12 2024. gadā lielākā daļa (61,4 tūkstoši jeb 94,0 %) bezdarbnieku bija ar darba pieredzi. No visiem bezdarbniekiem ar darba pieredzi10 nedaudz vairāk nekā puse (47,3 %) iepriekš bija nodarbināti kvalificētu darbinieku profesiju grupā vai vienkāršajās profesijās. 21,7 % iepriekš bija vadītāji vai speciālisti, bet 19,8 % – kalpotāji (zemāka līmeņa biroja darbinieki) un pakalpojumu darbinieki. Bez darba pieredzes bija 6,0 % jeb 3,9 tūkstoši bezdarbnieku. Oficiālās statistikas portāls [NBB050]. 2024. gadā populārākā darba meklēšanas metode bija draugu, radu, arodbiedrību u.c. iztaujāšana, ko izmantoja lielākā daļa (81,8 %) bezdarbnieku. Tāpat bieži tika norādīta laikrakstu, žurnālu un interneta piedāvājumu vērtēšana (75,8 %), kā arī kontaktēšanās ar darba devējiem (49,7 %) un Nodarbinātības valsts aģentūru (44,1 %). Bezdarbnieku aktivitātes darba meklēšanā 2024. gadā
tūkst.
%
Bezdarbnieki pēc izmantotām metodēm darba meklēšanā11
61,2
draugu, radu, arodbiedrību u.c. iztaujāšana 50,1 81,8 laikrakstos/ žurnālos, internetā publicēto darba piedāvājumu vērtēšana 46,4 75,8 kontaktēšanās ar darba devējiem 30,4 49,7 kontaktēšanās ar Nodarbinātības valsts aģentūru 27,0 44,1 savu sludinājumu ievietošana vai atbildēšana uz darba piedāvājumiem presē, internetā 8,4 13,7 atbildes gaidīšana pēc pieteikšanās darbā 5,7 9,3 piedalīšanās darba intervijā, testu pildīšana, eksāmenu kārtošana 3,2 5,2 Oficiālās statistikas portāls [NBB100].
10 Bezdarbnieki, kuri darba attiecības pārtraukuši pēdējo 8 gadu laikā. 2023. gadā kopējais skaits “Pavisam” atšķiras no skaita, kas norādīts NBB060 tabulā, jo dati tika iegūti tikai pirmajā intervijas reizē (saskaņā ar apsekojuma reižu pieeju gada rādītāju iegūšanai). 11 Neskaitot personas, kuras darbu jau atrada un uzsāks to 3 mēnešu laikā. Viens bezdarbnieks var būt izmēģinājis vairākas metodes. 94,3 86,0 84,7 75,8 66,4 55,9 71,2 66,7 59,8 59,0 61,4 13,3 12,2 10,6 9,7 6,4 5,4 7,5 4,0 5,4 2,5 3,9 0 20 40 60 80 100 120 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Bezdarbnieki pēc darba pieredzes, tūkst. Ar darba pieredzi Bez darba pieredzes
13 4. EKONOMISKI NEAKTĪVIE IEDZĪVOTĀJI Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir sabiedrības daļa, kas dažādu iemeslu dēļ ( pensionēšanās, mācības vai studijas, personiski vai ģimenes apstākļi, ilgstoša slimība, invaliditāte u.c.) neiesaistās darba tirgū. 2024. gadā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju skaitā bija 31,3 % – tas ir par 3,1 procentpunktu zemāks nekā vidēji ES (2024. gadā 34,4 %). CSP aprēķins. Kopš 2014. gada ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir samazinājies par 2,4 procentpunktiem (2014.–2024. gadā), un, salīdzinot ar 2023. gadu, tā īpatsvars ir samazinājies par 0,1 procentpunktu. 2024. gadā sievietes veidoja gandrīz trīs piektdaļas (57,8 %) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, tūkst. Oficiālās statistikas portāls [NBN010]. 2024. gadā dalījumā pēc vecuma grupām nedaudz vairāk nekā ceturto daļu (28,7 % jeb 123,3 tūkstoši) no visiem ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veidoja jaunieši 15–24 gadu vecumā, kuri pārsvarā vēl mācījās vai studēja, un gandrīz divas piektdaļas ( 37,2 % jeb 1 59,8 tūkstoši) vecāka gadagājuma iedzīvotāji 65 –74 gadu vecumā, kas atbilst valstī noteiktajam pensijas vecumam (2024. gadā – 64 gadi un 9 mēneši). 28,8 27,7 27,8 26,8 26,2 26,6 26,0 27,9 27,3 27,4 27,8 37,9 36,8 35,4 34,9 34,1 34,2 33,7 36,4 35,0 34,9 34,5 33,7 32,5 31,8 31,1 30,4 30,6 30,1 32,3 31,4 31,4 31,3 0 10 20 30 40 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pēc dzimuma, % Vīrieši Sievietes Pavisam 503,5 478,4 461,7 443,1 428,7 428,2 418,4 446,8 434,6 432,0 429,3 400 420 440 460 480 500 520 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 14 Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc vecuma grupām, tūkst.
2014
2016
2018
2020
2021
2022
2023
2024
15–74 gadi
503,5
461,7
428,7
418,4
446,8
434,6
432,0
429,3
15–24 gadi
126,7
114,2
108,0
111,2
115,9
114,0
119,7
123,3
25–34 gadi
36,8
33,6
30,6
29,1
31,6
29,4
27,6
23,3
35–44 gadi
30,8
26,0
24,4
24,8
30,2
27,5
27,8
29,3
45–54 gadi
37,9
37,7
29,9
26,8
33,6
34,3
34,2
34,5
55–64 gadi
97,4
85,8
78,5
67,5
73,0
68,6
63,1
59,0
65–74 gadi
174,0
164,4
157,4
159,0
162,5
160,9
159,6
159,8
Oficiālās statistikas portāls [NBN010].
