12 2025. gadā lielākā daļa (61,6 tūkstoši jeb 93,6 %) bezdarbnieku bija ar darba pieredzi. No visiem bezdarbniekiem ar darba pieredzi gandrīz puse (46,1 %) iepriekš bija nodarbināti kvalificētu darbinieku profesiju grupā vai vienkāršajās profesijās. 25,1 % iepriekš bija vadītāji vai speciālisti, bet 21,6 % – kalpotāji (zemāka līmeņa biroja darbinieki) un pakalpojumu darbinieki. Bez darba pieredzes bija 4,2 tūkstoši jeb 6,4 % bezdarbnieku.
Oficiālās statistikas portāls [NBB050]. 2025. gadā populārākā darba meklēšanas metode bija draugu, radu, arodbiedrību u.c. iztaujāšana, ko izmantoja lielākā daļa (78,6 %) bezdarbnieku. Tāpat bieži tika norādīta laikrakstu, žurnālu un interneta piedāvājumu vērtēšana (76,7 %), kā arī kontaktēšanās ar darba devējiem (48,5 %) un Nodarbinātības valsts aģentūru (39,6 %). Bezdarbnieku aktivitātes darba meklēšanā 2025. gadā
tūkst.
%
Bezdarbnieki pēc izmantotām metodēm darba meklēšanā9
61,7
draugu, radu, arodbiedrību u.c. iztaujāšana 48,5 78,6 laikrakstos/ žurnālos, internetā publicēto darba piedāvājumu vērtēšana 47,3 76,7 kontaktēšanās ar darba devējiem 29,9 48,5 kontaktēšanās ar Nodarbinātības valsts aģentūru 24,4 39,6 savu sludinājumu ievietošana vai atbildēšana uz darba piedāvājumiem presē, internetā 10,5 17,0 atbildes gaidīšana pēc pieteikšanās darbā 6,8 11,0 piedalīšanās darba intervijā, testu pildīšana, eksāmenu kārtošana 4,9 7,9 atbildes gaidīšana no Nodarbinātības valsts aģentūras (2,3) 3,7 Oficiālās statistikas portāls [NBB100].
9
Neskaitot personas, kuras darbu jau atrada un uzsāks to 3 mēnešu laikā. Viens bezdarbnieks var būt izmēģinājis vairākas metodes.
86,0
84,7
75,8
66,4
55,9
71,2
66,7
59,8
59,0
61,4
61,6
12,2
10,6
9,7
6,4
5,4
7,5
4,0
5,4
2,5
3,9
4,2
0
20
40
60
80
100
120
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
2025
Bezdarbnieki pēc darba pieredzes, tūkst.
Ar darba pieredzi
Bez darba pieredzes
13 4. EKONOMISKI NEAKTĪVIE IEDZĪVOTĀJI Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir sabiedrības daļa, kas dažādu iemeslu dēļ ( pensionēšanās, mācības vai studijas, personiski vai ģimenes apstākļi, ilgstoša slimība, invaliditāte u.c.) neiesaistās darba tirgū. 2025. gadā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju skaitā bija 30,7 % – tas ir par 3,4 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES (2025. gadā 34,1 %).
CSP aprēķins. Kopš 2015. gada ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir samazinājies par 1,8 procentpunktiem (2015.–2025. gadā) , un, salīdzinot ar 2024. gadu , to īpatsvars ir samazinājies par 0,6 procentpunktiem. 2025. gadā sievietes veidoja gandrīz trīs piektdaļas (57,0 %) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, tūkst.
Oficiālās statistikas portāls [NBN010]. 2025. gadā dalījumā pēc vecuma grupām nedaudz vairāk nekā ceturto daļu (28,5 % jeb 119,6 tūkstoši) no visiem ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veidoja jaunieši 15–24 gadu vecumā, kuri pārsvarā vēl mācījās vai studēja, un gandrīz divas piektdaļas ( 38,7 % jeb 1 62,6 tūkstoši) vecāka gadagājuma iedzīvotāji 65 –74 gadu vecumā, kas atbilst valstī noteiktajam pensijas vecumam (2025. gadā – 65 gadi). 27,7 27,8 26,8 26,2 26,6 26,0 27,9 27,3 27,4 27,8 27,7 36,8 35,4 34,9 34,1 34,2 33,7 36,4 35,0 34,9 34,5 33,4 32,5 31,8 31,1 30,4 30,6 30,1 32,3 31,4 31,4 31,3 30,7 0 10 20 30 40 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pēc dzimuma, % Vīrieši Sievietes Pavisam 478,4 461,7 443,1 428,7 428,2 418,4 446,8 434,6 432,0 429,3 420,1 400 420 440 460 480 500 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 14 Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc vecuma grupām, tūkst.
