20
Nesen absolvējušo14 iedzīvotāju (20–34 gadu vecumā) nodarbinātības līmenis pēc dzimuma
Baltijas valstīs un ES 2025. gadā, %
Eurostat dati [edat_lfse_24].
2025. gadā nodarbinātie iedzīvotāji (20 –64 gadu vecumā) Latvijā savā pamatdarbā parasti strādāja vidēji
38,8 stundas nedēļā, taču kopumā ES – 37,3 stundas. Latvijā noteikts, ka normāls darba laiks ir 40 stundas
nedēļā. 2025. gadā 40 –44 stundas nedēļā strādāja 8 5,7 % nodarbināto iedzīvotāju, taču kopumā ES krietni
mazāk – 47,0 %, līdz ar to Latvija ierindojas ceturtajā vietā starp ES valstīm ar lielāko nodarbināto iedzīvotāju
īpatsvaru, kas strādā 40–44 stundas nedēļā. Rumānijā 40–44 stundas nedēļā strādā 91,5 %, Bulgārijā 90,5 %,
un Ungārijā 89,3 % nodarbināto. Salīdzinājumam Igaunijā 40 –44 stundas nedēļā strādā 7 4,8 % nodarbināto
iedzīvotāju, bet Lietuvā – 78,5 %.
Vidējais parasti nostrādāto stundu skaits nedēļā nodarbinātajiem iedzīvotājiem
(20–64 gadu vecumā) Latvijā un ES valstīs 2025. gadā
Eurostat dati [lfsa_ewhun2].
14 Vispārējo vidējo, arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību, kā arī augstāko izglītību ieguvuši pirms 1 -3 gadiem un neturpina mācības. 84,4 87,6 78,8 87,481,6 77,3 83,8 85,5 83,0 83,1 81,0 86,4 0 20 40 60 80 100 ES Latvija Igaunija Lietuva Vīrieši Sievietes Pavisam 33,0 34,6 35,0 35,9 36,3 36,4 36,5 37,2 37,3 37,6 37,9 38,0 38,7 38,8 39,2 39,3 39,5 39,5 39,5 39,5 39,6 39,8 39,8 39,9 40,0 40,1 41,0 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 NL DK DE AT IE FI BE FR IT ES EE LU SE LV LT CZ HU MT SI SK HR CY PT BG RO PL EL Eiropas Savienība – 37,3 21 7. PIELIKUMS-MODULIS “JAUNIEŠI DARBA TIRGŪ” 2024. gadā visās ES valstīs tika veikts darbaspēka apsekojuma modulis par jauniešu (15 –34 gadu vecumā) dalību darba tirgū 15, lai iegūtu informāciju par atbilstību starp izglītību, prasmēm un pašreizējo vai iepriekšējo pamatdarbu, personām ar augstāko izglītību pēc vidējās izglītības iegūšanas kvalifikācijas, kā arī formālās izglītības vai apmācību pārtraukšanu, ieskaitot pārtraukto izglītības līmeni un iemeslu. 2024. gadā 81,4 % jauniešu augstākais iegūtais izglītības līmenis atbilda esošā vai pēdējā pamatdarba 16 prasībām Latvijā. Šis bija otrs augstākais rādītājs ES, Latvijai ierindojoties tikai aiz Lietuvas (83,7 %). ES 70,0 % jauniešu izglītības līmenis atbilst pamatdarba prasībām, kas bija par 11,4 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā Latvijā. Salīdzinot ar pār ējām ES valstīm, Latvijai ir trešais augstākais rādītājs jeb 12,4 %, kur jaunieši ir norādījuši, ka viņu iegūtais izglītības līmenis ir zemāks nekā pamatdarbā nepieciešams (ES – 8,2 %), bet zemākais rādītājs jeb 6,2 %, kur jaunieši ir norādījuši, ka tas bija augstāks (ES – 21,7 %). Jauniešu īpatsvars (15–34 gadu vecumā), kuru augstākais iegūtais izglītības līmenis atbilst pamatdarba prasībām Latvijā un ES valstīs 2024. gadā, %
Eurostat dati [lfso_24match01]. 25–34 gadu vecumā 82,1 % jauniešu augstākais iegūtais izglītības līmenis atbilda esošā vai pēdējā pamatdarba prasībām Latvijā. Lielākā saskaņa starp iegūto un pamatdarbā prasīto izglītības līmeni ir vērojama jauniešiem ar iegūtu augstāko izglītību (86,1 %), bet viszemākais – jauniešiem ar iegūtu vispārējo vidējo izglītību (73,9 %). Jauniešu īpatsvars (25–34 gadu vecumā), kuru iegūtais izglītības līmenis atbilst esošā vai pēdējā pamatdarba prasībām Latvijā un ES 2024. gadā, %
Eurostat dati [lfso_24match01].
