6
2024. gadā 70,0 tūkstoši jeb 8,0 % nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku (23,8 tūkstoši vīriešu
un 46,2 tūkstoši sieviešu). Kā galvenie nepilna darbalaika iemesli tika minēti personiski vai ģimenes apstākļi
(18,8 tūkstoši), nespēja atrast darbu ar pilnu darbalaiku (17,3 tūkstoši) un nevēlēšanās veikt darbu ar pilnu
darbalaiku (14,1 tūkstotis).
43,5 tūkstoši jeb 5,0 % no visiem nodarbinātajiem strādāja arī blakusdarbā, to skaitā 26,3 tūkstoši bija
darbinieki,
bet
16,7
tūkstoši
–
pašnodarbinātie,
darba
devēji
vai
neapmaksātas
personas.
2024. gadā 19,2 tūkstoši
blakusdarbā
nodarbināto
nostrādāja
1–10 stundas,
12,2 tūkstoši
nostrādāja
11–20 stundas, bet 4,6 tūkstoši 21 un vairāk stundas.
Darbs vakaros bija 211,4 tūkstošiem jeb 24,1 % nodarbināto, bet naktīs – 91,2 tūkstošiem jeb 10,4 %
nodarbināto. Sestdienās strādāja 243,0 tūkstoši (27,7 %), tai skaitā 54,1 % vismaz divas sestdienas mēnesī,
savukārt svētdienās strādāja 180,5 tūkstoši (20,6 %) nodarbināto, no kuriem puse (50,0 %) vismaz divas
svētdienas mēnesī.
2024. gadā vidējais nodarbināto vecums bija 44,8 gadi, un, salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir palielinājies
par 0,2 gadiem. Viszemākais vidējais nodarbināto vecums bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu
nozarē (36,5 gadi), bet visaugstākais (51,5 gads) – operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē.
Nodarbināto iedzīvotāju vidējais vecums pēc saimnieciskās darbības veida (NACE 2. red.)
2024. gadā
CSP aprēķins.
2024. gadā lielākā daļa (83,5 %) no visiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem, kuriem darbavieta atradās Latvijā,
strādāja tajā pašā Latvijas reģionā5, kurā dzīvoja. Rīgā bija vismazākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars, kuriem
darbavietas reģions atšķīrās no dzīvesvietas reģiona – 4,0 % nodarbināto iedzīvotāju strādāja citā Latvijas
reģionā.
5 Darbavietas un dzīvesvietas analīzei šeit tekstā un diagrammā Rīgas statistiskais reģions tika sadalīts – Rīga un Pierīga (Rīgas statistiskais reģions bez Rīgas). Tādā veidā šeit analīzē izmantoti 6 reģioni – Rīga, Pierīga (Rīgas reģions bez Rīgas), Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģions. 51,5 48,9 48,4 48,0 48,0 47,7 46,8 46,2 45,7 44,8 44,5 43,8 43,3 42,8 42,5 40,0 39,7 39,2 36,5 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 55 (L) Operācijas ar nekustamo īpašumu (Q) Veselība un sociālā aprūpe (D) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un… (E) Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu… (P) Izglītība (N) Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (H) Transports un uzglabāšana (A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (S) Citi pakalpojumi (C) Apstrādes rūpniecība (G) Tirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (F) Būvniecība (O) Valsts pārvalde; obligātā sociālā apdrošināšana (B) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (R) Māksla, izklaide un atpūta (K) Finanšu un apdrošināšanas darbības (I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
7 Aiz Rīgas seko Latgales un Kurzemes reģions, kur attiecīgi 5,4 % un 8,1 % nodarbināto atšķīrās dzīvesvietas un darbavietas reģions. Vairāk nekā puse (58,3 %) no Pierīgā dzīvojošajiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem strādāja citā reģionā, no tiem 94,6 % – Rīgā. Zemgales reģionā piektā daļa (20,7 %) un Vidzemes reģionā nedaudz mazāk nekā piektā daļa (18,4 %) nodarbināto uz savu darbavietu devās citā reģionā, no tiem lielākā daļa (70,8 % Zemgalē un 79,1 % Vidzemē) – uz Rīgu. Nodarbinātie iedzīvotāji, kuriem dzīvesvietas reģions sakrīt ar darbavietas reģionu, 2024. gadā, % CSP aprēķins.
Mainoties nodarbinātības veidam pandēmijas ietekmē, tika sākta datu apkopošana par attālināto darbu6.
