Nr_02_Latvija_Galvenie_statistikas_raditaji_2024_%2824_00%29_LV_1.pdf

Type: Document | Status: ready
← All sources

Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 67 Informācijas tehnoloģijas 2023. gadā sava tīmekļa vietne ir 67,3 % uzņēmumu Internetu lieto 61,1 % no visiem uzņēmumu darbiniekiem, un tas ir par 5,7 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Savukārt sava tīmekļa vietne ir 67,3 % uzņēmumu, un 10 gadu laikā īpatsvars palielinājies par 11,6 procentpunktiem.
Sociālo mediju lietošana un reklāma internetā Sociālos medijus 2023. gadā lieto 55,3 % uzņēmumu. Vairāk nekā pusei no visiem uzņēmumiem (54,1 %) ir profils kādā no sociālajiem tīkliem. 28,8 % uzņēmumu maksā par reklāmas pakalpojumiem internetā. E-komercija Uzņēmumu skaits, kas preces vai pakalpojumus pārdod internetā vai citos datortīklos , 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga par 1,7 procentpunktiem, sasniedzot 19,7 %.
Mākoņpakalpojumu izmantošana 2023. gadā mākoņpakalpojumus izmanto 44,6 % uzņēmumu, savukārt maksas mākoņpakalpojumus – 35,8 % no visiem uzņēmumiem, un tas ir par 7,2 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā. Mākslīgais intelekts 2023. gadā 4,5 % uzņēmumu izmanto kādu no mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā. No tiem mākslīgā intelekta tehnoloģijas (piemēram, tādas, kas veic rakstiskās valodas analīzi, pārvērš runas valodu mašīnlasāmā formātā, rada rakstītu vai runātu valodu u.c.) izmanto 21,3 % lielo uzņēmumu, 8,3 % vidējo un 3,5 % mazo uzņēmumu.

54,1 24,6 13,8 0 20 40 60 Sociālie tīkli Multimediju satura koplietošanas vietnes Blogi vai mikroblogošanas vietnes Sociālo mediju lietošana uzņēmumos 2023. gadā (% no uzņēmumu kopskaita) 15,9 5,7 4,7 19,7 0 5 10 15 20 Savā tīmekļa vietnē E-komercijas tīmekļa vietnēs Izmantojot EDI E-komercija kopā Preču un pakalpojumu pārdošana internetā 2023. gadā (% no uzņēmumu kopskaita) 68 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Regulāro interneta lietotāju īpatsvars sasniedzis 91,4 % Mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets, 2023. gadā pieaudzis par 1,7 procentpunktiem un sasniedzis 93,1 %. Internets biežāk (99,4 %) pieejams mājsaimniecībās ar bērniem (mājsaimniecībās bez bērniem – 92,4 %).

Populārākās interneta izmantošanas aktivitātes, tāpat kā iepriekšējos gados, ir internetbankas un elektroniskā pasta lietošana, ko izmanto attiecīgi 83,6 % un 81,5 % iedzīvotāju, bet ziņas ziņapmaiņas lietotnēs sūta 79,2 % iedzīvotāju. Sievietes biežāk nek ā vīrieši internetā meklē ar veselību saistītu informāciju (attiecīgi 64,4 % un 39,5 %). 91,4 92,6 87,9 91,3 91,4 100,0 99,6 98,7 94,6 86,8 68,7 97,8 88,7 83,4 97,2 89,5 100,0 71,9 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 PAVISAM Pilsētas Lauku teritorijas Vīrieši Sievietes 16–24 gadi 25–34 gadi 35–44 gadi 45–54 gadi 55–64 gadi 65–74 gadi Augstākā izglītība Vispārējā vidējā izglītība Nav skolas izglītības vai ir sākumskolas izglītība Nodarbinātie Bezdarbnieki Skolēni, studenti Citas neaktīvas personas Regulāra (vismaz reizi nedēļā) interneta lietošana 2023. gadā (% no iedzīvotāju kopskaita) Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 69

Gandrīz iepriekšējā gada līmenī ir palicis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegādājās preces vai pakalpojumus internetā. Ja 2022. gadā šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 61,7 %, tad 2023. gadā – 62,0 % (pieaugums par 0,3 procentpunktiem).

