197 Nodarbinâtîba Personas aktivitâtes statuss tiek noteikts katram Latvijas pastâvîgajam iedzîvotâjam, apvienojot datus no reìistriem un CSP apsekojumiem. Ekonomiski aktîvos iedzîvotâjus, kas iesaistâs darba tirgû, atbilstoði starptautiski pieòemtajai praksei nosaka nevis tautas skaitîðanas kritiskajâ momentâ, bet pârskata periodâ – iepriekðçjâ gada (2020.) novembrî. Novembra mçnesis ir izvçlçts kâ tipisks gada mçnesis, òemot vçrâ, ka decembris ir gada noslçguma mçnesis ar lielâku svçtku dienu skaitu un augstâku svârstîbu ekonomiskâs aktivitâtes statusâ. Iegûtie dati tiek attiecinâti uz tautas skaitîðanas momentu – 2021. gada 1. janvâri. Lîdzîgu pieeju izmanto arî citas valstis, piemçram, Nîderlande, Somija, Zviedrija. Òemot vçrâ, ka LR Darba likums aizliedz nodarbinât bçrnus (ar daþiem likumâ îpaði atrunâtiem izòçmumiem) un pastâvîgu darbu drîkst strâdât pusaudþi no 15 gadu vecuma, tad personas iesaiste ekonomiskajâ darbîbâ tiek vçrtçta tikai 15 gadus sasnieguðajiem iedzîvotâjiem.
Katram iedzîvotâjam tiek noteikts viens aktivitâtes statuss. Tâ noteikðanai tiek izmantota ðâda statusu noteikðanas secîba: primâri tiek noteikti bçrni, kuri nav sasnieguði valstî noteikto minimâlo vecumu (vecumâ lîdz 14 gadiem), lai drîkstçtu bût nodarbinâti pastâvîgâ darbâ, saskaòâ ar Darba likuma 37. pantu; bezdarbnieki; nodarbinâtie; nestrâdâjoði pensionâri; ienâkumu guvçji no kapitâla; studenti, skolçni; cits statuss. Katram Latvijas pastâvîgajam iedzîvotâjam tiek sagatavoti dati par darbavietu 2020. gada novembrî. Personâm, kurâm ir vairâkas darbavietas, tiek noteikta viena galvenâ darbavieta. Galvenâ darbavieta tiek noteikta: tâ, kurâ atbilstoði Valsts ieòçmuma dienesta (VID) datiem personai ir reìistrçta algas nodokïu grâmatiòa; ja par algas nodokïu grâmatiòu ziòu nav, tad tâ, kurâ ir lielâkais nostrâdâto stundu skaits; ja nostrâdâto stundu skaits nav zinâms, tad tâ, kurâ personai ir lielâkâ alga atskaites brîdî.
198
Atbilstoði personas galvenajai darbavietai tiek noteikta:
personas profesija,
darbavietas saimnieciskâs darbîbas veids jeb nozare,
nodarbinâtîbas statuss,
darbavietas atraðanâs vieta.
Paðreizçjais aktivitâtes statuss
EKONOMISKI AKTÎVIE IEDZÎVOTÂJI
Personas, kuras pârskata periodâ piedâvâ savu darbu materiâlo vçrtîbu raþoðanai vai pakalpojumu sniegðanai. Ekonomiski
aktîvos iedzîvotâjus veido nodarbinâtie un reìistrçtie bezdarbnieki.
NODARBINÂTIE IEDZÎVOTÂJI
Personas, kuras pârskata periodâ veica jebkâdu darbu par samaksu naudâ vai par atlîdzîbu precçs vai pakalpojumos. Par
nodarbinâtajiem uzskata arî paðnodarbinâtâs personas uzòçmçjdarbîbâ, lauku saimniecîbâ vai profesionâlajâ praksç.
Nodarbinâto skaitâ ietver arî tâs personas, kuras strâdâ savâ lauku saimniecîbâ (zemnieku vai piemâjas), lai saraþotu
produkciju paðu patçriòam vai pârdoðanai. Personas, kuras atrodas pagaidu prombûtnç no darba grûtniecîbas vai dzemdîbu
atvaïinâjuma dçï, kâ arî bçrna kopðanas atvaïinâjumâ, uzskata par nodarbinâtâm.