2015
2017
2019
2020
2021
2022
2023
2024
2025
15–74 gadi
478,4
443,1
428,2
418,4
446,8
434,6
432,0
429,3
420,1
15–24 gadi
118,1
108,0
109,2
111,2
115,9
114,0
119,7
123,3
119,6
25–34 gadi
33,8
30,8
31,1
29,1
31,6
29,4
27,6
23,3
22,4
35–44 gadi
28,2
25,5
25,1
24,8
30,2
27,5
27,8
29,3
29,2
45–54 gadi
38,8
33,5
32,8
26,8
33,6
34,3
34,2
34,5
31,8
55–64 gadi
90,4
85,5
74,8
67,5
73,0
68,6
63,1
59,0
54,5
65–74 gadi
169,1
159,8
155,1
159,0
162,5
160,9
159,6
159,8
162,6
20-64 gadi
231,6
206,4
194,1
176,5
199,9
187,3
180,9
176,1
165,8
Oficiālās statistikas portāls [NBN010].
2025. gadā Latvijā 9,2 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vēlējās strādāt, taču darbu nemeklēja, turklāt vairāk
nekā puse (53,8 %) no tiem bija gatavi uzsākt darbu nekavējoties. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaitā šo
personu īpatsvars veidoja 5,0 %.
Darba nemeklēšanas iemesli ir dažādi – pensionēšanās, mācības, veselības problēmas vai invaliditāte,
personiski vai ģimenes apstākļi, zaudētas cerības atrast darbu un citi. 2025. gadā no visiem, kas nemeklēja darbu
personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, 73,3 % bija sievietes, no kurām lielākā daļa jeb 73,2 % bija mājsaimnieces.
Tikai 1,6 % no visiem Latvijas ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem 2025. gadā meklēja darbu, lai gan nebija
gatavi divu nedēļu laikā to uzsākt, bet 2,3 tūkstoši jeb 0,5 % no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kuri
nemeklēja darbu, bija zaudējuši cerības to atrast. 2,5 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju darbu nemeklēja
aprūpes pienākumu dēļ.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji (15–74 gadi) pēc darba nemeklēšanas iemesla 2025. gadā
tūkst.
%
Ekonomiski neaktīvie, kuri nemeklē darbu10
413,0
100,0
Darba nemeklēšanas iemesli:
pensija11
161,1
39,0
mācības
113,3
27,4
slimība vai darbnespēja
66,9
16,2
personiski vai ģimenes apstākļi12
47,5
11,5
aprūpes pienākumi
10,2
2,5
zaudētas cerības atrast darbu
(2,3)
0,5
citi iemesli
9,7
2,3
Oficiālās statistikas portāls [NBN030].
2025. gadā dalījumā pēc statusa 172,3 tūkstoši jeb 41,0 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija pensionāri,
bet ceturtā daļa (112,9 tūkstoši jeb 26,9 %) – skolēni vai studenti. Bērna kopšanas atvaļinājumā atradās
3,6 tūkstoši jeb 0,9 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju.
2025. gadā visaugstākais ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija Latgales reģionā, kur 39,1 %
iedzīvotāju bija ekonomiski neaktīvi, taču viszemākais Rīgas reģionā – 26,9 % no iedzīvotājiem.
10 Kopējā skaitā iekļautas arī personas, kas gaida darba piedāvājumu no iepriekšējās darbavietas un nevēlās vai neuzskata par nepieciešamu strādāt. 11 Iekļautas personas, kuras aizgājušas vecuma pensijā, izdienas pensijā, kā arī to profesiju pārstāvji, kuriem ir paredzēta iespēja pensionēties ātrāk, kā arī ekonomisku iemeslu dēļ priekšlaicīgi pensionējušās personas. 12 Iekļautas personas, kuras darbu pārtrauca grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma dēļ, kurām bija jāpieskata savi bērni, jāaprūpē kopjams pieaugušais vai citu personīgu vai ģimenes apstākļu dēļ.
15
Oficiālās statistikas portāls [NBN020]. Oficiālās statistikas portāls [NBA041].
5. IZGLĪTĪBA
Karjeras turpmāko virzību ietekmē ne tikai iegūtais izglītības līmenis, bet arī pieaugušo iesaistīšanās
turpmākajā izglītībā un apmācībā. Tā kā mūsdienās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, svarīgi ir nepārtraukti iegūt
jaunas zināšanas, prasmes un pieredz i, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus
prasībām.