2024. gadā Latvijā 8,1 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vēlējās strādāt, taču darbu nemeklēja, turklāt vairāk
nekā puse (51,4 %) no tiem bija gatavi uzsākt darbu nekavējoties. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaitā šo
personu īpatsvars veidoja 4,2 %.
Darba nemeklēšanas iemesli ir dažādi – pensionēšanās, mācības, veselības problēmas vai invaliditāte,
personiski vai ģimenes apstākļi, zaudētas cerības atrast darbu un citi. 2024. gadā no visiem, kas nemeklēja darbu
personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, 78,0 % bija sievietes, no kurām lielākā daļa jeb 74,7 % bija mājsaimnieces.
Tikai 1,6 % no visiem Latvijas ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem 2024. gadā meklēja darbu, lai gan nebija
gatavi divu nedēļu laikā to uzsākt, bet 3,5 tūkstoši jeb 0,8 % no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kuri
nemeklēja darbu, bija zaudējuši cerības to atrast.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji (15–74 gadi) pēc darba nemeklēšanas iemesla 2024. gadā
tūkst.
%
Ekonomiski neaktīvie, kuri nemeklē darbu12
421,8
100,0
Darba nemeklēšanas iemesli:
pensija13
155,5
36,9
mācības
114,0
27,0
slimība vai darbnespēja
75,2
17,8
personiski vai ģimenes apstākļi14
62,2
14,7
zaudētas cerības atrast darbu
3,5
0,8
citi iemesli
9,1
2,2
Oficiālās statistikas portāls [NBN030].
2024. gadā dalījumā pēc statusa 172,5 tūkstoši jeb 40,2 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija pensionāri,
bet ceturtā daļa (115,5 tūkstoši jeb 26,9 %) – skolēni vai studenti. Bērna kopšanas atvaļinājumā atradās
3,7 tūkstoši jeb 0,9 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju.
2024. gadā visaugstākais ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija Latgales reģionā, kur 39,1 %
iedzīvotāju bija ekonomiski neaktīvi, taču viszemākais Rīgas reģionā – 27,3 % no iedzīvotājiem.
12 Kopējā skaitā iekļautas arī personas, kas gaida darba piedāvājumu no iepriekšējās darbavietas un nevēlās vai neuzskata par nepieciešamu strādāt. 13 Iekļautas personas, kuras aizgājušas vecuma pensijā, izdienas pensijā, kā arī to profesiju pārstāvji, kuriem ir paredzēta iespēja pensionēties ātrāk, kā arī ekonomisku iemeslu dēļ priekšlaicīgi pensionējušās personas. 14 Iekļautas personas, kuras darbu pārtrauca grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma dēļ, kurām bija jāpieskata savi bērni, jāaprūpē kopjams pieaugušais vai citu personīgu vai ģimenes apstākļu dēļ.
15
Oficiālās statistikas portāls [NBN020]. Oficiālās statistikas portāls [NBA041].
5. IZGLĪTĪBA
Karjeras turpmāko virzību ietekmē ne tikai iegūtais izglītības līmenis, bet arī pieaugušo iesaistīšanās
turpmākajā izglītībā un apmācībā. Tā kā mūsdienās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, svarīgi ir nepārtraukti iegūt
jaunas zināšanas, prasmes un pieredz i, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus
prasībām.
Kopumā Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars. 2010. gadā 21,8 %
iedzīvotāju bija augstākā izglītība, bet 2024. gadā par 12,0 procentpunktiem vairāk (3 3,8 %), bet, salīdzinot
ar 2023. gadu, iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars palielinājās par 0, 7 procentpunktiem. Personu bez
skolas izglītības, zemāk us par sākumskolas izglītību vai ar sākumskolas izglītību īpatsvars ir samazinājies par
0,3 procentpunktiem (no 2,8 % 2010. gadā līdz 2,5 % 2024. gadā ), bet, salīdzinot ar 2023. gadu , tas nav
mainījies.
Iedzīvotāji pēc izglītības līmeņa un ekonomiskās aktivitātes statusa 2024. gadā, %
Oficiālās statistikas portāls [NBA060].
172,5
115,5
57,4
55,3
24,9
3,7
0 50 100 150 200
Pensionāri
Skolēni, studenti
Mājsaimnieki/-ces
Personas ar invalīditāti, ilgstoši
darbnespējīgas personas
Citi
Bērna kopšanas atvaļinājumā
esošās personas (nav darba
attiecībās)
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc
statusa 2024. gadā, tūkst.
39,1
34,4
33,1
32,4
27,3
0 10 20 30 40 50
Latgales reģions
Kurzemes reģions
Vidzemes reģions
Zemgales reģions
Rīgas reģions
Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju
īpatsvars reģionos 2024. gadā, %
42,6
24,1
17,3
28,4
27,9
26,9
21,7
30,6
24,6
7,2
17,5
31,2
Nodarbinātie
Bezdarbnieki
Ekonomiski neaktīvie
Augstākā izglītība
Arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība
Vispārējā vidējā izglītība
Nav skolas izglītības, zemāka par sākumskolas izglītību, pamatskolas vai sākumskolas izglītība
16
Sievietēm ir augstāks iegūtais izglītības līmenis nekā vīriešiem. 2024. gadā 41,0 % sieviešu bija augstākā
izglītība, kas ir par 15,2 procentpunktiem vairāk nekā vīriešiem (25,8 %). Vīrieši biežāk ieguvuši arodizglītību vai
profesionālo vidējo izglītību, vispārējo vidējo izglītību, kā arī pamatizglītību.
Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā ir samazinājies to jauniešu (18–24 gadi) īpatsvars, kuru iegūtās izglītības līmenis
ir pamatizglītība vai zemāks un kuri nav turpinājuši mācības: 2014. gadā tādu bija 8,5 %, savukārt 2024. gadā –
7,9 %. Jaunu vīriešu, kuri pārtrauc mācības, īpatsvars ir augstāks nekā sieviešu. 2024. gadā mācības pārtrauca
9,6 % vīriešu un 6,1 % sieviešu 18–24 gadu vecumā.
Mācības pārtraukušo jauniešu (18–24 gadu vecumā) īpatsvars pēc dzimuma, %
Oficiālās statistikas portāls [IZI040].
Jauniešu (15–29 gadu vecumā), kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, īpatsvars (angļu val. NEET rate)
2024. gadā pieauga par 0,7 procentpunktiem (2024. gadā – 10,7 %, 2023. gadā – 10,0 %). Kamēr jauniešu-
vīriešu īpatsvars NEET grupā pieaugot vecumam samazinās, sieviešu īpatsvars pieaug. No 15 līdz 24 gadu
vecumam NEET vīriešu īpatsvars ir 9,2 %, sieviešu – 8,9 %. Savukārt 25–29 gadu vecumā proporcija mainās un
sievietes par 5,6 procentpunktiem biežāk ir NEET grupā (NEET sieviešu īpatsvars bija 17,5 %, bet
vīriešu – 11,9 %).
NAP2027 ir izvirzīts mērķis – samazināt izglītībā vai darba tirgū neiesaistīto jauniešu 15 –24 gadu vecumā
īpatsvaru līdz 7,0 % (2024. gadā) un 6,0 % (2027. gadā). 2024. gadā šo jauniešu īpatsvars bija 9,0 %, tātad
2024. gada mērķa vērtība nav tikusi sasniegta. Līdz 2027. gadam šo rādītāju ir jāsamazina par
3,0 procentpunktiem.
Jauniešu (15–29 gadu vecumā), kuri nestrādā un nemācās,
īpatsvars pēc dzimuma, %
Oficiālās statistikas portāls [IZI041].
11,7
13,4
13,7
12,0
11,4
10,5
9,5
8,9
9,3
10,0
9,6
5,1
6,2
6,2
5,0
5,0
6,8
4,7
5,6
4,0
5,5
6,1
8,5
9,9 10,0
8,6 8,3 8,7
7,2 7,3 6,7
7,7 7,9
0
5
10
15
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Vīrieši Sievietes Pavisam
12,6
12,2
12,9
11,1
10,8
10,0
11,3
11,5
11,0
9,6
10,0
17,9
15,4
13,6
13,5
12,4
10,6
12,6
12,6
11,6
10,4
11,4
15,2
13,8 13,3
12,3 11,6
10,3
11,9 12,1 11,3
10,0 10,7
0
5
10
15
20
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Vīrieši Sievietes Pavisam
17
Latvijā pieaugušo izglītībā iesaistīto iedzīvotāju (25–64 gadu vecumā) īpatsvars ik gadu palielinās, un
2024. gadā tas sasniedza 11,0 %, taču tas ir par 2,3 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES (13,3 %). Gan
Latvijā, gan ES visaktīvāk pieaugušo izglītībā iesaistās personas ar augstāko izglītību, bet viszemākā aktivitāte ir
personām ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni. Latvijā tāpat kā lielākajā daļā ES dalībvalstu sievietes
aktīvāk nekā vīrieši piedalās pieaugušo izglītībā (2024. gadā attiecīgi 13,5 % un 8,4 %).
2024. gadā n odarbināto īpatsvars vecuma grupā 25–64 gadi, kuri piedalījās izglītības procesā apmaksāto
darba stundu laikā, bija 56,1 %.
NAP2027 ir izvirzīts mērķis – palielināt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvaru , kuri piedalās izglītības procesā
apmaksātajā darba laikā līdz 49,0 (2024. gadā) un 55,0 % (2027. gadā). 2024. gadā šis rādītājs ir pārsniedzis
gan 2024. gada, gan 2027. gada mērķa vērtību.
Iedzīvotāju (25–64 gadu vecumā), kas piedalījušies pieaugušo izglītībā, īpatsvars pēc dzimuma, %
Oficiālās statistikas portāls [IZI050].
4,9
4,1
6,1
6,0
4,8
5,4
4,6
5,5
6,6
7,8
8,4
6,3
7,2
8,5
8,8
8,4
9,3
8,4
11,5
12,5
13,5
13,5
5,6 5,7
7,3 7,5
6,7
7,4
6,6
8,6
9,7
10,7 11,0
0
5
10
15
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Vīrieši Sievietes Pavisam
18
6. EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES GALVENIE RĀDĪTĀJI
BALTIJAS VALSTĪS UN EIROPAS SAVIENĪBĀ
Pēdējā desmitgadē ES vidējais nodarbinātības līmenis ik gadu palielinājās, taču 2020. gadā pandēmijas dēļ
tas samazinājās līdz 59,0 %. Sākot ar 2021. gadu, nodarbinātības līmenis atkal sāka pieaugt, un 2024. gadā bija
61,7 %. Visaugstākais nodarbinātības līmenis starp Baltijas valstīm 2024. gadā bija Igaunijā (68,9 %), savukārt
Lietuvā nodarbinātības līmenis bija 65,9 %, bet Latvijā – 64,0 %.
