2026 26-005-000 Informatīvais apskats
DARBASPĒKA APSEKOJUMA GALVENIE RĀDĪTĀJI 2025. GADĀ Informatīvajā apskatā ir apkopota informācija par Latvijas nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2025. gadā. Nepārtrauktā apsekojuma būtība – katru nedēļu visa gada garumā tiek veikta s aptaujas mājsaimniecībās, kuru adreses ir atlasītas pēc noteiktas sistēmas. Informācija par Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū ir sniegta par iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem (atsevišķās tabulās un diagrammās norādītas arī citas vecuma grupas). Darbaspēka apsekojuma galvenais mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti (nodarbinātību un bezdarbu), raksturot darbaspēku pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa, kā arī apkopot datus par saimnieciskās darbības veidiem, pr ofesijām pašreizējā darbavietā (nodarbinātajiem) vai pēdējā darbavietā (bezdarbniekiem) un citus rādītājus par darba tirgu. Publikācijas noslēgumā sniegti metodoloģiskie paskaidrojumi.
- IEDZĪVOTĀJU EKONOMISKĀ AKTIVITĀTE Iedzīvotājus pēc ekonomiskās aktivitātes statusa iedala divās grupās: ekonomiski aktīvajos (nodarbinātie un bezdarbnieki) un ekonomiski neaktīvajos (skolēni, studenti, pensionāri u.c.). Lielākā daļa no visiem iedzīvotājiem ir ekonomiski aktīvi. 2025. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 948,9 tūkstoši, kas ir nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 69,3 % no visiem iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā Oficiālās statistikas portāls [NBA020]. Oficiālās statistikas portāls [NBA010]. 499,3 491,8 488,6 489,8 485,1 486,3 472,0 476,2 474,1 471,2 471,4 494,9 496,8 491,6 492,4 486,3 485,3 462,7 475,1 471,5 471,5 477,4 994,2 988,6 980,3 982,2 971,3 971,7 934,6 951,3 945,7 942,7 948,9 67,5% 68,2% 68,9% 69,6% 69,4% 69,9% 67,7% 68,6% 68,6% 68,7% 69,3% 0% 50% 100% 0 500 1 000 1 500 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 (īpatsvars) (skaits, tūkst.) Pavisam Sievietes Vīrieši Īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā Lîdzfinansç Eiropas Savienîba
2 Iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti ietekmē dažādi faktori, piemēram, dzimums, iegūtais izglītības līmenis un vecums. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis ir augstāks nekā sievietēm gan Latvijā, gan citās ES dalībvalstīs. 2025. gadā Latvijā vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,3 %) bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (66,6 %). Salīdzinot ekonomiskās aktivitātes līmeni pēc iegūtā izglītības līmeņa, vērojama sakarība – jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāks ir arī ekonomiskās aktivitātes līmenis. 2025. gadā visaugstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis (84,6 %) bija iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, bet viszemākais – ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni (36,9 %). Visaugstākā ekonomiskā aktivitāte ir iedzīvotājiem 25–44 gadu vecumā (2025. gadā piecu gadu vecuma grupās no 87,5 % līdz 89,8 %), bet viszemākā – jauniešiem 15–19 gadu vecumā (2025. gadā – 8,7 %), jo šajā vecumā jauniešu prioritāte ir mācības, nevis darbs vai aktīvi darba meklējumi. Salīdzinot ar 2024. gadu, ekonomiskā aktivitāte šajā vecuma grupā ir pieaugusi par 0,8 procentpunktiem. Ekonomiskās aktivitātes līmenis pēc vecuma grupām, %
2015
2019
2020
2021
2022
2023
2024
2025
15–74 gadi
67,5
69,4
69,9
67,7
68,6
68,6
68,7
69,3
15–24 gadi
41,3
36,3
34,8
32,7
36,1
34,9
34,5
36,1
25–34 gadi
87,7
87,7
88,1
86,4
86,8
86,8
88,2
88,2
35–44 gadi
89,2
90,0
90,2
88,1
89,4
89,4
89,0
89,4
45–54 gadi
85,9
87,3
89,6
86,9
86,6
86,5
86,3
87,1
55–64 gadi
65,5
72,1
74,6
72,2
73,7
75,5
76,8
78,3
65–74 gadi
14,7
20,7
20,6
20,7
22,7
24,5
25,0
25,7
20–64 gadi
80,5
82,6
84,0
81,6
82,7
83,1
83,4
84,2
Oficiālās statistikas portāls [NBA020].
