielinājās par 10,5 %.
Par 41,1 % samazinājās izdevumi saistībā ar bezdarbu. Ja 2021. gadā atbalstam Covid-19 izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai
piešķirto pabalstu kopējie izdevumi veidoja 179,5 milj. eiro, tad līdz ar pandēmijas izbeigšanos 2022. gadā šim mērķim (atbalstam algu
subsīdijai) piešķirto pabalstu izdevumi veidoja vairs tikai 7,6 milj. eiro.
4 435 4 774 5 257 6 446 6 801 0 € 2 000 € 4 000 € 6 000 € 8 000 € 2018 2019 2020 2021 2022 Sociālās aizsardzības kopējie izdevumi (milj. eiro) 32,6% 8,4% 41,0% 1,4% 10,3% 3,0% 0,5% 1,4% 1,4% 0,0%
- Slimība/veselības aprūpe
- Invaliditāte
- Vecums
- Apgādnieka zaudējums
- Ģimene/bērni
- Bezdarbs
- Mājoklis
- Sociālā atstumtība Administratīvās izmaksas Citi izdevumi 0% 10% 20% 30% 40% 50% Sociālās aizsardzības izdevumu sadalījums pēc ESSPROS klasifikācijas 2022. gadā 44 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Veselība
Gandrīz puse iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtē kā labu 2023. gadā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu (43,3 %) vai vidēju (36,8 %), savukārt tikai 4,3 % savu veselību vērtēja kā ļoti labu.
Vislabākais veselības pašnovērtējums bija jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem: 86,2 % no viņiem savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu. Savukārt pieaugot vecumam, veselības pašvērtējums kļūst sliktāks. 2023. gadā savu veselības stāvokli kā sliktu vai ļoti sliktu raksturoja 17,8 % iedzīvotāju vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem un 35,6 % vecākā gadagājuma (vismaz 65 gadu vecuma) iedzīvotāju. 4,3 4,9 3,9 14,2 10,4 5,9 2,2 1,5 0,2 43,3 47,5 40,1 72,0 69,0 63,8 50,7 27,7 14,0 36,8 34,2 38,8 10,1 18,0 25,6 38,3 53,0 50,3 12,7 11,0 14,0 2,9 2,4 4,3 7,7 15,3 27,8 2,9 2,4 3,3 0,7 0,3 0,4 1,1 2,5 7,8 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% Visi iedzīvotāji Vīrieši Sievietes 16–24 gadi 25–34 gadi 35–44 gadi 45–54 gadi 55–64 gadi 65 + gadi Veselības stāvokļa pašnovērtējums 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem 2023. gadā Ļoti labs Labs Vidējs Slikts Ļoti slikts