Kurzeme 1. 1 701 1 349 1 050 1 040 1 035 960 922 799 778 777 744 698 674 657 636 634 616 610 606 555 541 504 476 470 460 821 765 758 721 678 660 571 447 414 411 397 384 383 381 352 338 315 311 293 290 281 278 276 267 266 Jansoni Bçrziòi Freimaòi Kalniòi Ozoli Ozoliòi Krûmiòi Andersoni Baloþi Kârkliòi Ivanovi Pçtersoni Vîtoli Sproìi Liepiòi Eglîði / Eglîtes Jçkabsoni Gûtmaòi Lagzdiòi Grînbergi Siliòi Rozentâli Cîruïi Gulbji Zariòi Ivanovi Bçrziòi Kalniòi Ozoliòi Ozoli Krûmiòi Jansoni Freimaòi Baloþi Siliòi Vasiïjevi Vanagi Zariòi Liepiòi Smirnovi Liepas Eglîði / Eglîtes Kârkliòi Vîtoli Kïaviòi Andersoni Gulbji Grigorjevi, Petrovi Brieþi Krastiòi 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21. 22. 23. 24. 25. Zemgale Personu skaits Personu skaits 184
Sçlija 1. 591 281 225 204 196 163 162 158 146 142 140 139 137 131 129 123 121 114 111 108 101 98 96 95 94 3 028 1 321 1 252 1 164 918 892 751 745 671 659 587 572 571 555 554 532 517 499 480 476 474 472 468 467 465 Ivanovi Bçrziòi Ozoliòi Kalniòi Grigorjevi, Vasiïjevi Petrovi Liepiòi Semjonovi Kïaviòi Sokolovi Kokini Baloþi, Bogdanovi Mihailovi Smirnovi Ozoli Krûmiòi Fjodorovi Vanagi Valaiòi Òikitini Strodi Stepanovi Dzeòi Kozlovski, Krasovski, Lapiòi Pavlovi Ivanovi Vasiïjevi Bogdanovi Petrovi Fjodorovi Smirnovi Grigorjevi Mihailovi Semjonovi Andrejevi Stepanovi Kuzòecovi Logini Loèmeïi Aleksejevi Cvetkovi Strodi Kuzmini Orlovi Sokolovi Pavlovi Volkovi Vaivodi Kokini Solovjovi 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21. 22. 23. 24. 25. Latgale Personu skaits Personu skaits 185
8.10. Izplatîtâkie uzvârdi republikas pilsçtâs un novados 2021. gada sâkumâ Most popular surnames in cities and municipalities at the beginning of 2021 186
8.11. (% no Latvijas iedzîvotâjiem ar attiecîgo uzvârdu) Teritorijas ar izteiktu uzvârda koncentrâciju 2021. gada sâkumâ
Territories with predominant surnames at the beginning of 2021 (% of population of Latvia having respective surname) 187
Metodoloìija Methodology
Atbilstoði Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumiem Nr. 588 “2021. gada tautas un
mâjokïu skaitîðanas noteikumi” noteikti râdîtâji, kas tiek publicçti arî CSP datubâzç. Detalizçts
2021. gada tautas skaitîðanas râdîtâju apraksts un ar tautas skaitîðanu saistîtais regulçjums
pieejams Eiropas Parlamenta un Padomes Regulâ (EK) Nr. 763/2008 par visaptveroðu iedzîvotâju
un mâjokïu uzskaites datu sniegðanu reizi desmit gados, kâ arî Komisijas Îstenoðanas regulâ (ES)
2017/543 noteiktajâ publicçjamo râdîtâju sarakstâ.
Iedzîvotâju skaits un raksturojoðie râdîtâji
Kopð 2012. gada 1. janvâra iedzîvotâju skaits noteikts pçc CSP izstrâdâtas metodes, izmantojot
loìistiskâs regresijas modeli. Katru gadu maija beigâs tiek publicçti dati par iedzîvotâju skaitu
iepriekðçjâ gadâ. Iedzîvotâju skaita novçrtçðanas metode izmantota arî 2021. gada tautas
skaitîðanas pastâvîgo iedzîvotâju skaita un nepiecieðamo demogrâfisko râdîtâju noteikðanai.
Pastâvîgie iedzîvotâji
Atbilstoði metodei par pastâvîgajiem iedzîvotâjiem uzskata personas, kuras Latvijâ dzîvo vai kurâm
ir nodoms dzîvot vismaz 12 mçneðus.