Personas, kuras atrodas pagaidu prombûtnç no darba sakarâ ar slimîbu, brîvdienâm vai atvaïinâjumu, mâcîbu atvaïinâjumu,
saimnieciskâs aktivitâtes mazinâðanos, dîkstâvçm u.c., arî tiek uzskatîtas par nodarbinâtâm.
Studentus un skolçnus, pensionârus, kuri saòem pensiju vai pabalstu, un iedzîvotâjus, kuri saòem ienâkumus no îpaðuma un
ieguldîjumiem un strâdâ, arî uzskata par nodarbinâtajiem.
Lielâkâ daïa datu par nodarbinâto personu galveno darba vietu tiek iegûti no Valsts ieòçmuma dienesta mçneða atskaitçm, lîdz
ar to par atskaites periodu ir izvçlçts mçnesis, nevis îsâks laika periods. Daïa datu par nodarbinâtâjiem (paðnodarbinâtâm
personâm) ir pieejami par 2020. gada pçdçjo ceturksni, bet daïa – par gadu (saimnieciskâs darbîbas veicçjiem, fiksçtâ ienâkuma
nodokïa maksâtâjiem).
BEZDARBNIEKI
Personas, kuras pârskata periodâ nestrâdâja un nebija pagaidu prombûtnç no darba, bet bija reìistrçjuðâs kâ bezdarbnieki.
199 EKONOMISKI NEAKTÎVIE IEDZÎVOTÂJI Personas, kuras nav nodarbinâtas vai bezdarbnieki, bet ir skolçni, studenti, pensionâri vai ienâkumu no îpaðuma vai ieguldîjumiem saòçmçji. NESTRÂDÂJOÐI PENSIONÂRI Personas, kuras nestrâdâ, nav bezdarbnieki un saòem kâdu no pensijas veidiem. Iedzîvotâji, kuriem ir 64 un mazâk gadu un kuri vienlaicîgi saòem pensiju, un ir skolçni vai studenti, tiek pieskaitîti skolçnu / studentu kategorijai nevis pensiju saòçmçjiem. IEDZÎVOTÂJI, KURI SAÒEM IENÂKUMUS NO ÎPAÐUMA VAI IEGULDÎJUMIEM Personas, kuras nestrâdâ, nav bezdarbnieki, nesaòem pensiju, bet gûst ienâkumus no îpaðumiem vai investîcijâm, lîdzdalîbas procentiem, îres maksâm vai honorâriem. NESTRÂDÂJOÐI SKOLÇNI, STUDENTI Personas, kuras mâcâs kâdâ valsts vai privâtâ izglîtîbas iestâdç, nestrâdâ algotu darbu, nav bezdarbnieki, kâ arî nesaòem ienâkumus no kapitâla. Nestrâdâjoða studenta, skolçna statuss tiek pieðíirts arî, ja persona studç, mâcâs, ir jaunâka par 64 gadiem un saòem kâdu no pensijas veidiem. CITS Personas, kuras neietilpst darbaspçkâ un saòem valsts palîdzîbu vai privâtu atbalstu, un visas pârçjâs personas, kuras neietilpst nevienâ no iepriekð minçtajâm kategorijâm. Saimnieciskâs darbîbas veids (NACE 2. red.) Uzòçmuma vai individuâlâs darbîbas sfçra, kas noteikta atbilstoði raþotâs produkcijas vai sniegto pakalpojumu veidam. Saimnieciskâs darbîbas veids tiek noteikts pçc Saimniecisko darbîbu statistiskâs klasifikâcijas (NACE 2. red.). Saimnieciskâs darbîbas veids tiek piekârtots atbilstoði galvenâs darbavietas pamatdarbîbai, izmantojot nodokïu maksâtâja kodu.
