Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 55
Pēc pandēmijas bibliotēkās atgriežas tās lietotāji, un pieaug arī fizisko apmeklējumu skaits. 2022. gadā apmeklējumu skaits bija 7,6 miljoni (2021. gadā – 5,7 miljoni). 2022. gadā darbojās 1 442 bibliotēkas. 38 % iedzīvotāju izmanto bibliotēkas pakalpojumus , un vidējais iedzīvotāju skaits uz vienu bibliotēku ir 1 305 cilvēki. Fizisko apmeklējumu skaits pieaudzis par 32 %, savukārt virtuālo apmeklējumu skaits samazinājies par 8 %.
354 381 152 93 223 1 958 1 937 908 671 1 475 270 251 120 446 193 0 500 1 000 1 500 2 000 2018 2019 2020 2021 2022 Kultūras iestāžu apmeklējumi uz 1 000 iedzīvotāju Teātri Muzeji Koncerti Daiļliteratūra neskaitot daiļliteratūras izdevumus bērniem 31,3% Uzziņu literatūra 20,4% Bērnu literatūra 14,6% Populārzinātniskā literatūra neskaitot populārzinātniskās literatūras izdevumus bērniem 4,5% Memuārliteratūra/ dokumentālā literatūra 6,1% Zinātniskā literatūra 6,4% Lietišķā literatūra 7,0% Reliģiskā literatūra 4,3% Mācību, mācību metodiskā un oficiālā literatūra 5,5% Grāmatu sadalījums pēc tematikas 2022. gadā 1 583 1 495 1 323 1 549 1 485 578 605 477 556 537 2 161 2 100 1 805 2 108 2 022 0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 2018 2019 2020 2021 2022 Grāmatu oriģinālizdevumi un tulkojumi Oriģinālizdevumi Tulkojumi Angļu 53,8% Vācu 11,7% Franču 6,0% Krievu 5,4% Zviedru 3,8% Itāļu 1,6% Cita 17,5% Latviešu valodā tulkotās grāmatas 2022. gadā 56 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Pētniecība un attīstība (P&A)
P&A personāls 2022. gadā P&A strādāja 13,4 tūkst. darbinieku, t.sk. 60,3 % pētnieki. Latvija ar sieviešu īpatsvaru pētnieku vidū ( zinātnieki, kuri veic zinātnisko darbību un ir ieguvuši doktora zinātnisko grādu; profesionāļi ar augstākās izglītības diplomu, kuri veic pētījumus un eksperimentālo izstrādi; kā arī projektu vadītāji, kuri iesaistīti P&A darbu zinātnisko un tehnisko aspek tu plānošanā un vadīšanā) starp Eiropas Savienības valstīm ir starp līderiem. 2022. gadā Latvijā puse (50,4 %) pētnieku bija sievietes. Savukārt pēc sektora 2022. gadā lielākais vīriešu īpatsvars pētnieku vidū bija uzņēmējdarbības sektorā (65,7 %), bet sieviešu īpatsvars – valsts un augstākās izglītības sektoros (attiecīgi 55,5 % un 54,5 %). Joprojām ir salīdzinoši mazs (25,5 %) gados jaunu (iekšējie pētnieki vecumā līdz 34 gadiem) pētnieku īpatsvars. Salīdzinoši liels iekšējo pētnieku īpatsvars (11,7 %) ir vecumā virs 65 gadiem.