Vecums
Iedzîvotâju skaitu publicç vecuma grupâs, t.sk. lîdz darbspçjas (0–14 gadi), darbspçjas (15–63 gadi)
un virs darbspçjas vecuma grupâs (64 un vairâk gadi) atbilstoði 2021. gada Latvijâ noteiktajam
darbspçjas vecumam.
Ìimenes stâvoklis
Personas individuâlais statuss attiecîbâ pret ìimeni atbilstoði valsts normatîvajiem aktiem. Tautas
skaitîðanâ tiek lietotas èetras kategorijas: neprecçjies/-usies, precçjies/-usies, ðíiries/-usies,
atraitnis/-e.
Methodology Metodoloìija 190
Tautîba Iedzîvotâju etniskâ piederîba jeb tautîba tiek apkopota un publicçta atbilstoði Tautîbu klasifikatoram. Informâcija par personas tautîbu ir pieejama Fizisko personu reìistrâ (lîdz 28.06.2021. Iedzîvotâju reìistrâ), kur ieraksts tiek veikts atbilstoði informâcijai personu apliecinoðâ dokumentâ, civilstâvokïa aktu reìistrâciju apliecinoðâ dokumentâ vai tiesas spriedumâ. Ja ziòas par personas tautîbu nav pieejamas kâdâ no minçtajiem dokumentiem, personas tautîbu ieraksta saskaòâ ar personas izvçli atbilstoði tieðo augðupçjo radinieku tautîbai divu paaudþu robeþâs. Reìistrçjot bçrna dzimðanas faktu, bçrna tautîbu var ierakstît atbilstoði bçrna radinieku tautîbai tieðâ augðupçjâ lînijâ divu paaudþu robeþâs, t.i., bçrnam var ierakstît tçva, mâtes vai vecvecâku tautîbu. Bçrna tautîbu var nenorâdît, ja vecâkiem ir daþâdas tautîbas un viòi nevar vienoties par bçrna tautîbu. Ðajâ gadîjumâ bçrna tautîbas ieraksts bûs “neizvçlçta” tautîba. Blîvi apdzîvotas teritorijas Blîvi apdzîvota teritorija ir no administratîvâ iedalîjuma neatkarîga, noðíirta teritorija – apmeðanâs vai darba vieta –, kurâ çkâs, kas neatrodas tâlâk par 200 m viena no otras, ir vismaz 50 pastâvîgie iedzîvotâji vai nodarbinâtie. Tas ir CSP izveidots iedalîjums, lai pçc vienotiem kritçrijiem izdalîtu apdzîvotas vietas, un ir alternatîva pilsçtâm un ciemiem.
Iedzîvotâju skaita novçrtçjuma iegûðanai CSP iegûst datus no daþâdiem administratîvajiem un citiem reìistriem uz starpresoru vienoðanâs vai lîguma pamata. Saòemot datus, tiek vçrtçta to kvalitâte pirms izmantoðanas aprçíinos: datu struktûra, tai skaitâ loìikas kïûdas, kam seko atgriezeniskâs saites sniegðana datu sniedzçjam, tâdçjâdi pilnveidojot arî reìistros pieejamo informâciju. Lai raksturotu iedzîvotâjus, tiek izmantots râdîtâjs “reìistrçtâ dzîvesvieta”. Tâ kâ reìistros pieejamâ informâcija par deklarçto dzîvesvietu ne vienmçr ir precîza un neraksturo faktisko situâciju, dzîvesvietas noteikðanâ ir vairâki posmi: sâkotnçjâs adreses noteikðana, kam seko personu sadalîjums ìimenes kodolos, izmantojot ìimenes struktûras algoritmu. Sâkotnçjâs adreses noteikðanai izmanto Fizisko personu reìistra informâciju (situâcija attiecîgâ gada janvârî). Atseviðíos gadîjumos, kad personâm nav iespçjams noteikt adresi, kopâ ar datumu pievieno no reìistra iepriekðçjâ gada novembra, decembra vai attiecîgâ gada februâra vai marta datus. Izmantojot reìistra datus, personas adrese netika noteikta 1,4 % gadîjumu no visiem 2021. gada pastâvîgajiem iedzîvotâjiem. Datu kvalitâte 191