Kopumā Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars. 201 5. gadā 2 7,0 %
iedzīvotāju bija augstākā izglītība, bet 2025. gadā par 7,0 procentpunktiem vairāk (3 4,1 %), un, salīdzinot
ar 2024. gadu, iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars palielinājās par 0, 2 procentpunktiem. Personu bez
skolas izglītības, zemāk u par sākumskolas izglītību vai ar sākumskolas izglītību īpatsvars ir palielinājies par
0,3 procentpunktiem (no 2,0 % 201 5. gadā līdz 2,3 % 2025. gadā ), bet, salīdzinot ar 2024. gadu , tas ir
samazinājies par 0,2 procentpunktiem.
Iedzīvotāji pēc izglītības līmeņa un ekonomiskās aktivitātes statusa 2025. gadā, %
Oficiālās statistikas portāls [NBA060].
172,3
112,9
52,7
52,2
26,4
3,6
0 50 100 150 200
Pensionāri
Skolēni, studenti
Mājsaimnieki/-ces
Personas ar invalīditāti, ilgstoši
darbnespējīgas personas
Citi
Bērna kopšanas atvaļinājumā
esošās personas (nav darba
attiecībās)
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc
statusa 2025. gadā, tūkst.
39,1
32,9
32,1
31,8
26,9
0 10 20 30 40 50
Latgales reģions
Kurzemes reģions
Vidzemes reģions
Zemgales reģions
Rīgas reģions
Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju
īpatsvars reģionos 2025. gadā, %
42,9
22,8
17,1
28,9
29,8
27,2
21,2
29,2
25,5
7,0
18,2
30,2
Nodarbinātie
Bezdarbnieki
Ekonomiski neaktīvie
Augstākā izglītība
Arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība
Vispārējā vidējā izglītība
Nav skolas izglītības, zemāka par sākumskolas izglītību, pamatskolas vai sākumskolas izglītība
16
Sievietēm ir augstāks iegūtais izglītības līmenis nekā vīriešiem. 2025. gadā 41,3 % sieviešu bija augstākā
izglītība, kas ir par 15,2 procentpunktiem vairāk nekā vīriešiem (26,1 %). Vīrieši biežāk ieguvuši arodizglītību vai
profesionālo vidējo izglītību, vispārējo vidējo izglītību, kā arī pamatizglītību.
Kaut gan kopš 2015. gada ir samazinājies to jauniešu (18 –24 gadi) īpatsvars, kuru iegūtās izglītības līmenis
ir pamatizglītība vai zemāks un kuri nav turpinājuši mācības, sākot ar 2022. gadu , šis rādītājs atsācis pieaugt ,
2025. gadā sasniedzot 8,8 %. Jaunu vīriešu, kuri pārtrauc mācības, īpatsvars ir izteikti augstāks nekā sieviešu.
2025. gadā mācības pārtrauca 11,6 % vīriešu un 5,9 % sieviešu 18–24 gadu vecumā.
Mācības pārtraukušo jauniešu (18–24 gadu vecumā) īpatsvars pēc dzimuma, %
Oficiālās statistikas portāls [IZI040]. Jauniešu (15–29 gadu vecumā), kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, īpatsvars (angļu val. NEET rate) 2025. gadā pieauga par 0,3 procentpunktiem (2025. gadā – 11,0 %, 2024. gadā – 10,7 %). Kamēr jauniešu- vīriešu skaits NEET grupā, pieaugot vecumam, samazinās, sieviešu skaits pieaug. No 15 līdz 24 gadu vecumam NEET vīriešu īpatsvars ir 9,5 %, sieviešu – 8,8 %. Savukārt 25–29 gadu vecumā proporcija mainās un sievietes par 3,2 procentpunktiem biežāk ir NEET grupā (NEET sieviešu īpatsvars bija 17,1 %, bet vīriešu – 13,8 %). NAP2027 ir izvirzīts mērķis – samazināt izglītībā vai darba tirgū neiesaistīto jauniešu 15 –24 gadu vecumā īpatsvaru līdz 6,0 % (2027. gadā). 2025. gadā šo jauniešu īpatsvars bija 9,1 %. Līdz 2027. gadam šis rādītājs ir jāsamazina par 3,1 procentpunktu. Jauniešu (15–29 gadu vecumā), kuri nestrādā un nemācās, īpatsvars pēc dzimuma, %
Oficiālās statistikas portāls [IZI041].