7,8 6,8 7,0 7,0 7,2 7,7 8,3 8,1 3,8 3,6 3,7 3,5 3,6 3,8 4,0 3,9 0,0 2,0 4,0 6,0 8,0 10,0 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 Iekšējie pētnieki (tūkst.) PAVISAM no tiem ar zinātnisko grādu 144 933 1 238 650 494 546 121 855 1 070 920 697 401 0 500 1 000 1 500 <25 25–34 35–44 45–54 55–64 65+ Iekšējie pētnieki pēc dzimuma un vecuma 2022. gadā Vīrieši Sievietes 110,4 137,9 186,2 195,1 221,2 248,9 291,7 0,44 0,51 0,64 0,64 0,73 0,74 0,75 0,30 0,40 0,50 0,60 0,70 0,80 0,90 1,00 1,10 1,20 1,30 0 100 200 300 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 Izdevumi P&A Apjoms (milj. eiro) Īpatsvars no IKP (%) 33,5 42,6 66,5 66,1 64,1 68,9 78,7 49,9 59,5 75,5 74,8 93,1 107,1 118,5 27,0 35,8 44,3 54,2 64,1 72,9 94,5 0 € 100 € 200 € 300 € 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 Izdevumi P&A pēc pētījumu veida (milj. eiro) Eksperimentālās izstrādnes Lietišķie pētījumi Fundamentālie pētījumi Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 57 Valsts un ekonomika Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts samazinājies par 0,3 % 2023. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,3 % salīdzinājumā ar 2022. gadu un faktiskajās cenās bija 40,3 mljrd. eiro.
Ražojošo nozaru pievienotā vērtība salīdzināmajās cenās 2023. gada laikā samazinājās par 1,1 %, savukārt pakalpojumu nozaru pieaugums bija 0,7 %. Lielākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē 2023. gadā bija būvniecības nozarei (pieaugums par 18,6 %), mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumiem (pieaugums par 11,7 %), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai (pieaugums par 7,4 %). Savukārt lielākā negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstību 2023. gadā bija apstrādes rūpniecībai (samazinājums par 5,2 %), vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai; automobiļu un motociklu remontam (samazinājums par 5,1 %), kā arī transporta un uzglabāšanas nozarei (samazinājums par 7,8 %). 2023. gadā vidējais IKP pieaugums ES gada laikā bija 0,4 %. ES valstīs IKP pārmaiņas pret 2022. gadu bija robežās no -3,2 % Īrijā līdz +5,6 % Maltā, Latvijā IKP samazinājās par 0,3 %.
24,6 25,2 26,0 27,0 27,2 26,2 28,0 28,8 28,7 24 € 25 € 26 € 27 € 28 € 29 € 30 € 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Iekšzemes kopprodukts 2015. gada salīdzināmajās cenās (mljrd. eiro) 3,9 2,4 3,3 4,0 0,6 -3,5 6,7 3,0 -0,3 -6,0 -4,0 -2,0 0,0 2,0 4,0 6,0 8,0 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās cenās (% pret iepriekšējo gadu) 58 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju administratīvajās teritorijās; 2021 (eiro)
8 624 9 600 12 427 12 949 13 901 15 135 15 980 15 840 17 710 20 351 21 444 0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000 2010 2011 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju vidēji Latvijā
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 59 Valdības finanses
Vispārējās valdības izdevumi par 0,9 miljardiem eiro pārsniedz ieņēmumus 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, vispārējās valdības sektora izdevumi palielinājās par 5,2 % jeb par 0,8 miljardiem eiro. Savukārt vispārējās valdības ieņēmumi pieauga par 12,3 % jeb par 1,7 miljardiem eiro. Vispārējās valdības budžeta deficīts pret iekšzemes kopproduktu bija 2,2 %, gada laikā tas samazinājās par 0,9 miljardiem eiro. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pret iekšzemes kopproduktu bija 43,6 %, parāds pieauga par 1,5 miljardiem eiro. Vispārējās valdības sektora galvenie rādītāji
Vērtība (milj. eiro) Procentos pret IKP 2021 2022 2023 2021 2022 2023 Vispārējās valdības kopējie ieņēmumi 12 496,400 13 924,052 15 632,205 37,47 36,27 38,74 Vispārējās valdības kopējie izdevumi 14 892,508 15 702,883 16 525,334 44,66 40,91 40,96 Neto aizdevumi (+)/ neto aizņēmumi (-) -2 396,108 -1 778,831 -893,129 -7,18 -4,63 -2,21 Nodokļu ieņēmumu 10 284,440 11 865,646 12 987,813 30,84 30,91 32,19 Vispārējās valdības parāds 14 809,001 16 038,724 17 581,434 44,41 41,78 43,57