15 Aprakstā izmantoti Eurostat publicētie rezultāti sadaļā “2024. Young people on the labour market (lfso_24)”. 16 Turpmāk tekstā esošā vai pēdējā pamatdarba prasības. 60,3 60,5 62,1 62,6 64,0 64,1 64,8 65,9 68,0 68,7 69,2 70,4 71,0 72,9 73,1 73,8 74,2 74,9 75,4 77,0 77,8 79,2 80,8 81,1 81,3 81,4 83,7 0 20 40 60 80 100 NL HU CY LU SK IT ES IE FR DK AT BE HR PT FI EL PL SE CZ DE EE MT RO BG SI LV LT Eiropas Savienība – 70,0 62,7 71,7 69,9 75,1 73,9 81,0 83,0 86,1 0 20 40 60 80 100 Vispārējā vidējā izglītība Arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība Nav skolas izglītības, zemāka par sākumskolas izglītību, pamatskolas vai sākumskolas izglītība Augstākā izglītība Latvija ES 22 87,9 % no jauniešiem atbildējuši, ka viņu prasmes17 atbilst viņu pašreizējam vai pēdējam pamatdarbam, kas bija augstākais rādītājs starp ES valstīm (vidēji ES – 76,3 %). Augsts īpatsvars ar atbilstošām prasmēm pamatdarbā Latvijā, salīdzinot ar ES valstīm, profesiju griezumā bija jauniešiem vadītāju (92,7 %), speciālistu (90,3 %), pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku (87,6 %), iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādātāju montieriem (92,2 %), kā arī vienkāršo profesiju (83,6 %) pārstāvjiem. 76,5 % jauniešu (15–34 gadu vecumā) iegūtā augstākās izglītības joma atbilst arī to pamatdarba jomai – no tiem 53,9 % atbilstība bija ļoti augsta. Izglītību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā un veterinārijā ieguvušajiem jauniešiem pamatdarba jomas atbilstība bija 97,3 %, pedagoģijas jomā – 97,0 %, bet veselības – 90,6 % atbilstība. Viszemākā atbilstība pamatdarba jomai bija jauniešiem, kas izglītību ieguvuši pakalpojumu sniegšanas jomā (64,0 %). Jauniešu īpatsvars (15–34 gadu vecumā), kuru iegūtā augstākās izglītības joma atbilst esošā vai pēdējā pamatdarba jomai Latvijā un ES 2024. gadā, %
Eurostat dati [lfso_24match06]. Tikai 7,7 % jauniešu 15–24 gadu vecumā savas dzīves laikā vismaz vienu reizi ir pārtraukuši mācības formālās izglītības programmā18. Tas bija par 3 procentpunktiem mazāk nekā vidēji ES valstīs. 25 –34 gadu vecumā šis rādītājs bija augstāks – 17,3 % jauniešu bija pārtraukuši mācības formālā izglītības programmā, kas bija tikpat, cik vidēji ES valstīs. Lielākā daļa jeb 67,3 % jauniešu (15–34 gadu vecumā) savas dzīves laikā vismaz vienu reizi ir pārtraukuši augstākās izglītības mācību programmu; 25–34 gadu vecumā šis rādītājs sasniedz 70,3 %, kas bija par 13,4 procentpunktiem vairāk nekā vidēji ES valstīs. Visbiežāk jaunieši (15–34 gadu vecumā) mācības pārtrauc ģimenes vai personīgu iemeslu dēļ (36,8 %), piemēram, grūtniecības vai dzemdību atvaļinājums, mainīta dzīvesvieta, ceļošana, motivācijas trūkums. 28,3 % jauniešu atzina, ka mācības pārtrauca, jo izglītības programma neatbilda to interesēm, vajadzībām vai gaidām , kā arī bija zema izglītības kvalitāte vai mācības/studijas bija pārāk sarežģītas, bet 15,1 % jauniešu atzina, ka darbs (ne finansiālu iemeslu dēļ) bija lielāka prioritāte par mācībām vai studijām.