2025. gadā pēc teritoriālā dalījuma vislielākais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bija Rīgas reģionā, kurā
dzīvoja 461,6 tūkstoši jeb 48,6 % no visiem ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem. Arī augstākais
ekonomiskās aktivitātes līmenis bija Rīgas reģionā (73,1 %), savukārt viszemākais – Latgales reģionā (60,9 %).
Oficiālās statistikas portāls [NBA041]. Oficiālās statistikas portāls [NBA031]. 461,6 134,9 133,8 111,1 107,5 0 100 200 300 400 500 Rīgas statistiskais reģions Kurzemes statistiskais reģions Vidzemes statistiskais reģions Zemgales statistiskais reģions Latgales statistiskais reģions Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji reģionos 2025. gadā, tūkst. 73,1 68,2 67,9 67,1 60,9 0 20 40 60 80 Rīgas statistiskais reģions Zemgales statistiskais reģions Vidzemes statistiskais reģions Kurzemes statistiskais reģions Latgales statistiskais reģions Ekonomiskās aktivitātes līmenis reģionos 2025. gadā, %
3 2. NODARBINĀTIE IEDZĪVOTĀJI 2025. gadā nodarbināti bija 883,1 tūkstotis jeb 6 4,5 % iedzīvotāju 15 –74 gadu vecumā , kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā 202 4. gadā, bet par 3,7 procentpunktiem vairāk nekā pirms 10 gadiem – 2015. gadā nodarbināti bija 8 96,1 tūkstotis jeb 60,8 %. Nodarbināto iedzīvotāju skaits 20 –64 gadu vecumā bija 821,2 tūkstoši jeb 78,2 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā (818,5 tūkstoši jeb 77,4 %). Visaugstākais nodarbinātības līmenis Latvijā pēdējos 10 gados bija 2019. gadā, kad nodarbināti bija 910,0 tūkstoši jeb 65,0 % iedzīvotāju, taču 2020. gadā ekonomikas izaugsmei parādījās jauns, ļoti nopietns, neskaidrību veicinošs un izaugsmi kavējošs faktors: Covid-19 vīruss. Pandēmijas un dažādu valsts noteikto ierobežojumu rezultātā tika ietekmēti vairāki darbības sektori un nodarbināto skaits Latvijā samazinājās, zemāko punktu sasniedzot 2021. gadā – 864 tūkstoši nodarbināto. Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) ir izvirzīti divi mērķi, kas saistīti ar nodarbinātību: iedzīvotājiem (20–64 gadu vecumā) līdz 2027. gadam sasniegt nodarbinātības līmeni – 78,0 %. Mērķa vērtība uz šo brīdi jau ir sasniegta. Otrs mērķis ir iedzīvotājiem (65 –74 gadu vecumā) līdz 2027. ga dam sasniegt nodarbinātības līmeni – 22,5 %. 2025. gadā nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā bija 25,4 %, tātad NAP2027 mērķa vērtība arī šobrīd jau ir sasniegta. Nodarbināto iedzīvotāju skaits, tūkst. Oficiālās statistikas portāls [NBL020]. 2025. gadā vīriešu nodarbinātības līmenis bija 64,5 %, bet sieviešu – par 4,2 procentpunktiem zemāks (62,5 %). Arī vecuma grupā 20–64 gadi vīriešu nodarbinātības līmenis (79,2 %) 2025. gadā bija par 2,0 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (77,3 %). 2024. gadā atšķirība bija 3,3 procentpunkti (vīriešiem – 79,1 % un sievietēm – 75,8 %). Nodarbinātības līmenis pēc dzimuma, % Oficiālās statistikas portāls [NBL030]. 896,1 893,3 894,8 909,4 910,0 893,0 864,0 886,2 884,2 877,4 883,1 862,3 856,5 855,8 868,0 863,2 847,8 817,5 833,4 827,5 818,5 821,2 800 820 840 860 880 900 920 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 15–74 20–64 64,3 64,4 66,0 67,6 68,1 67,2 66,0 66,8 67,1 66,4 66,7 57,8 59,1 60,1 61,7 62,3 61,6 59,4 61,4 61,6 61,7 62,5 60,9 61,6 62,9 64,5 65,0 64,2 62,5 63,9 64,2 64,0 64,5 0 10 20 30 40 50 60 70 80 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 Vīrieši Sievietes Pavisam
4
2025. gadā pēc teritoriālā dalījuma visaugstākais nodarbinātības līmenis (68,3 %) bija Rīgas reģionā
dzīvojošajiem, savukārt viszemākais nodarbinātības līmenis – Latgales reģionā. 2025. gadā Latgales reģionā
nodarbināti bija 54,9 % iedzīvotāju, kas bija par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2024. gadā.