Tāpat kā Latvijā arī vidēji ES vīriešu nodarbinātības līmenis bija augstāks nekā sievietēm. 2014. gadā sieviešu
vidējais nodarbinātības līmenis Latvijā bija par 4,9 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm vidēji ES, un
10 gadu laikā tas pārsniedz vidējo ES rādītāju par 4,8 procentpunktiem. Vīriešu nodarbinātības līmenis
2024. gadā bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES vīriešiem.
Oficiālās statistikas portāls [NBL030] un Eurostat dati [lfsa_ergan].
Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā ir neliels nepilnu darbalaiku nodarbināto īpatsvars – 2024. gadā
Latvijā nepilnu darbalaiku strādāja 8,0 % nodarbināto, bet ES vidēji – 18,7 %. Atšķirības vērojamas arī starp
dzimumiem – ES 9, 5 % vīriešu strādāja nepilnu darba laiku (Latvijā – 5,5 %), bet sievietes vidēji 29,3 %
(Latvijā – 10,4 %).
Nepilnu darba laiku nodarbināto īpatsvars nodarbināto skaitā Baltijas valstīs un ES
2024. gadā, %
Eurostat dati [lfsa_eppga].
Bezdarba līmenim Baltijas valstīs bija tendence samazināties, taču 2020. gadā līdz ar plašo Covid-19 izplatību
tika ietekmēta nodarbinātība, un bezdarba līmenis pieauga gan ES dalībvalstīs kopumā, gan Baltijas valstīs. Sākot
ar 2021. gadu, tas atkal samazinājās. 2024. gadā Latvijā bezdarba līmenis bija par 1,0 procentpunktu augstāks
nekā kopumā ES. Starp Baltijas valstīm augstākais bezdarba līmenis bija Igaunijā (7,6 %), Lietuvā tas bija 7,1 %,
taču Latvijā viszemākais – 6,9 %. Lielākajā daļā vecuma grupu bezdarba līmenis ir augstāks nekā vidēji ES, taču
salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā ir zemāks jauniešu bezdarba līmenis (15 -29 gadu vecumā 11,2 %,
ES – 11,3 %).
61,7
68,9
64,0
65,9
55
60
65
70
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem Baltijas valstīs un ES, %
ES Igaunija Latvija Lietuva
9,5
10,7
5,5
5,2
29,3
19,8
10,4
8,9
0 10 20 30
ES
Igaunija
Latvija
Lietuva
Vīrieši Sievietes
19
Oficiālās statistikas portāls [NBB010] un Eurostat dati [lfsa_urgan].
2024. gadā ilgstošo bezdarbnieku, kas gada laikā vai ilgāk nebija atraduši darbu, īpatsvars ES bija 3 2,5 %.
Igaunijā un Latvijā tas bija zemāks nekā ES vidēji (attiecīgi par 9,0 un 0,2 procentpunktiem), bet Lietuvā – tieši
tāds pats.
Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā Baltijas valstīs un ES, %
CSP aprēķins un Eurostat dati [lfsa_upgan].
Latvijā vērojama tendence, ka kopš 201 4. gada ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars samazinās, līdzīgi
tas bijis kopumā ES. 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars kopumā ES
samazinājās par 0,3 procentpunktiem līdz 34,4 %, taču Latvijā tikai samazinājies tikai par 0,1 procentpunktu –
31,3 %.
10,8
9,9 9,6
8,7
7,4
6,3
8,1 7,6
6,9
6,5
6,9
4,0
6,0
8,0
10,0
12,0
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Bezdarba līmenis iedzīvotājiem Baltijas valstīs un ES, %
ES Igaunija Latvija Lietuva
32,5
32,3
23,5
0
10
20
30
40
50
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
ES Latvija Igaunija Lietuva
20
Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā Latvijā un ES, %
Eurostat dati [lfsa_ipga].
Pētot jauniešu spēju atrast darbu pēc mācībām, jāsecina, ka 76,9 % Latvijas iedzīvotāju (20 –34 gadu
vecumā), kas nesen 15 ieguvuši vispārējo vidējo, arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību, kā arī augstāko
izglītību, bija nodarbināti. Kopumā ES (82,4 %) šis rādītājs bija par 5,5 procentpunktiem augstāks nekā Latvijā.
Arī starp Baltijas valstīm Latvijā neseno absolv ējušo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis ir zemāks. Starp visām
ES valstīm neseno absolvējušo nodarbinātības līmenis visaugstākais bija Nīderlandē(91,6 %) un Vācijā(90,4 %),
bet viszemākais Itālijā (6 9,9 %) un Grieķijā ( 73,2 %), tā ierindojot Latviju 23. vietā pēc augstākā nodarbināto
īpatsvara ES valstīs.
10 gadu laikā Latvijā neseno absolv ējušo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis ir samazinājies par
0,1 procentpunktu, bet kopumā ES – palielinājies par 7,4 procentpunktiem. Latvijā neseno absolvējušo sieviešu
nodarbinātības līmenis (74,5 %) bija zemāks nekā vīriešu (79,0 %), kā arī kopumā ES vīriešiem (83,3 %) tas ir
augstāks kā sievietēm (81,4 %).
