5.6. Doktora grâdu ieguvuðo skaits pçc dzimuma un vecuma 2021. gadâ 12 195 362 306 305 251 295 356 393 410 368 323 205 14 203 386 393 431 385 354 389 373 310 298 243 159 Starp doktora grâdu ieguvuðajiem lîdz 65 gadu vecumam ir vairâk sievietes – 55,2 %, vîrieði – attiecîgi 44,8 %. Savukârt 65 gadus un vecâku doktora grâdu ieguvuðo vidû ir vairâk vîrieðu – 54,4 %. Doctorate holders by sex and age, 2021 Vîrieði / Males Sievietes / Females 25–29 gadi years 30–34 gadi years 35–39 gadi years 40–44 gadi years 45–49 gadi years 50–54 gadi years 55–59 gadi years 60–64 gadi years 65–69 gadi years 70–74 gadi years 75–79 gadi years 80–84 gadi years 85 gadi un vairâk 85+ years 102
5.7. Iedzîvotâji 25 un vairâk gadu vecumâ ar augstâko izglîtîbu republikas pilsçtâs 2011. un 2021. gadâ (%) 5.8. Iedzîvotâji ar augstâko izglîtîbu statistiskajos reìionos 2021. gadâ (%) Population aged 25 and over having higher education by city, 2011 and 2021 (%) Population having higher education by statistical region, 2021 (%) Rîga Pierîga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale 2021 2011 25–29 gadi y rs ea Rîga 60 50 40 30 20 10 0 Jûrmala Jelgava Valmiera Rçzekne Daugavpils Liepâja Ventspils Jçkabpils 30–34 gadi years 35–39 gadi years 0 4 4 – 4 gadi years 4 9 g 5–4 adi years 50–54 g di a year
s 55–59 gadi years 6 –64 adi 0 g ears y i 65–69 gad years 70–74 gadi years 75–79 gadi ea s y r 8 – 4 adi 0 8 g
y a s e r 85 gadi un v ir a âk
85+
a ye rs 42 34 31 30 30 29 28 25 43 32 27 24 24 24 22 21 19 35 103
Vidçjâ izglîtoðanâs laika indekss ir skaitlisks râdîtâjs, kas izsaka izglîtîbas lîmeni skalas veidâ, tâdçjâdi to vieglâk attçlot kartç. Vidçjâ izglîtoðanâs laika indekss izteikts skalâ no 0 lîdz 1. Zemâka vçrtîba nozîmç, ka attiecîgajâ teritoriâlajâ vienîbâ dzîvojoðajiem iedzîvotâjiem ir zemâks izglîtîbas lîmenis, augstâka vçrtîba – augstâks izglîtîbas lîmenis. Piemçram, vidçjai izglîtîbai, kuras iegûðanai ir nepiecieðami 12 gadi, atbilst vidçjâ izglîtoðanâs laika indekss 0,59. Vidçjâ izglîtoðanâs laika indeksu aprçíina kâ vidçjo no minimâlâ izglîtoðanâs laika, izdalot ar 20,5. Izglîtîbas lîmeòi pçc minimâlâ izglîtoðanâs laika gados Educational attainment based on minimum years of schooling Izglîtîbas lîmenis Educational attainment Minimâlais izglîtoðanâs laiks, gadi Minimum years of schooling 2 6 9 12 14,25 14,5 15,5 17 20,5 Nav skolas izglîtîbas vai zemâka par sâkumskolas izglîtîbu (ISCED 0. lîmenis) /
No schooling or lower than primary education
Sâkumskolas izglîtîba (ISCED 1. lîmenis) / First stage of basic education
Pamatskolas izglîtîba (ISCED 2. lîmenis) / Second stage of basic education
Vidçjâ izglîtîba (ISCED 3. lîmenis) / Secondary education
Doktora grâds (ISCED 8. lîmenis) / Doctoral degree
Pirmâ lîmeòa profesionâlâ augstâkâ izglîtîba (koledþa) (ISCED 5. lîmenis) / First level professional higher education
Bakalaura grâds (ieskaitot profesionâlo); otrâ lîmeòa profesionâlâ augstâkâ izglîtîba ar studiju ilgumu 3–4 gadi