2024. gadā 11,6 % (87,9 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 6,9 tūkstošiem vairāk
nekā pirms gada (80,9 tūkstoši jeb 10,6 %). No attālināti strādājošajiem 58,2 % bija sievietes un 41,8 % –
vīrieši.
Salīdzinot ar 2023. gadu, tikai 55–74 vecu iedzīvotāju grupā ir samazinājies attālināti strādājošo darbinieku
skaits – par 0,7 tūkstošiem jeb 5,6 %, kopā veidojot 11,2 tūkstošus. Vecuma grupā 15–54 gadi tas ir audzis par
7,6 tūkstošiem jeb 11 %.
Izmaiņas attālināti strādājošo darbinieku skaitā pēc vecuma grupām 2024. gadā,
% pret iepriekšējo gadu
CSP aprēķins.
Visbiežāk attālinātu darbu veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (50,3 % no nozares
darbinieku kopskaita), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā (47,6 %). Nedaudz vairāk par piektdaļu
(22,8 %) darbinieku strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo
īpašumu jomā; gandrīz tik pat liels īpatsvars (22,2 %) strādāja arī valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās
sociālās apdrošināšanas jomā.
6 Darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma. 41,7 79,3 81,6 91,9 94,6 96,0 0 20 40 60 80 100 Pierīga (Rīgas reģions bez Rīgas) Zemgales reģions Vidzemes reģions Kurzemes reģions Latgales reģions Rīga 0,0 8,0 4,7 12,0 -19,4 23,5 18,1 9,7 -5,6 12,8 10,2 10,8 -25 -20 -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 30 55–74 45–54 35–44 15–34 55–74 45–54 35–44 15–34 55–74 45–54 35–44 15–34 Sievietes Vīrieši Pavisam
8 Attālināti strādājošo darbinieku skaits un to īpatsvars darbinieku kopskaitā 2021.–2024. gadā CSP aprēķins. Kopā ar 2024. gada darbaspēka apsekojuma rezultātiem tika publicēta informācija par darbiniekiem (darba ņēmējiem) pēc mēneša bruto darba samaksas lieluma pamatdarbā 2023. gadā7. Minimālā bruto darba alga Latvijā 2023. gadā bija 620 eiro, un pēc darbaspēka apsekojuma rezultātiem minimāl ā darba alg a vai mazāk bija 83,7 tūkstošiem jeb 11,3 % darbinieku ar darba samaksu. Tas ir par 15,8 tūkstošiem jeb 2,3 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Sievietēm biežāk nekā vīrieši em pamatdarbā bija minimālā darba alga vai mazāk (attiecīgi 50,7 un 33,0 tūkstoši). Vīriešu darbinieku skaita pārsvaru lielo algu grupās var novērot jau no 2000 eiro – tas ir par 30,6 tūkstošiem jeb 52,5 % lielāks nekā sievietēm , savukārt 4000 un vairāk eiro grupā ir visizteiktākais – vīriešu skaits ir vairāk nekā divas reizes lielāks (vīrieši – 17,9 tūkstoši un sievietes – 7,1 tūkstotis). Darbinieki (darba ņēmēji) pēc dzimuma un mēneša bruto darba samaksas lieluma (eiro) pamatdarbā 2023. gadā, % Oficiālās statistikas portāls [NBL231].
7 Sākot ar 2021. gadu, darba samaksa ir gada rādītājs, kas tiek iegūts tikai pirmajā intervijas reizē un novērtējumiem tiek izmantoti pirmo reižu
mainīgo svari. Tāpēc darbinieku (darba ņēmēju) skaits nesakrīt ar citās tabulās publicēto skaitu, kur gada dati ir aritmētiski vidējie no ceturkšņa
rādītājiem.
54,9 39,2 32,9 36,7
87,4
56,7 48,0 51,2
142,3
95,9 80,9 87,9
18,9%
12,5% 10,6% 11,6%
0%
10%
20%
30%
0
50
100
150
200
2021
2022
2023
2024
(īpatsvars)
(skaits, tūkst.)
