Nr_09_Darbaspeka_apsekojuma_galvenie_raditaji_2024_gada_%2825_00%29_LV.pdf

2025 25-009-000 Informatīvais apskats

DARBASPĒKA APSEKOJUMA GALVENIE RĀDĪTĀJI 2024. GADĀ Informatīvajā apskatā ir apkopota informācija par Latvijas nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2024. gadā. Nepārtrauktā apsekojuma būtība – katru nedēļu visa gada garumā tiek veikta s aptaujas mājsaimniecībās, kuru adreses ir atlasītas pēc noteiktas sistēmas. Informācija par Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū ir sniegta par iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem (atsevišķās tabulās un diagrammās norādītas arī citas vecuma grupas). Darbaspēka apsekojuma galvenais mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti (nodarbinātību un bezdarbu), raksturot darbaspēku pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa, kā arī apkopot datus par saimnieciskās darbības veidiem, profesijām pašreizējā d arbavietā (nodarbinātajiem) vai pēdējā darbavietā (bezdarbniekiem) un citus rādītājus par darba tirgu. Publikācijas noslēgumā sniegti metodoloģiskie paskaidrojumi.

1. IEDZĪVOTĀJU EKONOMISKĀ AKTIVITĀTE Iedzīvotājus pēc ekonomiskās aktivitātes statusa iedala divās grupās: ekonomiski aktīvajos (nodarbinātie un bezdarbnieki) un ekonomiski neaktīvajos (skolēni, studenti, pensionāri u.c.). Lielākā daļa no visiem iedzīvotājiem ir ekonomiski aktīvi. 2024. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 942,7 tūkstoši, kas ir nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68,7 % no visiem iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā

 Oficiālās statistikas portāls [NBA020].  Oficiālās statistikas portāls [NBA010]. 497,4 499,3 491,8 488,6 489,8 485,1 486,3 472,0 476,2 474,1 471,2 494,9 494,9 496,8 491,6 492,4 486,3 485,3 462,7 475,1 471,5 471,5 992,3 994,2 988,6 980,3 982,2 971,3 971,7 934,6 951,3 945,7 942,7 66,3% 67,5% 68,2% 68,9% 69,6% 69,4% 69,9% 67,7% 68,6% 68,6% 68,7% 0% 50% 100% 0 500 1 000 1 500 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 (īpatsvars) (skaits, tūkst.) Pavisam Sievietes Vīrieši Īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā Lîdzfinansç Eiropas Savienîba

2 Iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti ietekmē dažādi faktori, piemēram, dzimums, iegūtais izglītības līmenis un vecums. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis ir augstāks nekā sievietēm gan Latvijā, gan citās ES dalībvalstīs. 2024. gadā Latvijā vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,2 %) bija par 6,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65,5 %). Salīdzinot ekonomiskās aktivitātes līmeni pēc iegūtā izglītības līmeņa, vērojama sakarība – jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāks ir arī ekonomiskās aktivitātes līmenis. 2024. gadā visaugstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis (84,0 %) bija iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, bet viszemākais – ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni (35,8 %). Visaugstākā ekonomiskā aktivitāte ir iedzīvotājiem 25–54 gadu vecumā (2024. gadā piecu gadu vecuma grupās no 85,2 % līdz 89,9 %), bet viszemākā – jauniešiem 15–19 gadu vecumā (2024. gadā – 7,9 %), jo šajā vecumā jauniešu prioritāte ir mācības, nevis darbs vai aktīvi darba meklējumi. Salīdzinot ar 2023. gadu, ekonomiskā aktivitāte šajā vecuma grupā ir pieaugusi par 0,5 procentpunktiem. Ekonomiskās aktivitātes līmenis pēc vecuma grupām, %

