1.4. Iedzîvotâju skaits Rîgâ 1800.–2021. gadâ (tûkst.) Population of Riga in 1800–2021 ( ) thousand 1935. gadâ Rîgâ dzîvoja 385 tûkstoði jeb 20 % no visiem Latvijas iedzîvotâjiem. 1989. gada tautas skaitîðanâ tika iegûti dati par 910 tûkstoðiem rîdzinieku – to îpatsvars valsts iedzîvotâju kopskaitâ bija 34 %. Tas arî bija lielâkais Rîgas iedzîvotâju skaits, kas turpmâkajos gados pakâpeniski samazinâjâs. Kopð 1989. gada iedzîvotâju skaits Rîgâ samazinâjâs par 295 tûkstoðiem jeb 1,5 reizes, un 2021. gada sâkumâ rîdzinieku bija 615 tûkstoði jeb 32 % no visiem valsts iedzîvotâjiem un 48 % no pilsçtu iedzîvotâjiem. Minçtajâ laika periodâ Rîgâ gan dabiskais pieaugums, gan migrâcijas saldo bija negatîvs. Jau 20 gadus Latvijas iedzîvotâju îpatsvars Rîgâ nav mainîjies. 1 000 Pavisam / Total Sievietes / Female Vîrieði / Male 800 600 400 200 454 382 473 401 493 416 453 372 429 347 397 315 376 297 358 283 30 78 282 520 185 338 378 385 482 575 729 828 836 874 909 825 766 712 673 641 621 345 276 0 2021 2015 2005 1990 1970 1980 1930 1950 1897 1800 1920 1985 1995 2000 2010 20
1.5. ledzivotaju skaits paréjas republikas pilsétas 1935.-2021. gada (tUkst.)
Population of other cities in 1935-2021 (thousand)
130
120 :
110 :
100
AS ODE
|
fe \ NN fm NS Ne
——
0 1 1 1 1935 1940 1945 1950 1955
1960
1965
1970
1975
1980 1985 1990 1995 2000
ae
oe er NSO.
2005 2010
—— Ce Aa oar a
2015
80,6
55,3 50,2
33,4
26,8
i 23,0
2021
21,6
Daugavpils
Liepaja
Jelgava Jarmala
Ventspils
Rézekne Valmiera Jékabpils
21 Blîvi apdzîvotas teritorijas Blîvi apdzîvota teritorija ir no administratîvâ iedalîjuma neatkarîga noðíirta teritorija – apmeðanâs vai darba vieta, kurâ çkâs, kas neatrodas tâlâk par 200 m viena no otras, ir vismaz 50 pastâvîgie iedzîvotâji vai nodarbinâtie. Tâs atbilst iedzîvotâju izvietojumam, nevis administratîvi noteiktajâm pilsçtu vai ciemu robeþâm, ïaujot novçrtçt iedzîvotâju faktisko izplatîbu. Aprçíins veikts attiecîbâ uz situâciju 2019. gadâ, nosakot 1 323 blîvi apdzîvotas teritorijas. Vairâkas blîvi apdzîvotas teritorijas atrodas daþâdâs administratîvajâs teritorijâs un liecina par administratîvo teritoriju robeþu nesakritîbu ar iedzîvotâju faktisko izvietojumu. Vislielâkâ blîvi apdzîvotâ teritorija ir Rîga (663 012 iedzîvotâji, kas ir par 48 394 vairâk nekâ Rîgas pilsçtâ), kas ietver vairâkas Pierîgas apdzîvotâs vietas, kâ Baloþus, Mârupi, Jaunmârupi, Bukultus, daïu Íekavas un Salaspils, savukârt kâ atseviðías blîvi apdzîvotas teritorijas Rîgas pilsçtâ izdalîtas Bolderâja, Mangaïsala, Jaunciems, Brekði un citas. Valmiera kâ blîvi apdzîvota teritorija atrodas abpus pilsçtas un Valmieras pagasta robeþai, daudzviet tai ðíeïot vienlaidus apbûvi. Jûrmalas pilsçtâ izdalîtas vairâkas blîvi apdzîvotas teritorijas, kâ Buïïuciems un Vârnukrogs, kas atrodas nostâk no lielâkâs pilsçtâ esoðâs blîvi apdzîvotâs teritorijas (Jûrmalas). Pamatkarte – LÌIA topogrâfiskâ karte M 1:50 000, 2005–2012. 22
Nosaukumi norâdîti blîvi apdzîvotâm teritorijâm ar vismaz 2 000 iedzîvotâju. Indicated names cover densely populated areas with at least 2 000 inhabitants.
