15
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt atsevišķas izmaksas
2024. gadā
(procentos)
CSP aprēķins. Oficiālās statistikas portāls [MNG020].
Mājsaimniecību ienākumu dati liecina, ka 2023. gadā visvairāk jauniešu dzīvoja mājsaimniecībās ar vidējiem vai vidēji augstiem ienākumiem, t.i., 3. kvintiļu grupā (22,3 % jauniešu) un 4. kvintiļu grupā (23,8 % jauniešu). Savukārt mazāk jauniešu dzīvoja trūcīgākajās mājsaimniecībās (1. kvintiļu grupā) – 17,4 %. Iedzīvotāju sadalījums pa mājsaimniecību ienākumu kvintiļu grupām 2023. gadā (procentos) CSP aprēķins. 5. VESELĪBA UN LABSAJŪTA Veselības pašnovērtējums Lielākā daļa jauniešu (18–29 gadi) savu veselību vērtēja kā labu (73,6 %) vai ļoti labu (10,5 %). Šīs vecuma grupas vīrieši nedaudz biežāk nekā sievietes savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu (attiecīgi 85,9 % un 82,1 %). Tomēr pēdējo gadu laikā ir nedaudz mazinājies jauniešu optimisms attiecībā uz savu veselības stāvokli. Ir mazinājies jauniešu īpatsvars, kuri savu veselību vērtē kā ļoti labu (no 16,8 % 2022. gadā līdz 10,5 % 2024. gadā) un arvien vairāk jauniešu savu veselību novērtē kā vidēju (no 9,8 % 2022. gadā līdz 12,1 % 2024. gadā) vai pat kā sliktu vai ļoti sliktu (no 2,1 % 2022. gadā līdz 3,8 % 2024. gadā).
2,7 4,1 7,5 2,2 6,2 3,5 8,4 19,7 24,5 45,6 5,5 8,5 7,0 5,4 10,3 8,7 15,6 23,0 31,0 46,1 Vismaz reizi mēnesi satikties ar draugiem/ģimeni uz maltīti vai glāzi dzēriena Ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu Laikus segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu Uzturēt mājokli siltu Katru nedēļu nelielu naudas summu tērēt tikai sev, ne ar vienu nesaskaņojot Novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām) Regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām Nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām Katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām Segt neparedzētus izdevumus Iedzīvotāji vecumā 18 un vairāk gadi 18–29 gadi 20,0 17,4 20,0 18,1 20,0 22,3 20,0 23,8 20,0 18,3 Visi iedzīvotāji 18–29 gadi
- kvintiļu grupa (trūcīgākā) 2. kvintiļu grupa 3. kvintiļu grupa 4. kvintiļu grupa 5. kvintiļu grupa (turīgākā)
16
Jauniešu (18–29 gadi) veselības stāvokļa pašnovērtējums
(procentos) CSP aprēķins. - gadā 13,7 % jauniešu (18–29 gadi) sniedza apstiprinošu atbildi uz jautājumu “Vai Jums ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma?” (2022. gadā – 10,4 %). 14,2 % jauniešu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešus viņus ir ierobežojušas veikt ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā (2022. gadā – 10,2 %). Vairāk uz veselības problēmu radītiem ierobežojumiem norādīja jaunas sievietes (9,8 %
- gadā un 15,9 % 2024. gadā) nekā viņu vecuma vīrieši (10,5 % 2022. gadā un 12,6 % 2024. gadā). Lai arī
vīriešus veselības problēmu ierobežojumi ietekmē retāk, tomēr 4,5 % vīriešu (18 līdz 29 gadu vecumā) atzina,
ka veselības problēmas viņus stipri ierobežo ikdienas aktivitātēs (2022. gadā 2,9 %), savukārt starp jaunām
sievietēm šādi ierobežojumi bija tikai 0,9 % gadījumu (2022. gadā – 2,1 %).