192 Ja adrese nav noteikta, personai izmanto radinieka adresi ðâdâ secîbâ – laulâtâ, mâtes, tçva, bçrna (jaunâkais bçrns, kuram ir adrese) –, t.i., ja personai nav laulâtâ vai arî laulâtajam nav adreses koda, tad izmanto mâtes adresi utt. Nevienai personai dzîvesvietu nemaina uz institucionâlo mâjokli, t.i., nepievieno radinieka adresi, ja radiniekam tas ir institucionâlais mâjoklis (piemçram, cietums, sociâlâs aprûpes iestâde u.tml.). Tomçr iedzîvotâji bieþi deklarç savu dzîvesvietu Fizisko personu reìistrâ neatbilstoði savai patiesajai dzîvesvietai daþâdu iemeslu dçï, piemçram, lai pieteiktu bçrnu skolâ, lai samazinâtu nekustamâ îpaðuma nodokïa apmçru u.c. Tâpçc tiek veiktas turpmâk minçtâs papildu darbîbas, lai noteiktu personas adrese tuvâk atbilstu faktiskajai situâcijai. Bçrniem lîdz 15 gadu vecumam (izòemot tos, kuri dzîvo institucionâlajos mâjokïos) pârbauda, vai viòa mâjoklî deklarçts arî kâds no vecâkiem. Ja kâds bçrns deklarçts bez neviena no vecâkiem, tad bçrna adresi maina uz mâtes vai tçva adresi. Bçrna adresi nomaina uz vecâku mâjokïa adresi arî tad, ja viòð mâjoklî deklarçts kopâ ar kâdu citu pieauguðo, kas nav vecâks, jo atbilstoði ANO Tautas skaitîðanas rekomendâcijâm, ìimenes kodolu veido divu paaudþu ìimenes locekïi (bçrni un vecâki). Bçrna adresi nemaina, ja pçc iedzîvotâju skaita novçrtçjuma metodes konstatçts, ka kâds no vecâkiem dzîvo ârpus Latvijas. Reìistrçtâs dzîvesvietas noteikðanas otrajâ posmâ, izmantojot ìimenes kodola analîzes algoritmu, personas, kuras dzîvo privâtajos mâjokïos, tiek sadalîtas ìimeòu kodolos. Pçc iedalîðanas ìimençs tiek koriìçtas atseviðíu personu dzîvesvietas, nomainot adresi sievietçm, kuras dzîvo atseviðíi, uz mâjokli, kurâ dzîvo viòas vîrs kopâ ar 0–15 gadus veciem kopîgiem bçrniem. Ðâda darbîba tiek veikta, balstoties uz faktiskâs un deklarçtâs iedzîvotâju struktûras analîzi, òemot vçrâ iepriekð aprakstîto faktoru ietekmi uz adreses deklarçðanu, lai tuvinâtu râdîtâjus faktiskajai situâcijai, kur sievietes bieþâk dzîvo ar bçrniem, nekâ to uzrâda tikai Fizisko personu reìistrâ pieejamâ informâcija.
193 Migrâcija Tautas skaitîðanas migrâcijas râdîtâji ir pastâvîgo iedzîvotâju dzimðanas valsts, valstiskâ piederîba (pilsonîba), pastâvîgâ dzîvesvieta gadu pirms tautas skaitîðanas un ieraðanâs gads Latvijâ. Dzimðanas valsts Informâcija par dzimðanas valsti tiek norâdîta saskaòâ ar personas mâtes pastâvîgo dzîvesvietu bçrna dzimðanas laikâ vai, ja informâcija nav pieejama, vietu, kur persona dzimusi. Informâcija par dzimðanas valsti tiek publicçta, pamatojoties uz 2021. gada 1. janvârî spçkâ esoðajâm starptautiskajâm robeþâm. Informâcija par personas dzimðanas valsti tiek sagatavota atbilstoði