Nodarbinātības līmenis reģionos1, %
2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 Pavisam 65,0 64,2 62,5 63,9 64,2 64,0 64,5 Rīgas reģions 69,8 67,1 66,3 67,3 67,2 68,0 68,3 Vidzemes reģions 63,0 63,4 60,2 62,3 63,1 62,6 63,7 Kurzemes reģions 63,3 63,7 59,4 61,9 63,7 61,3 62,1 Zemgales reģions 62,5 63,5 60,7 61,9 62,5 62,6 64,1 Latgales reģions 56,1 56,6 56,7 58,4 56,8 55,2 54,9 Oficiālās statistikas portāls [NBA031]. Visvairāk nodarbināto strādā pakalpojumu sniegšanas sektorā. 2025. gadā šajā sektorā strādāja nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 71,2 % nodarbināto. No visiem pakalpojumu sniegšanas sektorā nodarbinātajiem gandrīz trīs piektdaļas jeb 57,9 % strādāja tirdzniecības pakalpojumu sektorā, bet nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas jeb 42,1 % – tādās pakalpojumu jomās kā valsts pārvalde (t.sk. policija, ugunsdrošība un obligātā sociālā apdrošināšana), izglītība, veselība un sociālā aprūpe, māksla, izklaide, atpūta u.c. Ražošanas sektorā nodarbināta bija gandrīz ceturtā daļa jeb 21,6 % nodarbināto, bet lauksaimniecības sektorā – 6,8 %. Nodarbinātie iedzīvotāji pēc saimnieciskās darbības veida (NACE 2.red.), tūkst.
2020 2021 2022 2023 2024 2025
Nodarbinātie2 893,0 864,0 886,2 884,2 877,4 883,1 Lauksaimniecības sektors A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 64,3 58,5 59,9 59,3 60,3 60,1 Ražošanas sektors B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 2,7 (2,7) (2,8) 3,5 4,0 (2,7) C Apstrādes rūpniecība 114,5 109,2 114,4 111,7 107,1 108,7 D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 10,7 12,1 12,9 10,8 9,2 8,6 E Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 6,2 7,3 7,7 6,5 7,1 8,6 F Būvniecība 76,5 72,3 72,1 70,3 64,8 62,1 Tirdzniecības pakalpojumu sektors G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 130,6 132,1 139,5 127,6 119,2 123,9 H Transports un uzglabāšana 69,3 66,7 65,9 73,2 68,5 63,4 I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 29,6 25,8 26,7 29,0 31,3 32,3 J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 31,1 35,6 42,6 42,0 44,2 40,7 K Finanšu un apdrošināšanas darbības 20,3 17,7 16,9 16,4 18,1 18,7 L Operācijas ar nekustamo īpašumu 19,7 17,8 16,6 19,5 18,5 18,2 M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 37,0 32,2 34,4 35,6 34,8 38,9 N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 29,0 26,1 26,5 27,8 27,5 28,0 Citu pakalpojumu sektors O Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 63,1 62,7 62,5 57,2 63,6 65,6 P Izglītība 81,6 82,3 82,5 82,4 76,8 78,6 Q Veselība un sociālā aprūpe 56,7 58,3 59,8 64,6 71,6 69,8 R Māksla, izklaide un atpūta 24,5 21,5 21,6 23,3 25,9 26,0 S Citi pakalpojumi 21,2 19,4 18,4 21,1 22,2 24,4 Oficiālās statistikas portāls [NBL040].
