2025 25-000-000 Informatīvais apskats
Ceļā uz pieaugušo dzīvi: Latvijas jaunieši 18–29
Latvijā 90. gados strauji pieauga emigrācija un samazinājās dzimstība, kā rezultātā, līdzīgi kā citās Eiropas
valstīs, palielinās demogrāfiskās slodzes līmenis, un aizvien aktuālāka kļūst jauniešu veiksmīga iesaistīšanās
darba tirgū. 2024. gadā Saeimā sākts darbs pie likumprojekta, kas paredz pilnveidot Jaunatnes likuma tiesību
normas par jaunatnes politiku un darbu ar jaunatni1. Lai arī Jaunatnes likums nosaka, ka jaunietis ir vecumā no
13 līdz 25 gadiem, jau šobrīd Latvijā jauniešu organizācijas arvien vairāk veic darbu ar jauniešiem, kuri ir vecāki
par 25 gadiem. Tāpat Jaunatnes politikas valsts programma 2021.–2027. gadam paredz atbalstu jauniešiem līdz
30 gadu vecumam, atzīstot nepieciešamību pēc ilgstošāka atbalsta perioda. Savukārt 13 no 36 jeb 36 % no
Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm ir noteikts
augšējais vecuma slieksnis jaunietim 30 gadi vai augstāks. OECD un Pasaules Bankas dati liecina, ka jau nieši
arvien ilgāk paliek izglītības sistēmā un bieži uzsāk patstāvīgu dzīvi tikai pēc 25 gadu vecuma.
Šajā informatīvajā apskatā pētīts, kā šobrīd dzīvo Latvijā vismazāk pārstāvētā iedzīvotāju vecuma grupa –
jaunieši –, un tā mērķis ir raksturot jauniešu vecumā 18–29 gadi demogrāfisko situāciju Latvijā, izglītības
aktivitātes, nodarbošanos, veselības stāvokli un veselību ietekmējošos paradumus, sabiedrībā nevēlamas
parādības un citus svarīgus aspektus. Terminu skaidrojumi pieejami publikācijas beigās , dati un metadati ir
pieejami oficiālās statistikas portālā stat.gov.lv.
Dati rāda, ka 11,2 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jaunieši. Lielākā d aļa jauniešu (42,1 %)
18–29 gadu vecumā ir nodarbināti, 27,4 % mācās (30,3 % sievietes un 24,6 % vīrieši). Vīrieši biežāk izvēlas
strādāt un neturpināt mācības (attiecīgi 45,2 % un 38,8 %), kā arī apvienot darbu ar mācībām (1 7,0 % un
16,3 %). Nemācās un nestrādā 12,7 % vīriešu un 14,4 % sieviešu.
- DEMOGRĀFIJA
- gada sākumā Latvijā dzīvoja 208 240 jaunieši vecumā 18 –29 gadi, kas ir 2,2 reizes mazāk nekā
- gadā, kad Latvijā bija 466 859 jaunieši.
No 2002. līdz 2007. gadam bija neliels jauniešu skaita pieaugums, jo šajā laika periodā pilngadību sasniedza bērni, kas dzimuši 80. gadu “dzimstības buma” laikā. Sākot ar 20 08. gadu, vērojams jauniešu skaita samazinājums. Apmēram 5 gadus (no 2013. līdz 2017. gadam) Latvijas jauniešu skaits vecuma grupā
18–29 gadi samazinājās vidēji par 5 % gadā, kas veidoja aptuveni 16 tūkstošus personu katru gadu. Vislielākais jauniešu skaita samazinājums bija vērojams 2015. un 2016. gadā, ko izraisīja 90. gadu beigu “dzimstības bedre”. - gada laikā jauniešu skaits saruka par 0,8 %, kas ir mazākais rādītājs kopš 2008. gada, un to izraisīja nelielais dzimstības pieaugums 2005.–2007. gadā.
