6
2025. gadā 78,5 tūkstoši jeb 8,9 % nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku (26,1 tūkstotis vīriešu
un 52,4 tūkstoši sieviešu). Kā galvenie nepilna darbalaika iemesli tika minēti personiski vai ģimenes apstākļi
(19,5 tūkstoši), nespēja atrast darbu ar pilnu darbalaiku (18,6 tūkstoši) un nevēlēšanās veikt darbu ar pilnu
darbalaiku (16,2 tūkstoši). 3,3 tūkstoši nodarbināto norādīja, ka nepilnu darbalaiku strādāja aprūpes pienākumu
dēļ (NAP2027 103. mērķis “Labvēlīgu apstākļu radīšana ģimenes un darba dzīves saskaņošanai”).
45,5 tūkstoši jeb 5,2 % no visiem nodarbinātajiem strādāja arī blakusdarbā, to skaitā 28,6 tūkstoši bija
darbinieki,
bet
16,7
tūkstoši
–
pašnodarbinātie,
darba
devēji
vai
neapmaksātas
personas.
2025. gadā 17,8 tūkstoši
blakusdarbā
nodarbināto
nostrādāja
1–10 stundas,
11,9 tūkstoši
nostrādāja
11–20 stundas, bet 4,7 tūkstoši 21 un vairāk stundas nedēļā.
Darbs vakaros bija 215,0 tūkstošiem jeb 24,4 % nodarbināto, bet naktīs – 90,3 tūkstošiem jeb 10,2 %
nodarbināto. Sestdienās strādāja 253,2 tūkstoši (28,7 %), tai skaitā 58,0 % vismaz divas sestdienas mēnesī,
savukārt svētdienās strādāja 183,5 tūkstoši (20,8 %) nodarbināto, no kuriem vairāk nekā puse (54,2 %) vismaz
divas svētdienas mēnesī.
2025. gadā vidējais nodarbināto vecums bija 44,9 gadi, un, salīdzinot ar 2024. gadu, tas ir palielinājies
par 0,1 gadu. Viszemākais vidējais nodarbināto vecums bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē
(36,6 gadi), bet visaugstākais (52,2 gadi) – operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē.
Nodarbināto iedzīvotāju vidējais vecums pēc saimnieciskās darbības veida (NACE 2. red.)
2025. gadā
CSP aprēķins.
2025. gadā lielākā daļa (83,6 %) no visiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem, kuriem darbavieta atradās Latvijā,
strādāja tajā pašā Latvijas reģionā4, kurā dzīvoja. Rīgā bija vismazākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars, kuriem
darbavietas reģions atšķīrās no dzīvesvietas reģiona – 4,7 % nodarbināto iedzīvotāju strādāja citā Latvijas
reģionā.
4 Darbavietas un dzīvesvietas analīzei šeit tekstā un diagrammā Rīgas statistiskais reģions tika sadalīts – Rīga un Pierīga (Rīgas statistiskais reģions bez Rīgas). Tādā veidā šeit analīzē izmantoti 6 reģioni – Rīga, Pierīga (Rīgas reģions bez Rīgas), Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģions. 52,2 49,4 48,7 48,6 47,1 46,7 46,3 46,1 45,5 44,8 44,2 44,2 44,2 44,1 41,4 41,1 40,4 38,8 36,6 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 55 (L) Operācijas ar nekustamo īpašumu (P) Izglītība (Q) Veselība un sociālā aprūpe (E) Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu… (H) Transports un uzglabāšana (N) Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (B) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (D) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un… (C) Apstrādes rūpniecība (O) Valsts pārvalde; obligātā sociālā apdrošināšana (S) Citi pakalpojumi (G) Tirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (F) Būvniecība (K) Finanšu un apdrošināšanas darbības (M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (R) Māksla, izklaide un atpūta (I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
7 Aiz Rīgas seko Latgales un Kurzemes reģions, kur attiecīgi 5,1 % un 9,3 % nodarbināto atšķīrās dzīvesvietas un darbavietas reģions. Vairāk nekā puse (55,1 %) no Pierīgā dzīvojošajiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem strādāja citā reģionā, no tiem 95,1 % – Rīgā. Nedaudz mazāk nekā piektā daļa Vidzemes reģionā (18,8 %) un Zemgales reģionā (18,5 %) nodarbināto uz savu darbavietu devās citā reģionā, no tiem lielākā daļa (68,9 % Zemgalē un 72,8 % Vidzemē) – uz Rīgu. Nodarbinātie iedzīvotāji, kuriem dzīvesvietas reģions sakrīt ar darbavietas reģionu, 2025. gadā, % CSP aprēķins.
Mainoties nodarbinātības veidam pandēmijas ietekmē, tika sākta datu apkopošana par attālināto darbu5.