Veselības aprūpe
Vairāk nekā trešdaļa (34,7 %) 18–29 gadus vecu jauniešu gada laikā ne reizi nav apmeklējuši vai konsultējušies ar ģimenes (vispārējās prakses) ārstu; 68,0 % – ar ārstu-speciālistu un 41,1 % ne reizi nav apmeklējuši zobārstu, liecina 2022. gada dati, kad tika veikta šāda aptauja pēdējoreiz. Salīdzinot ar 2017. gadā veiktās aptaujas datiem, arvien mazāk jauniešu apmeklē ģimenes ārstu (kopš 2017. gada ārstu apmeklējušo jauniešu īpatsvars samazinājies par 5,8 procentpunktiem) un ārstu-speciālistu (kopš 2017. gada samazinājums par 8,1 procentpunktu). Starp jaunajiem vīriešiem ir ievērojami vairāk tādu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nav apmeklējuši ģimenes ārstu (34,7 % 2017. gadā un 42,2 % 2022. gadā), bet starp viņu vecuma jaunietēm – ne reizi nav apmeklējušas ārstu-speciālistu (50,7 % 2017. gadā un 61,8 % 2022. gadā). Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nav apmeklējuši ārstus, 2022. gadā (procentos)
Iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem
Jaunieši 18–29 gadu vecumā
Pavisam
vīrieši
sievietes
Pavisam
vīrieši
sievietes
Ģimenes (vispārējās prakses) ārstu
22,6
29,7
17,0
34,7
42,2
25,9
Ārstu-speciālistu
(medicīnas vai ķirurģijas speciālistu)
56,4
63,1
51,2
68,0
73,4
61,8
Zobārstu, ortodontu vai zobu higiēnistu
51,6
55,2
48,8
41,1
48,2
32,7
Oficiālās statistikas portāls [MOD17_05] un CSP aprēķins.
- gadā 5,8 % jauniešu pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz reizi bija gadījies izlaist pārbaudi vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu), kad tas bija vajadzīgs, un 11,8 % jauniešu kaut reizi bija gadījies 14,6 15,0 14,7 16,8 13,0 10,5 69,6 71,9 71,4 71,3 70,1 73,6 13,6 11,2 11,7 9,8 13,8 12,1 2,2 1,9 2,4 2,1 3,0 3,8 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Ļoti labs Labs Vidējs Slikts vai ļoti slikts
17
izlaist vizīti vai ārstēšanos pie zobārsta. Salīdzinot ar sava vecuma (18–29 gadi) vīriešiem, starp jaunietēm bija
mazāk to, kuras nepieciešamības gadījumā atlika vizīti pie ārsta. 2024. gadā vajadzības gadījumā pie medicīnas
speciālista (izņemot zobārstu) nebija vērsušies 5,2 % 18 līdz 29 gadus vecu sieviešu un 6,4 % šī paša vecuma
vīriešu, savukārt pie zobārsta nebija vērsušies attiecīgi 10,8 % sieviešu un 12,9 % vīriešu.
Veselību ietekmējošie faktori – aptaukošanās un liekais svars
Pasaulē aizvien aktuālāka kļūst liekā svara un aptaukošanās problēma, tai skaitā arī jauniešiem. Kā liecina
2022. gada EU-SILC apsekojuma dati, Latvijā liekais svars ir lielākajai daļai (59,2 %) iedzīvotāju (ķermeņa masas
indekss (ĶMI) ir virs 25). Savukārt 18 līdz 29 gadus vecu jauniešu vidū liekais svars piemīt 28,1 %. Jauniešu vidū
liekais svars ir mazāk izplatīts starp sievietēm (19,4 %) nekā starp vīriešiem (35,6 %). Tomēr kopš 2017. gada
jauno vīriešu īpatsvars, kuriem piemīt liekais svars, samazinājās par 3,2 procentpunktiem.
