22
6. INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS
Jaunieši vienmēr bijuši aktīvākie interneta lietotāji – 2015. gadā mazliet virs 97 % jauniešu internetu lietoja
vismaz reizi nedēļā, un šis rādītājs krietni pārsniedza sabiedrības vidējo (74,9 %). Līdz 2024. gadam regulāro
interneta lietotāju īpatsvars pieaudzis visās vecuma grupās, un nu tikai katrs desmitais jaunietis pieslēdzas
internetam retāk nekā reizi nedēļā.
Iedzīvotāji, kuri regulāri lieto internetu
(procentos no iedzīvotāju skaita attiecīgajā grupā)
CSP aprēķins.
Pēdējās desmitgades laikā internets jauniešiem no vienkārša saziņas un izklaides rīka ir kļuvis par
neatņemamu ikdienas palīgu. 2024. gadā tas visbiežāk ticis izmantots finanšu darījumiem: internetbanku lietoja
94,9 % 18–24 gadus veci jaunieši un 95,4 % – 25–29 gadus vecie jaunieši (tas ir attiecīgi par 14,9 un
5,9 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā).
Tiešsaistes komunikācija ir mainījusi veidu. Ja 2015. gadā e-pasts bija universāls rīks un to lietoja
95,8 % jauniešu vecumgrupā 18–24 gadi un 93,2 % – 25–29 gadi, tad 2024. gadā tā popularitāte ir nedaudz
samazinājusies – par 4,1 un 1 procentpunktu. Toties video zvanu izmantošana ir strauji pieaugusi: par
23,7 procentpunktiem 18–24 gadu vecuma grupā un par 30,6 procentpunktiem – 25–29 gadu vecuma grupā. Ir
parādījies arī jauns saziņas veids – ziņapmaiņas lietotnes, kuras lieto 93,3 % jauniešu vecumā 18–24 gadi un
92,4 % vecumā 25–29 gadi. Sociālo tīklu popularitāte ir palikusi konstanta pēdējās desmitgades laikā.
Populārākie interneta izmantošanas mērķi jauniešiem 2015. un 2024. gadā
(procentos no iedzīvotāju skaita attiecīgajā grupā)
CSP aprēķins.
97,3 98,2 99,0 97,2 97,5 99,6 74,9 86,9 92,2 2015 2020 2024 18–24 25–29 Visi iedzīvotāji
Jaunieši 18–24 gadu vecumā Jaunieši 25–29 gadu vecumā 2015 2024 2015 2024 Internetbankas lietošana 80,1 94,9 89,5 95,4 Iesaistīšanās sociālajos tīklos 93,3 93,4 90,5 90,1 Ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs (instant messaging)
93,3
92,4 E-pasta lietošana 95,8 91,7 93,2 92,2 Zvanu veikšana internetā (ieskaitot video zvanus) 66,9 90,6 59,3 89,9 Video skatīšanās koplietošanas vietnēs
83,6
77,8 Informācijas meklēšana par precēm un pakalpojumiem 73,6 78,8 85,8 84,6
23
Lietu utilizācijas paradumi
IKT iekārtu pieaugošā izmantošana rada arvien lielāku atkritumu daudzumu no vecām ierīcēm, piemēram,
portatīvajiem datoriem, planšetdatoriem, mobilajiem tālruņiem un viedtālruņiem. Tāpēc svarīgs ir jautājums, kas
notiek ar IKT ierīcēm, kuras vairs nav vaja dzīgas. Aptaujas dati rāda, ka Latvijā tikai 7 –9 % iedzīvotāju lietotās
elektroniskās ierīces nodod pārstrādei vai utilizācijai. 2024. gadā jauniešiem vispopulārākā bija pasīvā utilizācija –
vecās ierīces tika glabātas mājās. Abās vecuma grupās visbiežāk m ājās uzglabāja viedtālruņus – 18–24 gadu
vecuma grupā 55,5 % un 25–29 gadu vecuma grupā – 51,7 %.