11,2 11,6 11,5 12,5 13,9 15,6 11,5 11,7 12,8 14,9 15,7 16,5 10,0 € 12,0 € 14,0 € 16,0 € 18,0 € 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Vispārējās valdības sektora galvenie rādītāji (mljrd. eiro) Ieņēmumi Izdevumi
60 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP
Vispārējie valdības dienesti 8,3% Aizsardzība 5,6% Sabiedriskā kārtība un drošība 4,8% Ekonomiskā darbība 17,4% Vides aizsardzība 1,2% Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 2,0% Veselība 11,8% Atpūta, kultūra un reliģija 3,2% Izglītība 13,0% Sociālā aizsardzība 32,7% Vispārējās valdības sektora izdevumu struktūra 2023. gadā 16 525,33 milj. eiro -0,7% -0,5% -4,4% -7,2% -4,6% -2,2% -3% -8% -6% -4% -2% 0% 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Vispārējās valdības sektora budžeta deficīts; % pret IKP Budžeta deficīts (+;-) Māstrihtas kritērijos noteiktais slieksnis 37,0% 36,7% 42,7% 44,4% 41,8% 43,6% 60% 30% 40% 50% 60% 70% 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Konsolidētais bruto parāds; % pret IKP Konsolidētais parāds Māstrihtas kritērijos noteiktais slieksnis
Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 61 Patēriņa cenas
Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieauga par 0,6 % 2023. gada decembrī, salīdzinot ar 2022. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6 % (2022. gadā – 20,8 %). Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,7 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-2,0 procentpunkti).
29,0 6,0 5,3 42,8 12,7 9,7 12,6 6,7 9,4 7,2 19,1 17,5 2,7 8,3 3,1 -10,3 4,7 6,8 -1,1 0,1 3,3 8,2 6,7 5,5 -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni Alkoholiskie dzērieni un tabaka Apģērbs un apavi Mājoklis Mājokļa iekārta Veselība Transports Sakari Atpūta un kultūra Izglītība Restorāni un viesnīcas Dažādas preces un pakalpojumi Patēriņa cenu pārmaiņas gada laikā (%) 2022 2023 62 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,7 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+13,0 %) un svaigiem augļiem (+11,5 %). Cenas pieauga maizei (+6,0 %) un konditorejas izstrādājumiem (+7,0 %). Cenas palielinājās kafijai (+10,4 %), cūkgaļai (+9,6 %), saldējumam (+15,4 %), olīveļļai (+31,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+15,4 %), saldumiem (+21,2 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-18,0 %), piena produktiem (-12,2 %), sieram un biezpienam (-6,0 %), sviestam (-19,0 %), mājputnu gaļai (-6,2 %). Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 8,3 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 9,3 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vid ēji par 6,4 %. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 10,3 %. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai ( -19,7 %). Cenas samazinājās elektroenerģijai ( -12,2 %), cietajam kurināmajam ( -24,7 %), dabasgāzei ( -27,1 %), kanalizācijas pakalpojumiem ( -11,6 %) un ūdensapgādei ( -3,1 %). Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+6,4 %), mājokļa īres maksa (+9,4 %), atkritumu savākšana (+14,0 %). Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 6,8 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi, zobārstniecības pakalpojumi un medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi. Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 1,1 %, ko noteica degvielas cenu kritums par 5,6 %. Dīzeļdegviela palika lētāka par 6,2 %, benzīns – par 3,2 %, bet auto gāze – par 15,7 %. Gada laikā cenu kritums bija arī lietotām automašīnām. Savukārt cenas pieauga pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru aviopārvadājumiem. Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, pirmsskolas izglītībai, ēdnīcu pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai. 2023. gadā saskaņotais patēriņa cenu indekss Eiropas Savienībā pieauga par 3,4 %. Latvijā bija viens no zemākajiem kāpumiem gada laikā par 0,9 %, savukārt visstraujākais pieaugums bija Čehijai – par 7,6 %.