1.6. Iedzîvotâju skaits blîvi apdzîvotâs teritorijâs 2021. gada sâkumâ
Population in densely populated areas at the beginning of 2021 23
2
Population density in Latvia, 1897–2021 (inhabitants per km )
1897
29,9
39,5
24,7
29,4
30,2
30,1
32,2
32,6
36,4
38,9
41,3
36,9
32,8
31,1
30,9
30,7
30,4
1914
1920
1930
1940
1950
1959
1960
1970
1980
1990
2000
2010
2018
2019
2020
2021
2
1.7. Iedzîvotâju blîvums Latvijâ 1897.–2021. gadâ (cilvçki uz 1 km )
Iedzîvotâju blîvums
2
Iedzîvotâju blîvums laika gaitâ reìionos ïoti mainîjies. Rîga visos laikos bijusi visblîvâk apdzîvota. Blîvums Rîgâ pieaudzis no 1 650 cilv./km
2
1925. gadâ lîdz 2 429 cilv./km mûsdienâs. 1935. gada tautas skaitîðanas dati liecina, ka, neskaitot Rîgu, visblîvâk apdzîvotais reìions bija
2
2
Latgale (ap 36 cilv./km ), bet retâk – Pierîga, Vidzeme (17 cilv./km ). Mûsdienâs Latgale ir viens no retâk apdzîvotajiem reìioniem, savukârt
2
Pierîga – visblîvâk apdzîvotais, neskaitot Rîgu. Vidzemç iedzîvotâju blîvums arî mûsdienâs ir vismazâkais, tas sarucis lîdz 12 cilv./km .
2
2
Latvijâ trîs visblîvâk apdzîvotie novadi pârsniedz 200 cilv./km – Stopiòu, Salaspils un Mârupes novads (attiecîgi 237, 229 un 215 cilv./km ).
2
2
100 cilv./km pârsniedz Saulkrastu un Carnikavas novads. Savukârt vismazâkais iedzîvotâju blîvums (mazâk par 10 cilv./km ) ir 38 novados,
2
no kuriem visretâk apdzîvots ir Rucavas un Rugâju novads (attiecîgi 3 un 4 cilv./km ).
Visvairâk rîdzinieku 2021. gadâ dzîvoja Purvciemâ (54 tûkstoði), 41–45 tûkstoði iedzîvotâju ir Íengaragâ, Imantâ un Pïavniekos. 13 Rîgas
apkaimçs dzîvo mazâk nekâ tûkstotis iedzîvotâju katrâ.
2
2021. gada sâkumâ èetrâs no deviòâm republikas pilsçtâm iedzîvotâju blîvums nepârsniedz 1 000 iedzîvotâju uz km – vismazâkais tas ir
2
Jûrmalâ (565 cilv. uz km ), Ventspilî, Jelgavâ un Jçkabpilî, savukârt visblîvâk apdzîvotâ ir Rîga, kurai seko pârçjâs republikas pilsçtas ar
2
iedzîvotâju blîvumu mazâku par 2 000 uz 1 km – Rçzekne, Liepâja, Daugavpils un Valmiera.