Sievietes biežāk nekā vīrieši iegādājas apģērbus, apavus vai aksesuārus (attiecīgi 67,0 % un 41,7 %) un kosmētiku, skaistumkopšanas produktus (attiecīgi 33,1 % un 8 %), kamēr vīrieši biežāk pērk elektropreces un sadzīves tehniku (attiecīgi 31,0 % un 18,1 %) vai datorus, planšetdatorus, mobilos telefonus, viedtālruņus (attiecīgi 24,6 % un 11,7 %). 54,1 51,9 36,5 20,0 13,5 12,1 0 10 20 30 40 50 60 Nodokļu deklarācijas iesniegšana Piekļūšana informācijai, ko par personu glabā valsts, pašvaldību vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Pieraksta vai rezervācijas veikšana Piekļūšana informācijai publiskajās datubāzēs vai reģistros Oficiālu dokumentu vai sertifikātu pieprasīšana Pabalstu vai pensijas pieprasīšana Sadarbība ar valsts vai pašvaldību iestādēm 2023. gadā (% no iedzīvotāju kopskaita vecumā 16–74 gadi) 56,2 39,9 23,6 22,9 22,4 18,2 17,2 0 10 20 30 40 50 60 Apģērbi, apavi vai aksesuāri Biļetes uz kultūras un citiem pasākumiem Mājsaimniecības elektronika vai sadzīves tehnika Ēdienu piegādes no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem Kosmētika, skaistumkopšanas produkti Mēbeles, mājas piederumi vai dārzkopības preces Datori, planšetdatori, mobilie telefoni, viedtālruņi vai to aksesuāri Populārākās preces vai pakalpojumi, ko iedzīvotāji iegādājās personīgai lietošanai, izmantojot tīmekļa vietnes vai lietotnes, 2023. gadā (% no iedzīvotājiem, kuri veica pirkumus internetā pēdējo 3 mēnešu laikā) 70 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Nozares Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas apjoms samazinājās par 7,2 % Lauksaimniecības produkcijas apjoms 2023. gadā salīdzināmajās cenās samazinājās par 7,2 % salīdzinājumā ar 2022. gadu, tai skaitā augkopības produkcijai samazinājās par 12,2 %, bet lopkopības produkcijai palielinājās par 0,8 %.

Lauksaimniecības produktu ražošana uz vienu iedzīvotāju

Augkopības produkti, kg Lopkopības produkti graudi kartupeļi dārzeņi augļi un ogas gaļa (kautsvarā), kg svaigpiens, kg olas, gab. 2020 1 840 199 84 10 48 521 422 2021 1 590 132 68 7 50 527 438 2022 1 726 131 61 9 50 519 464 2023 1 443 137 59 6 48 512 452

Lauku saimniecību skaits 2023. gada beigās bija 59,7 tūkstoši Gada laikā lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 2,1 tūkstoti jeb 3,4 %. Vidēji vienas lauku saimniecības zemes kopējā platība 2023. gada beigās bija 46,7 hektāri, no tās lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 32,1 hektārs. Lauksaimniecības produkcijas pārmaiņas pret iepriekšējo gadu (% salīdzināmajās cenās) 6,4 -10,5 1,8 -7,2 10,4 -16,6 3,1 -12,2 -0,2 0,8 -0,2 0,8 -20,0 -15,0 -10,0 -5,0 0,0 5,0 10,0 15,0 2020 2021 2022 2023 Lauksaimniecības produkcija Augkopības produkcija Lopkopības produkcija

Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 71 Augkopība 2023. gadā aramzeme aizņēma 69 %, pļavas un ganības – 30,5 %, ilggadīgie stādījumi – 0,5 % no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

  1. gadā iegūts 2,7 milj. tonnu graudu, kas ir par 527,8 tūkst. tonnu jeb 16,3 % mazāk nekā 2022. gadā. Graudaugu sējumu platība pieauga par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,2 %, tomēr graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā – 34,1 centners no viena hektāra.
  2. gadā par 5,4 tūkst. tonnu jeb 1,5 % samazinājās rapša sēklu kopievākums, platībām samazinoties par 5,7 %. Rapša sēklu vidējā ražība no viena hektāra pieauga no 22,1 centnera 2022. gadā līdz 23,1 centneram 2023. gadā. Lielajās 51,9% Vidējās 23,8% Mazajās 24,3% Lauksaimniecībā izmantojamās zemes sadalījums pēc saimniecību lieluma
  3. gadā Graudaugi 61,2% Pārējā platība 38,8% Ziemāji 39,0% Vasarāji 22,1% Lopbarības- zaļbarības kultūraugi 19,3% Tehniskie kultūraugi 12,1% Pākšaugi 5,7% Kartupeļi 1,1% Dārzeņi 0,5% Pārējie kultūraugi 0,2% Lauksaimniecības kultūraugu sējumu struktūra
  4. gadā