Tomēr pēdējo divu gadu laikā šī utilizācijas veida popularitāte ir mazinājusies, īpaši
klēpjdatoriem/planšetdatoriem – 18–24 gadu vecuma grupā par 26,2 procentpunktiem un 25–29 gadu vecumā –
par 24,6 procentpunktiem. Jauniešiem ir aktuāli savas vecās viedi erīces pārdot un šādu gadījumu skaits pēdējo
divu gadu laikā ir pieaudzis – visbiežāk jaunieši pārdod vecos viedtālruņus. 2024. gadā jaunieši bieži norādīja, ka
joprojām lieto pirmo ierīci (visbiežāk portatīvo datoru/planšetdatoru) – 18–24 gadu vecuma grup ā 33,6 % un
25–29 gadu vecuma grupā – 29,4 %. Ļoti maz jauniešu minēja, ka vecās ierīces tiek nodotas elektronisko
atkritumu savākšanas vai pārstrādes punktos. Statistikas dati rāda, ka jauniešiem vairs nav aktuāls galda jeb
stacionārais dators – 41,5 % jauniešu vecumā no 18 –24 gadiem un 39,4 % 25–29 gadu vecumā minēja, ka
viņiem nekad nav piederējusi šāda ierīce.
Pēdējo desmit gadu laikā pirkumi internetā jauniešiem no epizodiskiem gadījumiem ir kļuvuši par ikdienas
ieradumu. 18 –24 gadu vecuma grupā jauniešu īpatsvars, kuri pēdējos trīs mēnešos iepirkušies internetā,
pieaudzis par 18,8 procentpunktiem, bet 25 –29 gadu vecuma grupā – par 22,6 procentpunktiem. Deviņi no
desmit jauniešiem vismaz vienreiz ir veikuši pirkumu internetā – 18–24 gadu vecumgrupā 91,1 % un 25–29 gadu
vecumā – 96,3 %. Salīdzinot ar 2015. gadu, šis īpatsvars ir būtiski pieaudzis – jaunākajā vecu mgrupā par
25,3 procentpunktiem un vecākajā par 17,6 procentpunktiem.
Iepirkšanās biežums internetā 2015. un 2024. gadā
(procenti no iedzīvotāju skaita attiecīgajā grupā)
CSP aprēķins.
- gadā 63,4 % jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem un 57,6 % 25–29 gadu vecumā visbiežāk internetā iegādājas apģērbu, apavus un aksesuārus, kas ir attiecīgi par 9,9 un 12,6 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar
- gadu. Ēdienu piegādes no restorāniem arī ir populāras – 2024. gadā ēdienu pasūtīja 35,8 % jauniešu
18–24 gadu vecuma grupā un 22,9 % 25–29 gadu vecuma grupā, kas ir par 10,7 un 76,8 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar 2020. gadu. Piektdaļa no 18 līdz 24 gadus veciem jauniešiem internetā pasūta kosmētiku un skaistumkopšanas produktus un ēdienus vai dzērienus no veikaliem. Pieaugot vecumam, pieaug medikamentu un uztura bagātinātāju iegādes internetā.
44,8 51,2 27,3 58,6 70,2 38 65,8 78,7 44,9 63,6 73,8 48,8 86,7 91 65 91,1 96,3 70,6 18-24 25-29 Visi iedzīvotāji 18-24 25-29 Visi iedzīvotāji 18-24 25-29 Visi iedzīvotāji Pēdējo 3 mēnešu laikā Pēdējo 12 mēnešu laikā Vispār ir veikts pirkums vai pasūtījums 2024 2015 24 Jauniešu pirktās preces internetā 2020. un 2024. gadā (procenti no iedzīvotāju skaita attiecīgajā grupā) CSP aprēķins. Jaunieši visaktīvāk meklē mācību materiālus (vecumgrupā 18–24 gadi – 55,6 % un 25–29 gadi – 33,5 %), turklāt 2024. gadā to dara biežāk nekā 2015. gadā (attiecīgi – par 20,6 procentpunktiem un 19,3 procentpunktiem). Jaunieši no 18 līdz 24 gadiem internetu bieži (44,1 %) izmanto saziņā ar pasniedzējiem un kursa biedriem, izmantojot dažādas tiešsaistes lietotnes, turpretī vecākajā vecumgrupā tikai 12,4 %. Divas trešdaļas (62,6 %) jauniešu vecumā no 25 līdz 29 gadiem norādīja, ka internetu mācībām neizmanto. Mācību aktivitātes internetā 2015. un 2024. gadā (procenti no iedzīvotāju skaita attiecīgajā grupā) CSP aprēķins. 