- gadā aptaukošanās (ĶMI virs 30) piemita 22,8 % Latvijas iedzīvotāju (kopš 2017. gada samazinājums
par 2,4 procentpunktiem). Starp jauniešiem aptaukošanās problēma bija sastopama daudz mazāk –
4,7 % gadījumu (7,0 % jauno vīriešu un 2,1 % jauno sieviešu). Turklāt starp jaunietēm aptaukojušos sieviešu
īpatsvars samazinājās par 3,7 procentpunktiem (no 5,8 % 2017. gadā līdz 2,1 % 2022. gadā), kas varētu būt
saistāms ar izmaiņām attieksmē pret savu ķermeni un dzīvesveidu.
Iedzīvotāju īpatsvars ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos (ĶMI virs 25) (procentos)
Iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem
Jaunieši 18–29 gadu vecumā
Pavisam
vīrieši
sievietes
Pavisam
vīrieši
sievietes
2017
59,8
63,3
57,0
28,9
38,8
19,2
2022
59,2
62,4
56,7
28,1
35,6
19,4
Oficiālās statistikas portāls [MOD17_07] un CSP aprēķins.
Dārzeņu un augļu lietošana ikdienas uzturā
Lai uzturētu normālu svaru un labu veselību, ir nepieciešams pietiekami daudz uzturā lietot svaigus augļus un
dārzeņus. 2022. gadā 41,3 % jauniešu (18–29 gadi) vismaz reizi dienā ēda augļus un 47,5 % jauniešu – vismaz
reizi dienā ēda dārzeņus. Tas ir vairāk nekā vidēji starp visiem Latvijas vismaz 16 gadus veciem iedzīvotajiem,
no kuriem šos veselīgos paradumus ievēroja attiecīgi 35,9 % un 43,2 %. Jaunietes ēšanas paradumu ziņā ir
apzinīgākas par sava vecuma vīriešiem: augļus vismaz reizi dienā lietoja 46,7 % jaunietes un 36,6 % viņu vecuma
vīrieši, bet dārzeņus attiecīgi – 52,5 % un 43,3 %. Lielākā daļa jauniešu augļus un dārzeņus lietoja vismaz
vienreiz dienā (attiecīgi 35,3 % un 39,7 %) vai 4–6 reizes nedēļā (attiecīgi 24,2 % un 30,1 %). Savukārt
6,2 % jauniešu retāk nekā reizi nedēļā ēda augļus un 3,8 % – retāk nekā reizi nedēļā ēda dārzeņus.
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri vismaz reizi dienā uzturā lieto svaigus dārzeņus vai augļus
(procentos)
Iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem
Jaunieši 18–29 gadu vecumā
Pavisam
vīrieši
sievietes
Pavisam
vīrieši
sievietes
Svaigi
dārzeņi
2017
44,4
42,3
46,0
47,3
45,7
49,0
2022
43,2
41,3
44,8
47,5
43,3
52,5
Svaigi
augļi
2017
35,0
31,4
37,9
38,7
33,5
44,1
2022
35,9
33,1
38,2
41,3
36,6
46,7
Oficiālās statistikas portāls [MOD17_06] un CSP aprēķins.
Smēķēšana
SPKC dati liecina, ka 2022. gadā ikdienā smēķēja 48,4 % vīriešu un 19,5 % sieviešu vecumā
15–74 gadi. Ja kopš 2016. gada kopējais smēķētāju īpatsvars starp iedzīvotājiem Latvijā ir nedaudz samazinājies,
tad jauniešu vidū ir audzis ikdienas smēķētāju skaits. Starp vīriešiem vecumā 15 – 24 gadi ikdienas smēķētāju
īpatsvars bija samazinājies līdz 20,9 % 2020. gadā, bet 2022. gadā tas pieauga līdz 38,7 %, pārsniedzot pat
2016. gada līmeni. Ikdienas smēķētāju īpatsvaram sieviešu vidū saglabājas tāda pati tendence – pēc
samazinājuma 2020. gadā vērojams pieaugums 2022. gadā 15–24 un 25–34 gadu vecuma grupās.
