Nr_02_Latvija_Galvenie_statistikas_raditaji_2024_%2824_00%29_LV_1.pdf

20 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Ar katru gadu samazinās laulību skaits jaunākajās vecuma grupās. No 2022. gadā noslēgtajām laulībām 5,7 % vīriešu un 11,9 % sieviešu bija vecumā līdz 24 gadiem (2000. gadā attiecīgi – 30,5 % un 44,9 %). Turpina samazināties laulību skaits jauniešiem vecumā līdz 19 gadiem: 2022. gadā apprecējās 41 vīrietis un 115 sievietes šajā vecuma grupā. Pirmo laulību noslēgušo vīriešu vidējais vecums bija 33,4 gadi, bet sieviešu vidējais vecums – 31,3 gadi un, salīdzinot ar 2000. gadu, tas pieaudzis par gandrīz septiņiem gadiem. Latvieši 82,0 % gadījumu noslēdza laulības ar savas tautības pārstāvi. Šis īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis par 2,6 % (2012. gadā – 79,4 %), pieaugot arī latviešu īpatsvaram reģistrēto laulāto partneru skaitā.
Latvijas valstspiederīgo (pilsoņu un nepilsoņu) laulību ar citu valstu pilsoņiem īpatsvars būtiski nemainījās – 2022. gadā šādu laulību īpatsvars bija 4,6 %, bet 2021. gadā – 3,6 %. Pirmo laulību skaits 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās par 3,8 %, bet atkārtoto laulību – par 9,3 %. Nav būtiskas dzimumu atšķirības starp atkārtoto laulību noslēgušajiem – 32,3 % vīriešu un 33,0 % sieviešu 2022. gadā noslēdza atkārtotu laulību. Joprojām lielākā daļa (90,8 %) laulību reģistrētas dzimtsarakstu iestādēs. 2022. gadā laulību noslēdza 1 004 vīrieši un 746 sievietes vecumā virs 60 gadiem (gadu iepriekš – 811 vīrieši un 581 sieviete). 2018. un 2019. gadā pieauga laulību reģistrējušo senioru skaits, jo šādu pieaugumu veicināja grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas nosaka, ka no 2019. gada laulātā nāves gadījumā viņa dzīvesbiedrs vienu gadu saņems pabalstu 50 % apmērā no mirušā laulātā pensijas. 2022. gadā laulību noslēgušo senioru (vecumā 60+ gadi) skaits atkal būtiski samazinājās (par 21,1 %, salīdzinot ar 2019. gadu), kā arī senioru īpatsvars laulāto skaitā samazinājies no 8,6 % 2019. gadā līdz 7,4 % 2022. gadā (salīdzinājumam pirms grozījumiem likumā: 2017. gadā tie bija 4,2 %, 2011. gadā 3,2 %). 2022. gadā vidējais laulības ilgums tās šķiršanas brīdī bija 13,3 gadi. Pēdējo gadu laikā tas nedaudz samazinās, tomēr , salīdzinot ar 70. gadiem, šķirtās laulības ilgums ir pieaudzis vidēji par 4 gadiem. No visām 2022. gadā šķirtajām laulībām 54,0 % (2021. gadā – 56,9 %) bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, un tajās dzīvoja 4 304 bērni.

1990 24,0 2022 33,4 22,2 31,3 20 25 30 35 1990 1995 2000 2005 2010 2015 2020 Pirmo laulību noslēgušo vidējais vecums (gadi) Līgavaiņi Līgavas 0% 40% 80% 120% 0 1 000 2 000 3 000 16–19 20–24 25–29 30–34 35–39 40–44 45–49 50–54 55–59 60+ Laulāto skaits un pirmo laulību īpatsvars pēc dzimuma 2022. gadā Līgavaiņu skaits, pavisam Līgavu skaits, pavisam Līgavaiņu pirmā laulība, īpatsvars % Līgavu pirmā laulība, īpatsvars % Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 21 Iedzīvotāju dabiskā kustība Zems dzimstības līmenis, neliels bērnu skaits ģimenēs, vecs iedzīvotāju sastāvs, ne pārāk garš mūža ilgums negatīvi ietekmē dabiskās kustības rādītājus.
Dabiskās kustības galvenie rādītāji Visnegatīvāko rādītāju tas sasniedza 1994. gadā, kad par 17,5 tūkstošiem cilvēku vairāk nomira nekā piedzima (2021. gadā – 17,1 tūkst.; 2022. gadā – 14,8 tūkst.).