200 Profesija vai amats Tautsaimniecîbâ sastopamâs darbinieku profesijas saskaòâ ar Profesiju klasifikatoru. Profesija tiek piekârtota atbilstoði galvenajai darbavietai, izmantojot nodokïu maksâtâja kodu. Ja personai galvenajâ darbavietâ ir vairâkas profesijas, tiek izvçlçta profesija no hierarhiski augstâkâs profesiju grupas. Nodarbinâtîbas statuss Nodarbinâtîbas statuss tiek piekârtots atbilstoði galvenajai darbavietai, izmantojot nodokïu maksâtâja kodu. DARBA DEVÇJS (îpaðnieks) Persona, kura strâdâ savâ uzòçmumâ, profesionâlajâ praksç vai zemnieku (zvejnieku) saimniecîbâ ar mçríi gût ienâkumus vai labumus un nodarbina vienu vai vairâkas personas par samaksu. Nodarbinâtîbas statuss tiek pieðíirts, nosakot uzòçmuma îpaðniekus no reìistru datiem un aprçíinot nodarbinâto skaitu uzòçmumâ. DARBA ÒÇMÇJS (darbinieks) Persona, kura strâdâ pie valsts vai privâta darba devçja un par padarîto darbu saòem atlîdzîbu naudâ (algu, regulâras prçmijas un piemaksas, honorâru, naudas balvas, dzeramnaudu) vai natûrâ (precçs vai pakalpojumos). PAÐNODARBINÂTAIS Persona, kura strâdâ savâ uzòçmumâ, profesionâlajâ praksç vai zemnieku (zvejnieku) saimniecîbâ ar mçríi gût ienâkumus vai labumus un nenodarbina nevienu citu personu.
201 Darbavietas atraðanâs vieta Darbavietas atraðanâs vieta tiek noteikta atbilstoði galvenajai darbavietai. Darbavietas atraðanâs vieta ir ìeogrâfiskais apgabals, kurâ nodarbinâtâ persona veic savu darbu. Ìeogrâfiski darbavietas tiek iedalîtas trîs grupâs: LATVIJAS TERITORIJÂ Visas personas, kuras nevar ieskaitît kâdâ no pârçjâm grupâm, tajâ skaitâ arî personas bez noteiktas darba vietas (autobusa vadîtâji, aviosabiedrîbu apkalpe u.c.), kuras, sâkot darbu, piesakâs noteiktâ adresç Latvijas teritorijâ. NAV LATVIJAS TERITORIJÂ Personas, kuru darba vieta ir ârzemçs, saskaòâ ar reìistru datiem. NAV NOTEIKTAS DARBA VIETAS Personas, kurâm nav iespçjams noteikt darba vietu. Ðajâ grupâ tiek ieskaitîti jûrnieki. CSP izvçrtç no reìistriem saòemto datu kvalitâti, pârbaudot to saturu kopumâ, kâ arî izvçrtçjot svârstîbas datos ilgâkâ laika periodâ, ko rada izmaiòas tiesîbu aktos, klasifikatoros, iestâþu iekðçjâs sistçmâs, kâ arî sociâlekonomiski procesi sabiedrîbâ. Apvienojot datus no reìistriem, CSP izvçrtç iegûto rezultâtu, vai tas saskan ar lîdzðinçjo pçtîjumu rezultâtiem, piemçram, darbaspçka apsekojumu. Tiek veikta gan profesiju, gan nozaru imputâcija, òemot vçrâ to, ka reìistros daïai nodarbinâto trûkst informâcijas par nozari (0,7 %) un profesiju (4,1 %). Datu kvalitâte
202 Izglîtîba Augstâkais iegûtais izglîtîbas lîmenis tiek noteikts katram Latvijas pastâvîgajam iedzîvotâjam vecumâ 15 un vairâk gadi, izmantojot uzkrâjoðu datubâzi, kurâ apvienoti dati no reìistriem un CSP apsekojumiem. Izglîtîbas lîmenis tiek pielîdzinâts starptautiskajai standartizçtajai izglîtîbas klasifikâcijai ISCED 2011. Paðreizçjâs LR izglîtîbas sistçmas klasifikâcijas atbilstîba ISCED 2011 klasifikâcijai noteikta Ministru kabineta 2017. gada 13. jûnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglîtîbas klasifikâciju”. Pielîdzinâðana starptautiskajai standartizçtajai izglîtîbas klasifikâcijai ïauj: salîdzinât datus