Latvijā pieaugušo izglītībā iesaistīto iedzīvotāju (25–64 gadu vecumā) īpatsvars ik gadu palielinās, un
2025. gadā tas sasniedza 11,4 %, taču tas ir par 2,3 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES (13,7 %). Gan
13,4
13,7
12,0
11,4
10,5
9,5
8,9
9,3
10,0
9,6
11,6
6,2
6,2
5,0
5,0
6,8
4,7
5,6
4,0
5,5
6,1
5,9
9,9 10,0
8,6 8,3 8,7
7,2 7,3 6,7
7,7 7,9
8,8
0
5
10
15
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025
Vīrieši Sievietes Pavisam
12,2
12,9
11,1
10,8
10,0
11,3
11,5
11,0
9,6
10,0
10,8
15,4
13,6
13,5
12,4
10,6
12,6
12,6
11,6
10,4
11,4
11,3
13,8 13,3
12,3 11,6
10,3
11,9 12,1 11,3
10,0 10,7 11,0
0
5
10
15
20
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025
Vīrieši Sievietes Pavisam
17
Latvijā, gan ES visaktīvāk pieaugušo izglītībā iesaistās personas ar augstāko izglītību, bet viszemākā aktivitāte ir
personām ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni. Latvijā tāpat kā lielākajā daļā ES dalībvalstu sievietes
aktīvāk nekā vīrieši piedalās pieaugušo izglītībā (2025. gadā attiecīgi 14,4 % un 8,3 %).
2025. gadā n odarbināto īpatsvars vecuma grupā 25–64 gadi, kuri piedalījās izglītības procesā apmaksāto
darba stundu laikā, bija 52,5 %.
NAP2027 ir izvirzīts mērķis – palielināt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvaru, kuri piedalās izglītības procesā
apmaksātajā darba laikā līdz 55,0 % (2027. gadā). Šobrīd līdz 2027. gada mērķa izpildīšanai pietrūkst
2,5 procentpunkti.
Iedzīvotāju (25–64 gadu vecumā), kas piedalījušies pieaugušo izglītībā, īpatsvars pēc dzimuma, %
Oficiālās statistikas portāls [IZI050].
6. EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES GALVENIE RĀDĪTĀJI
BALTIJAS VALSTĪS UN EIROPAS SAVIENĪBĀ
Pēdējā desmitgadē ES vidējais nodarbinātības līmenis ik gadu palielinājās, taču 2020. gadā pandēmijas dēļ
tas samazinājās līdz 59,0 %. Sākot ar 2021. gadu, nodarbinātības līmenis atkal sāka pieaugt, un 2025. gadā bija
61,9 %. Visaugstākais nodarbinātības līmenis starp Baltijas valstīm 2025. gadā bija Igaunijā (68,5 %), savukārt
Lietuvā nodarbinātības līmenis bija 65,9 %, bet Latvijā – 64,5 %.
Tāpat kā Latvijā, arī vidēji ES vīriešu nodarbinātības līmenis bija augstāks nekā sievietēm. 2015. gadā sieviešu
vidējais nodarbinātības līmenis Latvijā bija par 6,1 procentpunktu augstāks nekā sievietēm vidēji ES, un 10 gadu
laikā tas pārsniedz vidējo ES rādītāju par 5,3 procentpunktiem. Vīriešu nodarbinātības līmenis 2025. gadā bija
tāds pats kā vidēji ES vīriešiem – 66,7 %.
Nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem Baltijas valstīs un ES, %
Oficiālās statistikas portāls [NBL030] un Eurostat dati [lfsa_ergan]. 4,1 6,1 6,0 4,8 5,4 4,6 5,5 6,6 7,8 8,4 8,3 7,2 8,5 8,8 8,4 9,3 8,4 11,5 12,5 13,5 13,5 14,4 5,7 7,3 7,5 6,7 7,4 6,6 8,6 9,7 10,7 11,0 11,4 0 5 10 15 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 Vīrieši Sievietes Pavisam 61,9 68,5 64,5 65,9 55 60 65 70 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 ES Igaunija Latvija Lietuva 18 Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā ir neliels nepilnu darbalaiku nodarbināto īpatsvars – 2025. gadā Latvijā nepilnu darbalaiku strādāja 8,9 % nodarbināto, bet ES vidēji – 18,6 %. Atšķirības vērojamas arī starp dzimumiem – ES 9,6 % vīriešu strādāja nepilnu darba laiku (Latvijā – 6,0 %), bet sievietes vidēji 28,9 % (Latvijā – 11,7 %). Nepilnu darba laiku nodarbināto īpatsvars nodarbināto skaitā Baltijas valstīs un ES 2025. gadā, %
Eurostat dati [lfsa_eppga].