-60 000 -40 000 -20 000 0 20 000 40 000 60 000 1960 1970 1980 1990 2000 2010 2020 Iedzīvotāju dabiskā kustība Dzīvi dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums 66,7 74,4 60,8 69,4 1995 73,1 2022 79,3 60 65 70 75 80 85 1995 2000 2005 2010 2015 2020 Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gadi) Pavisam Vīrieši Sievietes Gads Dabiskā kustība tai skaitā Skaits uz 1 000 iedzīvotāju Mirušo zīdaiņu skaits uz 1 000 iedzīvotāju dzīvi dzimušo skaits mirušo skaits dabiskā kustība tai skaitā pavisam mirušo zīdaiņu skaits dzīvi dzimušo skaits mirušo skaits 1920 -4 457 29 434 33 891 3 778 -2,5 17,0 19,6 128,4 1950 8 887 33 137 24 250 2 318 4,7 17,6 12,9 70,0 1970 7 787 34 333 26 546 609 3,3 14,6 11,3 17,7 1990 3 106 37 918 34 812 521 1,1 14,2 13,1 13,7 2000 -11 903 20 302 32 205 210 -5,0 8,6 13,6 10,3 2010 -10 259 19 781 30 040 110 -4,9 9,4 14,3 5,6 2020 -11 302 17 552 28 854 61 -5,9 9,2 15,2 3,5 2021 -17 180 17 420 34 600 47 -9,1 9,2 18,4 2,7 2022 -14 777 15 954 30 731 38 -7,9 8,5 16,4 2,4

22 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Visizplatītākais nāves cēlonis iedzīvotājiem ir asinsrites sistēmas slimības. 2022. gadā no šīm slimībām valstī nomira 15,8 tūkstoši cilvēku jeb 52,1 % no mirušo kopskaita. Sieviešu mirstība ir bijusi augstāka nekā vīriešu: uz 100 000 attiecīgā dzimuma iedzīvotāju no asinsrites sistēmas slimībām 2022. gadā mirušas 903 sievietes un 765 vīrieši. Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. No tiem 2022. gadā miruši 5,8 tūkstoši cilvēku. Vīriešu mirstība no audzējiem 1,1 reizi pārsniedz sieviešu mirstību (mir ušas 272 sievietes un 354 vīrieši uz 100 000 attiecīgā dzimuma iedzīvotāju). 2022. gadā Covid-19 kā nāves cēlonis noteikts 1 515 gadījumos, kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā 2021. gadā, kad reģistrēts 4 351 nāves gadījums.
Lai arī pēdējos gados vidējais paredzamais mūža ilgums pakāpeniski pieaug, 2021. un 2022. gadā vērojams neliels samazinājums. 2022. gadā dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 74,4 gadi, vīriešiem – 69,4 gadi, sievietēm – 79,3 gadi.
Pēdējos gados ir samazinājusies jaundzimušo mirstība pirmajā dzīves gadā – no 6,3 mirušiem zīdaiņiem uz 1 000 dzīvi dzimušo 2012. gadā līdz 2,4 mirušiem zīdaiņiem 2022. gadā. Dzimstība joprojām ir zemāka nekā laikā pirms pandēmijas un vairāk nekā uz pusi zemāka par mirstību. 2022. gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni, kas ir p ar 1 466 jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā un kas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā. Dzimušo skaits uz 1 000 iedzīvotāju (vispārīgais dzimstības koeficients) bija 8,5. Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2022. gadā bija 30,3 gadi (kopš 2011. gada tas palielinājies par 1,7 gadiem), mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, 2022. gadā bija 27,6 gadi (2011. gadā – 25,8 gadi).