17 Mācību un darba pieredzes laikā iegūtās zināšanas, spējas un iemaņas .
18 Iekļauj pamatizglītības, vidējās izglītības vai augstākās izglītības, t.sk. profesionālās izglītības pakāpes programmas, kuru apguvi apliecina
valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments .
51,0
55,4
59,4
60,0
66,0
46,4
76,6
72,1
59,4
64,0
68,4
75,5
79,2
80,3
81,2
90,6
97,0
97,3
0 20 40 60 80 100
Pakalpojumu sniegšana
Žurnālistika, sociālās un informācijas zinātnes
Inženierija, ražošana un būvniecība
Biznesa, administrēšanas un tiesību zinātnes
Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
Māksla un humanitārās zinātnes
Medicīna un veselības aprūpe
Izglītības zinātne
Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un
veterinārija
Latvija ES
23
Jauniešu īpatsvars (15–34 gadu vecumā), kuri savas dzīves laikā vismaz vienu reizi pārtraukuši
mācības formālās izglītības programmā Latvijā un ES valstīs 2024. gadā, %
Eurostat dati [lfso_24eab01]. Ekonomiskās aktivitātes līmenis starp jauniešiem ar vismaz iegūtu vidējo izglītību 20 –34 gadu vecumā bija 83,2 %. Jauniešiem, kuriem mācību vai studiju laikā ir bijusi darba pieredze vismaz 1 mēnesi, ekonomiskās aktivitātes līmenis sasniedza 93,8 %, kas ir 4. augstākais rādītājs ES valstīs tikai aiz Bulgārijas, Maltas un Nīderlandes. Jauniešiem bez darba pieredzes ekonomiskās aktivitātes līmenis bija 79,7 %. Jauniešu nodarbinātības līmenis ar vismaz iegūtu vidējo izglītību 20 –34 gadu vecumā bija 76,6 %. Tiem jauniešiem, kuriem mācību vai studiju laikā ir bijusi darba pieredze vismaz 1 mēnesi, nodarbinātības līmenis bija 88,8 % un starp dzimumiem atšķirība bija tikai 0,2 procentpunkti (sievietēm – 88,9 % un vīriešiem – 88,7 %). Taču jauniešiem, kuriem nav darba pieredzes, nodarbinātības līmenis bija 72,3 %, un sievietēm tas bija 64,8 % jeb par 14,2 procentpunktiem zemāks nekā vīriešiem (79,0 %). Atšķirības nodarbinātības līmenī vērojamas arī darba pieredzes ilgumā mācību vai studiju laikā. Kopumā jauniešiem ar ilgu darba pieredzi (7 vai vairāk mēneši) nodarbinātības līmenis bija 92,0 %, un sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 1 procentpunktu a ugstāks nekā vīriešu (attiecīgi 92,4 % un 91,4 %). Taču nodarbinātības līmenis jauniešiem, kuru darba pieredze bija 1 –6 mēneši, bija 82,9 %, kas ir par 9,1 procentpunktu zemāks rādītājs nekā jauniešiem ar ilgu darba pieredzi. Starp dzimumiem arī ir izteikt ākas atšķirības – vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,1 procentpunktu augstāks nekā sieviešu (attiecīgi 85,0 % un 80,9 %). Augstāks nodarbinātības līmenis ir arī jauniešiem, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība – 85,5 % –, kas ir par 15,2 procentpunktiem vairāk nekā jauniešiem ar vidējo izglītību (70,3 %). Starp izglītības līmeņiem vērojama tā pati tendence – jauniešiem ar darba pieredzi mācību vai studiju laikā ir augstāks nodarbinātības līmenis. Jauniešiem, kuriem ir iegūta vidējā izglītība un darba pieredze, nodarbinātības līmenis ir 83,0 % jeb par 14,8 procentpunktiem augstāks nekā tiem, kuriem nebija darba pieredzes (68,2 %). Tikmēr jauniešiem ar augstāko izglītību un darba pieredzi nodarbinātības līmenis ir 90,9 % jeb par 9,2 procentpunktiem augstāks nekā jauniešiem bez darba pieredzes (81,7 %).
