Jauniesi_18_29g_2025_%2825_00%29_LV.pdf

7 2. IZGLĪTĪBA Iegūtais izglītības līmenis
Mūsdienu jaunieši ir vairāk iesaistīti izglītības iegūšanā, un augstāks sasniegtais izglītības līmenis ir aktuālāks līdz ar paaudžu maiņu. Ja 1979. gadā pamata izglītību vai zemāku bija ieguvuši 27,4 % jauniešu, tad 2024. gadā šis īpatsvars ir tikai 16,3 %, savukārt augstāko izglītību 1979. gadā bija ieguvuši 8 % jauniešu, bet 2024. gadā – 24,4 %. Iedzīvotāju (20–29 gadi) izglītības līmenis pēc dzimuma 1979., 2000., 2011., 2024. gadā (procentos)

• īpatsvars aprēķināts tikai par tiem, kuri sniedza atbildi par izglītību .  Oficiālās statistikas portāls [IZT010 un TSG11-12, Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti, 1979. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti Latvijas PSR].
  Jauniešu ar augstāko izglītību vidū dominē bakalauri – kopumā 15,4 % no jauniešiem ieguvuši bakalaura grādu (11,5 % vīriešu un 19,5 % sieviešu). Maģistra grādu ieguvuši 4,8 % jauniešu, sieviešu vidū šis īpatsvars ir lielāks – 6,8 % no jaunietēm, bet vīriešu vidū mazāks – 3 %. Koledžas izglītību ieguvuši 4,1 % jauniešu
  (3 % vīriešu un 5,4 % sieviešu). Doktora grādu paguvuši iegūt 17 jaunieši un 22 jaunietes. Salīdzinot ar 1979. gadu, jauniešu īpatsvars ar augstāko izglītību vidū ir trīs reizes lielāks: 2024. gadā 12,1 % vecuma grupā 20–24 gadi un 37,1 % – 25–29 gadi, savukārt 1979. gadā bija attiecīgi 4,6 % un 13,5 % augstāko izglītību ieguvušo starp jauniešiem šajās vecuma grupās. Iedzīvotāji ar augstāko izglītību pa vecuma grupām 2024. un 1979. gadā (procentos)  Oficiālās statistikas portāls IZT010, 1979. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti Latvijas PSR 27,4 23,6 21,3 16,3 33,7 30,1 26,7 20,6 20,9 17,2 15,6 11,7 64,6 64,2 52,5 59,3 58,9 60,9 55,3 61,9 70,5 67,5 49,6 56,6 8,0 12,2 26,2 24,4 7,5 9,0 18,0 17,5 8,6 15,3 34,8 31,7 1979 2000* 2011 pavisam 2024 1979 2000* 2011 vīrieši 2024 1979 2000* 2011 sievietes 2024 Augstākā izglītība Vidējā izglītība, t.sk. profesionālā vidējā un profesionālā izglītība pēc vidējās Pamatskolas izglītība vai zemāka 12,1 37,1 41,8 45,5 43,4 38,0 34,2 31,6 27,8 4,6 13,5 14,5 12,8 13,0 10,4 8,6 6,8 3,4 20–24 gadi 25–29 gadi 30–34 gadi 35–39 gadi 40–44 gadi 45–49 gadi 50–54 gadi 55–59 gadi 60 un vairāk gadi 2024 1979

8 Jauniešu iesaistīšanās izglītībā Pēc izglītības iestāžu datiem 2024. gada oktobrī Latvijā 40,3 % jauniešu vecumā 18–29 gadi bija kādas izglītības iestādes skolēni/ audzēkņi/ studenti: 7,6 % mācījās vispārizglītojošajās skolās, 6,6 % profesionālajās izglītības iestādēs un 26,1 % apguva augstāko izglītību koledžās un augstskolās. Sievietes šajā vecuma grupā veido 53,3 % no visiem izglītojamajiem, un viņu īpatsvars ir lielāks gan vispārējā izglītībā (54,0 %), gan augstākajā izglītībā (55,7 %). Savukārt vīrieši biežāk izvēlas profesionālo izglītību – viņu īpatsvars šajā jomā sasniedz 57,0 %. Salīdzinot ar 2014. gadu, vīriešu īpatsvars augstākajā izglītībā ir palielinājies par 3,3 procentpunktiem, bet sieviešu īpatsvars vispārējā izglītībā audzis par 3,9 procentpunktiem. Jauniešu (18–29 gadi) īpatsvars, kas mācās kādā izglītības iestādē 2014., 2021.–2024. gadā (procentos)