44,9 46,4 38,6 41,6 34,1 0 10 20 30 40 50 60 70 0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000 3 500 2015 2020 2021 2022 cnt no ha tūkst.ha; tūkst.t Graudaugu sējumu platība, kopraža un vidējā ražība Sējumu platība, tūkst.ha Kopraža, tūkst. t Vidējā ražība, cnt no ha 32,9 30,9 28,9 22,1 23,1 0 10 20 30 40 50 0 100 200 300 400 500 2015 2020 2021 2022 2023 cnt no ha tūkst.ha; tūkst.t Rapša sējumu platība, kopraža un vidējā ražība Sējumu platība, tūkst.ha Kopraža, tūkst. t Vidējā ražība, cnt no ha

72 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Lopkopība Lauksaimniecības dzīvnieku skaits gada beigās

2020 2021 2022 2023 Liellopi (tūkst.) 399,0 393,5 391,4 368,1 no tiem slaucamās govis 136,0 131,2 127,8 119,0 Cūkas (tūkst.) 306,8 327,0 307,9 290,0 Aitas (tūkst.) 91,9 90,3 87,3 78,3 Kazas (tūkst.) 11,5 11,4 11,7 10,3 Zirgi (tūkst.) 8,3 8,4 8,7 9,0 Mājputni (milj.) 5,8 5,9 5,7 5,9 Bišu saimes (tūkst.) 104,3 104,3 105,5 98,7

Galveno lopkopības produktu ražošana

2020 2021 2022 2023 Gaļa (tūkst. tonnas) 91,9 93,4 94,2 91,0 Svaigpiens ieskaitot kazu pienu (tūkst. tonnas) 990,1 992,2 975,3 963,7 Olas (milj. gab.) 801,8 825,6 872,2 849,6 Vilna (tonnas) 260,0 241,0 254,0 201,4 Medus (tonnas) 1 679,0 2 135,0 2 302,0 2 319,4

1 911 1 860 2 147 3 021 2 686 1 609 1 478 1 302 1 716 2 300 1 872 1 876 2 034 2 403 2 686 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000 3 500 2019 2020 2021 2022 2023 Gaļas cenas (eiro par tonnu) Liellopu gaļa Cūkgaļa Mājputnu gaļa 294 281 318 471 355 0 100 200 300 400 500 2019 2020 2021 2022 2023 Govs svaigpiens (eiro par tonnu) 2023. gadā gaļas un svaigpiena (ieskaitot kazu pienu) ražošana samazinājās attiecīgi par 3,4 % un 1,2 %, salīdzinot ar 2022. gadu. Cūkgaļas ražošana samazinājās par 13,9 %, bet lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija liellopu gaļai – par 12,7 %. Vidējais izslaukums no vienas slaucamās govs pieauga par 256 kilogramiem jeb par 3,4 %, sasniedzot 7 748 kilogramus gadā. Vidēji no vienas dējējvistas ieguva 297 olas. Olu ražošana samazinājās par 2,6 %. No kopējā saražoto olu daudzuma 97 % bija vistu olas (2022. gadā – 98 %). 2023. gada beigās kopējais liellopu skaits bija 368,1 tūkstotis, no kā slaucamās govis – 119,0 tūkstoši. Salīdzinot ar 2022. gada beigām, to skaits samazinājies attiecīgi par 6,0 % un 6,8 %. Cūku skaits samazinājies par 5,8 %, sasniedzot 290,0 tūkstošus. Gada laikā mājputnu skaits ir palielinājies par 3,1 %, sasniedzot 5,9 milj. Kritums vērojams aitu un kazu skaitā, attiecīgi par 10,3 % un 11,4 %.

Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 73 Rūpniecība

Rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 5,3 % 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,3 %. Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 4,6 %, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – par 19,0 %, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē palielinājās par 0,7 %.