2022. gadā augstākie dzimstības rādītāji bija sievietēm 25–34 gadu vecumā – 59,2 % bērnu piedzima sievietēm šajā vecuma grupā.
2023. gadā 61,6 % bērnu piedzima ģimenēs, kas bija oficiāli reģistrējušas laulību (2012. gadā – 56,9 %). No 2012. gada laulībā dzimušo bērnu īpatsvaram ir tendence pieaugt visā Latvijā. 2022. gadā lielākais laulībā dzimušo bērnu īpatsvars bija Rīgā (69,6 %). 1990 2,00 2022 1,47 0,0 0,5 1,0 1,5 2,0 2,5 1990 1995 2000 2005 2010 2015 2020 Summārais dzimstības koeficients 23,0 27,6 1990 22,3 2022 31,3 20 25 30 35 1990 2000 2010 2020 Sievietes vidējais vecums noslēdzot pirmo laulību un mātes vidējais vecums dzemdējot pirmo bērnu (gadi) Mātes vidējais vecums dzemdējot pirmo bērnu Sievietes vidējais vecums noslēdzot pirmo laulību Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 23 Iedzīvotāju dabiskais pieaugums uz 1 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās; 2022

-2,5 5,6 4,9 4,7 6,7 3,3 1,3 1,1 -5,0 -4,9 -5,9 -9,1 -7,9 -10 -5 0 5 10 1920 1930 1938 1950 1960 1970 1980 1990 2000 2010 2020 2021 2022 Iedzīvotāju dabiskais pieaugums uz 1 000 iedzīvotāju vidēji Latvijā

24 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Iedzīvotāju migrācija Salīdzinot ar 2021. gadu, iebraucēju skaits 2022. gadā palielinājies trīs reizes galvenokārt Ukrainas kara bēgļu dēļ, bet aizbraucēju – par 28,6 %. 2022. gadā Latvijā no ārvalstīm ieradās 38,7 tūkst. iedzīvotāju (par 26 tūkst. vairāk nekā 2021. gadā), bet aizbrauca 16,7 tūkst. (par 3,7 tūkst. vairāk nekā 2021. gadā).

Lielākā daļa imigrantu bija no ES kandidātvalstīm – 24 857 cilvēki (no Ukrainas 24,6 tūkst. jeb 99,1 %), 4,1 tūkst. jeb 10,5 % no 2022. gada imigrantiem bija no ES valstīm, 2,8 tūkst. cilvēku jeb 7,2 % no Apvienotās Karalistes, 2,2 tūkst. cilvēku jeb 5,7 % no Krievijas. No Indijas 2022. gadā iebrauca 919 cilvēku, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējos gados (2021. gadā – 514 un 2020. gadā – 427). 2022. gadā visvairāk iebraucēju bija tieši no Ukrainas – 63,6 % no visiem imigrantiem. Salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā no Krievijas iebraukušo skaits pieaudzis par 35,1 % (2,2 tūkst. imigrantu), no Uzbekistānas iebraucēju skaits gandrīz divkāršojies. No Baltkrievijas imigrantu skaits samazinājies par 12,4 %.
2022. gadā uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 19,1 tūkstotis vīriešu (49,5 % no imigrantiem) un 19,6 tūkstoši sieviešu (50,5 % no imigrantiem). No kopējā imigrantu skaita 73,2 % bija darbspējas vecumā (15 –63 gadi). Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad n o iebraucējiem vairāk nekā puse imigrantu bija vecumā no 20 līdz 39 gadiem, tad pēdējos divos gados vērojams šīs vecuma grupas migrantu samazinājums.
No Latvijas 2022. gadā aizbrauca gandrīz 16,7 tūkst. iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2022. gadā emigrēja 11,6 tūkst., kas bija par 39,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2022. gadā pieauga par 2,6 % – emigrēja 2,6 tūkst. (2021. gadā – 2,5 tūkst.). Uz Vāciju izbrauca 2,9 tūkst. iedzīvotāju (par 16,3 % vairāk nekā 2021. gadā). 71,1 % no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie. Uz ārvalstīm devās 13,9 tūkstoši valsts iedzīvotāju darbspējas vecumā (83,3 % no emigrantiem bija darbspējas vecumā – 15–63 gadi). 6,9 tūkstoši jeb 51,0 % emigrantu bija vecumā 20–39 gadi.
2022. gadā no kopējā emigrantu skaita 57,0 % bija vīrieši un 43,0 % sievietes. Lielākā daļa (66,7 %) no emigrējušām sievietēm bija reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi). Vairāk nekā puse no emigrantiem ir neprecējušies, un viņu īpatsvars 2022. gadā bija 56,2 %. No imigrantiem neprecējušies bija 41,1 %.
-10,6 -12,2 -7,8 -4,9 -3,4 -3,2 -0,3 22,0 20,1 20,6 17,7 15,8 14,6 12,0 13,0 16,7 9,5 8,3 9,9 10,9 11,2 8,8 12,7 38,7 -20 0 20 40 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 Starptautiskā ilgtermiņa migrācija (tūkst.) Migrācijas saldo Emigrācija Imigrācija 4,1 0,4 4,1 30,1 11,6 1,6 0,3 3,2 0 5 10 15 20 25 30 35 ES-27 EBTA NVS valstis Citas valstis Starptautiskā migrācija 2022. gadā (%) Imigrācija Emigrācija Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 25 Salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā precēto emigrantu īpatsvars ir pieaudzis par 24,6 %, bet šķirto emigrantu īpatsvars vairāk nekā divas reizes. Precēto imigrantu īpatsvars ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet šķirto – gandrīz divas reizes. Lielai daļai 2022. gada imigrantu, kas ir Ukrainas kara bēgļi, ģimenes stāvoklis nav zināms.