starptautiski; salîdzinât augstâko iegûto izglîtîbas lîmeni Latvijas iedzîvotâjiem, kuri ieguvuði izglîtîbu atbilstoði senâkai izglîtîbas klasifikâcijai vai arî ârzemçs atbilstoði ðo valstu izglîtîbas sistçmai. Iegûtâ izglîtîba ir personas sekmîgi iegûtais augstâkais izglîtîbas lîmenis, kas nozîmç, ka ir saòemta apliecîba, atestâts vai diploms mâcîbu iestâdç, kur ir apgûta valsts akreditçta izglîtîbas programma. Nav skolas izglîtîbas vai zemâka par sâkumskolas izglîtîbu (ISCED 0. lîmenis) Attiecas uz personâm, kuras ir 15 gadus vecas vai vecâkas un nav sekmîgi pabeiguðas ISCED 1. lîmeni jeb sâkumskolas izglîtîbu. Ietver personas, kuras: nekad nav apguvuðas kâdu izglîtîbas programmu; ir apguvuðas pirmsskolas izglîtîbu – apmeklçjuðas pirmsskolas izglîtîbas iestâdi (izglîtîbas programmu klasifikâcijâ definçts kâ ISCED 0. lîmenis); daïçji ir apguvuðas sâkumskolas programmu, taèu nav to sekmîgi pabeiguðas – mâcîjuðâs mazâk par èetrâm klasçm lîdz 2005. gadam vai mazâk par seðâm klasçm pçc 2005. gada. Pamatizglîtîbas pirmais posms (sâkumskolas izglîtîba) (ISCED 1. lîmenis) Par sâkumskolas izglîtîbu ieguvuðâm tiek uzskatîtas personas, kuras ir pabeiguðas seðas klases, bet lîdz 2005. gadam – èetras klases.
203 Pamatizglîtîbas otrais posms (pamatskolas izglîtîba) (ISCED 2. lîmenis) Par pamatizglîtîbu ieguvuðâm tiek uzskatîtas personas, kuras: pabeiguðas deviòas klases (lîdz 1940. gadam – seðas klases, no 1941. lîdz 1961. gadam – septiòas klases, no 1962. lîdz 1989. gadam – astoòas klases) un saòçmuðas apliecîbu par vispârçjo pamatizglîtîbu; ieguvuðas profesionâlo pamatizglîtîbu pçc septîtâs vai astotâs klases, saòemot apliecîbu par profesionâlo pamatizglîtîbu vai apliecîbu par profesionâlo pamatizglîtîbu un apliecîbu par vispârçjo pamatizglîtîbu (pirmais profesionâlâs kvalifikâcijas lîmenis, mâcîbu ilgums 1–3 gadi); lîdz 2020. gadam ieguvuðas arodizglîtîbu ar pedagoìisko korekciju pçc astotâs klases, saòemot atestâtu par arodizglîtîbu un apliecîbu par vispârçjo pamatizglîtîbu vai profesionâlâs kvalifikâcijas apliecîbu (otrais profesionâlâs kvalifikâcijas lîmenis, mâcîbu ilgums – 3 gadi). Vidçjâ izglîtîba (ISCED 3. lîmenis) Par vidçjo izglîtîbu ieguvuðâm tiek uzskatîtâs personas, kuras: saòçmuðas atestâtu par vispârçjo vidçjo izglîtîbu, pabeidzot 12 klases (no 1990. gada) vai 10–11 klases (lîdz 1989. gadam) ðâdâs mâcîbu iestâdçs: vidusskola, ìimnâzija, licejs; pçc pamatizglîtîbas ieguves absolvçjuðas profesionâlo izglîtîbas iestâdi (arodskolu / tehnikumu), kurâ apguvuðas profesiju un vispârçjos mâcîbu priekðmetus, saòemot diplomu par profesionâlo vidçjo izglîtîbu, kas dod tiesîbas turpinât mâcîbas augstâkâs izglîtîbas iestâdçs (mâcîbu ilgums – 4 gadi); pçc pamatizglîtîbas ieguves absolvçjuðas profesionâlâs izglîtîbas iestâdi (arodskolu / tehnikumu), iegûstot atestâtu par arodizglîtîbu, kas nedod tiesîbas personai turpinât mâcîbas augstâkâ izglîtîbas lîmenî (mâcîbu ilgums – 3 gadi); pçc arodizglîtîbas ieguves profesionâlâs izglîtîbas iestâdç (arodskolâ / tehnikumâ), kas nedod vidçjo izglîtîbu, vienu gadu apguvuðas tikai vispârizglîtojoðos priekðmetus (izlîdzinoðo kursu), saòemot atestâtu par vispârçjo vidçjo izglîtîbu.