2025. gadā 12,2 % (92,2 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 4,3 tūkstošiem vairāk
nekā pirms gada (87,9 tūkstoši jeb 11,6 %). No attālināti strādājošajiem 60,5 % bija sievietes un 39,5 % –
vīrieši.
Salīdzinot ar 2024. gadu, tikai 15–34 gadus vecu iedzīvotāju grupā ir samazinājies attālināti strādājošo
darbinieku skaits – par 4,2 tūkstošiem jeb 13,9 %, kopā veidojot 26,0 tūkstošus. Vecuma grupā 35–74 gadi tas
ir audzis par 8,5 tūkstošiem jeb 14,8 %.
Izmaiņas attālināti strādājošo darbinieku skaitā pēc vecuma grupām 2025. gadā,
% pret iepriekšējo gadu
CSP aprēķins.
Visbiežāk attālinātu darbu veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (52,3 % no nozares
darbinieku kopskaita), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (50,6 %). Ceturtdaļa (26,0 %) darbinieku
strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē, bet gandrīz
piektā daļa (19,0 %) strādāja valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē.
5 Darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma. 44,9 81,2 81,5 90,7 94,9 95,3 0 20 40 60 80 100 Pierīga (Rīgas reģions bez Rīgas) Vidzemes reģions Zemgales reģions Kurzemes reģions Latgales reģions Rīga 5,3 21,1 18,6 -8,5 37,6 -3,3 13,8 -19,3 13,3 12,7 16,5 -13,9 -30 -20 -10 0 10 20 30 40 50 55–74 45–54 35–44 15–34 55–74 45–54 35–44 15–34 55–74 45–54 35–44 15–34 Sievietes Vīrieši Pavisam
8 Attālināti strādājošo darbinieku skaits un to īpatsvars darbinieku kopskaitā 2021.–2025. gadā
CSP aprēķins. Kopā ar 2025. gada darbaspēka apsekojuma rezultātiem tika publicēta informācija par darbiniekiem (darba ņēmējiem) pēc mēneša bruto darba samaksas lieluma pamatdarbā 2024. gadā6. Minimālā bruto darba alga Latvijā 2024. gadā bija 700 eiro, un pēc darbaspēka apsekojuma rezultātiem minimāl ā darba alg a vai mazāk bija 78,9 tūkstošiem jeb 10,8 % darbinieku ar darba samaksu. Tas ir par 4,7 tūkstošiem jeb 0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2023. gadā. Sievietēm biežāk nekā vīrieši em pamatdarbā bija minimālā darba alga vai mazāk (attiecīgi 46,1 un 32,8 tūkstoši). Vīriešu darbinieku skaita pārsvaru lielo algu grupās var novērot no 2000 eiro – tas ir par 24,3 tūkstošiem vairāk nekā sieviešu jeb 58,2 % no darba ņēmējiem , savukārt 4000 un vairāk eiro grupā ir visizteiktākais – vīriešu skaits ir gandrīz divas reizes lielāks (vīrieši – 21,1 tūkstotis un sievietes – 13,7 tūkstoši). Darbinieki (darba ņēmēji) pēc dzimuma un mēneša bruto darba samaksas lieluma (eiro) pamatdarbā 2024. gadā, % Oficiālās statistikas portāls [NBL231].
6 Sākot ar 2021. gadu, darba samaksa ir gada rādītājs, kas tiek iegūts tikai pirmajā intervijas reizē, un novērtējumiem tiek izmantoti pirmo reižu
mainīgo svari. Tāpēc darbinieku (darba ņēmēju) skaits nesakrīt ar citās tabulās publicēto skaitu, kur gada dati ir aritmētiski vidējie no ceturkšņa
rādītājiem.
54,9 39,2 32,9 36,7 36,4
87,4
56,7 48,0 51,2 55,7
142,3
95,9 80,9 87,9 92,2
18,9%
12,5% 10,6% 11,6% 12,2%
0%
10%
20%
30%
0
50
100
150
200
2021 2022 2023 2024 2025
(īpatsvars)
(skaits, tūkst.)
Pavisam Sievietes Vīrieši Īpatsvars darbinieku kopskaitā
10,8
9,3
12,1
13,0
9,5
16,2
17,1
17,1
17,2
14,9
14,6
15,2
19,4
19,2
19,5
20,1
24,4
16,2
4,7
6,0
3,6
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
Pavisam
Vīrieši
Sievietes
Līdz 700,00 700,01 – 900,00 900,01 – 1 200,00 1 200,01 – 1 500,00
1 500,01 – 2 000,00 2 000,01 – 4 000,00 4 000,01 un vairāk
9
3. BEZDARBNIEKI
2019. gadā Latvijā bezdarbnieku skaits bija 61,3 tūkstoši, taču 2020. gadā Covid-19 pandēmijas un dažādu
ierobežojumu rezultātā bezdarbnieku skaits pieauga par 17,4 tūkstošiem jeb 28,4 % (bezdarbnieku skaits bija
78,7 tūkstoši). Sākot ar 2021. gadu, bezdarbnieku skaits samazinājās, tomēr ar 2024. gadu tas atkal pieauga un
2025. gadā sasniedza 65,8 tūkstošus, kas ir par 0,5 tūkstošiem vairāk nekā 2024. gadā.