Nesen absolvējušo16 iedzīvotāju (20–34 gadu vecumā) nodarbinātības līmenis pēc dzimuma
Baltijas valstīs un ES 2024. gadā, %
Eurostat dati [edat_lfse_24].
2024. gadā nodarbinātie iedzīvotāji (20 –64 gadu vecumā) Latvijā savā pamatdarbā parasti strādāja vidēji
38,9 stundas nedēļā, taču kopumā ES – 37,3 stundas. Latvijā noteikts, ka normāls darba laiks ir 40 stundas
nedēļā. 2024. gadā 40 –44 stundas nedēļā strādāja 8 6,1 % nodarbināto iedzīvotāju, taču kopumā ES krietni
mazāk – 46,4 %, līdz ar to Latvija ierindojas ceturtajā vietā starp ES valstīm ar lielāko nodarbināto iedzīvotāju
īpatsvaru, kas strādā 40–44 stundas nedēļā. Bulgārijā 40–44 stundas nedēļā strādā 90,6 % nodarbināto, Ungārijā
89,5 %, un Rumānijā 8 9,2 %. Salīdzinājumam Igaunijā 40 –44 stundas nedēļā strādā 7 2,6 % nodarbināto
iedzīvotāju, bet Lietuvā – 77,6 %.
15 Izglītības līmeni ieguvuši pirms 1-3 gadiem un neturpina mācības, 2024. gada dati.
16 Vispārējo vidējo, arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību, kā arī augstāko izglītību ieguvuši pirms 1 -3 gadiem un neturpina mācības.
33,7 32,5 31,8 31,1 30,4 30,6 30,1 32,3 31,4 31,4 31,3
36,7 36,6 36,3 36,0 35,9 35,6 36,5 36,0 35,2 34,7 34,4
0
10
20
30
40
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Latvija ES
83,3 79,0 76,9 77,481,4 74,5 91,0 78,9
82,4
76,9
84,4
78,1
0
20
40
60
80
100
ES Latvija Igaunija Lietuva
Vīrieši Sievietes Pavisam
21
Vidējais parasti nostrādāto stundu skaits nedēļā nodarbinātajiem iedzīvotājiem
(20–64 gadu vecumā) Latvijā un ES valstīs 2024. gadā
Eurostat dati [lfsa_ewhun2].
7. PIELIKUMS-MODULIS “PENSIJA UN DALĪBA DARBA TIRGŪ”
2023. gadā visās ES valstīs tika veikts darbaspēka apsekojuma modulis par pensiju17 un dalību darba tirgū18,
lai iegūtu informāciju par saņemto pensiju veidiem un dalību darba tirgū pēc pensijas saņemšanas uzsākšanās .
Moduļa ietvaros tika pētīta pāreja no darba uz pensionēšanos, pievēršot uzmanību pensijas saņēmēju situācijai
un iemesliem, kādēļ pensiju saņēmēji piedalās vai nepiedalās darba tirgū.
2023. gadā 44,2 % pensionāru Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpināja strādāt algotu darbu, no
kuriem 3,5 % veica kādas ar darbu saistītas izmaiņas (piemēram, mainīja darbavietu, strādāja mazāk stundu vai
beidza strādāt pamatdarbā), bet 40,7 % turpināja strādāt savā pamatdarbā, nemainot darba raksturu . Šis
rādītājs ir otrs lielākais ES, pirmajā vietā ir Igaunija, kurā 45,4 % pensionāru turpināja strādāt pamatdarbā. Pirms
pensijas vecuma sasniegšanas Latvijā nestrādāja 17,4 %, bet 38,4 % pensionāru pārtrauca strādāt algotu darbu
pēc pensionēšanās.
Pensionāru īpatsvars, kuri turpina strādāt pamatdarbā pēc pensionēšanās
vecuma sasniegšanas Latvijā un ES valstīs 2023. gadā, %
Eurostat dati [lfso_23pens06].
17 Vecuma, izdienas / speciālā, mūža (2. pensijas līmeņa apdrošināšana) un invaliditātes pensija .
18 Aprakstā izmantoti Eurostat publicētie rezultāti sadaļā “2023. Pension and labour market participation (lfso_23) ”.
33,1
34,5
35,0
35,8
36,4
36,4
36,5
37,2
37,2
37,6
37,9
38,0
38,9
38,9
39,2
39,3
39,4
39,5
39,5
39,6
39,6
39,8
39,9
40,0
40,0
40,1
41,0
0
10
20
30
40
NL DK DE AT FI IE BE FR IT ES EE LU LV SE LT MT CZ SI SK HR HU PT CY BG RO PL EL
0,8
1,2
1,7
1,8
3,9
4,3
4,3
4,5
5,0
5,4
6,3
6,5
6,6
8,1
8,4
9,7
9,8
11,8
13,1
16,9
18,3
18,4
18,5
22,2
32,9
40,7
45,4
0
10
20
30
40
50
RO HR EL ES BE AT FR SI DK LU DE PL IT NL PT MT BG FI HU IE SK CZ SE CY LT LV EE
Eiropas Savienība – 7.0
Eiropas Savienība – 37,3
22
Darbaspēka apsekojuma modulī apkopotie dati liecina, ka 2023. gadā Latvijā no 298,2 tūkstošiem pensionāru
50–74 gadu vecumā nodarbināti bija 85,5 tūkstoši. Visbūtiskākais iemesls turpināt dalīb u darba tirgū bija
finansiāla nepieciešamība (47,9 %), kam sekoja vēlme būt ekonomiski aktīvam vai patika pret veicamo darbu
(26,6 %), vēlme turpināt sociālo dzīvi (11,9 %) un esošā darba finansiālais ienesīgums (10,3 %). Turpretim no
pensionāriem, kuri pensijas saņemšanas brīdī lēma neturpināt dalību darba tirgū, pensijas noteiktā vecuma
sasniegšanu min 66,8 %, bet 12,8 % – veselības problēmas.