Pavisam Sievietes Vīrieši Īpatsvars darbinieku kopskaitā
17,3
14,3
20,1
11,7
9,9
13,3
18,2
15,3
20,8
15,1
15,4
14,8
17,8
19,9
15,8
16,6
20,2
13,3
3,4
5,1
1,8
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
Pavisam
Vīrieši
Sievietes
Līdz 700,00 700,01 – 900,00 900,01 – 1 200,00 1 200,01 – 1 500,00
1 500,01 – 2 000,00 2 000,01 – 4 000,00 4 000,01 un vairāk
9
3. BEZDARBNIEKI
2019. gadā Latvijā bezdarbnieku skaits bija 61,3 tūkstoši, taču 2020. gadā Covid-19 pandēmijas un dažādu
ierobežojumu rezultātā bezdarbnieku skaits pieauga par 17,4 tūkstošiem jeb 28,4 % (bezdarbnieku skaits bija
78,7 tūkstoši). Sākot ar 2021. gadu, bezdarbnieku skaits atkal sāka samazināties , tomēr 2024. gadā tas ir
pieaudzis līdz 65,3 tūkstošiem, kas ir par 3,8 tūkstošiem vairāk nekā 2023. gadā.
Bezdarbnieku skaits, tūkst.
Oficiālās statistikas portāls [NBB020].
Laikā līdz 2019. gadam bezdarba līmenis ik gadu samazinājās – 2019. gadā tas bija 6,3 %; 2020. gadā tas
pieauga līdz 8,1 %, bet ar 2021. gadu sāka samazināties, un 2023. gadā sasniedza 6,5 %, bet 2024. gadā atkal
pieauga līdz 6,9 %. Tāpat kā iepriekšējos gados, 2024. gadā vīriešu bezdarba līmenis bija augstāks nekā sieviešu
(attiecīgi 8,0 % un 5,8 %).
Bezdarba līmenis pēc dzimuma, %
Oficiālās statistikas portāls [NBB010].
Tā kā visaugstākā ekonomiskā aktivitāte ir iedzīvotājiem 25–54 gadu vecumā, tad arī bezdarbnieku skaits šajā
vecuma grupā ir vislielākais (divas trešdaļas no kopējā bezdarbnieku skaita).
107,6
98,2 95,3
85,4
72,8
61,3
78,7
70,6
65,2 61,5 65,3
0
20
40
60
80
100
120
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
11,9
11,1
10,9
9,8
8,4
7,2
9,1
8,5
8,1
7,6
8,0
9,8
8,6
8,4
7,7
6,4
5,4
7,1
6,6
5,6
5,4
5,8
10,9
9,9 9,6
8,7
7,4
6,3
8,1
7,6
6,9 6,5 6,9
0
2
4
6
8
10
12
14
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Vīrieši Sievietes Pavisam
10
Bezdarbnieki pēc vecuma grupām 2024. gadā, tūkst.
Oficiālās statistikas portāls [NBB020].
Pēc teritoriālā dalījuma viszemākais bezdarba līmenis 2024. gadā bija Rīgas, Vidzemes un Kurzemes reģionā
(visos trīs reģionos – 6,5 %), bet visaugstākais – Latgales reģionā (9,4 %). Salīdzinot ar 2023. gadu, bezdarba
līmenis ir pieaudzis teju visos Latvijas reģionos, izņemot Latgales reģionu, kur tas ir samazinājies.
Visos reģionos augstākais bezdarbnieku īpatsvars katra reģiona kopējā bezdarbnieku skaitā bija vecuma grupā
35–54 gadi. Vidzemes reģionā 47,6 % bezdarbnieku bija vecuma grupā 35 –54 gadi, Latgales reģionā 47,5 %,
Rīgas reģionā 45,3 %, Zemgales reģionā 42,1 %, bet vismazāk – 40,1 % – Kurzemes reģionā. Augstākais
bezdarbnieku īpatsvars 15–34 gadu vecumā starp reģioniem bija Zemgales reģionā ( 40,3 %), bet viszemākais
(27,7 %) Latgales reģionā. Vecuma grupā 55 –74 gadi lielākais bezdarbnieku īpatsvars starp reģioniem bija
Latgales reģionā (24,8 %).
Bezdarba līmenis reģionos 2023. un 2024. gadā, %
Oficiālās statistikas portāls [NBA031].
2024. gadā Latvijā 4,7 % jauniešu (15–24 gadu vecumā) bija bezdarbnieki, savukārt jauniešu bezdarba
līmenis bija 13,6 %, kas ir visaugstākais bezdarba līmenis starp visām vecuma grupām. Šajā vecuma grupā ik
gadu ir vērojams salīdzinoši augstākais bezdarba līmenis, taču kopš 201 4. gada tas ir samazinājies par
6,0 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2023. gadu, jauniešu bezdarba līmenis ir pieaudzis par 1,3 procentpunktiem.
Otrs augstākais bezdarba līmenis bija vecuma grupā 25–34 gadi – 8,1 %.