Ievērojams produkcijas apjoma samazinājums, salīdzinot ar 2022. gadu, bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 28,3 %) , metālu ražošanā (par 21,1 %) un mēbeļu ražošanā (par 20,5 %). Produkcijas izlaide samazinājās arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 16,4 %) un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 11 %). Savukārt produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozare (par 2 7,1 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (par 16,7 %), kā arī elektrisko iekārtu ražošana (par 13,1 %).

  1. gadā, salīdzinājumā ar 2022. gadu, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 2 %. To ietekmēja kritums eksportā par 3 % (tai skaitā eirozonā – par 4,1 %, ārpus eirozonas – par 2,1 %), savukārt vietējā tirgū apgrozījums bija bez izmaiņām.
    -5,3 -19,0 -4,6 0,7 -20,0 -15,0 -10,0 -5,0 0,0 5,0 (BCD) Rūpniecība (B) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (C) Apstrādes rūpniecība (D) Elektroenerģija un gāzes apgāde Rūpniecības produkcijas apjoma pārmaiņas 2023. gadā salīdzinot ar 2022. gadu (% salīdzināmajās cenās, kalendāri koriģēts) 119,7 118,3 126,9 130,1 124,2 115 120 125 130 135 2019 2020 2021 2022 2023 Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma indeksi (salīdzinājamās cenās, kalendāri koriģēti, 2015 = 100) 35,1 34,0 32,5 33,5 34,1 29,7 29,8 28,7 30,4 29,8 35,2 36,2 38,8 36,1 36,1 0% 25% 50% 75% 100% 2019 2020 2021 2022 2023 Apstrādes rūpniecības produkcijas realizācijas virzieni (%) Vietējais tirgus Eirozona Ārpus eirozonas 74 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Enerģētika

Energoresursu kopējais patēriņš samazinājās par 3,5 % Kopējais energoresursu patēriņš 2022. gadā bija 186,1 petadžouli (PJ), kas ir par 3,5 % mazāk nekā 2021. gadā. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājies par 11,3 procentpunktiem un 2022. gadā bija 15,6 %, savukārt atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš kopējā patēriņā desmit gadu laikā palielinājies par 6,9 procentpunktiem un 2022. gadā bija 42,9 %.
Dabasgāzes imports bija par 11,5 PJ (28,4 %) mazāks, un to ietekmēja dabasgāzes augstā cena, siltāka apkures sezona un pāreja uz citiem energoresursiem, piemēram, koksni, naftas produktiem. Dabasgāzes kopējais patēriņš 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu samazinājās par 11,4 PJ jeb par 28,2 %. Dabasgāzes galapatēriņš bija par 2,3 PJ (15,3 %) mazāks, un no tā rūpniecībā un būvniecībā dabasgāzes patēriņš bija 3,2 PJ, kas ir par 1,4 PJ (30,2 %) mazāk nekā 2021. gadā.

Energoresursu galapatēriņš 2022. gadā bija 169,9 PJ, kas ir par 2,7 % mazāk nekā 2021. gadā. Lielākais energoresursu patērētājs 2022. gadā bija transporta sektors, kas patērēja 49,9 PJ (29,4 %) no enerģijas galapatēriņa. Energoresursu patēriņš transportā 2022 . gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās par 0,6 % jeb 279 TJ un 2022. gadā bija 49,9 PJ. Pērn valdības lēmums atcelt biodegvielas piejaukumu degvielai uz pusotru gadu (sākot no 2022. gada 1. jūlija) ietekmēja biodegvielas samazinājumu transporta sektorā par 1,3 PJ (65,8 %) mazāk nekā 2021. gadā. Energoresursu galapatēriņš rūpniecībā un būvniecībā, salīdzinot ar 2021. gadu, bija iepriekšējā gad a līmenī, samazinoties vien par 0,1 PJ (par 0,3 %). Lielākais energoresursu patēriņš 2022. gadā līdzīgi kā citus gadus bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē – 23,6 PJ jeb 57,4 % no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā. Energoresursu galapatēriņš mājsaimniecībās 2022. gadā bija 46,6 PJ, kas ir par 7,5 % mazāk nekā 2021. gadā. Salīdzinājumā ar 2021. gadu dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās samazinājās par 9,3 % (par 452 TJ).