1 Nav vispārējas vienprātības par to, kas ir “jaunatne”. Jaunatne ir sociāli konstruēta un attiecas uz sarežģītu pārejas period u uz autonomiju, no
bērnības līdz pilngadībai. Jauniešu definīcijas dažādās valstīs atšķiras. Latvijā Jaunatnes likums nosaka personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem,
bet ir iniciatīvas šo vecuma grupu palielināt līdz 30 gadiem. ES līmenī statistikas vajadzībām jauniešiem bieži tiek izvēlēts vecuma diapazons
no 15 līdz 29 gadiem. Datu krājumā “ Bērni Latvijā, 2025 ” apkopota statistiskā informācija par bērnu (0 –17 gadi) dzimstību, mirstību,
vecumsastāvu, veselības stāvokli, izglītošanu, sociālo aizsardzību, materiālās nenodrošinātības un nabadzības risku ģimenēs a r bērniem,
nepilngadīgo ekonomisko aktivitāti, informācijas tehn oloģiju lietošanu, vardarbību pret bērniem un bērniem konfliktā ar likumu.
2
Īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā
Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits, tāpēc būtiski samazinājies jauniešu
īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā – ja 2010. gada sākumā jaunieši veidoja 17,4 % no Latvijas iedzīvotājiem, tad
2025. gada sākumā vairs tikai 11,2 %.
2025. gada sākumā no visiem iedzīvotājiem Latvijā 46,4 % ir vīrieši, 53,6 % – sievietes. Savukārt jauniešu
vecuma grupā šī proporcija ir ar nelielu vīriešu pārsvaru (51,3 % – vīrieši, 48,7 % – sievietes), jo dzimst vairāk
zēnu, bet sievietes dzīvo ilgāk. Un šis jauniešu vīriešu pārsvars šajā vecuma grupā ir nemainīgs, analizējot datus
pēdējo gadu laikā.
Jauniešu (18–29 gadi) skaits un to īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā
1991.–2025. gada sākumā
Oficiālās statistikas portāls [IRD041 un IRD081].
Salīdzinot ES valstis, vislielākais jauniešu īpatsvars 2024. gada sākumā bija Maltā (16,3 %), Dānijā ,
Luksemburgā un Nīderlandē (katrā pa 15,5 %). Vidēji ES bija 13,1 % jauniešu no iedzīvotāju kopskaita. Latvija
(11,2 %) bija pirmspēdējā vietā, apsteidzot vien Bulgāriju ( 10,4 %). Igaunijā jauniešu īpatsvars iedzīvotāju
kopskaitā bija 12,0 %, Lietuvā – 12,1 %.
Jauniešu (18–29 gadi) īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita ES valstīs 2024. gada sākumā
(procentos)
Eurostat dati [demo_pjan] un CSP aprēķins, 28.07.2025.
238,3
218,7
209,8
204,9
201,6
199,1
198,4
200,2
201,6
199,6
183,8
173,2
157,5
140,0
127,1
116,0
109,6
108,0
106,8
228,5
208,4
199,9
196,4
194,5
193,2
193,4
193,9
193,1
190,7
176,5
164,7
148,7
132,5
119,0
108,2
103,3
101,8
101,5
466,9
427,1
409,7
401,3
396,1
392,2
391,7
394,0
394,8
390,4
360,4
337,9
306,2
272,5
246,1
224,2
212,8
209,9
208,2
17,6%
16,5%
16,4%
16,4%
16,5%
16,7%
17,0%
17,5%
17,9%
18,0%
17,4%
16,7%
15,4%
14,0%
12,8%
11,8%
11,2%
11,2%
11,2%
-25%
-20%
-15%
-10%
-5%
0%
5%
10%
15%
20%
0
100
200
300
400
500
600
1991 1993 1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019 2021 2023 2024 2025
Skaits tūkstošos
Pavisam (tūkst.) Sievietes (tūkst.) Vīrieši (tūkst.) Īpatsvars (%) Latvijas iedzīvotāju kopskaitā
16.3
15.5
15.5
15.5
14.4
14.4
14.4
14.0
13.9
13.8
13.8
13.2
13.1
13.0
12.9
12.8
12.5
12.3
12.3
12.2
12.1
12.1
12.0
11.9
11.8
11.2
10.4
Malta
Dānija
Nīderlande
Luksemburga
Kipra
Īrija
Beļģija
Zviedrija
Austrija
Somija
Francija
Ungārija
Vācija
Horvātija
Spānija
Portugāle
Rumānija
Slovākija
Polija
Grieķija
Lietuva
Itālija
Igaunija
Slovēnija
Čehija
Latvija
Bulgārija
vidēji ES; 13,1
3
Jauniešu (18–29 gadi) īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstspilsētās un novados
2025. gada sākumā
(procentos)
Oficiālās statistikas portāls [IRD041].