2014 2021 2022 2023 2024 Pavisam (18-24) 48,0 58,7 55,7 56,6 57,7 Vispārizglītojošajās skolās 8,4 11,5 10,5 11,4 12,3 Profesionālajās izglītības iestādēs 9,7 11,5 11,0 10,6 10,8 Augstskolās un koledžās 29,9 35,7 34,2 34,6 34,6 Pavisam (25-29) 13,7 14,0 14,8 13,9 14,7 Vispārizglītojošajās skolās 1,1 0,8 0,6 0,6 0,7 Profesionālajās izglītības iestādēs 1,0 0,6 0,5 0,5 0,5 Augstskolās un koledžās 11,6 12,6 13,7 12,8 13,5  Oficiālās statistikas portāls [IZG081, IZG131, IPA010 un IGA010]. 2023. gadā Latvijā 32,1 % personu 24 gadu vecumā vēl mācījās kādā izglītības iestādē, un pēdējos gados šis īpatsvars tikai aug (2020. gadā – 30,4 %). Starp ES valstīm vidēji 29,4 % no jauniešiem 24 gadu vecumā turpināja izglītību. Visaugstākais rādītājs bija Dānijā (53,3 %), Somijā (49,0 %) un Grieķijā (42,2 %), bet viszemākais tas bija Maltā (14,6 %) un Luksemburgā (12,0 %). Igaunijā un Lietuvā jauniešu īpatsvars, kas turpināja mācības 24 gadu vecumā, bija būtiski mazāks nekā Latvijā – 25,4 % un 24,6 %. 2024. gadā Latvijā 7,9 % jauniešu 18–24 gadu vecumā nebija vidējās izglītības un viņi neturpināja to iegūt. “Latvija 2030” stratēģijas mērķis ir samazināt šo īpatsvaru līdz 5,0 % 2027. gadā. Vīrieši biežāk pārtrauc mācības nekā sievietes – 2024. gadā mācības pārtrauca 9,6 % vīriešu un 6,1 % sieviešu. Lauku teritorijās šī problēma ir izteiktāka nekā pilsētās – 2024. gadā lauku teritorijās mācības pārtrauca 14,5 % jauno vīriešu un 7,3 % sieviešu. Augstākā izglītība ir nozīmīgs ieguldījums nākotnē – tā ne tikai paplašina cilvēka zināšanu un prasmju apjomu, bet arī ievērojami palielina iespējas sasniegt augstāku ienākumu līmeni un veidot veiksmīgu profesionālo karjeru. 2024. gadā 55,3 % jauniešu uzreiz pēc vidējās izglītības apguves uzsāka studijas augstākās izglītības iestādēs, 2,3 % vidusskolu beigušo izvēlējās turpināt apgūt profesionālo izglītību, bet 42,4 % mācības neturpināja. CSP rīcībā nav informācijas par jauniešiem, kas mācības turpina ārzemēs. Studiju virziena izvēle 2024. akadēmiskajā gadā katrs trešais jaunietis studēja sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās (32,6 %), tām seko veselības aprūpes un sociālās labklājības (19,2 %) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmas (13,9 %). 70,6 % no jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 studēja bakalaura līmeņa programmās, bet vecumgrupā no 25 līdz 29 gadiem 47,4 % studēja bakalaura līmeņa un 34,5 % – maģistra līmeņa programmās.