Iemesli, kāpēc pensionāri turpināja piedalīties darba tirgū pēc pensionēšanās, %
Eurostat dati [lfso_23pens08].
Aptaujas dati rāda, ka ir situācijas, kad pensionāri pensijas saņemšanas brīdī pārtrauc dalību darba tirgū, bet
kādā brīdī dažādu iemeslu dēļ atsāk dalību tajā. Tikai 42,0 % pensionāru ir beiguši un nav atsākuši dalību darba
tirgū. 2023. gadā 7,8 % no pensionāriem kādā posmā pēc pensijas saņemšanas bija atgriezušies darba tirgū. No
pensionāriem, kuri atsāka dalību darba tirgū, 68,9 % kā iemeslu minēja finansiālo nepieciešamību. Pensionējušies
iedzīvotāji, kuri turpināja vai atsāka dalību darba tirgū, visbiežāk pārstāvēja vecāko speciālistu (8 4,1 %) un
vadītāju (75,8 %) profesijas. Vīrieši biežāk (61,2 %) turpināja vai atsāka dalību darba tirgū nekā sievietes
(55,6 %).
47,9 26,6 11,9 10,3 3,3
Finansiāla nepieciešamība
Vēlme būt ekonomiski aktīvam/
patika pret darbu
Vēlme turpināt sociālo dzīvi
Darbs bija finansiāli ienesīgs
Cits iemesls
23
METODOLOĢISKIE PASKAIDROJUMI
Darbaspēka apsekojums Latvijā tika uzsākts 1995. gada novembrī un līdz 2001. gadam tika organizēts divas
reizes gadā – maijā un novembrī. Sākot ar 2002. gadu, apsekojums notiek katru nedēļu visu gadu. Darbaspēka
apsekojuma metodoloģija ir izstrādāta, pamatojoties uz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) metodoloģiju,
ko izmanto gan Eurostat, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), līdz ar to tiek
nodrošināta datu salīdzināmība starptautiskā līmenī.
Apsekojuma dati par gadu tiek aprēķināti kā aritmētiski vidējie no ceturkšņu rādītājiem. Gada rezultātu
vispārināšanai izmantota ceturkšņu vidējā statistika par Latvijā privātajās mājsaimniecībās dzīvojošajiem
pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Pēc apsekojuma norises izlases dati tiek vispārināti (svērti) uz visām privātajām
mājsaimniecībām un tajās dzīvojošajiem mājsaimniecības locekļiem. Datu svēršanas procesā tiek izmantoti
dizaina svari, kas tiek koriģēti pēc atbildētības līmeņa, kā arī tie tiek kalibrēti pēc iedzīvotāju dzimuma un vecuma.
Sākot ar 2017. gadu, darbaspēka apsekojumā tika ieviesta apsekojuma reižu pieeja gada rādītāju iegūšanai.
Rādītāji, kuru periodiskums saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulu (ES) Nr. 2019/2240 (līdz 2020. gadam
Komisijas Regulu (EK) Nr. 377/2008) ir gads, tiek iegūti tikai pirmajā intervijas reizē.
Jautājumi par ekonomisko aktivitāti tiek uzdoti personām vecumā no 15 līdz 89 gadiem (līdz 2020. gadam –
no 15 līdz 74 gadi em). 2023. gadā darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju
skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās
mājsaimniecībās. Šajā informatīvajā apskatā tiek aplūkoti dati tikai par personām vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Atlasītie mājokļi darbaspēka apsekojumā piedalās četras reizes pēc noteiktas shēmas. Darbaspēka
apsekojuma gada izlases apjoms 202 4. gadā bija 30 654 mājokļi. Darbaspēka apsekojumam atlasītajā mājoklī
intervijas dienā aptaujā visus tur faktiski dzīvojošos mājsaimniecības locekļus (202 4. gadā tika aptaujāt s
34,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā 29,4 tūkstošus iedzīvotāju 15 –74 gadu
vecumā). Apsekotas tiek tikai privātās mājsaimniecības . Ja kāds no mājsaimniecības locekļiem ir pagaidu
prombūtnē vai uzturas kolektīvajā mājsaimniecībā ne ilgāk kā vienu gadu (kopējais prombūtnes laiks līdz
paredzamajam atgriešanās laikam, piemēram, sakarā ar mācībām, brīvdienā m, slimību, komandējumu u.tml.),
tad šo personu uzskata par mājsaimniecības locekli.
Katrai mājsaimniecībai piešķir kodu, un informācijas apstrādē individuālā informācija (vārds, uzvārds, adrese,
tālruņa numurs) netiek izmantota. Apsekojuma datus izmanto tikai kopsavilkumos, lai varētu iegūt informāciju
par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, dzimumu, vecumu, izglītības struktūru, kā arī darbaspēka sadalījumu pēc
saimnieciskās darbības veida, profesijas un citiem rādītājiem.
Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība) – vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz
izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.