1,5
2,2
3,5
6,0
6,3
7,2
7,5
7,6
8,1
9,0
11,1
12,6
13,0
13,2
14,9
15,5
16,2
16,8
19,7
19,8
21,1
22,0
22,3
24,4
24,8
27,1
32,2
0
5
10
15
20
25
30
35
RO EL BG CY HU HR PL SK IT IE LT LV CZ DE MT ES SI PT SE FR BE FI AT EE LU DK NL
Eiropas Savienība – 14,2
24
Jauniešu nodarbinātības līmenis (20–34 gadu vecumā) pēc darba pieredzes
mācību vai studiju laikā Latvijā 2024. gadā, %
Eurostat dati [lfso_24lmk01]. No nodarbinātajiem jauniešiem 8,2 % strādāja nepilnu darbalaiku – 10,0 % no tiem, kuriem bija darba pieredze, bet 7,7 %, kuriem nebija darba pieredzes mācību vai studiju laikā. Gandrīz puse jeb 48,2 % jauniešu izvēlējās strādāt nepilnu darbalaiku mācību dēļ.
76,6
88,8
72,3
82,9
92,0
81,4
88,7
79,0
85,0
91,4
71,7
88,9
64,8
80,9
92,4
0 20 40 60 80 100
Pavisam
Ar darba pieredzi
Bez darba pieredzes
Īsa darba pieredze
(1–6 mēnešus)
Ilga darba pieredze
(vismaz 7 mēnešus)
Sievietes Vīrieši Pavisam
25
METODOLOĢISKIE PASKAIDROJUMI
Darbaspēka apsekojums Latvijā tika uzsākts 1995. gada novembrī un līdz 2001. gadam tika organizēts divas
reizes gadā – maijā un novembrī. Sākot ar 2002. gadu, apsekojums notiek katru nedēļu visu gadu. Darbaspēka
apsekojuma metodoloģija ir izstrādāta, pamatojoties uz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) metodoloģiju,
ko izmanto gan Eurostat, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), līdz ar to tiek
nodrošināta datu salīdzināmība starptautiskā līmenī.
Apsekojuma dati par gadu tiek aprēķināti kā aritmētiski vidējie no ceturkšņu rādītājiem. Gada rezultātu
vispārināšanai izmantota ceturkšņu vidējā statistika par Latvijā privātajās mājsaimniecībās dzīvojošajiem
pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Pēc apsekojuma norises izlases dati tiek vispārināti (svērti) uz visām privātajām
mājsaimniecībām un tajās dzīvojošajiem mājsaimniecības locekļiem. Datu svēršanas procesā tiek izmantoti
dizaina svari, kas tiek koriģēti pēc atbildētības līmeņa, kā arī tie tiek kalibrēti pēc iedzīvotāju dzimuma un vecuma.
Sākot ar 2017. gadu, darbaspēka apsekojumā tika ieviesta apsekojuma reižu pieeja gada rādītāju iegūšanai.
Rādītāji, kuru periodiskums saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulu (ES) Nr. 2019/2240 (līdz 2020. gadam
Komisijas Regulu (EK) Nr. 377/2008) ir gads, tiek iegūti tikai pirmajā intervijas reizē.
Jautājumi par ekonomisko aktivitāti tiek uzdoti personām vecumā no 15 līdz 89 gadiem (līdz 2020. gadam –
no 15 līdz 74 gadi em). Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā
iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.