9 Augstākās izglītības iestādēs studējošo (18–29 gadi) sadalījums pa izglītības tematiskajām grupām 2024. gadā (procentos)

2024 Pavisam vīrieši sievietes Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības 32,6 29,5 35,0 Veselības aprūpe un sociālā labklājība 19,2 9,4 27,0 Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība 13,9 22,9 6,7 Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas 13,2 21,3 6,7 Humanitārās zinātnes un māksla 8,0 4,7 10,7 Pakalpojumi 6,9 8,8 5,4 Izglītība 4,0 1,2 6,3 Lauksaimniecība 2,2 2,2 2,2  CSP aprēķins. Pēdējo gadu laikā profesionālās izglītības audzēkņu studiju izvēlēs būtisku izmaiņu nav – galvenie virzieni ir inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (35,0 % 2018. gadā un 34,6 % 2024. gadā), pakalpojumi (attiecīgi – 25,8 % un 21,1 %) un humanitārās zinātnes un māksla (attiecīgi – 15,0 % un 16,2 %). Profesionālajā izglītībā vērojams lielāks vīriešu īpatsvars – 57,1 % no visiem audzēkņiem ir vīrieši. Tehnisko programmu grupās vairāk nekā četras piektdaļas no visiem studentiem ir vīrieši – dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās vīrieši veido 89,8 % no visiem studējošiem un inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā – 84,1 %. Izteikts sieviešu īpatsvars ir veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās (95,5 %), sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās (79,4 %) un humanitārajās zinātnēs un mākslā (74,2 %).
Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu (18–29 gadi) sadalījums pa izglītības tematiskajām grupām 2018. un 2024. gadā (procentos)

2018 2024 Pavisam vīrieši sievietes Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība 35,0 34,6 51,0 12,8 Pakalpojumi 25,8 21,1 12,9 32,0 Humanitārās zinātnes un māksla 15,0 16,2 7,3 28,0 Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas 12,0 12,4 19,5 2,9 Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības 8,7 7,5 2,7 13,8 Lauksaimniecība 2,6 5,5 6,4 4,3 Veselības aprūpe un sociālā labklājība 0,9 2,7 0,2 6,1  CSP aprēķins. Profesionālo izglītības iestāžu beidzēju turpmākās gaitas 2023. gadā 56 % jauniešu 18–24 gadu vecumā pēc profesionālās izglītības iegūšanas bija nodarbināti (56,4 % vīriešu un 55,8 % sieviešu), savukārt 2,8 % vīriešu un 3,5 % sieviešu bija bezdarbnieka statusā. No ekonomiski neaktīvajiem absolventiem 30,5 % turpināja mācības kā skolēni vai studenti. Trešdaļa jauniešu
18–24 gadu vecumā pēc profesionālās izglītības iegūšanas strādā tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā. Sieviešu vidū šīs nozares pārliecinoši dominē, teju puse (44,5 %) bija nodarbinātas kādā no tām. Vīriešu vidū pieprasīta ir arī rūpniecības nozare, kurā bija nodarbināta teju piektdaļa (19 %).

10 Nodarbināto profesionālo izglītības iestāžu absolventu sadalījums pēc saimnieciskās darbības veida (NACE 2. red.) un dzimuma 2023. gada beigās (procentos)  CSP aprēķins, izmantojot administratīvos datu avotus. 3. EKONOMISKĀ AKTIVITĀTE UN DARBA SAMAKSA Jauniešu nodarbinātība un augstie bezdarba rādītāji Latvijā joprojām ir aktuāla problēma. 2014. gadā Latvijā nestrādāja 41,6 % jauniešu, bet 2024. gadā nestrādāja 41,0 % jauniešu. Trīs no pieciem jauniešiem darbu neveica mācību dēļ. Jauniešu nodarbinātība un darba nozares 2024. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 18–29 vecuma grupā bija 59,0 %, kas ir audzis par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 2014. gadu, taču visaugstākais tas bija 2019. gadā, kad tas sasniedza pat 63,4 %. Nodarbināto jauno vīriešu īpatsvars bija par 8,4 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (attiecīgi – 54,2 % nodarbināto starp vīriešiem un 45,8 % – starp sievietēm). Latvijā 15–74 gadus vecu nodarbināto īpatsvars ir 64,0 %, kas ir par 5,0 procentpunktiem vairāk nekā jauniešiem. 15,0 % darbinieku 18–29 vecuma grupā izmanto iespēju strādāt attālināti; no tiem jaunie vīrieši – 55,3 %, bet sievietes – 44,7 %. Salīdzinot ar 2021. gadu, attālināti strādājošo īpatsvars ir samazinājies par 4,6 procentpunktiem. Jaunieši (18–29 gadi) pēc ekonomiskās aktivitātes statusa (procentos)