53,5 25,1 21,8 9,6 35,3 7,8 45,0 28,1 25,3 16,1 30,7 12,9 63,4 35,8 21,8 20,0 19,7 12,6 57,6 35,3 23,4 22,9 24,0 21,6 Apģērbi, apavi un aksesuāri Ēdienu piegādes Kosmētika, skaistumkopšanas produkti Ēdieni un dzērieni Elektropreces un sadzīves tehnika Medikamenti, uztura bagātinātāji vai vitamīni Apģērbi, apavi un aksesuāri Ēdienu piegādes Kosmētika, skaistumkopšanas produkti Ēdieni un dzērieni Elektropreces un sadzīves tehnika Medikamenti, uztura bagātinātāji vai vitamīni 18–24 gadi 25–29 gadi 2020 2024 35,0 41,4 11,0 14,2 13,5 5,7 55,6 44,1 21,3 33,5 12,4 15,2 Mācību materiālu, kas nav pilns tiešsaistes kurss, izmantošana tiešsaistē Sazināšanās ar skolotājiem, pasniedzējiem, skolēniem vai studentiem, izmantojot tiešsaistes audio vai vizuālos rīkus Kursu apgūšana tiešsaistē Mācību materiālu, kas nav pilns tiešsaistes kurss, izmantošana tiešsaistē Sazināšanās ar skolotājiem, pasniedzējiem, skolēniem vai studentiem, izmantojot tiešsaistes audio vai vizuālos rīkus Kursu apgūšana tiešsaistē 18–24 gadi 25–29 gadi 2015 2024
25
7. LIKUMPĀRKĀPUMI UN NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS
Par noziedzīgiem nodarījumiem notiesātie
Aplūkojot datus par jauniešiem 18–29 gadu vecumā, kurus tiesa atzinusi par vainīgiem nozieguma izdarīšanā
un pieņēmusi spriedumu, piemērojot Krimināllikumā noteikto sodu, un spriedums stājies spēkā, redzams, ka ar
katru gadu samazinās notiesāto jauniešu skaits. Salīdzinot ar 2016. gadu, notiesāto jauniešu skaits ir
samazinājies vairāk nekā uz pusi – ja 2016. gadā 3 851 notiesātais bija 18–29 gadus vecs, tad 2024. gadā tie
bija 1 515 jaunieši šajā vecumā, no kuriem 1 384 notiesātie bija vīrieši un 131 – sieviete. Sarūk arī notiesāto
jauniešu īpatsvars starp visiem notiesātajiem – kopš 2016. gada samazinājums gandrīz uz pusi – no 40,0 %
notiesāto jauniešu 18–29 gadu vecumā 2016. gadā līdz 25,1 % 2024. gadā. Starp 18–29 gadus vecām
notiesātajām personām ik gadus vairāk ir gados jaunākie: to, kas notiesāti 18–24 gadu vecumā, ir vairāk nekā
to, kas notiesāti 25–29 gadu vecumā.
Notiesāto jauniešu (18–24 gadi un 25–29 gadi) īpatsvars no notiesāto personu kopskaita
(procentos)
Oficiālās statistikas portāls [TSN010].
Dati par noziedzīgiem nodarījumiem liecina, ka visvairāk (26 %) notiesāto jauniešu tiek notiesāti par
zādzībām, krāpšanu un piesavināšanos nelielos apmēros. Lai arī samazinājies notiesāto skaits par sevišķi
smagiem noziegumiem, kā slepkavības, miesas bojājumu nodarīšana, tomēr pieaudzis par izvarošanu notiesāto
personu skaits, kas var būt saistīts ar plašāku informācijas pieejamību, upuru nebaidīšanos par šiem gadījumiem
ziņot un iespēju izvarošanas upuriem saņemt lielāku sabiedrības atbalstu.
Notiesātie pēc noziedzīgā nodarījuma veida 2016. un 2024. gadā
(skaits)
Pavisam
Jaunieši (18–29 gadi)
2016
2024
2016
2024
Notiesātie
9 635
6 044
3 851
1 515
tai skaitā par:
zādzībām, krāpšanu un piesavināšanos nelielos apmēros 1 3 492 1 678 1 464 395 laupīšanām 307 153 156 62 slepkavībām 2 51 49 14 0 izvarošanām 9 30 6 8 huligānismu 104 52 68 14 smagu miesas bojājumu nodarīšanu 145 96 52 22 narkotisko vielu nelikumīgu izgatavošanu, glabāšanu un realizēšanu 358 42 137 7 Oficiālās statistikas portāls [TSN010].