1 Teritoriālais dalījums pēc respondenta dzīvesvietas. 2 Kopējā skaitā iekļauta arī mājsaimniecību kā darba devēju darbība: pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās; ārpusteritoriālajās organizācijās un institūcijās nodarbinātie; personas, kuras nav norādījušas darbības veidu.
5
2025. gadā visaugstākais nodarbinātības līmenis (81,3 %) bija personām ar augstāko izglītību, bet
viszemākais – personām ar pamatizglītību vai zemāku izglītību (30,9 %). Personām ar arodizglītību vai
profesionālo vidējo izglītību nodarbinātības līmenis bija 65,6 %, bet ar vispārējo vidējo izglītību – 59,7 %.
755,1 tūkstotis jeb 85,5 % nodarbināto bija darbinieki, kuri strādāja algotu darbu. Latvijā darbinieku īpatsvars
nodarbināto skaitā ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES (2025. gadā – par 0,4 procentpunktiem). 78,4 tūkstoši
jeb 8,9 % nodarbināto bija pašnodarbinātie un 43,1 tūkstotis jeb 4,9 % – darba devēji.
2025. gadā visi nodarbinātie faktiski vidēji nedēļā pamatdarbā nostrādāja 37,6 stundas (ieskaitot gan
normālu, gan nepilnu darba laiku), no tiem darbinieki – 38,0 stundas, darba devēji – 37,2 stundas,
pašnodarbinātie – 33,5 stundas, bet neapmaksātas personas – 30,6 stundas. Lielākā daļa jeb 71,3 % nodarbināto
savā pamatdarbā nedēļā strādāja 40 stundas, 13,7 % strādāja mazāk par 40 stundām, bet vairāk par 40 stundām
nedēļā strādāja 2,4 % nodarbināto.
Oficiālās statistikas portāls [NBL070].
Oficiālās statistikas portāls [NBL130].
2025. gadā nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas (44,9 %) nodarbināto3 bija vadītāju un speciālistu profesiju
grupā, nedaudz mazāk par ceturto daļu (21,6 %) bija kvalificēti darbinieki, piektā daļa (20,4 %) – kalpotāji
(zemāka līmeņa biroja darbinieki) un pakalpojumu darbinieki, bet vismazāk – 11,8 % – strādāja vienkāršajās
profesijās.
Nodarbinātie iedzīvotāji pēc profesijas 2025. gadā
tūkst.
%
Nodarbinātie
883,1
100,0
Vadītāji
88,9
10,1
Vecākie speciālisti
184,9
20,9
Speciālisti
122,5
13,9
Kalpotāji (zemāka līmeņa biroja darbinieki)
46,2
5,2
Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki
134,1
15,2
Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki
24,6
2,8
Kvalificēti strādnieki un amatnieki
95,8
10,9
Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri
70,6
8,0
Vienkāršās profesijas
104,0
11,8
Oficiālās statistikas portāls [NBL080].
3 Kopējā skaitā iekļauti arī armijas profesijās nodarbinātie un tās personas, kuras nav norādījušas savu profesiju. 85,5 4,9 8,9 0,7 Nodarbinātie iedzīvotāji pēc statusa 2025. gadā, % Darbinieki Darba devēji Pašnodarbinātie Neapmaksātas personas 37,6 38,0 37,2 33,5 30,6 0 10 20 30 40 Nodarbinātie Darbinieki Darba devēji Pašnodarbinātie Neapmaksātas personas Vidēji nedēļā nostrādāto stundu skaits pēc nodarbināto statusa 2025. gadā