Imigrantu etnisko sadalījumu veido 16,8 tūkst. jeb 43,4 % ukraiņu, 5,2 tūkst. jeb 13,5 % latviešu un 3,7 tūkst. jeb 9,4 % krievu, savukārt no emigrantiem 6,6 tūkst. jeb 39,5 % bija latvieši, 4,5 tūkst. jeb 27,0 % – krievi. Tomēr pret attiecīgās tautības vidējo iedzīvotāju skaitu 2022. gadā latviešu emigranti veidoja 0,6 %, bet krievu emigranti – 1,0 %. 67,6 % emigrantu bija Latvijas pilsoņi, 3,5 % – Latvijas nepilsoņi, 7,2 % – Ukrainas pilsoņi, 6,4 % – Krievijas pilsoņi, 2,2 % – Indijas pilsoņi, 2,3 % – Uzbekistānas pilsoņi. Iebraukušo skaitā visvairāk bija Ukrainas kara bēgļi – 23,3 tūkstoši jeb 60,3 %, Latvijas pilsoņi bija 20,7 %, Latvijas nepilsoņi – 2,3 %, Krievijas pilsoņi – 2,4 %, Uzbekistānas pilsoņi – 2,0 %, Indijas pilsoņi – 2,4 %.

3,8 2,4 3,8 8,3 1,0 3,6 2,2 3,6 8,5 1,7 0,0 2,0 4,0 6,0 8,0 10,0 0–14 gadi 15–24 gadi 25–34 gadi 35–64 gadi 65+ Iebrauca Latvijā 2022. gadā (tūkst.) Vīrieši Sievietes 1,0 1,5 2,7 4,0 0,3 0,8 1,2 1,9 2,7 0,6 0,0 0,5 1,0 1,5 2,0 2,5 3,0 3,5 4,0 4,5 0–14 gadi 15–24 gadi 25–34 gadi 35–64 gadi 65+ No Latvijas izbrauca 2022. gadā (tūkst.) Vīrieši Sievietes Latvieši 39,5% Krievi 27,0% Ukraiņi 8,3% Pārējie 25,3% Emigrantu tautība 2022. gadā 16 680 Emigrantu skaits Ukraiņi 43,4% Latvieši 13,5% Krievi 9,4% Pārējie 33,7% Imigrantu tautība 2022. gadā 38 708 Imigrantu skaits 26 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Iedzīvotāju reemigrācija 2022. gada imigrācijā 9,3 tūkst. jeb 24,0 % iebraucēju bija re emigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2021. gadā – gandrīz 7 tūkst. jeb 54,8 %). Reemigrantu skaits ir audzis, bet īpatsvars kopējā imigrācijā mazinājies, jo atlikušo daļu iebraucēju veido tie, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridisku saistību un kuru skaits ir audzis (Ukrainas kara bēgļu plūsmu dēļ). Vislielākā reemigrantu grupa bija 35–44 gadu vecumā (25,1 %), 25–34 un 45–54 gadu vecumā – katrā 17,4 %, 55–64 gadu vecumā – 16,3 %. Atgriešanās pieauguma tendenci uzrāda arī gados vecāki iedzīvotāji – atbraucēju īpatsvars vecumā 65 gadi un vairāk pieaudzis no 3 % 2013. gadā līdz 10,2 % 2022. gadā. Samazinājies bērnu reemigrantu īpatsvars – 2022. gadā 10,3 % reemigrantu bija vecumā 0–14 gadi, gadu iepriekš – 12,5 %. 2022. gadā visvairāk reemigrantu par dzīvesvietu izvēlējās Rīgu (31,9 % no kopskaita). Kopš 2013. gada reemigrantu īpatsvars reģionos būtiski nav mainījies.