1 Pēc Krimināllikuma 175. un 180. panta. 2 Pēc Krimināllikuma 116.–118. panta. 21,3 19,7 19,0 20,2 16,8 15,6 16,6 15,0 13,8 18,7 18,4 17,9 15,9 15,0 15,0 12,9 11,4 11,2 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Notiesātie jaunieši (18–24 gadi) no notiesāto personu kopskaita Notiesātie jaunieši (25–29 gadi) no notiesāto personu kopskaita
26
2024. gadā notiesātajiem jauniešiem (18–29 gadi) visbiežākais piemērotais soda veids ir brīvības atņemšana –
742 gadījumos jaunietim piespriesta brīvības atņemšana (1 647 – 2016. gadā), kam seko īslaicīga brīvības
atņemšana (410 jauniešiem 2024. gadā un 36 5 – 2016. gadā). 2024. gadā ar tiesas spriedumu 45 jauniešiem
tika noteikta probācijas uzraudzība.
Vardarbība
2021. gadā veiktajā aptaujā „Ar dzimumu saistītas vardarbības apsekojums” tika apkopota informācija par
personisko drošību un saskarsmi ar nevēlamu rīcību darbavietā, sabiedrībā, partnerattiecībās, ģimenē un bērnībā.
Tika publicēti dati par nevēlamas rīcības izplatību Latvijā – starppersonu vardarbība (psiholoģiskā, fiziskā un
seksuālā), uzmākšanās darbavietā, vajāšana, kā arī citi rādītāji, kas saistīti ar vardarbības tēmu.
Dati rāda, ka teju katrs piektais jaunietis 18 –29 gadu vecumā ir pieredzējis fizisku vai seksuālu vardarbību
(attiecīgi 19,0 % vīriešu un 19,9 % sieviešu), salīdzinājumam, starp visiem 18 –74 gadus veciem iedzīvotājiem
ar fizisku vai seksuālu vardarbību saskarās 25,1 % sieviešu un 19,5 % vīriešu.
Jauniešu (18–29 gadi) īpatsvars, kuri pieredzējuši vardarbību no jebkuras personas, pēc
vardarbības veida un dzimuma
(procentos no personu kopskaita attiecīgajā 18–29 gadu vecuma grupā)
Oficiālās statistikas portāls [VDA020].
Katra ceturtā (26,2 %) sieviete 18 –29 gadu vecumā pieredzējusi vardarbību partnerattiecībās
(18,7 % vīriešu), turklāt 2,1 % 18 –29 gadus vecu sieviešu (no sieviešu kopskaita šajā vecuma grupā)
pieredzējušas izvarošanu no personas, kas nebija viņas partneris.
Visizplatītākā vardarbības forma intīmo partneru (vecumā 18 –29 gadi) starpā ir psiholoģiskā vardarbība –
25,6 % sieviešu ir pieredzējušas šādu vardarbību (18,4 % vīriešu). Dati liecina, ka 5,8 % sieviešu un
2,0 % vīriešu ir pieredzējuši ekonomisko vardarbību no intīmā partnera.
19,0
0,8
19,0
17,7
7,7
19,9
Fiziska (ieskaitot draudus) Seksuāla Fiziska (ieskaitot draudus) vai
seksuāla
Vīrietis Sieviete
27
Jauniešu (18–29 gadi) īpatsvars, kuri pieredzējuši vardarbību no intīmā partnera, pēc vardarbības
veida un dzimuma
(procentos no personu kopskaita attiecīgajā 18–29 gadu vecuma grupā)
Oficiālās statistikas portāls [VDA020 un VDA100].
Ar fizisko vardarbību, ieskaitot draudus no jebkuras personas puses, saskārās 19,9 % sieviešu un
19,0 % vīriešu 18 –29 gadu vecumā. Biežāk varmāka šajos gadījumos bija vīrietis: 16,6 % vīriešu un
14,0 % sieviešu norāda, ka vardarbības veicējs bijis vīrietis, bet uz vardarbības veicēju – sievieti – norāda
2,7 % vīriešu un 3,9 % sieviešu vecuma grupā 18–29 gadi.
No sava partnera fizisko vardarbību pieredzēja 10,1 % sieviešu (3,8 % vīriešu), savukārt fizisko vardarbību
no kādas citas personas biežāk izjuta vīrieši (17,1 %), nekā sievietes (11,6 %).
Starp gados jauniem cilvēkiem biežāk nekā citās vecuma grupās norādīts, ka pieredzēta vajāšana – uz
vajāšanu no citas personas, kas nav to intīmais partneris, norāda 15,5 % sieviešu (pavisam starp sievietēm
18–74 gadu vecumā – 8,2 %) un 8,1 % vīriešu (attiecīgi – 5,6 %).