202 197 184 193 186 179 175 165 175 170 150 170 190 210 2018 2019 2020 2021 2022 Energoresursu patēriņš (PJ) Kopējais energoresursu patēriņš Energoresursu galapatēriņš 54 54 47 50 50 41 38 40 41 41 52 50 47 50 47 8 8 9 8 8 25 24 23 26 24 0 50 100 150 200 2018 2019 2020 2021 2022 Energoresursu galapatēriņš pēc patēriņa veida (PJ) Transports Rūpniecība un būvniecība Mājsaimniecības Lauksaimniecība pārējie Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 75

Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim – līdz 2030. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 50 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars ener ģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2022. gadā tas bija 43,3 % (ES – vidēji 23,0 %). Latvijai jānodrošina, ka līdz 2030. gadam 7 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2022. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 3,1 %, ES – vidēji 9,6 %.

48,5 46,3 38,2 40,4 29,0 20 30 40 50 60 2018 2019 2020 2021 2022 Dabasgāzes imports (PJ) 24,7 4,6 4,8 4,9 15,8 3,2 4,4 4,7 0 10 20 30 Pārveidošanas sektors Rūpniecība un būvniecība Mājsaimniecības Pārējie patērētāji Dabasgāzes galapatēriņš pēc patēriņa veida (PJ) 2021 2022 3 499 3 193 3 650 3 718 3 783 3 000 3 200 3 400 3 600 3 800 4 000 2018 2019 2020 2021 2022 Saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem (GWh) Hidroelektro stacijas kopā 72,7% Biomasas koģenerācijas stacijas un elektrostacijas 14,6% Biogāzes koģenerācijas stacijas kopā 6,6% Vēja elektrostacijas 5,0% Saules mikroģeneratori un elektrostacijas 1,1% Saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem (GWh) 2022. gadā 76 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Būvniecība

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 18,9 % 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinā jās par 18,9 %. Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā (par 26,8 %), specializētajos būvdarbos (par 17,8 %) un inženierbūvniecībā (par 10,8 %). Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā (par 36,7 %) un pārējā inženierbūvniecībā – par 35,7 % (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) . Savukārt ceļu un dzelzceļu būvniecība samazinājās par 2,7 %. Nozīmīgs būvniecības produkcijas apjoma pieaugums bija tādās specializēto būvdarbu jomās kā elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības (par 21 %), ēku nojaukšana un būvlaukumu sagatavošana (par 19,7 %), citi specializētie būvdarbi (jumtu segumu klāšana un citur neklasificēti darbi) (par 18,9 %) un būvdarbu pabeigšanas darbi (apmetēju, galdnieku, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi) – par 9,5%.

2,1 tūkstotis būvatļauju izsniegts jaunu viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai 2023. gadā izsniegtas 3 133 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar paredzamo platību 829 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 2 537 būvatļaujas ar paredzamo platību 650 tūkst. kvadrātmetru). Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai tika izsniegtas 2 073 būvatļaujas (paredzamā platība ir 429 tūkst. kvadrātmetru). Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 1 106 būvatļaujas ar paredzamo platību 1 100 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai 787 būvatļaujas ar paredzamo platību 688 tūkst. kvadrātmetru). Rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām tika izsniegtas 273 būvatļaujas ar paredzamo platību 475 tūkst. kvadrātmetru, no tā m 188 – jaunbūvēm ar paredzamo platību 318 tūkst. kvadrātmetru. 124,1 127,5 119,6 106,1 126,1 100 110 120 130 2019 2020 2021 2022 2023 Būvniecības produkcijas apjoma indekss (salīdzināmajās cenās, kalendāri koriģēti dati; 2015=100) 2 340 2 787 2 771 2 537 1 117 1 142 967 787 0 1 000 2 000 3 000 2020 2021 2022 2023 2020 2021 2022 2023 Dzīvojamās ēkas Nedzīvojamās ēkas Izdoto būvatļauju skaits jaunbūvēm Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 77 Tūrisms

Tūristu mītnēs apkalpoti par 12,1 % vairāk viesu nekā pērn 2023. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,44 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 12,1 % vairāk nekā 2022. gadā, tomēr par 14,4 % mazāk nekā 2019. gadā (pirms pandēmijas), kad tūristu mītnēs uzņēma 2,85 milj. viesu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 4,37 milj. nakšu, kas ir par 12,6 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2023. gadā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 57 % jeb 1,4 milj. bija ārvalstu viesi, kas ir par 22 % vairāk nekā 2022. gadā, bet par 28,6 % mazāk nekā 2019. gadā.