Šajā informatīvajā apskatā tiek aplūkoti dati par personām vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Atlasītie mājokļi darbaspēka apsekojumā piedalās četras reizes pēc noteiktas shēmas. Darbaspēka
apsekojuma gada izlases apjoms 2025. gadā bija 30 771 mājoklis. Darbaspēka apsekojumam atlasītajā mājoklī
intervijas dienā aptaujā visus tur faktiski dzīvojošos mājsaimniecības locekļus (202 5. gadā tika aptaujāt i
31,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā 27,5 tūkstoši iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā).
Apsekotas tiek tikai privātās mājsaimniecības . Ja kāds no mājsaimniecības locekļiem ir pagaidu prombūtnē vai
uzturas kolektīvajā mājsaimniecībā ne ilgāk kā vienu gadu (kopējais prombūtnes laiks līdz paredzamajam
atgriešanās laikam, piemēram, sakarā ar mācībām, brīvdienām, slimību, komandējumu u.tml.), tad šo personu
uzskata par mājsaimniecības locekli.
Katrai mājsaimniecībai piešķir kodu, un informācijas apstrādē individuālā informācija (vārds, uzvārds, adrese,
tālruņa numurs) netiek izmantota. Apsekojuma datus izmanto tikai kopsavilkumos, lai varētu iegūt informāciju
par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, dzimumu, vecumu, izglītības struktūru, kā arī darbaspēka sadalījumu pēc
saimnieciskās darbības veida, profesijas un citiem rādītājiem.
Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība) – vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz
izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.
Kolektīvās (institucionālās) mājsaimniecības – iestādes vai organizācijas (slimnīcas, bērnu un veco ļaužu
aprūpes iestādes, cietumi, kazarmas, reliģiskās institūcijas, darbinieku kopmītnes un dienesta viesnīcas u.c.), kur
persona dzīvo pastāvīgi – gadu vai ilgāk.
Mājoklis – pastāvīgai dzīvošanai paredzēta viena vai vairākas dzīvojamās istabas (dzīvojamā māja, dzīvoklis
daudzdzīvokļu mājā, istaba komunālajā dzīvoklī u.c.).
Respondents – pēc noteiktas sistēmas atlasīts pastāvīgais Latvijas iedzīvotājs 15 –89 gadu vecumā (līdz
2020. gadam – 15–74 gadu vecumā), kā arī atlasītās personas mājsaimniecības locekļi.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji (darbaspēks) – personas, kuras pārskata periodā piedāvā savu darbu
materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Šos iedzīvotājus veido nodarbinātie iedzīvotāji un
bezdarbnieki (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts aģentūrā, gan nereģistrētie), kuri aktīvi meklē darbu.
Ekonomiskās aktivitātes līmenis – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas
iedzīvotāju kopskaitā, procentos.
Nodarbinātie iedzīvotāji – atbilstoši SDO definīcijām ir visas personas, kuras pārskata nedēļā veica jebkādu
darbu vai nu par samaksu naudā vai arī par atlīdzību precēs vai pakalpojumos. Par nodarbinātajiem uzskata arī
pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē. Personas, kuras atrodas
pagaidu prombūtnē no darba grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma dēļ, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā,
uzskata par nodarbinātām, ja pēc atvaļinājuma beigām personai ir garantija a tgriezties iepriekšējā darbavietā.
Nodarbināto skaitā ietver arī tās personas, kuras strādā savā lauku saimniecībā, lai saražotu produkciju , kuras
galvenā daļa paredzēta pārdošanai. Līdz 2020. gadam nodarbināto skaitā ietvēra personas, kuras produkciju
ražoja tikai savam patēriņam. Šo personu skaits ir neliels un izmaiņas nodarbināto skaitā ir statistiski
nenozīmīgas.
26
Nodarbinātības līmenis – nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju
kopskaitā, procentos.
Darbinieks (darba ņēmējs) – persona, kura strādā pie valsts vai privāta darba devēja un par padarīto darbu
saņem atlīdzību naudā (algu, regulāras prēmijas un piemaksas, honorāru, naudas balvas, dzeramnaudu) vai
natūrā (precēs vai pakalpojumos).
Darba devējs (īpašnieks) – persona, kura strādā savā uzņēmumā, profesionālajā praksē vai zemnieku
(zvejnieku) saimniecībā ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un nodarbina vienu vai vairākas personas par
samaksu.