2014 2024 Pavisam vīrieši sievietes Pavisam vīrieši sievietes Nodarbinātie 58,4 64,0 52,7 59,0 62,6 55,3 no tiem:

mācās 11,2 10,4 12,0 16,7 17,0 16,3 nemācās 47,3 53,6 40,7 42,1 45,2 38,8 Nestrādājošie 41,6 36,0 47,3 41,0 37,4 44,7 no tiem:

mācās 24,0 21,7 26,4 27,4 24,6 30,3 nemācās 17,5 14,3 20,9 13,5 12,7 14,4  CSP aprēķins. 33,8 44,5 25,5 14,2 8,1 19,0 10,7 7,8 12,9 4,3 4,5 5,1 8,8 10,0 7,9 7,6 1,2 12,7 5,9 8,4 3,9 3,0 1,3 4,4 7,6 13,0 3,2 4,1 2,3 5,5 Pavisam 18–24 gadi sievietes vīrieši Nav informācijas Pārējie (Q–U) Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība (A) Izglītība (P) Būvniecība (F) Finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie un administratīvie pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu (K–N) Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) Transports, uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi (H, J) Rūpniecība (B–E) Tirdzniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (G, I)

11 2024. gadā visaugstākais nodarbinātības līmenis bija Rīg as reģionā (63,6 %) un Zemgales reģionā (60,4 %) dzīvojošajiem jauniešiem, bet viszemākais – Latgales reģionā (49,1 %). Tomēr, salīdzinot ar 2019. gadu, Latgales reģions ir vienīgais, kurā nodarbinātības līmenis starp jauniešiem ir audzis – par 1,4 procentpunktiem. Nodarbināto iedzīvotāju sadalījums pēc vecuma grupām un saimnieciskās darbības veida
(NACE 2. red.) 2014. un 2024. gadā (procentos)  Oficiālās statistikas portāls [NBL040]. 2024. gadā jaunieši visbiežāk bija nodarbināti tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomās – 20,7 % no visiem nodarbinātajiem jauniešiem, kas bija par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā starp visiem nodarbinātajiem kopumā. Jauniešiem otra populārākā bija transporta, uzglabāšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu joma. 2024. gadā tajā bija nodarbināti 16,3 % jauniešu. Darba samaksa Latvijā 2024. gadā lielākā daļa jauniešu (53 %) vecumā līdz 20 gadiem saņēma algu līdz 700 eiro. Vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem šis rādītājs samazinās līdz 21 %, bet valstī vidējais rādītājs ir 17 %. Šāds zemāku algu īpatsvara pārsvars jauniešu vidū skaidrojams ne tikai ar zemākās kvalifikācijas darbiem jauniešiem bez darba pieredzes, bet arī ar nepilnu darba laiku mācību un citu apstākļu dēļ. Līdz 1000 eiro algu (t.sk. par nepilnu darba laiku) saņem 80 % no jauniešiem vecumā līdz 20 gadiem, bet vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem – 42 %. Vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem šis rādītājs ir 25 %, kas ir mazāks nekā vidējais rādītājs – 35 %. 2024. gadā nepilnu darba laiku strādāja 12,4 tūkstoši jeb 10,3 % nodarbināto jauniešu vecumā
18–29 gadi (8,8 % strādājošo vīriešu un 12,0 % sieviešu). Tas ir vairāk nekā starp visiem nodarbinātajiem (8 %). Salīdzinot ar 2014. gadu, nepilna darba laika strādājošo īpatsvars nodarbināto jauniešu skaitā ir palielinājies par 3,3 procentpunktiem.