Arī uz seksuālo uzmākšanos darba vietā jaunieši norāda biežāk – 15,5 % sieviešu un 5,3 % vīriešu
18–29 gadu vecumā (attiecīgi – 11,0 % sieviešu un 5,1 % vīriešu vecumā 18–74 gadi).
Ceļu satiksmes negadījumi un gūtās traumas
Ceļu satiksmes negadījumi (CSN), kuros iesaistīti jaunieši vecumā 18 –29 gadi, pēdējās desmitgades laikā
samazinājušies no 8,1 tūkstoša gadījumu 2014. gadā līdz 5,5 tūkstošiem gadījumu 2024. gadā. Iesaistītie bija
dažādos ceļu satiksmes dalībnieka statusos: 4,9 tūkstoši jeb 87,7 % – transportlīdzekļa vadītāju, 0,3 tūkst. jeb
4,6 % – pasažieru, nedaudz virs 100 (ap 2 %) – velosipēdistu un tikpat elektrisko skrejriteņu braucēju.
CSN bojāgājušo jauniešu skaits un īpatsvars starp visiem CSN bojāgājušajiem pēdējā desmitgadē ir
samazinājies: ja 2014. gadā no 213 bojāgājušajiem 21,6 % jeb 46 bija vecumā 18 –29 gadi, tad 2024. gadā no
112 CSN bojāgājušajiem 14,3 % jeb 16 bija jaunieši. 2024. gadā ceļu satiksmes negadījumos tika ievainoti
779 jaunieši (par 467 mazāk nekā 2014. gadā) jeb katrs piektais (19,7 %) no CSN ievainotajiem bija
18–29 gadus vecs 2024. gadā.
2024. gadā reģistrēts 2 081 traumas gadījums jauniešiem 18–29 gadu vecumā, kas ir par 13 % vairāk nekā
pirms 10 gadiem (1 836 traumas 2014. gadā).
Starp traumu guvušajiem 71 % ir vīrieši un 29 % sievietes. Uzmanību saistošs ir traumu gadījumu skaita
sievietēm pieaugums pēdējo 10 gadu laikā – no 389 gadījumiem 2014. gadā uz 609 gadījumiem 2024. gadā.
Visbiežāk jaunieši traumas gūst mājās, sporta un fi zisko vingrinājumu zonā un transporta zonā – uz ielām vai
ceļiem.
18,4
3,8
0,4
3,8
18,7
2,0
25,6
10,1
5,1
12,2
26,2
5,8
Psiholoģiska Fiziska (ieskaitot
draudus)
Seksuāla Fiziska (ieskaitot
draudus) vai
seksuāla
Psiholoģiskā,
fiziskā (ieskaitot
draudus) vai
seksuālā
vardarbība
Ekonomiskā
Vīrietis Sieviete
28
Reģistrēto traumu gadījumu īpatsvars jauniešiem pēc atsevišķām norises vietām 2024. gadā
(procentos)
Oficiālās statistikas portāls [VST040].
METODOLOĢISKI PASKAIDROJUMI
Bezdarba līmenis – bezdarbnieku īpatsvars atbilstošās vecuma grupas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
kopskaitā.
Darba intensitāte (WI) – darbspējas vecuma 18 –64 gadi (neskaitot studentus 18 –24 gadu vecumā)
mājsaimniecības locekļu ienākumu pārskata periodā nostrādāto mēnešu skaita attiecība pret kopējo mēnešu
skaitu, ko mājsaimniecības locekļi teorētiski varēja nostrādāt. Personas tie k iedalītas piecās darba intensitātes
kategorijās: no WI = 0 (nav nodarbināti) līdz WI = 1 (pilna nodarbinātība). Tiek pieņemts, ka persona dzīvo
mājsaimniecībā ar zemu darba intensitāti, ja WI ≤ 0,2.
Demogrāfiskā slodze – darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attiecība vidēji uz
1 000 personu darbspējas vecumā.
Emigrants (ilgtermiņa) – persona, kura izbrauc uz citu valsti (starptautiskais emigrants) vai uz citu Latvijas
administratīvo teritoriju pastāvīgās dzīvesvietas maiņas nolūkā vai vismaz uz vienu gadu.
Imigrants (ilgtermiņa) – persona, kura ierodas dotajā administratīvajā teritorijā no citas valsts
(starptautiskais imigrants) vai no citas Latvijas administratīvās teritorijas, lai apmestos uz pastāvīgu dzīvi vai
vismaz uz vienu gadu.