24
2 1.8. ledzîvotâju blîvums 2021. gada sâkumâ (cilvçki uz 1 km ) 2 Population density at the beginning of 2021 (inhabitants per 1 km ) 25
1.9. ledzîvotâju blîvums republikas pilsçtâs un blîvi apdzîvotâs teritorijâs ap tâm 2021. gada sâkumâ (cilvçki uz 1 ha) Population density in cities and surrounding densely populated areas at the beginning of 2021 (inhabitants per 1 ha) 24,3 average vidçji Rîga 5,7 average vidçji Jûrmala 26
6,5 15,7 12,3 average average average vidçji vidçji vidçji Ventspils Rçzekne Valmiera 9,9 average vidçji Jçkabpils 12,7 average vidçji Daugavpils 13,2 average vidçji Liepâja 9,6 average vidçji Jelgava 27
Population change in Census years compared to the previous Census year ( ) thousand 1.10. Iedzîvotâju skaita izmaiòas tautas skaitîðanas gados attiecîbâ pret iepriekðçjo tautas skaitîðanas gadu (tûkst.) -84,4 -115,2 -100,3 96,0 98,7 157,4 1970 1979 1989 2000 2011 2021 -96,9 -191,9 -183,8 66,6 52,5 114,5 Dabiskais pieaugums Natural increase Migrâcijas saldo Net migration 28 Iedzîvotâju skaita izmaiòas
Padomju periods Lai arî iedzîvotâju skaits Otrâ pasaules kara dçï bija samazinâjies, taèu tas strauji pieauga migrâcijas rezultâtâ. Pirmajâ tautas skaitîðanâ pçc Otrâ pasaules kara – 1959. gadâ – tika iegûti dati par 2 miljoniem 80 tûkstoðiem iedzîvotâju. Pçc Otrâ pasaules kara Latvijâ notika masveida imigrâcija no citâm Padomju republikâm – Latvijâ tika dislocçts liels skaits Padomju armijas militârpersonu (ap 250 000), kâ arî tika veicinâta Latvijas industrializâcija, veidojot lielas rûpnîcas, kur bija nepiecieðams darbaspçks. Imigrâciju veicinâja arî labâki sadzîves apstâkïi Latvijâ, tâ bija labâk apgâdâta ar plaða patçriòa precçm nekâ citas PSRS republikas. Migrantu plûsmai bija arî politiski motîvi – Latvijas kolonizâcija un rusifikâcija. Lîdz pat 1989. gadam iedzîvotâju skaits Latvijâ ik gadu pieauga. Ðajâ laika posmâ (1959.–1989. gads) tas palielinâjâs par 588 tûkstoðiem, un 1990. gada sâkumâ sasniedza 2 miljonus 668 tûkstoðus, kas ir lîdz ðim lielâkais iedzîvotâju skaits valstî. Iedzîvotâju pieaugumu sekmçja gan lielâks dzimuðo nekâ miruðo skaits (par 240 tûkstoðiem), gan imigrantu skaita pârsvars pâr emigrantu skaitu (par 348 tûkstoðiem) – ðo divu faktoru îpatsvars kopçjâ iedzîvotâju skaita pieaugumâ bija attiecîgi 41 % un 59 %. Pçc neatkarîbas atjaunoðanas Demogrâfiskâ situâcija mainîjâs lîdz ar Latvijas neatkarîbas atjaunoðanu. Kopð tautas skaitîðanas 1989. gadâ iedzîvotâju skaits Latvijâ samazinâjâs par 773 tûkstoðiem jeb 29 %. 1991. gadâ pirmo reizi kopð 1946. gada dzimuðo skaits Latvijâ bija mazâks par miruðo skaitu, un ðî tendence turpinâs. Negatîvs migrâcijas saldo bija jau 1989. gadâ, un arî turpmâk tas tikai palielinâjâs. 1989.–2020. gadâ negatîva dabiskâ pieauguma dçï iedzîvotâju skaits samazinâjâs par 300 tûkstoðiem un migrâcijas rezultâtâ – par 473 tûkstoðiem. Deviòdesmitajos gados emigrâcijas plûsma bija galvenokârt uz Neatkarîgo Valstu Sadraudzîbas (NVS) valstîm. No 1992. gada lîdz 1994. gadam Latvijas teritoriju pakâpeniski atstâja PSRS karaspçks, kam lîdzi devâs arî liela daïa civiliedzîvotâju. Kopumâ 1992.