informâcijai Fizisko personu reìistrâ. Ieraðanâs gads Latvijâ Informâcija par personas ieraðanâs gadu Latvijâ tiek sagatavota atbilstoði CSP iedzîvotâju skaita novçrtçjumam. Pastâvîgâ dzîvesvieta gadu pirms tautas skaitîðanas Tâ ir vieta (konstatçta 01.01.2020., kas ir gads pirms tautas skaitîðanas 01.01.2021.), kurâ persona pastâvîgi dzîvoja pirms gada. Pastâvîgâ dzîvesvieta tiek noteikta atbilstoði personas reìistrçtajai dzîvesvietai. Valstiskâ piederîba (pilsonîba) Personas politiskâ un tiesiskâ piederîba noteiktai valstij. Latvijas pilsonis ir piederîgs Latvijai. Latvijas nepilsonis ir persona, kura nav Latvijas pilsonis, nav bijis citas valsts pilsonis un saskaòâ ar likumu “Par to bijuðâs PSRS pilsoòu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonîbas“ ir tiesîbas uz Latvijas Republikas (LR) izdotu nepilsoòa pasi. Nepilsonim ir LR Satversmç noteiktâs cilvçka tiesîbas un pienâkumi. Persona ir atzîstama par bezvalstnieku, ja persona nav nevienas valsts pilsonis un tai netiek garantçta nevienas valsts pilsonîba. Latvijas Republikâ ir spçkâ Bezvalstnieku likums, kur noteikts, ka personu Latvijas Republikâ var atzît par bezvalstnieku, ja uz ðo personu attiecas 1954. gada 28. septembra Konvencijas par bezvalstnieka statusu noteikumi. Savukârt personu, kura ir likuma “Par to bijuðâs PSRS pilsoòu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonîbas“ subjekts, nevar atzît par bezvalstnieku. Informâcija par personas valstisko piederîbu (pilsonîbu) tiek sagatavota atbilstoði informâcijai Fizisko personu reìistrâ.
194 Datu kvalitâte Migrâcijas râdîtâju noteikðanai tiek izmantota CSP izstrâdâtâ iedzîvotâju skaita novçrtçðanas metode, kuras pamatâ ir loìistiskâ regresija. Starptautiskâs ilgtermiòa emigrâcijas apjoms no mîtnes valsts uz citu valsti sakrît ar attiecîgâs valsts starptautiskâs ilgtermiòa imigrâcijas apjomu no mîtnes valsts. Ðo sakarîbu sauc par spoguïstatistiku, un tâ tiek izmantota starptautiskâs ilgtermiòa emigrâcijas novçrtçðanai. Novçrtçjot starptautisko ilgtermiòa emigrâciju, tiek izmantota saòemtâ informâcija no citâm valstîm (Dânijas, Somijas, Zviedrijas, Norvçìijas, Spânijas, Nîderlandes, Austrijas, Islandes, Vâcijas) par imigrâciju no Latvijas. Ne visas valstis gatavo datus par imigrantiem no Latvijas, jo informâciju par imigrantiem var sniegt pçc iepriekðçjâs pastâvîgâs dzîvesvietas pa valstu grupâm. Lai novçrtçtu Latvijas iedzîvotâju emigrâciju uz Apvienoto Karalisti un Îriju, izmantota informâcija par Apvienotajâ Karalistç pirmo reizi pieðíirto sociâlâs apdroðinâðanas numuru skaitu un informâcija par Îrijâ pirmo reizi pieðíirto personalizçto sabiedrisko pakalpojumu numuru skaitu. Jâatzîmç, ka minçto datu specifikas dçï tie izmantoti tikai kopçjâs tendences novçrtçjumam, tâpçc bûtiska loma ir datu kvalitâtes izvçrtçjumam un ekspertu novçrtçjumam par migrâciju.