2014 2016 2018 2020 2021 2022 2023 2024 15–74 gadi 66,3 68,2 69,6 69,9 67,7 68,6 68,6 68,7 15–24 gadi 40,4 39,7 37,7 34,8 32,7 36,1 34,9 34,5 25–34 gadi 86,7 87,7 88,3 88,1 86,4 86,8 86,8 88,2 35–44 gadi
88,4 89,9 90,3 90,2 88,1 89,4 89,4 89,0 45–54 gadi 86,5 86,0 88,5 89,6 86,9 86,6 86,5 86,3 55–64 gadi 62,6 67,6 70,8 74,6 72,2 73,7 75,5 76,8 65–74 gadi 13,2 16,1 19,1 20,6 20,7 22,7 24,5 25,0  Oficiālās statistikas portāls [NBA020]. 2024. gadā pēc teritoriālā dalījuma vislielākais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bija Rīgas reģionā1, kurā dzīvoja 462,7 tūkstoši jeb 49,1 % no visiem ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem. Arī augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis bija Rīgas reģionā (72,7 %), savukārt viszemākais – Latgales reģionā (60,9 %).  Oficiālās statistikas portāls [NBA041].  Oficiālās statistikas portāls [NBA031].

1 Šeit un turpmāk – statistiskie reģioni (no 01.01.2024.). 462,7 132,2 130,0 109,8 108,0 0 100 200 300 400 500 Rīgas reģions Vidzemes reģions Kurzemes reģions Zemgales reģions Latgales reģions Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji reģionos 2024. gadā, tūkst. 72,7 67,6 66,9 65,6 60,9 0 20 40 60 80 Rīgas reģions Zemgales reģions Vidzemes reģions Kurzemes reģions Latgales reģions Ekonomiskās aktivitātes līmenis reģionos 2024. gadā, %

3 2. NODARBINĀTIE IEDZĪVOTĀJI 2024. gadā nodarbināti bija 877,4 tūkstoši jeb 6 4,0 % iedzīvotāju 15 –74 gadu vecumā , kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2023. gadā, bet par 4,9 procentpunktiem vairāk nekā pirms 10 gadiem – 2014. gadā nodarbināti bija 884,6 tūkstoši jeb 59,1 %. Visaugstākais nodarbinātības līmenis Latvijā pēdējos 10 gados bija 2019. gadā, kad nodarbināti bija 910,0 tūkstoši jeb 65,0 % iedzīvotāju, taču 2020. gadā ekonomikas izaugsmei parādījās jauns, ļoti nopietns, neskaidrību veicinošs un izaugsmi kavējošs faktors: Covid-19 vīruss. Pandēmijas un dažādu valsts noteikto ierobežojumu rezultātā tika iet ekmēti vairāki darbības sektori un nodarbināto skaits Latvijā samazinājās, zemāko punktu sasniedzot 2021. gadā – 864 tūkstoši nodarbināto. Nacionālajā attīstības plānā 2021. –2027. gadam (NAP2027) ir izvirzīti divi mērķi, kas saistīti ar nodarbinātību: iedzīvotājiem (20 –64 gadu vecumā) līdz 2024. gadam sasniegt nodarbinātības līmeni – 77,5 %, bet līdz 2027. gadam – 78,0 %. 2024. gadā nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā bija 77,4 %, kas nozīmē, ka 2024. gada mērķa vērtība bija tuvu noteiktajam, tomēr līdz 2027. gadam mērķa vērtība vēl jāpalielina par 0,6 procentpunktiem. Otrs mērķis ir iedzīvotājiem (65 –74 gadu vecumā) līdz 2024. gadam sasniegt nodarbinātības līmeni – 20,5 %, bet līdz 2027. gadam – 22,5 %. 2024. gadā nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā bija 24,8 %, tātad NAP2027 mērķa vērtība šobrīd jau ir sasniegta. Nodarbināto iedzīvotāju skaits, tūkst.  Oficiālās statistikas portāls [NBL020]. No 2022. gada ekonomiskā situācija sāka uzlaboties un par 22,2 tūkstošiem pieauga nodarbināto skaits (886,2 tūkstoši jeb 63,9 %). Lai gan 2023. gadā nodarbināto skaits nedaudz samazinājās (līdz 884,2 tūkstošiem), kopējais nodarbinātības līmenis pieauga par 0,3 procentpunktiem.
Vīriešu nodarbinātības līmenis (67,1 %) pērn bija par 5,5 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (61,6 %). Nodarbinātības līmenis pēc dzimuma, %  Oficiālās statistikas portāls [NBL030]. 2024. gadā pēc teritoriālā dalījuma visaugstākais nodarbinātības līmenis (6 8,0 %) bija Rīgas reģionā dzīvojošajiem, s avukārt viszemākais nodarbinātības līmenis – Latgales reģionā . 2024. gadā Latgales reģionā nodarbināti bija 55,2 % iedzīvotāju, kas bija par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2023. gadā. Lai gan Latgales reģionā ir viszemākais nodarbinātības līmenis, 2021. gadā, t.i., pandēmijas laikā, tas bija vienīgais reģions, kurā tika novērots nodarbinātības līmeņa pieaugums.
884,6 896,1 893,3 894,8 909,4 910,0 893,0 864,0 886,2 884,2 877,4 830 850 870 890 910 930 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 62,8 64,3 64,4 66,0 67,6 68,1 67,2 66,0 66,8 67,1 66,4 56,0 57,8 59,1 60,1 61,7 62,3 61,6 59,4 61,4 61,6 61,7 59,1 60,9 61,6 62,9 64,5 65,0 64,2 62,5 63,9 64,2 64,0 0 10 20 30 40 50 60 70 80 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 Vīrieši Sievietes Pavisam