(ISCED 6. lîmenis) / Bachelor's degree (including professional); second level professional higher education lasting 3-4 years
Maìistra grâds (ieskaitot profesionâlo); otrâ lîmeòa profesionâlâ augstâkâ izglîtîba ar studiju ilgumu 5 gadi
(ISCED 7. lîmenis) /
Master's degree (including professional); second level professional higher education lasting 5 years
Arodizglîtîba pçc vispârçjâs vai profesionâlâs vidçjâs izglîtîbas; profesionâlâ vidçjâ izglîtîba pçc vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas
(ne augstâkâ izglîtîba ) (ISCED 4. lîmenis) / Vocational education after general or vocational secondary education;
vocational secondary education after general secondary education (not higher education)
104
5.9. Vismaz 25 gadus vecu iedzîvotâju iegûtais izglîtîbas lîmenis republikas
pilsçtâs un novados 2021. gadâ
Educational attainment of population (aged 25 and over)
in cities and municipalities, 2021
105
5.10. 18 gadus vecu un vecâku iedzîvotâju îpatsvars ar augstâko izglîtîbu
(ISCED 6–8) 2021. gadâ (%)
Share of population aged 18 and over having higher education (ISCED 6–8), 2021 (%)
31 %
vidçji Latvijâ
national average
106
5.11. Vietas ar izteikti augstu vai zemu vidçjâ izglîtoðanâs laika indeksu vismaz 25 gadus vecu iedzîvotâju vidû 2021. gadâ Areas with index of mean years of schooling highly above or below average among residents aged 25 and over, 2021 107 Vietas noteiktas ar Getis-Ord Gi* telpiskâs statistikas metodi. Territories determined by Getis-Ord Gi* spatial statistics method.
Ekonomiskâ aktivitâte Activity status of population
- gada tautas skaitîðanâ katram iedzîvotâjam noteica ekonomiskâs aktivitâtes statusu pçc ðâdas statusu noteikðanas secîbas: bezdarbnieki, nodarbinâtie, nestrâdâjoði pensionâri, ienâkumu guvçji no kapitâla, studenti vai skolçni, cits statuss. Òemot vçrâ, ka Darba likums aizliedz nodarbinât bçrnus (ar daþiem likumâ îpaði atrunâtiem izòçmumiem) un pastâvîgu darbu drîkst strâdât pusaudþi no 15 gadu vecuma, tad personas iesaiste ekonomiskajâ darbîbâ tiek vçrtçta tikai 15 gadus sasnieguðajiem iedzîvotâjiem. Visi dati ðajâ nodaïâ norâdîti par iedzîvotâjiem 15 un vairâk gadu vecumâ.
- gada sâkumâ Latvijâ no iedzîvotâjiem 15 un vairâk gadu vecumâ 950,3 tûkst. jeb 59,8 % bija ekonomiski aktîvi – 877,1 tûkst. (55,2 %) bija nodarbinâti, 73,3 tûkst. (4,6 %) bija bezdarbnieki. Ekonomiski neaktîvi bija 363,4 tûkst. (22,9 %) nestrâdâjoði pensionâri (t. sk. invaliditâtes pensijas saòçmçji), 82,8 tûkst. (5,2 %) nestrâdâjoði skolçni vai studenti, 30,3 tûkst. (1,9 %) iedzîvotâju, kuri saòçma ienâkumus no îpaðuma, un 163,4 tûkst. (10,3 %) iedzîvotâju ar citu statusu, piemçram, mâjsaimnieki / -ces. No nestrâdâjoðiem pensiju saòçmçjiem (t. sk. invaliditâtes) 85,4 % bija 65 gadus veci un vecâki, 11,1 % bija 55–64 gadus veci, 2,7 % – 45–54 gadus veci, bet 0,9 % 15–45 gadus veci. Nestrâdâjoðu skolçnu, studentu lielâkâ daïa (72,2 %) bija 15–18 gadu vecumâ, kas visbieþâk ir vidçjâs izglîtîbas iegûðanas vecums, 23,3 % bija 19–24 gadus veci, bet 4,4 % – 25 gadus veci un vecâki. Activity status of population Ekonomiskâ aktivitâte 6.1. Iedzîvotâji pçc ekonomiskâs aktivitâtes 2021. gadâ (%) Population by activity status, 2021 (%)