–1994. gadâ emigrçja 122 tûkstoði iedzîvotâju, no kuriem 91 % uz NVS valstîm. 2004. gadâ Latvija iestâjâs Eiropas Savienîbâ (ES), un tâs pilsoòiem pavçrâs iespçja brîvi pârvietoties starp Eiropas valstîm. Migrâcijas plûsma uz ES valstîm strauji pieauga – 2004.–2020. gadâ izbrauca 279 tûkstoði iedzîvotâju. Uz NVS valstîm ðajos gados emigrçja 57 tûkstoði. Ðajâ tûkstoðgadç lielâkais iedzîvotâju skaita samazinâjums bija ekonomiskâs krîzes laikâ (2008.–2010. gadâ) – 117 tûkstoði. Starpkaru periods Pirmajâ tautas skaitîðanâ pçc neatkarîgas Latvijas Republikas izveidoðanas – 1920. gadâ – saskaitîti 1 596 tûkstoði iedzîvotâju, kas ir neatkarîgas Latvijas valsts iedzîvotâju skaita laikrindas sâkums. Pirmâ pasaules kara laikâ daudzi Latvijas iedzîvotâji bija devuðies bçgïu gaitâs. Karam beidzoties, tie sâka atgriezties, un bija vçrojams ïoti liels iedzîvotâju skaita pieaugums – laika posmâ lîdz 1925. gadam Latvijâ imigrçja 219 tûkstoði (lielâkâs plûsmas 1920. un 1921. gadâ), bet izceïoja 28 tûkstoði pamatâ uz Krieviju. Pçc bçgïu atgrieðanâs iedzîvotâju blîvums pieauga no 24 cilv./km² 1920. gadâ lîdz 28 cilv./km² 1925. gadâ. Iedzîvotâju skaitam pieaugot, pirmskara tautas skaitîðanâ 1935. gadâ tika saskaitîti 1 905 tûkstoði iedzîvotâju. Pçc 1925. gada starptautiskajai migrâcijai bija maza ietekme uz iedzîvotâju skaita izmaiòâm. Laika posmâ no 1925. lîdz 1930. gadam iedzîvotâju skaits Latvijâ migrâcijas dçï samazinâjâs par 2 tûkstoðiem cilvçku, bet no 1930. lîdz 1935. gadam pieauga par 4 tûkstoðiem cilvçku. Lîdz ar to iedzîvotâju skaita izmaiòas pamatâ bija saistîtas ar iedzîvotâju dabisko pieaugumu – dzimstîbu un mirstîbu. 29
Change in population of cities, towns and municipality rural territories, 2011–2021 (%) 1.12. Iedzîvotâju skaita izmaiòas pilsçtâs un pagastos 2011.–2021. gadâ (%) -20 % vidçji Latvijâ national average 30
1.13. Iedzîvotâju skaita izmaiòas 2011.–2021. gadâ (%) Population change in 2011–2021 (%) 31
1.14. teritorijâs ap tâm 2011.–2021. gadâ (%) Iedzîvotâju skaita izmaiòas republikas pilsçtâs un blîvi apdzîvotâs Change in population of cities and surrounding densely populated areas, 2011–2021 (%) 32
-14 % -16 % -8 % average average average vidçji vidçji vidçji Ventspils Rçzekne Valmiera -12 % average vidçji Jçkabpils -13 % average vidçji Daugavpils -11 % average vidçji Liepâja -6 % average vidçji Jelgava 33
Migration Migrâcija
Migration Migrâcija Starptautiskâs ilgtermiòa migrâcijas rezultâtâ iedzîvotâju skaits 2011.–2020. gadâ samazinâjâs par 97 tûkstoðiem, Latvijâ ieradâs 101 tûkstotis, bet no Latvijas emigrçja 198 tûkstoði iedzîvotâju. No visiem ðajâ laika periodâ iebraukuðajiem 62 % bija vîrieði, no izbraukuðajiem – 53 %. Taèu visstraujâkâ migrâcija notika ekonomiskâs krîzes laikâ 2009. un 2010. gadâ, kad no valsts aizbrauca ap 40 tûkstoðiem iedzîvotâju gadâ, tajâ skaitâ 77 % uz ES valstîm un Apvienoto Karalisti. 2011.