18
Pēdējo 10 gadu laikā jauniešu vidū strauji pieaudzis elektronisko cigarešu lietotāju skaits. Ja jaunās atkarības
sākumā valdīja uzskats, ka šī prece veselībai nav kaitīga, tad tagad ir pierādīts, ka e-cigarešu un citu elektroniskās
smēķēšanas ierīču lietošana arī ir smēķēšana ar tām izraisītajām sekām veselībai. 2022. gadā, salīdzinot ar
2016. gadu, tas dubultojies gan starp jauniešiem, gan jaunietēm vecumā 15–24 gadi: 2022. gadā elektroniskās
cigaretes lietoja 65,0 % vīriešu (2016. gadā – 30,2 %) un 44,2 % sieviešu (2016. gadā – 22,5 % sieviešu).
Ikdienas smēķētāju (15–24 un 25–34 gadi) īpatsvars pēc dzimuma
2016., 2018., 2020. un 2022. gadā
(procentos)
15–24 gadu vecumā
25–34 gadu vecumā
vīrieši
sievietes
vīrieši
sievietes
Ikdienas smēķētāju īpatsvars
2016
33,7
21,6
50,8
24,2
2018
25,2
10,1
36,2
13,6
2020
20,9
6,6
35,1
13,4
2022
38,7
13,9
44,3
16,5
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā laikā lietojuši elektroniskās cigaretes
2016
30,2
22,5
24,0
11,9
2018
44,1
22,4
31,1
13,1
2020
49,1
27,0
56,4
25,4
2022
65,0
44,2
52,1
33,4
SPKC dati [VIP030].
Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju zina un izprot smēķēšanas negatīvo ietekmi uz grūtniecību un bērna veselību,
joprojām daudzas sievietes turpina smēķēt gan grūtniecības periodā, gan arī pēc dzemdībām.
Kaut arī pēdējo gadu laikā smēķējošo dzemdētāju skaits samazinās, tomēr no visām dzemdētājām smēķētājas
veido arvien lielāku daļu. 2024. gadā uz 100 dzemdētājām, kurām bija 19 vai mazāk gadi, 27 bija smēķētājas
(2017. gadā – 18,6). Savukārt starp 20-24 gadu vecuma sievietēm uz 100 dzemdētājām bija 15,8 smēķējošas
dzemdētājas (2017. gadā – 11,4).
0
10
20
30
40
50
60
70
2016
2018
2020
2022
Ikdienas smēķētāju īpatsvars
0
10
20
30
40
50
60
70
2016
2018
2020
2022
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējo
12 mēnešu laikā lietojuši elektroniskās
cigaretes
Vīrieši
15–24
gadi
Sievietes
15–24
gadi
Vīrieši
25–34
gadi
Sievietes
25–34
gadi
19 Oficiālās statistikas portāls [VSM130]. Alkohola lietošana Kā liecina SPKC 2022. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati, pēdējo 12 mēnešu laikā alkoholu lietojuši gandrīz 80 % Latvijas iedzīvotāju – 83,5 % vīriešu un 75,7 % sieviešu. Lielākais regulāro alkohola patērētāju īpatsvars vērojams starp vīriešiem 25 –34 gadu vecumā. Aplūkojot datus, kas noskaidro riskantas un pārmērīgas alkohola lietošanas izplatību, kad vienā iedzeršanas reizē tiek lietotas vismaz 6 alkohola devas, rezultāti liecina, ka kopš 2016. gada alkohola patēriņš tik lielās devās vienā reizē ir nedaudz audzis starp 15 -24 gadu vecuma jauniešiem , bet starp 2 5–34 gadus veciem iedzīvotājiem tas ir mazinājies. 2022. gadā no 15–24 gadu vecuma jauniešiem 44,4 % vīriešu un 26,5 % sieviešu atzina, ka pēdējā gada laikā vismaz reizi ir pārmērīgi lietojuši alkoholu (2016. gadā – attiecīgi 41,1 % un 23,4 %). Savukārt starp 25–34 gadu vecuma iedzīvotājiem šādu faktu atz ina vairāk nekā puse (55,8 %) vīriešu (2016. gadā – 71,5 %) un 23,8 % sieviešu (2016. gadā – 29,4 %). Iedzīvotāju (15–24 un 25–34 gadi) īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā lietoja vismaz 6 alkohola devas vienā iedzeršanas epizodē (procentos) SPKC dati.