  1. gadā Latvijas prioritārie tūrisma mērķa tirgi ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Somija, Zviedrija, Norvēģija un Apvienotā Karalis te. Sekundārie mērķa tirgi ir Polija, Nīderlande, Francija, Beļģija, Itālija, Īrija, Austrija, Dānija, Spānija un Šveice. Tāl ie tirgi ir Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Japāna, Dienvidkoreja un AAE. 2023. gadā ārvalstu ceļotāju īpatsvars no valstīm, kas noteiktas kā prioritārie mērķa tirgi, saglabājies pagājušā gada līmenī – 60,7 % (2022. gadā – 60,6 %). Savukārt ceļotāju īpatsvars no sekundāro mērķa tirgu valstīm palielinājies līdz 17,4 % (2022. gadā – 15,9 %) no ārvalstu ceļotāju kopskaita. Ceļotāju īpatsvars no tālo mērķa tirgu valstīm palielinājies, sasniedzot 4,9 % (2022. gadā – 4 %).

2,9 1,5 1,3 2,2 2,4 1,9 0,7 0,4 1,1 1,4 0,0 1,0 2,0 3,0 2019 2020 2021 2022 2023 Apkalpoto personu skaits (milj.) PAVISAM tai skaitā ārvalstu viesi Latvijas iedzīvotāji 43,0% Ārvalstnieki 57,0% Apkalpotās personas 2023. gadā 78 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP

Latvijā 2023. gadā ārvalstu ceļotāji pavadīja 2,6 milj. nakšu. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums naktsmītnēs Latvijā 2023. gadā bija 1,86 naktis (arī 2022. gadā – 1,86 naktis).
Vidējais uzturēšanās ilgums viesiem no prioritārajiem tirgiem bija 1,77 naktis (2022. gadā – 1,85 naktis), no sekundārajiem tirgiem – 1,9 naktis (2022. gadā – 1,94 naktis), savukārt no tālajiem tirgiem – 1,78 naktis (2022. gadā – 2,14 naktis).

Pirms pandēmijas Latvijā arvien pieauga tūristu mītņu rezervēšana tiešsaistē. 2022. gadā tika pavadīti 1,18 milj. nakšu, kas rezervētas kādā no tiešsaistes digitālajām platformām, un tas bija par 68,2 % vairāk nekā 2021. gadā, kad tika rezervēti 700,9 tūkst. nakšu. 2022. gadā 72 % nakšu naktsmītnēs rezervēja ārvalstu viesi, bet 28 % – vietējie viesi. 18,5 13,1 9,2 7,6 6,4 4,5 4,1 3,2 2,8 2,7 0 5 10 15 20 Lietuva Igaunija Vācija Somija Apvienotā Karaliste Polija ASV Zviedrija Ukraina Norvēģija Apkalpoto ārvalstu viesu sadalījums pa valstīm 2023. gadā (%) 5,5 2,9 2,4 3,9 4,4 3,9 1,5 0,9 2,1 2,6 0,0 2,0 4,0 6,0 2019 2020 2021 2022 2023 Pavadītās naktis (milj.) PAVISAM tai skaitā ārvalstu viesi 49,5 25,4 24,8 40,2 42,5 44,6 23,1 22,4 35,9 37,8 0 10 20 30 40 50 2019 2020 2021 2022 2023 Numuru un gultasvietu noslogojums (%) Numuru noslogojums Gultasvietu noslogojums Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 79 Transports

Samazinājies kravu apgrozījums Latvijas ostās 2023. gadā no ostām nosūtīja un ostās saņēma 38,7 milj. tonnu kravu, kas ir par 19,6 % mazāk nekā 2022. gadā. No kuģiem izkra uto kravu apjoms bija 12,3 milj. tonnu, kas ir par 14,6 % mazāk nekā 2022. gadā. No ostām nosūtīja 26,4 milj. tonnu, kas ir par 21,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Latvijas ostu darbība 2023. gadā