68,1 65,2 59,3 64,8 55,3 44,5 45,0 53,5 54,8 24,0 0 20 40 60 80 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 Reemigrantu īpatsvars no imigrējušo kopskaita, % 3,3 4,0 3,1 2,8 3,2 2,8 2,9 2,7 4,2 5,5 2,3 2,8 2,5 2,6 2,3 2,1 2,1 2,1 2,8 3,8 5,6 6,8 5,6 5,4 5,5 4,9 5,0 4,7 7,0 9,3 0,0 2,0 4,0 6,0 8,0 10,0 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 Reemigrantu skaits (tūkst.) Vīrieši Sievietes 0–14 gadi 10,3% 15–34 gadi 20,7% 35–44 gadi 25,1% 45–54 gadi 17,4% 55–64 gadi 16,3% 65+ gadi 10,2% Reemigrantu vecuma sastāvs 2022. gadā Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 27 Ienākumi un to nevienlīdzība

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 9,1 % 2022. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi (1), salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga par 9,1 %, sasniedzot 740 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (2021. gadā bija 7,6 % kāpums).

2022. gadā ienākumi visstraujāk palielinājās pāriem ar trim vai vairāk bērniem (no 508 līdz 625 eiro mēnesī) un vientuļo (vismaz 65 gadu vecuma) senioru mājsaimniecībām (no 542 līdz 606 eiro mēnesī). Pārējām mājsaimniecībām ar bērniem ienākumi palielinājās lēnāk. Pāriem ar vienu bērnu ienākumi palielinājās no 788 līdz 843 eiro mēnesī, pāriem ar diviem bērniem – no 646 līdz 690 eiro mēnesī un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem – no 507 līdz 529 eiro mēnesī. Algotā darba ienākumu summas palielinājās straujāk nekā pensijas, pabalsti u.c. maksājumi no sociālā budžeta jeb sociālie transferti. Ienākumi no algota darba palielinājās par 11,6 %, un 2022. gadā tie sasniedza 511 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt saņemto sociālo transfertu summām bija mazāks pieaugums – 6,2 % (no 177 eiro mēnesī 2021. gadā līdz 188 eiro mēnesī 2022. gadā).
      Darbspējas (līdz 64 gadu) vecuma personām, kuras dzīvoja vienas, ienākumi no algota darba veidoja 82,8 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem, pāriem ar 1 bērnu – 81,3 % un pāriem ar 2 bērniem – 80,8 %. Savukārt ienākumi joprojām bija zemāki mājsaimniecībām, kuras paļāvās uz sociālajiem transfertiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem algota darba ienākumi veidoja tikai 69,3 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem, un ievērojamu daļu no šo mājsaimniecību ienākumiem veidoja sociālie transferti (19,9 %). Pāriem ar 3 vai vairāk bērniem ienākumi no algota darba veidoja 71,4 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem un sociālie transferti – 21,4 %. Vientuļajiem senioriem (65 un vairāk gadi) lielāko daļu (82,8 %) no to rīcībā esošiem ienākumiem veidoja pensijas un pabalsti jeb sociālie transferti un tikai 13,7 % – ienākumi no algota darba.

(1) Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; s aņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu. No šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa Valsts i eņēmumu dienestam sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.
417 437 489 546 583 630 678 740 0 € 200 € 400 € 600 € 800 € 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 7,6% 4,9% 11,8% 11,7% 6,8% 8,1% 7,6% 9,1% 0% 5% 10% 15% 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 Ienākumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu 28 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP

Turīgākajām (piektās kvintiļu grupas (1)) mājsaimniecībām ienākumi no algota darba veidoja 80,0 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem, savukārt vistrūcīgākajām (pirmās kvintiļu grupas) mājsaimniecībām – tikai 44,9 %. Turklāt vairāk nekā pusi (51,8 %) no trūcīgāko (pirmās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem veidoja pabalsti, pensijas u.c. maksājumi no valsts budžeta jeb sociālie transferti.