204 Arodizglîtîba pçc vispârçjâs vai profesionâlâs vidçjâs izglîtîbas; profesionâlâ vidçjâ izglîtîba pçc vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas (ne augstâkâ izglîtîba) (ISCED 4. lîmenis) ISCED 4. lîmenis atbilst personâm, kuras: ieguvuðas arodizglîtîbu pçc vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas vai profesionâlâs vidçjâs izglîtîbas, saòemot profesionâlâs kvalifikâcijas apliecîbu (otrais profesionâlâs kvalifikâcijas lîmenis; mâcîbu ilgums ir 1 gads); ieguvuðas profesionâlo vidçjo izglîtîbu pçc vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas, absolvçjot arodskolu / tehnikumu (mâcîbu ilgums ir 1,5–2 gadi). Pirmâ lîmeòa profesionâlâ augstâkâ izglîtîba (koledþa) (ISCED 5. lîmenis) Personas, kuras koledþâ vai augstskolâ ieguvuðas pirmâ lîmeòa profesionâlâs augstâkâs izglîtîbas diplomu. Ðo diplomu sâka izdot 2001. gadâ. Mâcîbu ilgums ir 2–3 gadi. Îsâ cikla augstâkâs izglîtîbas programma parasti ir îsâka par bakalaura programmu un nav tik teorçtiska. Absolventi neiegûst bakalaura grâdu. Gadîjumos, kad kâdos administratîvajos datos augstâkais iegûtais izglîtîbas lîmenis norâdîts tikai “augstâkâ izglîtîba”, bet citos datos – pirmâ lîmeòa profesionâlâ augstâkâ (koledþas) izglîtîba (ISCED 5. lîmenis), tad prioritâri tiek izvçlçts ISCED 5. lîmenis Bakalaura grâds (ieskaitot profesionâlo); otrâ lîmeòa profesionâlâ augstâkâ izglîtîba ar studiju ilgumu 3–4 gadi (ISCED 6. lîmenis) ISCED 6. lîmenis atbilst personâm, kuras ieguvuðas bakalaura diplomu vai profesionâlâ bakalaura diplomu. Bakalaura studiju ilgums pilna laika studijâs ir 3–4 gadi. Profesionâlâ bakalaura studiju ilgums pilna laika studijâs ir vismaz 4 gadi. Maìistra grâds (ieskaitot profesionâlo); otrâ lîmeòa profesionâlâ augstâkâ izglîtîba ar studiju ilgumu 5 gadi (ISCED 7. lîmenis) ISCED 7. lîmenis atbilst personâm, kuras: ieguvuðas maìistra diplomu vai profesionâlâ maìistra diplomu (studiju ilgums ir 1–2 gadi); iegûts profesionâlâs augstâkâs izglîtîbas diploms par otrâ lîmeòa profesionâlâs augstâkâs izglîtîbas iegûðanu ar studiju ilgumu 5 gadi (ârsti, farmaceiti, zobârsti u. c. garâs programmas, pçc kurâm var stâties doktorantûrâ). Gadîjumâ, kad 2011. gada tautas skaitîðanâ augstâkais iegûtais izglîtîbas lîmenis norâdîts “augstâkâ izglîtîba” un citi dati nesniedz informâciju par konkrçtu izglîtîbas grâdu, tiek uzskatîts, ka persona ieguvusi ISCED 7. lîmeòa izglîtîbu, ja dzimusi pirms 1977. gada.