0
100
200
300
400
500
600
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
Smēķējošo dzemdētāju skaits
0
5
10
15
20
25
30
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
Smēķējošo dzemdētāju skaits
uz 100 dzemdībām
19 gadi
un
mazāk
20–24
gadi
25–29
gadi
23.8
55.8
26.5
44.4
24.1
63.9
19.6
38.5
23.8
64.1
18.6
37.1
29.4
71.5
23.4
41.1
Sievietes 25–34
gadi
Vīrieši 25–34
gadi
Sievietes 15–24
gadi
Vīrieši 15–24
gadi
2016
2018
2020
2022
20
Ārstēšanas stacionāros psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ
Alkohola, narkotisko un citu psihoaktīvo vielu lietošanas seku rezultātā stacionāros ik gadu nonāk pacienti ar
psihiskiem un uzvedības traucējumiem, īpaši jauni vīrieši, kas ir 70 –80 % no ārstniecību saņēmušajiem
jauniešiem 18–29 gadu vecumā.
Dati rāda, ka katrs trešais no pirmreizēji ārstētajiem pacientiem ar narkotisko, psihotropo un toksisko vielu
akūtu intoksikāciju, kaitējoši pārmērīgu lietošanu ir 18 –29 gadus vecs cilvēks un ārstēto jauniešu īpatsvars nav
samazinājies kopš 2013. gada: 32, 5 % – 2013. gadā, 34,1 % jauniešu 2023. gadā nonākuši stacionāros ar
narkotisko vielu akūtu intoksikāciju.
Salīdzinājumam: starp pirmreizēji reģistrētajiem pacientiem ar alkohola akūtām intoksikācijām, kaitējošu
pārmērīga alkohola lietošanu gados jaunu cilvēku īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā samazinājies – ja
2013. gadā teju katrs piektais jeb 19,0 % bija ve cumā 18–29 gadi, tad 2023. gadā mazāk – katrs desmitais
(9,8 %) ir vecumā 18–29 gadi.
Analizējot jauniešu ārstniecības datus divās vecuma grupās (18 –24 un 25 –29 gadi), redzams, ka alkohola
atkarība vairāk bijusi izplatīta starp 25 –29 gadus veciem jauniešiem – 2013. gadā 109 jaunieši 25 –29 gadu
vecumā un 53 jaunieši 18 –24 gadu vecumā pirmreizēji nonāca ārstniecības iestādē ar alkohola atkarību .
2023. gadā pirmreizēji no alkohola atkarības ārstēto jauniešu skaits nokritās līdz 29 pacientiem vecumā
no 25 līdz 29 gadiem un 24 pacientiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kaut arī kopš 2013. gada ir mazinājies
pirmreizēji no alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarībām ārstēto jauniešu skaits, satraukumu
rada fakts, ka to skaits ir atkal sācis pieaugt kopš Covid-19 pandēmijas.