17,2 18,3 20,7 24,2 12,8 12,6 16,3 12,0 11,3 11,2 11,2 11,8 14,5 15,6 10,8 15,5 5,5 4,5 8,9 5,9 8,8 9,6 7,6 5,1 7,3 6,6 6,4 6,4 7,4 8,3 6,2 9,8 8,2 5,9 5,8 3,5 6,9 7,5 5,6 5,7 15–74 gadi (2024) 15–74 gadi (2014) 18–29 gadi (2024) 18–29 gadi (2014) Tirdzniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (G, I) Transports, uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi (H, J) Finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie un administratīvie pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu (K–N) Rūpniecība (B–E) Citi pakalpojumi (R-U) Izglītība (P) Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) Būvniecība (F) Veselība un sociālā aprūpe (Q) Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība (A) 12 Darba ņēmēju skaita sadalījums pēc mēneša bruto darba ienākumiem 2024. gadā (procentos)  Oficiālās statistikas portāls [DSN030]. Jauniešu bezdarbs un ekonomiskā neaktivitāte 2024. gadā 14,7 tūkstoši jauniešu 18–29 gadu vecumā bija bezdarbnieki . Bezdarba līmenis jauniešiem šajā vecuma grupā bija 10,8 %, kas ir samazinājies par 3,5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2014. gadu. Jauniešu bezdarbnieku dzimumu sadalījums ir gandrīz vienāds – 50,9 % jauno vīriešu un 49,1 % jauno sieviešu. Starp reģioniem visaugstākais bezdarba līmenis ir jauniešiem Latgal es reģionā (16,0 %), bet viszemākais – Rīgas un Kurzemes reģionā (abos reģionos 9,6 %). Savukārt 15–74 gadu vecumā viszemākais bezdarba līmenis bija Rīgas, Vidzemes un Kurzemes reģionos (visos reģionos 6,5 %). Taču līdzīgi kā ar nodarbinātību, Latgales reģionā bezdarba līmenis kopš 2019. gada ir samazinājies par 3,8 procentpunktiem. Pārējos reģionos bezdarba līmenis ir palielinājies – visvairāk (par 5,9 procentpunktiem) Vidzemes reģionā, bet vismazāk – Kurzemes reģionā (par 0,8 procentpunktiem). Jaunieši, kas nestrādā un nemācās1 (NEET jaunieši) 2024. gadā 17,0 tūkstoši jeb 9,0 % Latvijas jauniešu 15 –24 gadu vecumā nestrādāja un nemācījās (NEET).
Nacionālā attīstības plāna 2027 rīcības virzienā “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” ir izvirzīts mērķis Nr. 164 samazināt jauniešu, kuri nav iesaistīti izglītībā vai darba tirgū, īpatsvaru līdz 7,0 % 2024. gadā un 6 % 2027. gadā. 2024. gadā mērķa vērtība netika sasniegta, jo šādu jauniešu īpatsvars bija 9,0 %, un, lai sasniegtu 2027. gada mērķī noteikto vērtību, rādītājs jāsamazina par 3,0 procentpunktiem. Lai arī pēdējos gados šo jauniešu īpatsvars ir samazinājies, Covid -19 pandēmijas laikā (2021. gadā), līdz ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem vīrusa izplatības mazināšanai un bezdarba pieaugumu, to īpatsvars atkal nedaudz pieauga. NEET jauniešu (15–24 gadi) īpatsvars palielinājās no 7,1 % 2020. gadā līdz 8,6 % 2021. gadā. Kopš 2023. gada NEET jauniešu īpatsvars ir atkal palielinājies par 1,8 procentpunktiem – līdz 9,0 %.