Kolektīvās (institucionālās) mājsaimniecības – iestādes vai organizācijas (slimnīcas, bērnu un veco ļaužu
aprūpes iestādes, cietumi, kazarmas, reliģiskās institūcijas, darbinieku kopmītnes un dienesta viesnīcas u.c.), kur
persona dzīvo pastāvīgi – gadu vai ilgāk.
Mājoklis – pastāvīgai dzīvošanai paredzēta viena vai vairākas dzīvojamās istabas (dzīvojamā māja, dzīvoklis
daudzdzīvokļu mājā, istaba komunālajā dzīvoklī u.c.).
Respondents – pēc noteiktas sistēmas atlasīts pastāvīgais Latvijas iedzīvotājs 15 –89 gadu vecumā (līdz
2020. gadam – 15–74 gadu vecumā), kā arī atlasītās personas mājsaimniecības locekļi.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji (darbaspēks) – personas, kuras pārskata periodā piedāvā savu darbu
materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Šos iedzīvotājus veido nodarbinātie iedzīvotāji un
bezdarbnieki (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts aģentūrā, gan nereģistrētie), kuri aktīvi meklē darbu.
Ekonomiskās aktivitātes līmenis – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas
iedzīvotāju kopskaitā, procentos.
Nodarbinātie iedzīvotāji – atbilstoši SDO definīcijām ir visas personas, kuras pārskata nedēļā veica jebkādu
darbu vai nu par samaksu naudā vai arī par atlīdzību precēs vai pakalpojumos. Par nodarbinātajiem uzskata arī
pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē. Personas, kuras atrodas
pagaidu prombūtnē no darba grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma dēļ, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā,
uzskata par nodarbinātām, ja pēc atvaļinājuma beigām personai ir garantija a tgriezties iepriekšējā darbavietā.
Nodarbināto skaitā ietver arī tās personas, kuras strādā savā lauku saimniecībā (zemnieku vai piemājas), lai
saražotu produkciju , kuras galvenā daļa paredzēta pārdošanai. Līdz 2020. gadam nodarbināto skaitā ietvēra
personas, kuras produkciju ražoja tikai savam patēriņam. Šo personu skaits ir neliels un izmaiņas nodarbināto
skaitā ir statistiski nenozīmīgas.
24
Nodarbinātības līmenis – nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju
kopskaitā, procentos
Darbinieks (darba ņēmējs) – persona, kura strādā pie valsts vai privāta darba devēja un par padarīto darbu
saņem atlīdzību naudā (algu, regulāras prēmijas un piemaksas, honorāru, naudas balvas, dzeramnaudu) vai
natūrā (precēs vai pakalpojumos).
Darba devējs (īpašnieks) – persona, kura strādā savā uzņēmumā, profesionālajā praksē vai zemnieku
(zvejnieku) saimniecībā ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un nodarbina vienu vai vairākas personas par
samaksu.
Pašnodarbinātais – persona, kura strādā savā uzņēmumā, profesionālajā praksē vai zemnieku (zvejnieku)
saimniecībā ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un nenodarbina nevienu citu personu.
Neapmaksāta persona ģimenes uzņēmumā/ privātpraksē vai lauku saimniecībā – persona, kura
palīdz ģimenes loceklim piederošā ekonomiskajā uzņēmumā vai lauku saimniecībā, tādējādi dodot labumu
ģimenei, bet par to nesaņemot darba samaksu.
Bezdarbnieki – visas tās personas (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) , kuras vai nu ir vai nav reģistrētas
Nodarbinātības valsts aģentūrā un kuras atbilst visiem šiem nosacījumiem: 1) pārskata nedēļā nekur nestrādāja
un nebija pagaidu prombūtnē no darba; 2) pēdējo 4 nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu; 3) darba atrašanas
gadījumā bija gatavas nekavējoties (tuvāko 2 nedēļu laikā) sākt strādāt. Šajā kategorijā ieskaita arī personas,
kuras darbu jau ir atradušas un uzsāks to 3 mēnešu laikā.
Bezdarba līmenis – bezdarbnieku īpatsvars atbilstošās vecuma grupas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
kopskaitā, procentos.
Bezdarbnieki ar darba pieredzi – bezdarbnieki, kuri jebkad ir bijuši nodarbināti, neietverot tos, kuri
strādājuši gadījuma darbus (nepastāvīgus vai neregulārus darbus, kuros strādāja tikai dažas dienas vai nedēļas
bez turpmākā darba garantijām).
Bezdarbnieki bez darba pieredzes – bezdarbnieki, kuri nekad iepriekš nav bijuši nodarbināti.
Ilgstošie bezdarbnieki – personas, kuras ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā
atrašanas gadījumā ir gatavas sākt strādāt tuvāko 2 nedēļu laikā.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji – personas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem,
ne arī pie aktīvajiem bezdarbniekiem (skolēni, studenti, pensionāri u.c.).
Pamatdarbs – darbs, kurā persona parasti nostrādā visvairāk stundu nedēļā. Neieskaita tās stundas, kas tiek
nostrādātas citos darbos, bet skaita virsstundas un stundas, kas patērētas šī darba izpildei ārpus darbavietas
(piemēram, savā dzīvesvietā, ja pastāv vienošan ās starp darba devēju un darbinieku par darba izpildi ārpus
darbavietas). Gadījumā, ja persona strādā uz pusslodzi divās darbavietās, tad par pamatdarbavietu uzskata to,
kurā tā strādā ar algas nodokļu grāmatiņu.