8,8
14,2
29,3
13,0
4,5
8,1
18,2
7,1
4,3
6,1
11,1
5,9
0 5 10 15 20 25 30 35
15–24
25–34
35–54
55–74
15–24
25–34
35–54
55–74
15–24
25–34
35–54
55–74
PavisamVīriešiSievietes
9,4
7,4
6,5
6,5
6,5
9,8
6,3
6,1
6,1
5,7
0 2 4 6 8 10
Latgales reģions
Zemgales reģions
Rīgas reģions
Vidzemes reģions
Kurzemes reģions
2024
2023
11 Bezdarba līmenis pēc vecuma grupām, %
2014
2016
2018
2020
2021
2022
2023
2024
15–74 gadi
10,9
9,6
7,4
8,1
7,6
6,9
6,5
6,9
15–24 gadi
19,6
17,3
12,2
14,9
14,8
15,3
12,3
13,6
25–34 gadi
10,6
9,1
8,3
9,1
8,4
7,4
7,5
8,1
35–44 gadi
10,4
9,2
6,2
7,4
7,5
6,2
6,1
6,5
45–54 gadi
10,1
9,6
6,9
7,4
7,5
6,5
5,8
6,4
55–64 gadi
9,9
9,2
7,6
8,1
6,2
5,7
6,1
6,4
Oficiālās statistikas portāls [NBB010].
2024. gadā bezdarba līmenis personām ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes
augstāks nekā personām ar augstāko izglītību (attiecīgi 15,3 % un 4,0 %). Personām ar vispārējo vidējo izglītību
bezdarba līmenis bija 9,5 %, taču personām ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 6,8 %.
Bezdarbnieki8 pēdējo darbu visbiežāk pārtrauca personīgu vai ģimenes apstākļu vadīti (26,3 tūkstoši), tas
ietver personas, kas darbu pārtraukušas grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma laikā un nav saglabājušas darba
attiecības, bērnu vai pieaugušo aprūpes un citu iemeslu dēļ, kā arī atlaišanas, darbinieku skaita samazināšanas
vai uzņēmuma likvidācijas rezultātā (15,3 tūkstoši).
No iepriekš nodarbinātajiem bezdarbniekiem9 bez darba ilgāk nekā divus gadus bija 14,0 tūkstoši jeb 22,8 %
(no tiem 3,7 tūkstoši – ilgāk nekā 8 gadus). Visvairāk bezdarbnieku, kas darbu meklē ilgāk par 8 gadiem, ir
45–64 gadu vecumā – 2,5 tūkstoši.
Oficiālās statistikas portāls [NBB060].
Oficiālās statistikas portāls [NBB110].
2024. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 0,2 tūkstošiem samazinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez
darba līdz 5 mēnešiem (33,5 tūkstoši jeb 51,6 %) un par 0,1 tūkstoti samazinājās bezdarbnieku skaits, kas bija
bez darba 6–11 mēnešus (10,5 tūkstoši jeb 16,2 %). Ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu gadu vai
ilgāk, skaits gada laikā palielinājās par 4,0 tūkstošiem un 2024. gadā bija 21,0 tūkstotis jeb 32,3 % no visiem
bezdarbniekiem (2023. gadā – 17,0 tūkstoši jeb 27,6 %).
NAP2027 ir izvirzīts mērķis – samazināt ilgstošā bezdarba līmeni vecuma grupā 15–74 gadi līdz 2,6 %
2024. gadā un 2,2 % 2027. gadā. Salīdzinot ar 2023. gadu, 2024. gadā ilgstošā bezdarba līmenis pieauga līdz
2,2 %, taču tas ir zemāks par 2024. gada mērķa vērtību un iekļaujas arī 2027. gadam paredzētajā slieksnī.
8 Bezdarbnieki ar darba pieredzi, kuri darba attiecības pārtraukuši pēdējo 8 gadu laikā.
9 Iekļauti tikai tie bezdarbnieki, kuri ir norādījuši gadu, kurā pārtrauca strādāt pēdējā darbavietā.
26,3
15,3
9,9
4,7
0
10
20
30
Personīgi vai ģimenes
apstākļi
Notika darbinieku skaita
samazināšana, uzņēmuma
likvidācija
Darbs bija uz noteiktu
laiku
Citi iemesli
Bezdarbnieki pēc pēdējā darba
pārtraukšanas iemesla 2024. gadā,
tūkst.
47,0
5,4
4,9
3,7
0
10
20
30
40
50
Līdz 2 gadiem
3–4 gadus
5–8 gadus
Ilgāk nekā 8 gadus
Iepriekš nodarbinātie bezdarbnieki
pēc laika, kas pavadīts bez darba,
2024. gadā, tūkst.