0,4 0,5 0,5 0,9 1,0 1,3 1,6 1,9 1,9 1,9 3,2 3,2 3,3 3,4 3,7 3,7 3,8 3,8 4,1 4,3 5,0 5,4 5,5 5,7 6,2 6,6 7,0 7,6 0 2 4 6 8 Dānija Beļģija Itālija LATVIJA Nīderlande Somija Lietuva Kipra Portugāle Zviedrija Luksemburga Īrija Spānija ES-27 Malta Grieķija Vācija Slovēnija Francija Igaunija Bulgārija Horvātija Ungārija Austrija Polija Slovākija Rumānija Čehija Saskaņotā patēriņa cenu indeksa pārmaiņas Eiropas valstīs 2023. gada laikā (%) Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 63 Ražotāju cenas
Ražotāju cenu līmenis gada laikā samazinājās par 11,4 % 2023. gada decembrī, salīdzinot ar 2022. gada decembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 11,4 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 17,5 %, eksportētajai produkcijai – par 4,8 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas saruka par 6,1 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,7 %.
Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā, siltumapgādē un gāzes apgādē; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. 2023. gada 12 mēnešu vidējais ražotāju cenu līmenis salīdzinājumā ar 2022. gada 12 mēnešu vidējo līmeni Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, savukārt eksportētajai produkcij ai samazinājās par 0,8 %, t. sk. eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis saruka par 0,7 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1,0 %. Lielākā ietekme uz 12 mēnešu vidējo ražotāju cenu līmeni bija cenu pieaugumam atsevišķu pārtikas produktu ražošanā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produ ktu ražošanā. 29,5% 49,8% 11,1% 13,6% 9,0% -11,4% -17,5% -4,8% -6,1% -3,7% -20% -10% 0% 10% 20% 30% 40% 50% Visa rūpniecības produkcija Vietējā tirgū realizētā produkcija Eksportētā produkcija Eksportētā produkcija eirozonas valstīs Eksportētā produkcija ārpus eirozonas valstīs Ražotāju cenu pārmaiņas rūpniecībā 2022. gada decembris 2023. gada decembris 64 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Mazumtirdzniecība
Mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 1,7 % 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 4,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību , samazinājās par 1,7 %, bet autodegvielas – palielinājās par 5,4 %.
2,8 -0,8 8,2 -11,4 8,0 20,4 1,1 30,9 34,0 5,6 6,0 -7,9 -8,9 -3,9 -1,7 -4,9 -1,7 -21,1 4,5 -0,5 -5,5 -8,3 10,5 0,1 -2,6 1,0 -1,9 5,4 -30,0 -20,0 -10,0 0,0 10,0 20,0 30,0 40,0 G47 Mazumtirdzniecība pavisam G4711_G472 Pārtikas preču veikalos G4719_G474-G479 Nepārtikas preču veikalos (neieskaitot autodegvielu) G4719 Nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces G474 Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība G4752 Metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība G4754 Mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība G476 Kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība G4771-G4772 Apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība G4773-G4774 Farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecība G4775 Kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība G478 Mazumtirdzniecība stendos un tirgos G4791 Mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos G4730 Autodegvielas mazumtirdzniecība Mazumtirdzniecības apgrozījuma pārmaiņas salīdzināmajās cenās (% pret iepriekšējo gadu, kalendāri koriģēts) 2022 2023 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 65 Preču ārējā tirdzniecība Preču ārējās tirdzniecības apjoms samazinājies par 11,9 % 2023. gadā Latvijas kopējais preču ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar 2022. gadu bija par 1 1,9 % mazāks. Eksporta apjoms samazinājās par 11,2 %, bet importa apjoms – par 12,5 %.