4 Nodarbinātības līmenis reģionos2, %

2019 2020 2021 2022 2023 2024 Pavisam 65,0 64,2 62,5 63,9 64,2 64,0 Rīgas reģions 69,8 67,1 66,3 67,3 67,2 68,0 Vidzemes reģions 63,0 63,4 60,2 62,3 63,1 62,6 Kurzemes reģions 63,3 63,7 59,4 61,9 63,7 61,3 Zemgales reģions 62,5 63,5 60,7 61,9 62,5 62,6 Latgales reģions 56,1 56,6 56,7 58,4 56,8 55,2  Oficiālās statistikas portāls [NBA031]. Visvairāk nodarbināto strādā pakalpojumu sniegšanas sektorā. 2024. gadā šajā sektorā strādāja nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 71,0 % nodarbināto. No visiem pakalpojumu sniegšanas sektorā nodarbinātajiem gandrīz trīs piektdaļas jeb 58,2 % strādāja tirdzniecības pakalpojumu sektorā, bet nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas jeb 41,8 % – tādās pakalpojumu jomās kā valsts pārvalde (t.sk. policija, ugunsdrošība un obligātā sociālā apdrošināšana), izglītība, veselība un sociālā aprūpe, māksla, izklaide, atpūta u.c. Ražošanas sektorā nodarbināta bija gandrīz ceturtā daļa jeb 21,9 % nodarbināto, bet lauksaimniecības sektorā – 6,9 %. Nodarbinātie iedzīvotāji pēc saimnieciskās darbības veida (NACE 2.red.), tūkst.

2014 2020 2021 2022 2023 2024

Nodarbinātie3 884,6 893,0 864,0 886,2 884,2 877,4 Lauksaimniecības sektors A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 66,4 64,3 58,5 59,9 59,3 60,3 Ražošanas sektors B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 3,7 2,7 (2,7) (2,8) 3,5 4,0 C Apstrādes rūpniecība 118,8 114,5 109,2 114,4 111,7 107,1 D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 10,0 10,7 12,1 12,9 10,8 9,2 E Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 5,2 6,2 7,3 7,7 6,5 7,1 F Būvniecība 73,2 76,5 72,3 72,1 70,3 64,8 Tirdzniecības pakalpojumu sektors G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 132,3 130,6 132,1 139,5 127,6 119,2 H Transports un uzglabāšana 84,8 69,3 66,7 65,9 73,2 68,5 I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 29,3 29,6 25,8 26,7 29,0 31,3 J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 26,3 31,1 35,6 42,6 42,0 44,2 K Finanšu un apdrošināšanas darbības 17,9 20,3 17,7 16,9 16,4 18,1 L Operācijas ar nekustamo īpašumu 20,7 19,7 17,8 16,6 19,5 18,5 M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 36,1 37,0 32,2 34,4 35,6 34,8 N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 24,3 29,0 26,1 26,5 27,8 27,5 Citu pakalpojumu sektors O Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 58,6 63,1 62,7 62,5 57,2 63,6 P Izglītība 85,1 81,6 82,3 82,5 82,4 76,8 Q Veselība un sociālā aprūpe 52,0 56,7 58,3 59,8 64,6 71,6 R Māksla, izklaide un atpūta 22,4 24,5 21,5 21,6 23,3 25,9 S Citi pakalpojumi 14,7 21,2 19,4 18,4 21,1 22,2  Oficiālās statistikas portāls [NBL040].