6.2. Nodarbinâtîbas lîmenis pçc dzimuma tautas skaitîðanu gados (%) Employment rate by sex, years when Census was conducted (%) 1935. gadâ nodarbinâto îpatsvars bija ïoti augsts visâs vecuma grupâs un darba mûþs sâkâs agri – strâdâja jau 11,2 % bçrnu lîdz 15 gadu vecumam. 2021. gadâ likumdoðana nosaka daþus retus gadîjumus, kas atïauj bçrniem strâdât ðajâ vecumâ, un tautas un mâjokïu skaitîðanâ ðie bçrni netiek uzskaitîti. 1935. gadâ 15 lîdz 19 gadu vecumâ strâdâja 69,6 % iedzîvotâju, 2021. gadâ – tikai 10,2 %. Laika gaitâ izglîtîbas sistçmas reformu rezultâtâ pamatizglîtîba kïuva ilgâka, kâ arî lielâks iedzîvotâju îpatsvars ieguva pamata un augstâkus izglîtîbas lîmeòus, samazinoties nodarbinâto skaitam bçrnu un jaunieðu vecuma grupâ, tâpçc kopçjais nodarbinâtîbas lîmenis samazinâjâs. Arî pensiju sistçmas reformas ietekmçja nodarbinâtîbas lîmeni. 1935. gadâ pensiju vai ienâkumus no kapitâla saòçma 8,1 %, bet 2021. gadâ – 78,9 % no iedzîvotâjiem vismaz 65 gadu vecumâ. Pirmajâ tautas skaitîðanâ pçc neatkarîbas atgûðanas (2000. gadâ) nodarbinâtîbas lîmenis bija zems (tikai 39 %), salîdzinot ar iepriekðçjâm skaitîðanâm, kas skaidrojams ar ekonomikas pârorientçðanos, kâ arî ar Krievijas finanðu un ekonomikas krîzes iespaidu. 2011. gadâ tautas skaitîðana arî notika ekonomiskâs krîzes laikâ, un, lai arî no 2011. gada lîdz 2021. gada skaitîðanai iedzîvotâju skaits samazinâjies par 8,7 %, nodarbinâto iedzîvotâju (15 un vairâk gadu vecumâ) skaits pieaudzis par 43,6 tûkst. jeb 8 procentpunktiem – no 47 % lîdz 55 %. 90 67 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011 2021 82 55 78 76 62 63 77 63 44 36 50 45 58 53 78 66 68 69 70 39 47 55 111 Vîrieði / Males Sievietes / Females Pavisam / Total
6.3. Nodarbinâtîbas lîmenis pa vecuma grupâm 2021. gadâ (%) Employment rate by age group, 2021 (%) No 877,1 tûkst. nodarbinâto 296,9 tûkst. (34 %) dzîvoja Rîgâ, 181 tûkst. (21 %) dzîvoja Pierîgâ, 106,5 tûkst. (12 %) Latgalç, 104,7 tûkst. (12 %) Kurzemç, 103,4 tûkst. (12 %) Zemgalç un 84,5 tûkst. (10 %) Vidzemç. Visaugstâkais (59 %) nodarbinâtîbas lîmenis 15 un vairâk gadus vecu iedzîvotâju vidû bija Pierîgâ, it îpaði Mârupes (66 %), Âdaþu (64 %) un Íekavas novadâ (64 %), kas saistâms ar lielâku îpatsvaru arî darbspçjas vecuma iedzîvotâju skaitâ. Savukârt zemâkais nodarbinâto îpatsvars bija Latgalç – 49 % (Ludzas novadâ nodarbinâti tikai 47 % iedzîvotâju ðajâ vecumâ). Rîgâ nodarbinâtîbas lîmenis bija 57 %, Vidzemç – 55 %, Zemgalç – 54 % un Kurzemç – 53 %. Salîdzinot ar 2011. gadu, nodarbinâtîbas lîmenis palielinâjies visos reìionos. Vismazâk (tikai par 6 procentpunktiem jeb no 51 % lîdz 57 %) nodarbinâtîbas lîmenis pieaudzis Rîgâ, bet visvairâk (par 11 procentpunktiem jeb no 43 % lîdz 54 %) palielinâjies Vidzemç. Latgalç nodarbinâtîbas lîmenis audzis par 9 procentpunktiem (no 40 % lîdz 49 %). Kopð 2011. gada samazinâjies citâ valstî nodarbinâto Latvijas pastâvîgo iedzîvotâju skaits – no 17,8 tûkst. jeb 2,1 % nodarbinâto uz 11,6 tûkst. jeb 1,3 % nodarbinâto. 