Atšķirīgs ir jauniešu īpatsvars reģionālā griezumā – Kurzemes un Zemgales statistiskajos reģionos jauniešu
īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija nedaudz lielāks nekā Latvijā vidēji (attiecīgi – 11,7 % un 11,3 %), kamēr
Latgales, Vidzemes un Rīgas reģionā tas bija nedaudz mazāks nekā Latvijā vidēji (attiecīgi – 10,7 %, 10,9 % un
11,2 %). Valstspilsētu iedzīvotāju kopskaitā vislielākais jauniešu īpatsvars bija Liepājā ( 12,3 %), bet
vismazākais – Daugavpilī (10,2 %). Pārējās valstspilsētās tas svārstījās no 11,4 % Jelgavā un Jēkabpilī līdz
10,5 % Jūrmalā un Ogrē. Novados visvairāk jauniešu vecuma grupā 18 –29 gadi šī gada sākumā bija Kurzem es
reģionā – Saldus un Kuldīgas novados (attiecīgi 12,1 % un 12,0 %), kamēr viszemākais Rīgas reģiona Ādažu un
Saulkrastu novados (attiecīgi 9,2 % un 9,6 %).
Jauniešu (18–29 gadi) īpatsvara izmaiņas reģionos
(procentos)
Oficiālās statistikas portāls [IRD041].
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025
Rīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale Pavisam
4 Pilsonība un etniskais sastāvs Analizējot jauniešus pēc pilsonības, dati rāda, ka Latvijas pilsoņu īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem ir krietni augstāks, nekā kopumā iedzīvotājiem – 95,6 % jauniešu 2025. gada sākumā bija Latvijas pilsoņi (starp visiem iedzīvotājiem Latvijas pilsoņi – 87,7 %). Arī tautību sadalījums jauniešiem atšķiras no visu iedzīvotāju sadalījuma. 70,5 % no jauniešiem bija latvieši, 18,9 % krievi un 9,1 % citu tautību pārstāvji (starp visiem iedzīvotājiem šis īpatsvars attiecīgi ir 63,5 %, 23,3 % un 13,2 %). Iedzīvotāju etniskais sastāvs un valstiskā piederība 2025. gada sākumā (procentos)
Etniskais sastāvs
Valstiskā piederība
latvieši
krievi
baltkrievi
ukraiņi
citu
tautību
pārstāvji
Latvijas
pilsoņi
Latvijas
nepilsoņi
citu valstu
piederīgie
Visi iedzīvotāji
63,5
23,3
2,9
2,8
7,5
87,7
8,9
3,4
Jaunieši 18–29 gadu vecumā
70,5
18,9
1,1
1,8
7,7
95,6
1,6
2,9
Oficiālās statistikas portāls [IRE040].