–2020. gadâ iedzîvotâju skaits Rîgâ starptautiskâs migrâcijas rezultâtâ samazinâjâs par 23 tûkstoðiem. Pilsçtâ uz dzîvi no citâm valstîm ieradâs 46, bet aizbrauca 69 tûkstoði rîdzinieku. Gads pirms 2021. gada tautas skaitîðanas izcçlâs ar salîdzinoði zemu migrâcijas saldo, samazinoties iedzîvotâju skaitam starptautiskâs migrâcijas rezultâtâ par 3,2 tûkstoðiem, kas ir zemâkais râdîtâjs kopð 1988. gada. Attiecinot pret iedzîvotâju skaitu, visstraujâkais pieaugums starptautiskâs migrâcijas rezultâtâ notika Strenèu, Viesîtes, Cesvaines un Naukðçnu novadâ (vairâk nekâ 0,3 % pieaugums), bet straujâkais kritums – Zilupes, Aglonas, Carnikavas un Jaunpiebalgas novadâ (virs 0,5 % kritums). No 2011. – 2021. gadam visvairâk samazinâjâs (par 123,7 tûkstoðiem jeb 21,3 %) iedzîvotâju skaits vecuma grupâ 20 – 39 gadi, vecuma grupâ 40 – 59 gadi par 61,2 tûkstoðiem jeb 10,6% un vecumâ lîdz 19 gadiem par 23,4 tûkstoðiem jeb 5,6 %. Gan imigrâcijas, gan emigrâcijas plûsmâ lîdz darbspçjas un darbspçjas vecuma grupâs dominçja vîrieði, galvenais cçlonis ir ârvalstu studentu skaita pieaugums (bieþâk vîrieði), kas pçc izglîtîbas iegûðanas atkal pamet Latviju. Iebraukuðo vîrieðu îpatsvars 2020. gadâ bija 65,4 %, bet izbraukuðo – 59,1 %. Savukârt vecuma grupâ virs 65 gadiem 2000.–2020. gadâ imigrantu plûsmâ bija 58 % sievieðu, bet emigrantu plûsmâ – 61 %, kas saistâms ar lielâku sievieðu îpatsvaru arî senioru skaitâ, sievieðu vidçjam mûþa ilgumam pârsniedzot vîrieðu. 25 tûkstoðiem jeb 7 % bçrnu vismaz viens no vecâkiem ir emigrâcijâ, tai skaitâ 1 066 jeb 4 % no ðiem bçrniem abi vecâki ir emigrâcijâ. Visbieþâk emigrâcijâ ir tçvs (vidçji 73 % gadîjumu no bçrniem, kuriem vismaz viens vecâks ir emigrâcijâ). Tikai mâte emigrâcijâ ir 23 % gadîjumu. Emigrçjuðie vecâki bieþi ir nodarbinâti kaimiòvalstîs – Igaunijâ vai Skandinâvijas valstîs. Par to liecina augsts ðâdu bçrnu îpatsvars Valkas, Alûksnes novados un Liepâjâ. 36
-3 (2020)
Imigranti un emigranti Desmit gadu laikâ kopð iepriekðçjâs tautas skaitîðanas 2011. gadâ migrâcijas rezultâtâ Latvijas pilsoòu skaits samazinâjâs par 102 tûkstoðiem, Latvijas nepilsoòu skaits – par nepilniem 7 tûkstoðiem, bet par vairâk nekâ 3,5 tûkstoðiem pieauga Ukrainas pilsoòu skaits. Iebraukuðo Krievijas, Uzbekistânas un Indijas valstspiederîgo skaits par vairâk nekâ tûkstoti pârsniedza emigrantu skaitu. Kopð 2011. gada Latviju atstâja 92 tûkstoði latvieðu, bet atgriezâs valstî 36 tûkstoði. Migrâcijas rezultâtâ to skaits samazinâjâs par 56 tûkstoðiem, krievu skaits samazinâjâs par 34 tûkstoðiem (imigrçja 26 tûkstoði, bet emigrçja 60 tûkstoði), poïu skaits – par 3 tûkstoðiem. Desmit gadu laikâ ieradâs gandrîz 3 tûkstoði indieðu un nedaudz vairâk kâ 2 tûkstoði uzbeku. Migrâcijas rezultâtâ ðo abu tautîbu iedzîvotâju skaits pieauga apmçram par tûkstoti katra. Pçc ìimenes stâvokïa neprecçjuðies iedzîvotâji ir aktîvâki migrâcijâ – no visiem imigrantiem 2011.–2020. gadâ 50 % un no emigrantiem – 56 %. Ðajâ periodâ Latvijâ ieradâs 34 %, bet izbrauca 25 % precçtu iedzîvotâju. 38