92 % citâ valstî nodarbinâto ir vîrieði, 8 % – sievietes. 7,4 % ir 15–24 gadus veci, 27,8 % – 25–34 gadus veci, 28,1 % – 35–44 gadus veci, 20 % – 45–54 gadus veci, 14,3 % – 55–64 gadus veci un 2,1 % ir 65 gadus veci un vecâki. Plaðâk pârstâvçtâs nozares ir transporta un uzglabâðanas nozare, kur nodarbinâti 32,9 % ârvalstîs strâdâjoðo, un bûvniecîbas nozare – 27,7 % no ârvalstîs strâdâjoðajiem. Tâm seko apstrâdes rûpniecîba, kur nodarbinâti 8,8 % ârvalstîs strâdâjoðo. Dalîjumâ pçc profesijas 28,2 % no ârvalstîs strâdâjoðajiem ir kuìu vadîtâji un loèi, kuìu mehâniíi, 12,5 % – kuìu klâja komandas un tâm radniecîgu profesiju strâdnieki, 9,4 % ir çku bûvnieki un çku bûvniecîbas strâdnieki, 3,2 % bûvelektriíi. Pârçjâs profesijas ir retâk izplatîtas ârvalstîs nodarbinâto vidû. Pavisam Total 55 10 57 71 74 75 75 75 74 72 63 38 21 14 8 4 15-19 20-24 25-29
30-34 35-39 40-44 45-49 50-54 55-59
60-64 65-69 70-74 -7 75 9
80-84 85+ 112
55
9
57
70 73 74 74 75 74 73
63
39
24 17 11 5
53
8
54
68 71 73 74 76 74 72
62
35
19 13
7
3
Vidzeme
Kurzeme
av a
P
is m
ot l
T
a
15-19
0
2 -24
25- 9
2
0
3 -34
35-39
40- 4
4
5
4 -49
50-54
55- 9
5
60- 4
6
65-69
70-74
75-79
80-84
5
8 +
Pa is m
v a
ot l
T
a
1 - 9
5 1
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
5 -54
0
55-59
6 - 4
0 6
6 - 9
5 6
7 - 4
0 7
75-79
8
4
0-8
85+
54
10
58
69
Zemgale
Latgale
72 73 74 74 74 71
61
37
20 14
8
4
49
7
49
62 66 68 68 70 68 65
54
31
19 14
9
5
Pavisam
Total
15-19
20-24
2 -2
5
9
30-34
35-39
4 -
0 44
45-49
50-54
55 59 60-64 65-69 7 -7 0 4 7 - 5 79 8 -8 0 4 85+ Pavisam Total 15-19 20-24 25 29
3 34 0-
35 39
4 4 0- 4 4 45- 9 50-54 5 59 5-
60 64
65-69 70-74 75-79 80 84
85+ 57 13 60 74 77 77 77 77 75 74 66 41 22 14 6 3 59 11 59 73 76 78 78 78 77 75 66 42 23 15 8 4 Pierîga Rîga Pavisam Total 15 19
0
2 -24
25-29
30-34
5
3 -39
0
4
4 -4
5
9
4 -4
50-54
55 59
60-64
65-69
70-74
5
9
7 -7
80 84
85+ Pavisam o T tal 15-19 20-24 5 2 2 - 9 30 3
- 4 35-39 40 4
- 4 45 4
- 9 50-54 55-59 60 6
- 4 65-69 0 7 -74 75-79 80-84 85+ 113
6.4. Nodarbinâto iedzîvotâju îpatsvars pilsçtâs un pagastos 2021. gadâ (%) Share of employed persons in cities, towns and municipality rural territories, 2021 (%) 55 % vidçji Latvijâ national average 114
6.5. Ekonomiski aktîvo iedzîvotâju îpatsvars pilsçtâs un pagastos 2021. gadâ (%) Share of active population in cities, towns and municipality rural territories, 2021 (%) 115 60 % vidçji Latvijâ national average
6.6. vecumâ) kopskaitâ pilsçtâs un pagastos 2021. gadâ (%) Bezdarbnieku îpatsvars ekonomiski aktîvo iedzîvotâju (15 un vairâk gadu Share of unemployed persons in total active population (aged 15 and over) in cities, towns and municipality rural territories, 2021 (%) 8 % vidçji Latvijâ national average 116