Migrācija
Pēdējo desmit gadu laikā jauniešu īpatsvars vecuma grupā 18–29 gadi emigrantu kopskaitā variēja no 34,1 %
2015. gadā līdz 21,7 % 2024. gadā. 2024. gadā emigrēja 18,9 tūkst. iedzīvotāju, no tiem 4,1 tūkst. jeb 21,7 %
bija jaunieši 18–29 gadu vecumā. Gandrīz puse no viņiem (45,9 % jeb 1,9 tūkst.) bija Latvijas valstspiederīgie
(pilsoņi un nepilsoņi), ceturtā daļa (1,1 tūkstotis jeb 25,8 %) aizbraucēju bija Ukrainas valstspiederīgie jaunieši
ar Latvijas pagaidu aizsardzības statusu, 329 jaunieši jeb 8,0 % aizbraucēju bija Indijas pilsoņi, kas veidoja
72,8 % no visiem Indijas pilsoņu emigrantiem. Latvijā ieradās 14,7 tūkst., no kuriem 2,1 tūkst. jeb 14,3 % bija
jaunieši vecumā 18–29 gadi. No imigrējušiem jauniešiem 1,0 tūkst. jeb 49,1 % bija Latvijas valstspiederīgie,
Indijas pilsoņi šajā vecuma grupā bija 16,8 % jeb 345, savukārt 10,8 % jeb 226 bija jaunieši ar Latvijas pagaidu
aizsardzības statusu.
Starp imigrējušajiem jauniešiem Latvijā pērn vairāk bija vīrieši, un viņu īpatsvars jauniešu (18–29 gadi)
imigrantu kopskaitā bija 53,6 % (arī emigrantu kopskaitā vīriešu bija vairāk nekā sieviešu – 54,6 %).
Jauniešu (18–29 gadi) īpatsvara izmaiņas starptautiskajā ilgtermiņa migrācijā
(procentos)
CSP aprēķins.
25,8 28,1 23,0 23,0 22,9 27,0 28,5 31,4 28,2 24,6 18,3 16,3 18,3 14,3 33,9 32,0 35,3 34,3 34,1 31,5 30,7 33,2 32,3 33,7 31,2 26,8 21,7 21,7 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Imigrācija Emigrācija
5
Ģimenes stāvoklis un mājsaimniecības sastāvs
Jaunieši, sasniedzot pilngadību, nesteidzas pamest vecāku mājas. Vairāk tas ir raksturīgi tieši jauniem
vīriešiem, jo 73,3 % no tiem 18–24 gadu vecumā un 49,8 % 25–29 gadu vecumā dzīvo vienā mājsaimniecībā ar
savu vecāku/vecākiem (un mājsaimniecībā nedzīvo viņu partnere vai bērni). Sieviešu vidū nedaudz mazāk ir to,
kas dzīvo ar vecākiem – 67,2 % 18–24 gadu vecumā (mazāk par 6,1 procentpunktu) un 33,1 % 25–29 gadu
vecumā (mazāk par 16,7 procentpunktiem nekā attiecīgā vecuma vīriešu). Savu ģimeni nodibinājuši (ir laulātais
vai partneris un/vai bērni) un dzīvo ar to kopā 6,2 % jauniešu 18 –24 gadu vecumā un 29, 3 % jauniešu
25–29 gadu vecumā.
Jauniešu sadalījums pēc ģimenes un mājsaimniecības veida 2025. gadā
(procentos)
CSP aprēķins un oficiālās statistikas portāls [MVS021 un MVG031].
2025. gada sākumā 8,0 % vīriešu un 15,0 % sieviešu vecumā 18–29 gadi bija precējušies, 0,8 % vīriešu un
1,6 % sieviešu jau bija šķīrušies, bet lielākoties jaunieši šajā vecumā vēl nav reģistrējuši laulību – 91,0 % vīriešu
un 82,9 % sieviešu oficiāli nav precējušies. Ar katru gadu jauniešu vidū laulību skaits samazinās. No 2024. gadā
noslēgtajām laulībām 21,7 % vīriešu un 31,3 % sieviešu bija vecumā līdz 29 gadiem (2000. gadā attiecīgi –
59,9 % un 67,5 %). Turpina samazināties laulību skaits jauniešiem vecumā līdz 19 gadiem: 2024. gadā
apprecējās 26 vīrieši un 84 sievietes šajā vecuma grupā (2000. gadā attiecīgi – 211 vīrieši un 693 sievietes) .