2022. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija vidēji 262 eiro mēnesī, turpretī visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 592 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 461 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 869 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).
      Ienākumu nevienlīdzība Latvijā joprojām ir ļoti augsta. 2022. gadā visturīgāko (piektās kvintiļu grupas) iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko (pirmās kvintiļu grupas) iedzīvotāju ienākumi. Augstāka ienākumu starpība bija tikai Bulgārijā (7,3 reizes
2023. gadā un 6,6 reizes 2023. gadā) un Lietuvā (6,4 reizes 2022. gadā). Džini koeficients (2) Latvijā 2022. gadā bija 34,0 %. Augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (38,4 % 2022. gadā un 37,2 % 2023. gadā) un Lietuvā (36,2 % 2022. gadā). (3)

(1) Kvintiļu grupa – viena piektā daļa (20 %) no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. (2) Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t. i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība. (3) Eurostat publicē datus ar atsauci uz apsekojuma norises periodu, bet CS P – uz ienākumu pārskata periodu, t.i., iepriekšējo kalendāro gadu, tādējādi veidojas gada nobīde Eurostat un CSP publicētajos datos. CSP apkopotos ienākumu datus par 2022. gadu Eurostat publicē kā 2023. gada datus, atsaucoties uz apsekojuma norises gadu. 740 997 606 990 694 529 843 690 625 9,1 4,2 11,8 9,8 11,4 4,3 7,0 6,8 23,0 Vidēji valstī 1 persona (līdz 64 gadiem) 1 persona (65 gadi un vairāk) 2 pieaugušie (abi jaunāki par 65 gadiem) 2 pieaugušie (vismaz vienam ir 65 vai vairāk gadi) Viens pieaugušais ar bērniem Pāris ar 1 bērnu Pāris ar 2 bērniem Pāris ar 3 vai vairāk bērniem Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2022. gadā Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2022. gadā, eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī Izmaiņas, % pret 2021. gadu 262 461 624 869 1 592 12,7 11,9 9,5 8,5 7,9

1. (trūcīgākās mājsaimniecības)
5. (turīgākās mājsaimniecības) Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pa kvintiļu grupām 2022. gadā Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2022. gadā, eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī Izmaiņas, % pret 2021. gadu Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 29 Likumpārkāpumi

Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits nedaudz palielinās
Kopējais noziedzīgu nodarījumu skaits Latvijā, salīdzinot ar 2021. gadu, kad tas pēc Covid -19 pandēmijas bija visu laiku zemākais, ir nedaudz palielinājies. Šobrīd mainās noziedzīgu nodarījumu tendences, mazinās fizisko noziegumu skaits, formējas jauni noziegumu veidi, it īpaši interneta vidē. 2022. gadā reģistrēti 33,7 tūkst. noziedzīgu nodarījumu, kas ir par 2,6 % vairāk salīdzinājumā ar 2021. gadu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz palielinājies noziegumu skaits pret īpašumu (zādzības par 13,7 %, bet laupīšanas par 8,2 %). Savukārt, ja 2021. gadā bija vērojams automašīnu zādzību skaita samazinājums, tad 2022. gadā tas ir pieaudzis par 5,8 % (2020. gadā – 894 gadījumi, 2021. gadā – 487 gadījumi, 2022. gadā – 517 gadījumi).

2022. gadā reģistrēti 12,7 tūkst. zādzību (ieskaitot krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā), kas veido 37,8 % no visiem reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Zādzību skaits, salīdzinot ar 2021. gadu, kad tas Covid-19 pandēmijas ietekmē bija samazinājies visstraujāk (par 36 %), ir pieaudzis par 13,7 %, bet, salīdzinot ar 2010. gadu, tas samazinājies uz pusi.
      Gandrīz trešā daļa (2022. gadā – 28,1 %, 2021. gadā – 30 %) reģistrēto noziegumu klasificējami kā smagi un sevišķi smagi. 2022. gadā par 16,7 % palielinājies tīšu slepkavību skaits – reģistrētas 72 slepkavības (2021. gadā – 60).
      Latvijas ieslodzījuma vietās 2022. gada beigās atradās 3 229 personas, kas ir par 1,4 % vairāk nekā 2021. gadā. Salīdzinoši zems ir nepilngadīgo īpatsvars noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu vidū: 2022. gadā Latvijā bija 4,1 % nepilngadīgo noziedznieku. Noziegumu paveikušo sieviešu īpatsvars (11,8 %) praktiski nav mainījies, salīdzinot ar 2021. gadu, kad šis rādītājs bija 11,5 %. 239,7 232,9 227,8 224,5 208,5 204,0 174,2 179,4 0 50 100 150 200 250 300 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotāju 0,4 0,3 0,4 0,4 0,4 0,4 0,3 0,4 0,9 1,0 0,9 0,9 0,8 0,8 0,7 0,7 0,0 0,2 0,4 0,6 0,8 1,0 1,2 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 Smagu noziegumu skaits uz 10 000 iedzīvotāju Tīšas slepkavības Tīši smagi miesas bojājumi 30 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Ceļu satiksmes negadījumi Ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros cietuši cilvēki, pieaudzis par 2,9 %
      Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas provizoriskajiem datiem 2023. gadā Latvijā notika 3,5 tūkstoši ceļu satiksmes negadījumi ar 4,2 tūkstošiem ievainoto, tai skaitā smagi cietuši em 382 un 142 bojāgājušiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu,
2023. gadā ievainoto skaits pieaudzis par 3,7 %, bojāgājušo skaits par 25,7 %. Savukārt samazinājies smagi ievainoto skaits par 10,7 %.

Samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits par 19,5 %, kur viens vadītājs (bez velosipēdiem, mopēdiem un skrejriteņiem) bija reibumā, kā arī samazinājies ievainoto skaits par 8,2 % un smagi ievainoto satiksmes dalībnieku skaits par 13,7 %. Savukārt bojāgājušo ceļu satiksmes dalībnieku skaits palielinājies 2,4 reizes.

5,3% 4,9% 4,2% 4,9% 4,5% 5,8% 5,4% 6,7% 5,8% 187 194 200 206 195 179 181 180 185 0% 5% 10% 15% 130 160 190 220 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Cietušie ceļu satiksmes negadījumos Cietušo īpatsvars, kur ceļu satiksmes negadījumos iesaistītie vadītāji bija alkohola reibumā Cietušie ceļu satiksmes negadījumos (skaits uz 100 000 iedzīvotāju) 6,1% 5,6% 4,8% 5,5% 5,0% 6,4% 6,3% 7,6% 6,7% 231 237 248 249 238 214 212 214 222 0% 5% 10% 15% 170 200 230 260 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Ievainotie ceļu satiksmes negadījumos Ievainoto īpatsvars, kur ceļu satiksmes negadījumos iesaistītie vadītāji bija alkohola reibumā Ievainotie ceļu satiksmes negadījumos (skaits uz 100 000 iedzīvotāju) 9,6% 10,8% 9,6% 7,4% 10,6% 5,8% 7,5% 8,0% 14,2% 9,5 8,0 7,0 7,7 6,9 7,4 7,8 6,0 7,6 0% 10% 20% 30% 0,0 4,0 8,0 12,0 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Bojāgājušie ceļu satiksmes negadījumos Bojāgājušo īpatsvars, kur ceļu satiksmes negadījumos iesaistītie
vadītāji bija alkohola reibumā Bojāgājušie ceļu satiksmes negadījumos (skaits uz 100 000 iedzīvotāju) Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 31 Ugunsgrēki

2023. gadā bojā gājušo skaits samazinājās
2024. gadā ugunsgrēku negadījumos Latvijā gājuši bojā 68 cilvēki, bet cietuši 257 cilvēki, izglābti 384 cilvēki. Bojāgājušo skaits pērn, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājies par 6 cilvēkiem.

10,3 9,3 8,7 9,1 9,0 7,0 6,7 6,8 6,4 2,7 2,7 2,3 2,1 2,8 1,4 1,2 1,5 0,8 0,0 3,0 6,0 9,0 12,0 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Ugunsgrēku skaits (tūkst.) Ugunsgrēku skaits tai skaitā kūlas ugunsgrēki 88 95 79 81 76 83 102 74 68 304 302 381 301 279 273 258 257 257 0 100 200 300 400 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Ugunsgrēkos cietušo un bojā gājušo skaits Bojā gājušie Cietušie Izgāztuves, atkritumi, sausā zāle u.c. 30,8% Dzīvojamās mājas 27,2% Nedzīvojamās ēkas / būves 12,3% Kūla 11,7% Transporta līdzekļi, transporta nozare 11,0% Ražošanas ēkas 2,6% Publiskās ēkas 2,5% Lauksaimniecības objekti 1,2% Noliktavas 0,4% Būvobjekti 0,3% Other 7,0% Ugunsgrēku skaits objektos 2023. gadā