Jaunieši, jaunatne –jaunatne aptver iedzīvotāju grupas, kuru vecums atbilst pārejas periodam no bērnības
līdz pilngadībai, līdz izveidojas personas identitāte un autonomija Tāpēc nav absolūtas vienprātības, kas ir
“jaunatne” un jauniešu definīcijas dažādās valstīs atšķiras. L atvijā Jaunatnes likums nosaka, ka jaunietis ir
vecumā no 13 līdz 25 gadiem, bet ir iniciatīvas šo vecuma grupu palielināt līdz 30 gadiem.
ES līmenī statistikas vajadzībām jauniešiem bieži tiek izvēlēta vecuma amplitūda no 15 līdz 29 gadiem. Saskaņā
ar Erasmus+ programmu jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem ir pieejamas dažādas iespējas. Eiropas
Padomes jaunatnes sektora aktivitātes ir piee jamas jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem (ar atsevišķiem
pamatotiem izņēmumiem).
Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā
secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver
piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar
visaugstākajiem ienākumiem.
30,7
19,3
13,8
4,1
2,7
37,5
10,5
15,8
4,6
2,5
38,5
10,5
14,8
4,1
2,8
Mājas
Sporta un fizisko
vingrinājumu zona
Transporta zona:
publiski pieejamas
autostrādes, ielas vai
ceļi
Brīva daba (vieta zem
klajas debess)
Atpūtas zona,
kultūras zona vai
sabiedriska celtne
25–29 gadi
20–24 gadi
18–19 gadi
29
Ķermeņa masas indekss (ĶMI) – rādītājs, kas nosaka ķermeņa nepietiekama svara, liekā svara vai
aptaukošanās pakāpi. To aprēķina pēc formulas – ķermeņa masa (kg) dalīta ar ķermeņa garumu (metros),
kāpinātu kvadrātā. Ir izmantots Pasaules Veselības organizācijas pieņemtais ķermeņa masas indeksa sadalījums.
Ķermeņa garums un svars tika noteikts pēc respondentu pašvērtējuma, atbildot uz jautājumiem: "Kāds ir Jūsu
augums bez apaviem?" un "Kāds ir Jūsu svars bez apģērba un apaviem?". Iegūtie rezultāti ir sadalīti četrās
grupās:
- ĶMI < 18,50 – nepietiekams svars;
- 18,50 ≤ ĶMI ≤ 24,99 – normāls svars;
- 25,00 ≤ ĶMI ≤ 29,99 – liekais svars;
- ĶMI ≥ 30,00 – aptaukošanās. Mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Pēc CSP datiem 2024. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,2 personas. Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir zem 60 % no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas. Nabadzības vai sociālās atstumtības risks – personas, kuru ienākumi ir mazāki par nabadzības riska slieksni vai kuras ir dziļi materiāli nenodrošinātas, vai arī ir nodarbinātas darbā ar zemu intensitāti. Nodarbinātie iedzīvotāji – visas personas, kuras pārskata nedēļā veica jebkādu darbu vai nu par samaksu naudā vai arī par atlīdzību precēs vai pakalpojumos. Par nodarbinātajiem uzskata arī pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē. Perso nas, kuras atrodas pagaidu prombūtnē no darba grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma dēļ, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā, uzskata par nodarbinātām, ja pēc atvaļinājuma beigām personai ir garantija atgriezties iepriekšējā darbavi etā. Nodarbināto skaitā ietver arī tās personas, kuras strādā savā lauku saimniecībā (zemnieku vai piemājas), lai saražotu produkciju pašu patēriņam vai arī pārdošanai. Nodarbinātības līmenis – nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā. Nepilsonis (Latvijas) – persona, kurai saskaņā ar likumu „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi. Pēc 2020. gada
- janvāra izbeigta nepilsoņa statusa piešķiršana bērniem. Pilsonis – persona, kura politiski un tiesiski ir piederīga noteiktai valstij. Reģioni – no 2024. gada 1. janvāra Latvijā ir noteikti pieci statistiskie reģioni – Rīga, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Kurzeme –, kuri sakrīt ar Latvijā esošajiem plānošanas reģioniem. Jēkabpils, Ogres un Valmieras valstspilsētas iekļautas arī attiecīgo novadu rādītājos. Saimnieciskās darbības veids – uzņēmuma vai individuālās darbības sfēra, kas izpaužas saražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu veidā. Saimnieciskās darbības veids noteikts pēc Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.).
© Centrālā statistikas pārvalde, 2025. Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1010
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta. tālrunis: +371 67366922; [email protected]
stat.gov.lv