205 Doktora grâds (ISCED 8. lîmenis) Personai pieðíirts doktora zinâtniskais grâds, iegûts doktora diploms. CSP izvçrtç no reìistriem saòemto datu kvalitâti, pârbaudot to saturu kopumâ, kâ arî izvçrtçjot svârstîbas datos ilgâkâ laika periodâ, ko rada izmaiòas tiesîbu aktos, klasifikatoros, iestâþu iekðçjâs sistçmâs, kâ arî sociâlekonomiski procesi sabiedrîbâ. Viena no pârbaudçm ir izglîtîbas lîmeòa atbilstîba personas vecumam. Apvienojot datus no reìistriem, CSP izvçrtç iegûto rezultâtu, vai tas atbilst lîdzðinçjiem pçtîjumu rezultâtiem, piemçram, darbaspçka apsekojumam. Tiek izvçrtçta arî augstâkâ iegûtâ izglîtîbas lîmeòa atbilstîba noteiktâm profesijâm. Veikta izglîtîbas lîmeòa imputâcija, òemot vçrâ to, ka reìistros 2021. gadâ 2,2 % 15 gadus veciem un vecâkiem iedzîvotâjiem trûkst informâcijas par izglîtîbu. Datu kvalitâte
206 Mâjokïi Mâjokïu râdîtâji pamatâ iegûti no Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamâ îpaðuma valsts kadastra informâcijas sistçmas (NÎVKIS), kas tiek papildinâti ar citiem ârçjiem datiem – siltumapgâdes, ûdensapgâdes un kanalizâcijas piegâdâtâju, Bûvniecîbas informâcijas sistçmas (BIS), Pilsonîbas un migrâcijas lietu pârvaldes (PMLP) sniegtajiem datiem; paðvaldîbu iesûtîtajiem datiem par çkâm, kurâm ir graustu statuss vai tâs dabâ neeksistç; kâ arî tiek izmantoti CSP apsekojumu dati, piemçram, 2011. gada tautas un mâjokïu skaitîðanas dati, mâjsaimniecîbu budþeta (MBA) un EU–SILC apsekojumu dati; papildus tiek izmantota arî CSP uzkrâjoðâ miruðo personu datubâze un 2021. gada iedzîvotâju skaita novçrtçjums. Dzîvojamo telpu veids Visiem apdzîvotiem mâjokïiem tiek noteikts dzîvojamo telpu veids, izmantojot NÎVKIS bûvju un telpu grupu klasifikâciju un CSP veidoto institucionâlo mâjokïu sarakstu. Tiek izðíirti ðâdi apdzîvotu mâjokïu veidi: apdzîvoti tradicionâlie mâjokïi, kopçjâs dzîvojamâs telpas jeb institucionâlie mâjokïi un citas dzîvojamâs vienîbas. Tabulâ attçloti mâjokïi pçc to veida un apdzîvotîbas statusa. Tradicionâlais mâjoklis ir istaba vai vairâkas istabas un to palîgtelpas (piemçram, vestibili un gaiteòi) pastâvîgâ çkâ vai tâs strukturâli nodalîtâ daïâ, kas pçc sava bûvniecîbas vai pârbûves veida ir paredzçta vienas mâjsaimniecîbas dzîvoðanai visa gada garumâ (piemçram, mâja vai dzîvoklis). Ðajos mâjokïos ietilpst savrupmâjas un viensçtas jeb viena dzîvokïa dzîvojamâs çkas, divu dzîvokïu dzîvojamâs çkas un dzîvokïi daudzdzîvokïu çkâs. MÂJOKÏU VEIDI Tradicionâlie mâjokïi Dzîvojamâs vienîbas Apdzîvoti mâjokïi Brîvie tradicionâlie mâjokïi un tradicionâlie mâjokïi, kuros dzîvo skaitîðanâ neiekïautâs personas Apdzîvotie tradicionâlie mâjokïi Citi apdzîvoti mâjokïi (ðíûòi, klçtis, pagrabi u.c.) Kopçjâs dzîvojamâs telpas (institucionâlie mâjokïi)