Bezdarba līmenim Baltijas valstīs bija tendence samazināties, taču 2020. gadā līdz ar plašo Covid-19 izplatību
tika ietekmēta nodarbinātība, un bezdarba līmenis pieauga gan ES dalībvalstīs kopumā, gan Baltijas valstīs. Sākot
ar 2021. gadu, tas atkal samazinājās. 2025. gadā Latvijā bezdarba līmenis bija par 0,9 procentpunktiem augstāks
nekā kopumā ES. Starp Baltijas valstīm augstākais bezdarba līmenis bija Igaunijā (7,5 %), bet Lietuvā un
Latvijā – 6,9 %. Lielākajā daļā vecuma grupu bezdarba līmenis ir augstāks nekā vidēji ES, taču Latvijā ir zemāks
jauniešu bezdarba līmenis nekā vidēji ES valstīs (15–29 gadu vecumā 11,1 %, ES – 11,7 %).
Bezdarba līmenis iedzīvotājiem Baltijas valstīs un ES, %
Oficiālās statistikas portāls [NBB010] un Eurostat dati [lfsa_urgan]. 2025. gadā ilgstošo bezdarbnieku, kas gada laikā vai ilgāk nebija atraduši darbu, īpatsvars ES bija 31,8 %. Igaunijā tas bija par 8,0 procentpunktiem zemāks nekā ES vidēji, bet Lietuvā un Latvijā – augstāks (attiecīgi par 4,2 un 2,1 procentpunktu). 9,6 11,0 6,0 4,6 28,9 19,4 11,7 8,3 0 10 20 30 ES Igaunija Latvija Lietuva Vīrieši Sievietes 6,0 7,5 6,9 3,0 5,0 7,0 9,0 11,0 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 ES Igaunija Latvija Lietuva
19 Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā Baltijas valstīs un ES, %
CSP aprēķins un Eurostat dati [lfsa_upgacob].
Latvijā vērojama tendence, ka kopš 2015. gada ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars samazinās, līdzīgi
tas bijis kopumā ES. 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars kopumā ES
samazinājās par 0,3 procentpunktiem līdz 34,1 %, taču Latvijā samazinājies par 0,6 procentpunktiem – 30,7 %.
Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā Latvijā un ES, %
Eurostat dati [lfsa_ipga].
Pētot jauniešu spēju atrast darbu pēc mācībām, jāsecina, ka 83,1 % Latvijas iedzīvotāju (20–34 gadu
vecumā), kas nesen13 ieguvuši vispārējo vidējo, arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību, kā arī augstāko
izglītību, bija nodarbināti. Kopumā ES (83,0 %) šis rādītājs bija par 0,1 procentpunktu zemāks nekā Latvijā.
Salīdzinot ar Baltijas valstīm, Latvijā nesen absolvējušo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis ir par 3,3
procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā un par 2,1 procentpunktu augstāks nekā Igaunijā. Starp visām ES valstīm,
nesen absolvējušo nodarbinātības līmenis visaugstākais bija Maltā (91,0 %) un Vācijā (90,6 %), bet viszemākais
Grieķijā (62,4 %) un Itālijā (71,8 %), tā ierindojot Latviju 15. vietā pēc augstākā nodarbināto īpatsvara ES
valstīs.
10 gadu
laikā
Latvijā
nesen
absolvējušo
iedzīvotāju
nodarbinātības
līmenis
ir
palielinājies
par
4,3 procentpunktiem, bet kopumā ES – palielinājies par 7,5 procentpunktiem. Latvijā nesen absolvējušo sieviešu
nodarbinātības līmenis (77,3 %) bija zemāks nekā vīriešu (87,6 %), kā arī kopumā ES vīriešiem (84,4 %) tas ir
augstāks nekā sievietēm (81,6 %).
13 Izglītības līmeni ieguvuši pirms 1-3 gadiem un neturpina mācības, 2025. gada dati. 31,8 33,9 23,8 36,0 10 20 30 40 50 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 ES Latvija Igaunija Lietuva 32,5 31,8 31,1 30,4 30,6 30,1 32,3 31,4 31,4 31,3 30,7 36,6 36,3 36,0 35,9 35,6 36,5 36,0 35,2 34,7 34,4 34,1 0 10 20 30 40 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 Latvija ES