Pašnodarbinātais – persona, kura strādā savā uzņēmumā, profesionālajā praksē vai zemnieku (zvejnieku)
saimniecībā ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un nenodarbina nevienu citu personu.
Neapmaksāta persona ģimenes uzņēmumā/ privātpraksē vai lauku saimniecībā – persona, kura
palīdz ģimenes loceklim piederošā ekonomiskajā uzņēmumā vai lauku saimniecībā, tādējādi dodot labumu
ģimenei, bet par to nesaņemot darba samaksu.
Bezdarbnieki – visas tās personas (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) , kuras vai nu ir vai nav reģistrētas
Nodarbinātības valsts aģentūrā un kuras atbilst visiem šiem nosacījumiem: 1) pārskata nedēļā nekur nestrādāja
un nebija pagaidu prombūtnē no darba; 2) pēdējo 4 nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu; 3) darba atrašanas
gadījumā bija gatavas nekavējoties (tuvāko 2 nedēļu laikā) sākt strādāt. Šajā kategorijā ieskaita arī personas,
kuras darbu jau ir atradušas un uzsāks to 3 mēnešu laikā.
Bezdarba līmenis – bezdarbnieku īpatsvars atbilstošās vecuma grupas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
kopskaitā, procentos.
Bezdarbnieki ar darba pieredzi – bezdarbnieki, kuri jebkad ir bijuši nodarbināti, neietverot tos, kuri
strādājuši gadījuma darbus (nepastāvīgus vai neregulārus darbus, kuros strādāja tikai dažas dienas vai nedēļas
bez turpmākā darba garantijām).
Bezdarbnieki bez darba pieredzes – bezdarbnieki, kuri nekad iepriekš nav bijuši nodarbināti.
Ilgstošie bezdarbnieki – personas, kuras ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā
atrašanas gadījumā ir gatavas sākt strādāt tuvāko 2 nedēļu laikā.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji – personas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem,
ne arī pie aktīvajiem bezdarbniekiem (skolēni, studenti, pensionāri u.c.).
Pamatdarbs – darbs, kurā persona parasti nostrādā visvairāk stundu nedēļā. Neieskaita tās stundas, kas tiek
nostrādātas citos darbos, bet skaita virsstundas un stundas, kas patērētas šī darba izpildei ārpus darbavietas
(piemēram, savā dzīvesvietā, ja pastāv vienošan ās starp darba devēju un darbinieku par darba izpildi ārpus
darbavietas). Gadījumā, ja persona strādā uz pusslodzi divās darbavietās, tad par pamatdarbavietu uzskata to,
kurā tā strādā ar algas nodokļu grāmatiņu.
Blakusdarbs – visas tās darbības, kas nav pamatdarbs, bet dod papildienākumus.
Normālais (pilns) darbalaiks – laiks, kuru darbinieki (arī darba devēji un pašnodarbinātie) parasti strādā
(vismaz 40 stundas nedēļā), kā arī normatīvajos tiesību aktos noteiktais saīsinātais darbalaiks atsevišķu
kategoriju darbiniekiem.
Nepilns darbalaiks – nostrādātais laiks, kas parasti ir mazāks par 40 stundām nedēļā (nepilna slodze, nepilna
darba diena vai nepilna darba nedēļa), kā arī to personu, kuras pašas sevi uzskata par nepilnu darbalaiku
strādājošām (neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita).
Faktiski nostrādātās stundas – pārskata nedēļā reāli nostrādāto stundu skaits (ieskaitot dīkstāves un
atpūtas pauzes, virsstundas, kā arī patērēto laiku darba izpildei ārpus darbavietas).
Saimnieciskās darbības veids – uzņēmuma vai individuālās darbības sfēra, kas izpaužas saražotās
produkcijas vai sniegto pakalpojumu veidā. Saimnieciskās darbības veids noteikts pēc Saimniecisko darbību
statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.).
27
Saimnieciskas darbības sektors (pēc NACE 2. red.):
Lauksaimniecības sektors – A nozare.
Ražošanas sektors – B–F nozare.