Bezdarbnieku skaits, tūkst.
Oficiālās statistikas portāls [NBB020].
Laikā līdz 2019. gadam bezdarba līmenis ik gadu samazinājās – 2019. gadā tas bija 6,3 %; 2020. gadā tas
pieauga līdz 8,1 %, ar 2021. gad u sāka samazināties , bet 2024. gadā atkal pieauga līdz 6,9 %. 2025. gadā
bezdarba līmenis bija bez izmaiņām. Tāpat kā iepriekšējos gados, 202 5. gadā v īriešu bezdarba līmenis bija
augstāks nekā sieviešu (attiecīgi 7,7 % un 6,1 %).
Bezdarba līmenis pēc dzimuma, %
Oficiālās statistikas portāls [NBB010].
Tā kā visaugstākā ekonomiskā aktivitāte ir iedzīvotājiem 25–54 gadu vecumā, tad arī bezdarbnieku skaits šajā
vecuma grupā ir vislielākais (gandrīz divas trešdaļas no kopējā bezdarbnieku skaita).
98,2 95,3
85,4
72,8
61,3
78,7
70,6
65,2 61,5 65,3 65,8
0
20
40
60
80
100
120
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025
11,1
10,9
9,8
8,4
7,2
9,1
8,5
8,1
7,6
8,0
7,7
8,6
8,4
7,7
6,4
5,4
7,1
6,6
5,6
5,4
5,8
6,1
9,9 9,6
8,7
7,4
6,3
8,1
7,6
6,9
6,5
6,9 6,9
0
2
4
6
8
10
12
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025
Vīrieši Sievietes Pavisam
10
Bezdarbnieki pēc vecuma grupām 2025. gadā, tūkst.
Oficiālās statistikas portāls [NBB020].
Pēc teritoriālā dalījuma viszemākais bezdarba līmenis 2025. gadā bija Zemgales reģionā (6,0 %), bet
visaugstākais – Latgales reģionā (9,8 %). Salīdzinot ar 2024. gadu, bezdarba līmenis visvairāk samazinājies
Zemgales
reģionā
(par
1,4 procentpunktiem),
kā
arī
Vidzemes
reģionā,
kur
tas
mazinājies
par
0,3 procentpunktiem līdz 6,2 %. Vislielākais bezdarba līmeņa pieaugums vērojams Kurzemes reģionā, kur tas
sasniedza 7,3 %, kas ir 0,8 procentpunktu pieaugums, salīdzinot ar 2024. gadu.
Visos reģionos augstākais bezdarbnieku īpatsvars katra reģiona kopējā bezdarbnieku skaitā bija vecuma grupā
35–54 gadi. Vidzemes reģionā 59,9 % bezdarbnieku bija vecuma grupā 35–54 gadi, Kurzemes reģionā 51,5 %,
Latgales reģionā 47,7 %, Rīgas reģionā 46,2 %, bet vismazāk – 40,6 % – Zemgales reģionā. Augstākais
bezdarbnieku īpatsvars 15–34 gadu vecumā starp reģioniem bija Rīgas reģionā (36,6 %), bet zemākais (20,2 %)
Vidzemes reģionā. Vecuma grupā 55–74 gadi augstākais bezdarbnieku īpatsvars starp reģioniem bija Zemgales
reģionā (27,8 %); zemākais – Kurzemes reģionā (14,4 %).
Bezdarba līmenis reģionos 2024. un 2025. gadā, %
Oficiālās statistikas portāls [NBA031].
2025. gadā Latvijā 5,3 % jauniešu (15–24 gadu vecumā) bija bezdarbnieki, savukārt jauniešu bezdarba
līmenis bija 14,8 %, kas ir visaugstākais bezdarba līmenis starp visām vecuma grupām (vecuma grupā 15–29
gadi jauniešu bezdarba līmenis bija 11,1 %). Šajā vecuma grupā ik gadu ir vērojams salīdzinoši augstākais
bezdarba līmenis, taču kopš 2015. gada tas ir samazinājies par 1,5 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2024. gadu,
jauniešu bezdarba līmenis ir pieaudzis par 1,2 procentpunktiem. Otrs augstākais bezdarba līmenis bija vecuma
grupā 45–54 gadi – 7,0 %.