2 Teritoriālais dalījums pēc respondenta dzīvesvietas. 3 Kopējā skaitā iekļauta arī mājsaimniecību kā darba devēju darbība: pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās; ārpusteritoriālās organizācijās un institūcijās nodarbinātie; personas, kuras nav norādījušas darbības veidu.

5 2024. gadā visaugstākais nodarbinātības līmenis (80,6 %) bija personām ar augstāko izglītību, bet viszemākais – personām ar pamatizglītību vai zemāku izglītību (30,4 %). Personām ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību nodarbinātības līmenis bija 65,1 %, bet ar vispārējo vidējo izglītību – 60,3 %. 757,3 tūkstoši jeb 86,3 % nodarbināto bija darbinieki, kuri strādāja algotu darbu. Latvijā darbinieku īpatsvars nodarbināto skaitā ir nedaudz augstāks nekā vidēji ES (2024. gadā – par 0,4 procentpunktiem). 68,4 tūkstoši jeb 7,8 % nodarbināto bija pašnodarbinātie un 44,0 tūkstoši jeb 5,0 % – darba devēji.
2024. gadā visi nodarbinātie faktiski vidēji nedēļā pamatdarbā nostrādāja 38,1 stundu (ieskaitot gan normālu, gan nepilnu darba laiku), no tiem darbinieki – 38,4 stundas, darba devēji – 37,5 stundas, pašnodarbinātie – 34,9 stundas, bet neapmaksātas personas – 36,8 stundas. Lielākā daļa jeb 72,4 % nodarbināto savā pamatdarbā nedēļā strādāja 40 stundas, 12,6 % strādāja mazāk par 40 stundām, bet vairāk par 44 stundām nedēļā strādāja 2,6 % nodarbināto.  Oficiālās statistikas portāls [NBL070].  Oficiālās statistikas portāls [NBL130]. 2024. gadā nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas (44,5 %) nodarbināto4 bija vadītāju un speciālistu profesiju grupā, nedaudz mazāk par ceturto daļu (22,3 %) bija kvalificēti darbinieki, piektā daļa (19,9 %) – kalpotāji (zemāka līmeņa biroja darbinieki) un pakalpojumu darbinieki, bet vismazāk – 12,0 % – strādāja vienkāršajās profesijās. Nodarbinātie iedzīvotāji pēc profesijas 2024. gadā

tūkst. % Nodarbinātie 877,4 100,0 Vadītāji
89,6 10,2 Vecākie speciālisti 189,4 21,6 Speciālisti 111,2 12,7 Kalpotāji (zemāka līmeņa biroja darbinieki) 46,5 5,3 Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 128,2 14,6 Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki 27,1 3,1 Kvalificēti strādnieki un amatnieki 96,0 10,9 Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri 72,2 8,2 Vienkāršās profesijas 105,0 12,0  Oficiālās statistikas portāls [NBL080].

4 Kopējā skaitā iekļauti arī armijas profesijās nodarbinātie un tās personas, kuras nav norādījušas savu profesiju. 86,3 5,0 7,8 0,8 Nodarbinātie iedzīvotāji pēc statusa 2024. gadā, % Darbinieki Darba devēji Pašnodarbinātie Neapmaksātas personas 38,1 38,4 37,5 34,9 36,8 0 10 20 30 40 Nodarbinātie Darbinieki Darba devēji Pašnodarbinātie Neapmaksātas personas Vidēji nedēļā nostrādāto stundu skaits pēc nodarbināto statusa 2024. gadā