  1. gadā ar autotransportu pārvadāja 80,7 milj. tonnu kravu, kas ir par 0,3 % mazāk nekā 2022. gadā. Iekšzemē pārvadāja 65,8 milj. tonnu kravu (par 1,5 % vairāk). Starptautiskajos kravu pārvadājumos pārvadāja 14,9 milj. tonnu kravu (par 7,8 % mazāk). No tiem eksporta kravas veidoja 4,8 milj. tonnu (par 7,5 % mazāk), bet importa kravas – 3,4 milj. tonnu (par 2,5 % mazāk). Ārvalstīs pārvadāja 6,7 milj. tonnu kravu, kas ir par 10,5 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Komercpārvadājumu apjoms saruka par 4,8 %, tajos pārvad āja 74,2 % no kopējā ar autotransportu pārvadāto kravu apjoma.

  2. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 15,4 milj. tonnu kravu, kas ir par 27,5 % mazāk nekā 2022. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa
    transportu pārvadāja 1,7 milj. tonnu kravu (par 3,6 % mazāk). Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 13,8 milj. tonnu kravu (par 29,6 % mazāk). Caur Latvijas ostām pārvadāja 10,7 milj. tonnu kravu (par 27,1 % mazāk). Rīgas osta 48,8% Ventspils osta 22,1% Liepājas osta 21,5% mazās ostas 7,7% Nosūtītas kravas 26,4 milj. t Rīgas osta 48,3% Ventspils osta 37,4% Liepājas osta 12,8% mazās ostas 1,5% Saņemtas kravas 12,3 milj. t 41 24 22 21 15 74 76 82 81 81 0 25 50 75 100 2019 2020 2021 2022 2023 Kravu pārvadājumi (milj. t.) Dzelzceļa transports Autotransports Iekšzemes 81,6% eksports 5,9% imports 4,2% ārvalstīs 8,3% Starptautiskie 18,4% Kravu pārvadājumi ar autotransportu 2023. gadā 80 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP Pasažieru pārvadājumi palielinājušies visos transporta veidos

  3. gadā ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 187 ,4 milj. pasažieru, kas ir par 15,4 % vairāk nekā 2022. gadā. Regulārās satiksmes autobusos pārvadāto pasažieru skaits pieauga par 12,8 %, dzelzceļa transportā par 9,2 %. Ar tramvajiem un trolejbusiem pārvadāja 66,7 milj. pasažieru (pieaugums par 21,5 %).

  4. gadā ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no ostām izbrauca 377,4 tūkst. pasažieru, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2022 . gadā. Rīgas pasažieru ostā prāmju satiksme bija slēgta, Ventspils ostā pasažieru apgrozījums bija 287 tūkst. pasažieru (samazinājums par 1 %), bet Liepājas ostā – 90,4 tūkst. pasažieru, kas ir par 11,3 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.

  5. gadā lidostā “Rīga” apkalpoti 6,6 miljoni pasažieru, par 23,2 % vairāk nekā 2022. gadā, bet par 15 % mazāk salīdzinājumā ar

  6. gadu. Latvijas nacionālā aviokompānija pērn apkalpoja 3,8 miljonus pasažieru, kas ir par 33,9 % vairāk nekā 2022. gadā. 140,0 86,7 72,7 91,9 103,7 0 50 100 150 2019 2020 2021 2022 2023 Regulārās satiksmes autobusu pasažieru pārvadājumi (milj.) 18,6 12,9 11,2 15,7 17,1 0,0 5,0 10,0 15,0 20,0 2019 2020 2021 2022 2023 Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi (milj.) 40,8 24,0 19,5 24,7 27,7 39,9 28,4 23,4 30,2 38,9 0 30 60 90 2019 2020 2021 2022 2023 Pasažieru pārvadājumi ar pilsētu elektrotransportu (milj.) Tramvaji Trolejbusi 7,8 2,0 2,4 5,4 6,6 0,0 2,0 4,0 6,0 8,0 2019 2020 2021 2022 2023 Ielidojuši un izlidojuši pasažieri starptautiskajā lidostā “Rīga” (milj.) Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2024 | CSP 81 Ielidojušie un izlidojušie pasažieri starptautiskajā lidostā “Rīga”; 2023 Plūsmas ar vismaz 5 000 pasažieru. Izlidojošie pasažieri pēc pirmā lidmašīnas nosēšanās punkta, ielidojušie pasažieri pēc pēdējā lidmašīnas pacelšanās punkta.

Page 7 of 8