Pirmo laulību noslēgušo vīriešu vidējais vecums bija 34,3 gadi, bet sieviešu vidējais vecums – 32,1 gads un,
salīdzinot ar 2000. gadu, tas pieaudzis gandrīz par astoņiem gadiem (vīriešu par 7,9 un sieviešu – par
7,7 gadiem).
Laulību skaits iedzīvotājiem
vecumā līdz 19 gadiem
Pirmo laulību noslēgšanas vidējais vecums
(gados)
Oficiālās statistikas portāls [ILV040 un ILV061].
1,3
0,7
2,0
11,4
7,9
15,0
2,2
1,5
3,0
8,1
6,7
9,7
2,6
0,5
4,8
9,8
2,2
17,8
70,3
73,3
67,2
41,7
49,8
33,1
12,4
12,3
12,7
18,5
20,5
16,4
11,1
11,8
10,4
10,5
12,9
8,0
18-24 gadi
vīrieši
sievietes
25-29 gadi
vīrieši
sievietes
Dzīvo kopā ar laulāto ar vai bez bērniem
Dzīvo kopā ar partneri ar vai bez bērniem
Vientuļie vecāki (dzīvo kopā ar savu bērnu/bērniem)
Dzīvo kopā ar vecāku/vecākiem un mājsaimniecībā nedzīvo jaunieša bērni vai partneris/ -e
Dzīvo vieni
Nedzīvo vieni, pārējie mājsaimniecības locekļi nav ne jaunieša bērni, ne partneris/ -e, ne vecāki
Līgavaiņi Līgavas
1 780
5 853
84
1990
1992
1994
1996
1998
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
2016
2018
2020
2022
2024
24,6
34,3
22,5
32,1
1994
1996
1998
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
2016
2018
2020
2022
2024
6
Lēmumu par ģimenes pieaugumu iedzīvotāji Latvijā pieņem arvien vēlāk. 80. gados, kad bija augstākā
dzimstība, mātes vidējais vecums bija 26 gadi, bet pirmais bērns sievietēm piedzima vidēji 23 gados. 2024. gadā
mātes vidējais vecums bija 30,4 gadi, bet pirmais bērns piedzima 28,1 gadā.
Mātes vidējais vecums
(gadi)
Oficiālās statistikas portāls [IDM050].
Dzimstības rādītāji jauniešiem samazinās. Šobrīd sievietēm vecumā 18–29 gadi dzimst mazāk nekā 40 % no
visiem dzimušajiem, 80. gados tie bija vidēji 77 %.
Kopumā visvairāk bērni dzimst laulībā (virs 62 %). Taču starp jauniešiem laulībā dzimušo bērnu īpatsvars ir
nedaudz zemāks, un puse piedzimst ārlaulībā (80. gados vien aptuveni 12 % dzima ārlaulībā).
Laulībā un ārlaulībā dzīvi dzimušie mātēm vecumā 18–29 gadi
(procentos no visiem dzīvi dzimušajiem)
Oficiālās statistikas portāls [IDM010].
25,7 30,4 23,0 28,1 26,9 31,1 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Mātes vidējais vecums Mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam Mātes vidējais vecums, piedzimstot otrajam bērnam 78,6 78,2 78,1 78,2 77,6 78,3 76,9 76,1 76,0 76,2 76,0 75,9 75,8 76,3 75,3 75,1 75,1 73,8 73,2 72,9 70,9 69,3 68,6 67,8 66,8 65,3 64,9 64,4 63,4 62,0 60,6 59,2 58,6 56,9 55,2 52,2 50,5 48,6 46,3 44,2 42,5 41,1 39,1 37,7 38,2 89,5 50,5 10,5 49,5 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Dzīvi dzimušo īpatsvars mātēm vecumā 18–29 gadi laulībā dzimuši, % ārlaulībā dzimuši, %