Pakalpojumu sniegšanas sektors – G–U nozare (G–N nozare – tirdzniecības pakalpojumi, O–U – citi
pakalpojumi).
Profesija vai amats – tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas saskaņā ar Profesiju klasifikatoru.
Profesiju grupas:
Vadītāji un speciālisti – vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti.
Kalpotāji un pakalpojumu darbinieki – kalpotāji (zemāka līmeņa biroja darbinieki), pakalpojumu un
tirdzniecības darbinieki.
Kvalificēti darbinieki – kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki,
kvalificēti strādnieki un amatnieki, iekārtu un mašīnu operatori, izstrādājumu montieri.
Vienkāršās profesijas – apkopēji, uzraugi, sētnieki, transporta strādnieki un citi nekvalificētu darbu
veicēji celtniecībā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un citur.
Izglītības līmenis:
Augstākā izglītība – akadēmiskā izglītība, pirmā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai
doktora grāds (ISCED 5., 6., 7., 8. līmenis).
Arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība – arodizglītība pēc pamatizglītības vai vidējās
izglītības vai vidējā profesionālā izglītība (ISCED 3. un 4. līmenis).
Vispārējā vidējā izglītība (ISCED 3. līmenis).
Pamatizglītības otrais posms (pamatskolas izglītība) – pamatizglītība vai arodizglītība ar
pamatizglītību (ISCED 2. līmenis).
Nav skolas izglītības, zemāka par sākumskolas izglītību vai sākumskolas izglītība (ISCED 0.
un 1. līmenis).
Pieaugušo piedalīšanās izglītībā – 25–64 gadus vecu personu, kuras mācās vai piedalās apmācībās četru
nedēļu laikā, īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā.
Jaunieši, kuri pārtraukuši mācības – 18–24 gadu s vecu personu, kuru iegūtās izglītības līmenis ir
pamatizglītība vai zemāks un kuri vairs nemācās, īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā.
Jaunieši, kuri nestrādā un nemācās (angļu val. NEET) – 15–29 gadus vecu personu, kuras nestrādā un
nemācās, īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā.
Teritoriālais iedalījums:
Statistiskie reģioni:
Rīgas reģions, Vidzemes reģions, Kurzemes reģions, Zemgales reģions, Latgales reģions.
No 2024. gada 1. janvāra Latvijā ir pieci statistiskie reģioni , kas ir vienādi ar Latvijas plānošanas
reģioniem.
Eiropas Savienība (ES) – datu salīdzināšanai izmantoti dati par ES. Šo datu avots ir Eurostat datubāze. ES
vidējie rādītāji apkopoti par 27 ES dalībvalstīm.
Nosacītie apzīmējumi
... Trūkst datu, vai to novērtējumi neatbilst droši publicējamas informācijas kritērijiem
( ) Dati iegūti no neliela skaita respondentu atbilžu
Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama
Dažās ailēs vai rindās atsevišķu rādītāju summa var nesakrist ar „Pavisam”, jo informācijas apstrādes procesā
dati tiek rēķināti no nenoapaļotiem skaitļiem. Neatbilstība var rasties arī gadījumos, ja daļa no tām personām,
kurām būtu jāatbild, atbildi nav sniegušas.
28
Darbaspēka apsekojuma statistikas dati un metodoloģiskie paskaidrojumi ir pieejami arī oficiālās statistikas
portāla (OSP) sadaļā „Metadati – Nodarbinātība un bezdarbs ”, „Darbs” („ Nodarbinātība”, „ Bezdarbs”,
„Ekonomiskā aktivitāte ”) un sadaļā „ Izglītība, kultūra un zinātne ’’ („ Iedzīvotāju izglītības līmenis un valodu
lietojums”), kā arī Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) datubāzes sadaļā „Nodarbinātība un bezdarbs
(Darbaspēka apsekojums)” un „Izglītība un apmācība”.
Apsekojuma datu apstrādi veikusi un krājumu izdošanai sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta
Sociālās statistikas datu analīzes un izplatīšanas daļa.
© Centrālā statistikas pārvalde, 2026. Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1010
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta. tālrunis: +371 67366922; [email protected]
www.csp.gov.lv; stat.gov.lv