195 Mâjsaimniecîbas un ìimenes Tautas skaitîðanâ tiek apkopoti dati par mâjsaimniecîbâm un ìimeòu kodoliem (turpmâk – ìimençm), nosakot personu skaitu un to raksturojoðus râdîtâjus. Privâtâ mâjsaimniecîba Privâto mâjsaimniecîbu skaita aprçíinâ izmanto informâciju par tâm personâm, kuras iekïautas iedzîvotâju skaita novçrtçjumâ un kuras nedzîvo institucionâlajos mâjokïos (piemçram, ieslodzîjuma vietâs, ilgstoðas sociâlâs aprûpes centros u.c.). Tautas skaitîðanas ietvaros tiek publicçts kopçjais privâto mâjsaimniecîbu skaits, iedzîvotâju skaits privâtajâs mâjsaimniecîbâs un vidçjais mâjsaimniecîbas lielums. Tautas skaitîðanâ tiek pieòemts, ka vienâ mâjoklî pastâvîgi dzîvojoðie veido vienu mâjsaimniecîbu. Ìimenes kodols Privâtâs mâjsaimniecîbas ìimenes kodols jeb ìimene ir viens no sareþìîtâkajiem tautas skaitîðanas râdîtâjiem. Tautas skaitîðanâ ìimeni skata ðaurâkâ nozîmç – to veido laulâts vai nereìistrçtâ kopdzîvç dzîvojoðs pâris ar vai bez bçrniem, kâ arî viens vecâks ar vienu vai vairâkâm atvasçm. Tiek òemta vçrâ tikai tieðâ (pirmâs pakâpes) radniecîba starp pçcnâcçjiem un vecâkiem, tâdçï vecvecâki ar mazbçrniem netiek skaitîti kâ ìimene. Netiek skatîts pçcnâcçja vecums – arî pieauguði vîrieði un sievietes, dzîvojot kopâ ar saviem vecâkiem, ir dçla un meitas statusâ. Atbilstoði tautas skaitîðanas metodoloìijai vienâ mâjsaimniecîbâ var dzîvot vairâkas ìimenes, piemçram, vecmâmiòa ar vectçvu un kâds no viòu bçrniem ar savu bçrnu (ðai gadîjumâ veidojas divas ìimenes – precçts pâris bez bçrniem un viens vecâks ar bçrnu). Viena persona neveido ìimeni, un netiek skatîtas personas, kas dzîvo institûcijâs. Ìimenes kodolam tiek noteikti vairâki tipi: precçts pâris bez bçrniem, precçts pâris ar vienu vai vairâkiem bçrniem, nereìistrçtâ kopdzîvç dzîvojoði pâri bez bçrniem, nereìistrçtâ kopdzîvç dzîvojoði pâri ar vienu vai vairâkiem bçrniem, tçvs ar vienu vai vairâkiem bçrniem, mâte ar vienu vai vairâkiem bçrniem. Papildinoði ìimenes tipi izdalîti pçc bçrnu vecuma: bçrni lîdz un virs 25 gadu vecuma, kâ arî bçrni lîdz un virs 18 gadu vecuma. Ìimenes kodola lielums Ìimenes kodola lielums raksturo personu skaitu ìimenes kodolâ. Ìimenes kodolu veido vismaz divas personas (vecâks ar bçrnu vai pâris), vai trîs un vairâk personas atkarîbâ no bçrnu skaita ìimenes kodolâ.
196 Datu kvalitâte Mâjsaimniecîbu skaita noteikðanai tiek izmantoti râdîtâji no iedzîvotâju skaita novçrtçjuma un administratîvajiem un citiem reìistriem, kas ïauj noteikt to personu skaitu, kas ir piederîgas institucionâlajâm mâjsaimniecîbâm. Pirms reìistru datu izmantoðanas tiek vçrtçta to kvalitâte, lai nodroðinâtu kvalitatîvus tâlâkos aprçíinus. Ìimenes kodola noteikðanai tiek izmantots algoritms, kas balstîts uz reìistros pieejamo informâciju par personu radniecîbu un iedzîvotâju skaita novçrtçjumâ iegûtajiem rezultâtiem. Algoritmâ tiek noteikta jaunâkâ persona mâjoklî, kam seko reìistrçtâ partnera piemeklçðana, kâ arî personas un partnera bçrnu noteikðana. Ja nav reìistrçta partnera vai bçrna, tiek noteikts, vai personai ir viens vai abi vecâki, vecâku partneri un citi bçrni. Fizisko personu reìistrâ nav informâcijas par nereìistrçtâ kopdzîvç dzîvojoðiem pâriem, un to identificçðana ir problemâtiska. Lai ðos pârus identificçtu, izstrâdâts algoritms, kurâ iekïauti nosacîjumi – tâs var bût divas personas mâjoklî vismaz 18 gadus vecas un vecâkas un nav radniecîgas (nav kopîgu vecâku, nav vienots uzvârds) un kuru vecuma starpîba (vîrieða vecums mînus sievietes vecums) iekïaujas intervâlâ [-10,15]. Ìimenes kodolu var veidot arî viendzimuma pâri – ja personas dzîvo divatâ, ir vismaz 18 gadus vecas, nav radniecîbas un vecumu starpîba ≤ 10 gadiem. Ja mâjoklî dzîvo trîs un vairâk personas, tad viendzimuma pâri netiek veidoti.