1 NEET jaunieši analizēti 15–24 gadu un 25–29 gadu vecuma grupās, kā tas pieņemts starptautiskajos salīdzinājumos, runājot par jauniešiem, kas nemācās un nestrādā. 1,8 3,3 12,9 2,5 4,8 14,6 7,8 13,4 25,7 12,8 20,6 26,5 23,6 30,1 15,5 22,2 16,8 3,6 29,4 11,2 1,2 10,4 18 46,6 25-29 gadi 20-24 gadi 15-19 gadi līdz 200 EUR 200,01 - 400,00 400,01 - 700,00 700,01 - 1 000,00 1 000,01 - 1 500,00 1 500,01 - 2 000,00 virs 2 000 EUR Ar minimālo darba algu vai mazāk 13 Jauniešu (15–24 gadi), kuri nestrādā un nemācās, īpatsvars
(procentos)  Oficiālās statistikas portāls [IZI041].

Pieaugot vecumam, vērojams arī jauniešu īpatsvara pieaugums: starp 25 –29 gadu vecuma iedzīvotājiem krietni vairāk – 14,6 % nestrādāja un neturpināja mācības. Vidēji 15–29 gadu vecumā divi no pieciem NEET jauniešiem ir bezdarbnieki un meklē darbu, bet trīs no pieciem ir ekonomiski neaktīvi. Kopš 2021. gada sāka samazināties jauniešu ( 15–29 gadu vecumā ) skaits, kuri nemācās un nestrādā, bet 2024. gadā to skaits nedaudz pieauga (no 26,9 tūkstošiem 2023. gadā līdz 28,8 tūkstošiem 2024. gadā). 2024. gadā 30,8 % NEET augstākais iegūtais izglītības līmenis bija vispārējā vidējā izglītība. Tas ir par 5,5 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt par 9,9 procentpunktiem samazinājies pamatskolas vai zemāku izglītības līmeni ieguvušo īpatsvars (2024. gadā 23,1 %), par 6 procentpunktiem samazinājies arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību ieguvušo īpa tsvars (18,9 %) un par 1,9 procentpunktiem – NEET jauniešu īpatsvars ar augstāko izglītību (14,9 %).

Jauniešu, kuri nestrādā un nemācās, skaits pa vecuma grupām
(tūkstošos)  Oficiālās statistikas portāls [IZI041].

Kopumā 15–29 gadus vecu NEET sieviešu īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā (11,4 %) 2024. gadā bija par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā vīriešu (10,0 %). Kamēr jauniešu vīriešu skaits NEET grupā ar vecumu samazinās, sieviešu skaits līdz 2023. gadam pieauga, bet 2024. gadā, tāpat kā vīriešiem, samazinājās. 2024. gadā 15–24 gadus vecu NEET vīriešu īpatsvars bija 9,2 %, sieviešu – 8,9 %. Savukārt 25 –29 gadu vecum grupā proporcija mainās un sievietes par 5,6 procentpunktiem biežāk ir NEET grupā (NEET sieviešu īpatsvars bija 17,5 %, bet vīriešu – 11,9 %). Šajā vecumā sievietēm, kas bija ekonomiski neaktīvas, galvenais darba nemeklēšanas iemesls bija personiski vai ģimenes apstākļi.

16,0 14,9 13,0 12,0 10,5 11,2 10,3 7,8 7,9 7,1 8,6 8,6 7,2 9,0 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Pavisam 15–24 gadi 25–29 gadi 14 Jauniešu (15–29 gadi), kas nemācās un nestrādā (NEET), īpatsvars ES valstīs 2024. gadā (procentos)  Eurostat dati [[lfsi_neet_a]. 21.08.2025.