Blakusdarbs – visas tās darbības, kas nav pamatdarbs, bet dod papildienākumus.
Normālais (pilns) darbalaiks – laiks, kuru darbinieki (arī darba devēji un pašnodarbinātie) parasti strādā
(vismaz 40 stundas nedēļā), kā arī normatīvajos tiesību aktos noteiktais saīsinātais darbalaiks atsevišķu
kategoriju darbiniekiem.
Nepilns darbalaiks – nostrādātais laiks, kas parasti ir mazāks par 40 stundām nedēļā (nepilna slodze, nepilna
darba diena vai nepilna darba nedēļa), kā arī to personu, kuras pašas sevi uzskata par nepilnu darbalaiku
strādājošām (neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita).
Faktiski nostrādātās stundas – pārskata nedēļā reāli nostrādāto stundu skaits (ieskaitot dīkstāves un
atpūtas pauzes, virsstundas, kā arī patērēto laiku darba izpildei ārpus darbavietas).
Saimnieciskās darbības veids – uzņēmuma vai individuālās darbības sfēra, kas izpaužas saražotās
produkcijas vai sniegto pakalpojumu veidā. Saimnieciskās darbības veids noteikts pēc Saimniecisko darbību
statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.).
25
Saimnieciskas darbības sektors (pēc NACE 2. red.):
Lauksaimniecības sektors – A nozare.
Ražošanas sektors – B–F nozare.
Pakalpojumu sniegšanas sektors – G–U nozare (G–N nozare – tirdzniecības pakalpojumi, O–U – citi
pakalpojumi).
Profesija vai amats – tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas saskaņā ar Profesiju klasifikatoru.
Profesiju grupas:
Vadītāji un speciālisti – vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti.
Kalpotāji un pakalpojumu darbinieki – kalpotāji (zemāka līmeņa biroja darbinieki), pakalpojumu un
tirdzniecības darbinieki.
Kvalificēti darbinieki – kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki,
kvalificēti strādnieki un amatnieki, iekārtu un mašīnu operatori, izstrādājumu montieri.
Vienkāršās profesijas – apkopēji, uzraugi, sētnieki, transporta strādnieki un citi nekvalificētu darbu
veicēji celtniecībā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un citur.
Izglītības līmenis:
Augstākā izglītība – akadēmiskā izglītība, pirmā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai
doktora grāds (ISCED 5., 6., 7., 8. līmenis).
Arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība – arodizglītība pēc pamatizglītības vai vidējās
izglītības vai vidējā profesionālā izglītība (ISCED 3. un 4. līmenis).
Vispārējā vidējā izglītība (ISCED 3. līmenis).
Pamatizglītības otrais posms (pamatskolas izglītība) – pamatizglītība vai arodizglītība ar
pamatizglītību (ISCED 2. līmenis).
Nav skolas izglītības, zemāka par sākumskolas izglītību vai sākumskolas izglītība (ISCED 0.
un 1. līmenis).
Pieaugušo piedalīšanās izglītībā – 25–64 gadus vecu personu, kuras mācās vai piedalās apmācībās četru
nedēļu laikā, īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā.
Jaunieši, kuri pārtraukuši mācības – 18–24 gadu s vecu personu, kuru iegūtās izglītības līmenis ir
pamatizglītība vai zemāks un kuri vairs nemācās, īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā.
Jaunieši, kuri nestrādā un nemācās (angļu val. NEET) – 15–29 gadus vecu personu, kuras nestrādā un
nemācās, īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā.
Teritoriālais iedalījums:
Statistiskie reģioni:
Rīgas reģions, Vidzemes reģions, Kurzemes reģions, Zemgales reģions, Latgales reģions.
No 2024. gada 1. janvāra Latvijā ir pieci statistiskie reģioni , kas ir vienādi ar Latvijas plānošanas
reģioniem.
Eiropas Savienība (ES) – datu salīdzināšanai izmantoti dati par ES. Šo datu avots ir Eurostat datubāze. ES
vidējie rādītāji apkopoti par 27 ES dalībvalstīm.
Nosacītie apzīmējumi
... Trūkst datu, vai to novērtējumi neatbilst droši publicējamas informācijas kritērijiem
( ) Dati iegūti no neliela skaita respondentu atbilžu
Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama
Dažās ailēs vai rindās atsevišķu rādītāju summa var nesakrist ar „Pavisam”, jo informācijas apstrādes procesā
dati tiek rēķināti no nenoapaļotiem skaitļiem. Neatbilstība var rasties arī gadījumos, ja daļa no tām personām,
kurām būtu jāatbild, atbildi nav sniegušas.
26
Darbaspēka apsekojuma statistikas dati un metodoloģiskie paskaidrojumi ir pieejami arī oficiālās statistikas
portāla (OSP) sadaļā „Metadati – Nodarbinātība un bezdarbs ”, „Darbs” („ Nodarbinātība”, „ Bezdarbs”,
„Ekonomiskā aktivitāte ”) un sadaļā „ Izglītība, kultūra un zinātne ’’ („ Iedzīvotāju izglītības līmenis un valodu
lietojums”), kā arī Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) datubāzes sadaļā „Nodarbinātība un bezdarbs
(Darbaspēka apsekojums)” un „Izglītība un apmācība”.
Apsekojuma datu apstrādi veikusi un krājumu izdošanai sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa.
© Centrālā statistikas pārvalde, 2025. Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1010
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta. tālrunis: +371 67366922; [email protected]
www.csp.gov.lv; stat.gov.lv