10,0
11,4
31,8
12,5
5,9
5,9
18,6
6,1
4,1
5,5
13,2
6,4
0
5
10
15
20
25
30
35
15–24
25–34
35–54
55–74
15–24
25–34
35–54
55–74
15–24
25–34
35–54
55–74
Pavisam
Vīrieši
Sievietes
9,8
7,3
6,6
6,2
6,0
9,4
6,5
6,5
6,5
7,4
0
2
4
6
8
10
Latgales reģions
Kurzemes reģions
Rīgas reģions
Vidzemes reģions
Zemgales reģions
2025
2024
11 Bezdarba līmenis pēc vecuma grupām, %
2015
2017
2019
2020
2021
2022
2023
2024
2025
15–74 gadi
9,9
8,7
6,3
8,1
7,6
6,9
6,5
6,9
6,9
15–24 gadi
16,3
17,0
12,4
14,9
14,8
15,3
12,3
13,6
14,8
25–34 gadi
9,2
8,2
6,6
9,1
8,4
7,4
7,5
8,1
6,8
35–44 gadi
9,6
8,7
5,5
7,4
7,5
6,2
6,1
6,5
6,8
45–54 gadi
9,8
7,9
5,6
7,4
7,5
6,5
5,8
6,4
7,0
55–64 gadi
9,3
8,3
6,6
8,1
6,2
5,7
6,1
6,4
6,0
15–29 gadi
12,9
11,6
9,3
13,1
11,2
11,1
9,5
11,2
11,1
20–64 gadi
9,9
8,8
6,4
8,3
7,7
6,9
6,7
7,1
7,1
Oficiālās statistikas portāls [NBB010].
2025. gadā bezdarba līmenis personām ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni bija četras reizes
augstāks nekā personām ar augstāko izglītību (attiecīgi 16,1 % un 3,8 %). Personām ar vispārējo vidējo izglītību
bezdarba līmenis bija 9,3 %, taču personām ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 7,1 %.
Bezdarbnieki7 pēdējo darbu visbiežāk pārtrauca personīgu vai ģimenes apstākļu vadīti (24,8 tūkstoši), tas
ietver personas, kas darbu pārtraukušas grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma laikā un nav saglabājušas darba
attiecības, bērnu vai pieaugušo aprūpes un citu iemeslu dēļ, kā arī atlaišanas, darbinieku skaita samazināšanas
vai uzņēmuma likvidācijas rezultātā (18,0 tūkstoši).
No iepriekš nodarbinātajiem bezdarbniekiem8 bez darba ilgāk nekā divus gadus bija 16,6 tūkstoši jeb 27,4 %
(no tiem 4,5 tūkstoši – ilgāk nekā 8 gadus).
Oficiālās statistikas portāls [NBB060].
Oficiālās statistikas portāls [NBB110].
2025. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 2,6 tūkstošiem samazinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez
darba līdz 5 mēnešiem (30,9 tūkstoši jeb 47,3 %) un par 1,7 tūkstošiem palielinājies bezdarbnieku skaits, kas
bija bez darba 6–11 mēnešus (12,2 tūkstoši jeb 18,7 %). Ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu gadu
vai ilgāk, skaits gada laikā palielinājās par 1,2 tūkstošiem un 2025. gadā bija 22,1 tūkstotis jeb 33,9 % no visiem
bezdarbniekiem (2024. gadā – 21,0 tūkstotis jeb 32,3 %).
NAP2027 ir izvirzīts mērķis – samazināt ilgstošā bezdarba līmeni vecuma grupā 15–74 gadi līdz 2,2 %
2027. gadā. 2025. gadā ilgstošā bezdarba līmenis sasniedza 2,3 %, un tas pārsniedz 2027. gada paredzēto
slieksni tikai par 0,1 procentpunktu.
7 Bezdarbnieki ar darba pieredzi, kuri darba attiecības pārtraukuši pēdējo 8 gadu laikā.
8 Iekļauti tikai tie bezdarbnieki, kuri ir norādījuši gadu, kurā pārtrauca strādāt pēdējā darbavietā.
24,8
18,0
9,2
3,5
0
10
20
30
Personīgi vai ģimenes
apstākļi
Notika darbinieku skaita
samazināšana, uzņēmuma
likvidācija
Darbs bija uz noteiktu
laiku
Cits iemesls
Bezdarbnieki pēc pēdējā darba
pārtraukšanas iemesla 2025. gadā,
tūkst.
44,0
6,1
6,0
4,5
0
10
20
30
40
50
2 gadi un mazāk
3–4 gadi
5–8 gadi
8 gadi un vairāk
Iepriekš nodarbinātie bezdarbnieki
pēc laika, kas pavadīts bez darba,
2025. gadā, tūkst.