Eiropas Savienībā NEET rādītāji 15–29 gadu vecuma grupā kopš 2014. gada ir uzlabojušies, 2024. gadā sasniedzot zemāko līmeni – 11,1 %. Latvijā NEET īpatsvars 15–29 gadu vecuma grupā ir 10,7 %, ierindojot Latviju 16. vietā. Tas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā vidēji ES, par 4 procentpunktiem mazāk nekā Lietuvā un 0,3 procentpunktiem mazāk nekā Igaunijā. Lai izpildītu ES uzstādīto pamatmērķi (līdz 2030. gadam samazināt NEET jauniešu īpatsvaru līdz 9 %), ES ir nepieciešams to samazināt vēl par 2,1 procentpunktu, bet lai Latvija sasniegtu šo mērķi, – par 1,7 procentpunktiem.
4. NABADZĪBAS RISKS UN MATERIĀLĀ NENODROŠINĀTĪBA 2023. gadā 17,1 % jauniešu (18–29 gadi) bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, kas ir par 7,2 procentpunktiem mazāk nekā starp visiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā (24,3 %). Ik gadu rādītājs samazinās (2014. gadā – 30 %). Starp jaunietēm bija mazāks nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto īpatsvars (14,4 %) nekā starp šī vecuma vīriešiem (19,4 %). Turklāt, salīdzinot nabadzības vai sociālās atstumtības komponentus atsevišķi, var secināt, ka jaunietes bija mazāk pakļautas nabadzības riskam (11,6 %) nekā viņu vecuma vīrieši (17,7 %).
Nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītāji 2023. gadā (procentos)

Visi iedzīvotāji Jaunieši 18–29 gadu vecumā Pavisam vīrieši sievietes Pavisam vīrieši sievietes Nabadzības vai sociālās atstumtības risks
24,3 22,0 26,3 17,1 19,4 14,4 Nabadzības riska indekss 21,6 19,3 23,6 14,9 17,7 11,6 Dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība* 5,3 5,0 5,6 2,0 1,7 2,2 Iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti 6,5 6,8 6,2 5,5 5,1 5,8

• Rādītājs attiecas uz 2024. gadu.  Oficiālās statistikas portāls [NNR130, NNR020, NNN181 un NNR180] un CSP aprēķins.

2024. gadā 45,6 % no visiem 18–29 gadus veciem jauniešiem nevarēja atļauties segt neparedzētus izdevumus un 7,5 % naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādā par komunālo pakalpojumu rēķiniem, īri vai kredīta maksājumiem pēdējo 12 mēnešu laikā. Tas būtiski neatšķīrās no visu (vismaz 18 gadus vecu) iedzīvotāju kopējās situācijas, kur iepriekš minētās izmaksas nevarēja atļauties segt attiecīgi 46,1 % un 7,0 %. Savukārt starp jauniešiem bija ievērojami mazāk tādu, kuri nevarēja atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām (24,5 % jauniešu, 31,0 % iedzīvotāju kopumā), regulāri piedalīties maksas atpūtas aktivitātēs ārpus mājām (8,4 % jauniešu, 15,6 % iedzīvotāju kopumā), katru nedēļu nelielu naudas summu tērēt tikai sev (6,2 % jauniešu, 10,3 % iedzīvotāju kopumā) un novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām) (3,5 % jauniešu, 8,7 % iedzīvotāju kopumā). Tas raksturo ne tikai jauniešu finansiālo situāciju, bet arī prioritātes – izklaides ārpus mājām un rūpes par savu vizuālo tēlu. 4,9 6,3 7,2 7,5 7,6 8,0 8,6 8,7 8,7 9,2 9,4 9,8 9,8 9,9 10,6 10,7 10,7 10,9 11,0 12,0 12,5 12,7 12,9 14,2 14,7 15,2 19,4 0 5 10 15 20 Nīderlande Zviedrija Malta Īrija Slovēnija Dānija Čehija Portugāle Vācija Austrija Polija Somija Luksemburga Beļģija Horvātija Slovākija Latvija Ungārija Igaunija Spānija Francija Bulgārija Kipra Grieķija Lietuva Itālija Rumānija vidēji ES; 11,1