Kopējā eksportā preču izvedums uz Eiropas Savienības valstīm 202 3. gadā sasniedza 69,1 %, tai skaitā uz eirozonas valstīm – 52,6 %, eksports uz NVS valstīm bija 8,7 %, bet uz pārējām valstīm – 22,2 %. Kopējā importā preču ievedums no Eiropas Savienības valstīm 2023. gadā bija 80,6 %, tai skaitā no eirozonas valstīm 61,5 %, imports no NVS valstīm bija 4 %, bet no pārējām valstīm – 15,4 %. 2023. gadā no Latvijas preces tika eksportētas uz 201 pasaules valsti, bet importētas no 172 valstīm. Piecu lielāko Latvijas eksporta partneru īpatsvars 2023. gadā veidoja 48,4 % no kopējās eksporta vērtības, bet 202 2. gadā šo valstu īpatsvars bija 48 %. Piecu lielāko Latvijas importa partneru īpatsvars 2023. gadā veidoja 55,9 % no kopējās importa vērtības, bet 2022. gadā šo valstu īpatsvars bija 57,4 %. -2,2 -1,9 -2,6 -3,0 -2,9 -1,9 -3,0 -5,2 -4,3 10,5 10,5 11,6 12,8 13,0 13,3 16,5 21,3 18,9 12,7 12,4 14,2 15,8 15,9 15,2 19,5 26,5 23,2 -10,0 0,0 10,0 20,0 30,0 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Preču ārējās tirdzniecības bilance (mljrd. eiro) Bilance Eksports Imports 14,8 11,5 1,7 4,9 20,6 16,3 2,2 3,7 13,1 10,0 1,7 4,2 18,7 14,3 0,9 3,6 0 5 10 15 20 25 ES Eirozona NVS Pārējās valstis ES Eirozona NVS Pārējās valstis Eksports Imports Imports, eksports pa valstu grupām (mljrd. eiro) 2022 2023 66 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Svarīgākās preces 2023. gadā Eksports milj. eiro % Imports milj. eiro % PAVISAM 18 943,3 100 PAVISAM 23 196,1 100 Koks un koka izstrādājumi, kokogle 2 859,4 15,1 Minerālprodukti 2 646,1 11,4 Elektroierīces un elektroiekārtas 2 036,8 10,8 Elektroierīces un elektroiekārtas 2 470,9 10,7 Minerālprodukti 1 494,5 7,9 Sauszemes transporta līdzekļi un to daļas 2 089,2 9,0 Mehānismi un mehāniskās ierīces 1 032,1 5,4 Mehānismi un mehāniskās ierīces 2 004,6 8,6 Sauszemes transporta līdzekļi un to daļas 963,1 5,1 Farmācijas produkti 913,8 3,9 Alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni 804,4 4,2 Gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas 819,4 3,5 Graudaugu produkti 702,5 3,7 Plastmasas un to izstrādājumi 816,0 3,5 Farmācijas produkti 625,3 3,3 Alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni 767,8 3,3 Dzelzs un tērauda izstrādājumi 596,7 3,1 Koks un koka izstrādājumi; kokogle 566,2 2,4 Piena pārstrādes produkti, putnu olas, medus 477,3 2,5 Dzelzs un tērauds 525,5 2,3 2023. gadā koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %), Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %), Poliju (5,2 %); minerālprodukti – uz Lietuvu (34,5 %), Igauniju (15,3 %), Somiju (13,6 %). 2023. gadā minerālprodukti visvairāk tika importēti no Lietuvas (61 %), Igaunijas (10,2 %), Krievijas Federācijas (9,8 %); elektroierīces un elektroiekārtas – no Lietuvas (14,4 %), Ķīnas (12,4 %), Polijas (10 %); sauszemes transporta līdzekļi un to daļas – no Vācijas (33,4 %), Igaunijas (17,4 %), Polijas (9,7 %). 3,9 2,5 1,4 1,2 1,2 6,5 2,5 2,5 2,7 1,0 3,4 2,2 1,3 1,1 1,1 4,9 2,6 2,5 2,0 1,0 0,0 2,0 4,0 6,0 8,0 Lietuva Igaunija Vācija Zviedrija Krievijas Federācija Lietuva Vācija Polija Igaunija Nīderlande Eksports Imports Lielākie partneri (faktiskajās cenās, mljrd. eiro) 2022 2023