Pirmreizēji ārstētie jaunieši ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem
psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ
Oficiālās statistikas portāls [VSA010]. 53 47 59 38 31 23 16 11 15 15 24 109 105 118 128 126 75 50 58 42 41 29 9,7 11,4 12,0 11,0 9,6 10,3 6,7 8,3 7,0 5,8 5,0 0,0 15,0 30,0 45,0 0 70 140 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Alkohola atkarība (neieskaitot alkohola psihozes) 47 37 38 70 54 30 33 22 23 42 34 44 34 50 79 73 50 44 35 41 32 34 19,0 16,8 15,4 14,8 16,5 15,3 15,1 13,4 14,5 13,1 9,8 0,0 15,0 30,0 45,0 0 70 140 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Alkohola akūta intoksikācija, kaitējoši pārmērīga lietošana 18–24 gadi (skaits) 25–29 gadi (skaits) Jauniešu (18–29 gadi) īpatsvars no visiem pirmreizēji reģistrētajiem pacientiem ar šo diagnozi, % 64 61 36 36 41 35 28 32 22 41 38 40 47 38 50 37 33 34 29 30 30 36 54,7 49,8 38,9 36,0 40,4 46,9 45,6 42,7 31,0 33,2 32,2 0,0 15,0 30,0 45,0 0 70 140 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarība (izņemot alkoholu) 39 35 48 49 50 33 30 44 39 27 44 36 30 19 40 36 30 14 21 13 17 34 32,5 33,7 40,4 35,7 36,4 38,7 27,0 32,3 30,2 27,5 34,1 0,0 15,0 30,0 45,0 0 70 140 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Narkotisko, psihotropo un toksisko vielu akūta intoksikācija, kaitējoši pārmērīga lietošana
21
Mentālā veselība
Vienlīdz svarīga fiziskai veselībai ir arī mentālā veselība. Negatīvi emocionālie stāvokļi, stress un citi apstākļi
jauniešiem var izraisīt psihiskos un uzvedības traucējumus, kas noved pie nopietnām saslimšanām un ārstēšanās
stacionāros. Reģistra dati liecina, ka lai arī starp jauniešiem vairāk ir reģistrētu psihisko vai uzvedības traucējumu
diagnosticētu pacientu 20–24 gadu vecumā, tomēr, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, lielāks īpatsvars ir
starp 18–19 gadus veciem jauniešiem, kas īpaši pieauga Covid-19 pandēmijas laikā, bet pēdējos gados atkal
samazinās.
Reģistrā uzņemto pacientu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem
2014 2016 2018 2020 2022 2023 2024 Pavisam 5 851 5 810 3 548 4 869 5 219 4 962 3 000 18–19 gadi 95 88 114 198 283 233 156 20–24 gadi 280 246 167 372 425 364 175 25–29 gadi 291 322 203 312 303 268 145 Oficiālās statistikas portāls [VSS411].
Pēdējo 10 gadu laikā pieaudzis reģistrā uzņemto 18–29 gadu vecuma pacientu rādītājs atsevišķām diagnozēm – par 170 % pieaugums pacientiem ar garastāvokļa (afektīviem) traucējumiem, par 36,5 % – neirotiskiem, ar stresu saistītiem un somatoformiem traucējumiem, par 18,8 % – pacientu skaits ar garīgo atpalicību (uz 100 tūkst. iedzīvotāju).
Oficiālās statistikas portāls [VSS411]. 0 100 200 300 400 500 600 700 800 900 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Reģistrā uzņemtie pacienti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (uz 100 tūkst. iedzīvotāju) 18–19 gadi 20–24 gadi 25–29 gadi Pavisam -54,1 -47,5 -37,5 -22,1 18,8 36,5 170,7 -100 -50 0 50 100 150 200 Organiski psihiski traucējumi, ieskaitot simptomātiskos Pieaugušo personības un uzvedības traucējumi Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi un murgi Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem Garīgā atpalicība Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi Reģistrā uzņemto pacientu (18–29 gadi) īpatsvara uz 100 tūkst. iedzīvotāju izmaiņas pa atsevišķām psihisko un uzvedības traucējumu diagnozēm 2024. gadā (procentos salīdzinot ar 2014. gadu)