Nr_06_Materiala_nenodrosinatiba_Latvija_2023_gada_%2824_00%29_LV_0.pdf

8 Iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties sev nodrošināt
atsevišķas pamatnepieciešamības, pa kvintiļu grupām 2022.–2024. gadā (procentos no visiem iedzīvotājiem, kuriem bija vismaz 16 gadu)

Gads Kvintiļu grupa

1. (trūcīgākā)
5. (turīgākā) Regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām 2022 34,8 21,2 15,2 11,6 5,6 2023 32,9 22,5 16,0 9,9 6,4 2024 29,9 19,3 13,6 9,8 5,4 Vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena 2022 20,1 10,6 6,4 4,1 1,7 2023 13,8 7,2 3,5 1,8 0,8 2024 12,2 6,2 4,9 2,8 1,0 Nelielu naudas summu tērēt tikai sev
   2022 24,8 12,3 7,9 5,6 1,9 2023 24,2 14,4 8,6 6,1 3,5 2024 22,0 12,4 9,4 5,4 3,1 Novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām) 2022 29,1 13,9 9,9 6,1 2,2 2023 28,5 16,1 8,3 4,5 2,6 2024 20,4 11,1 5,9 3,6 2,0 Nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm 2022 15,1 8,0 4,6 2,4 1,8 2023 11,8 6,4 3,9 1,8 0,6 2024 9,3 5,3 2,4 2,3 0,7 Savā mājoklī nomainīt mēbeles (gultu, dīvānu, skapi, bufeti u.c. mēbeles), kad tās ir nolietotas vai bojātas 2022 45,5 33,5 26,9 15,9 7,8 2023 44,8 37,3 29,4 16,1 10,8 2024 37,0 34,3 20,9 14,5 8,1 Savā mājoklī privātai lietošanai nodrošināt internetu, kad tas ir nepieciešams 2022 8,6 4,7 1,2 0,5 0,1 2023 7,3 4,0 1,1 0,3 0,2 2024 6,0 1,4 1,1 0,2 0,1 Segt neparedzētus izdevumus 2022 71,3 58,3 44,1 33,1 17,0 2023 70,8 62,3 44,4 30,9 19,4 2024 70,9 59,3 45,0 33,3 22,6 Katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām 2022 51,1 41,9 29,2 18,2 8,3 2023 56,8 44,8 31,4 20,2 11,3 2024 54,8 41,8 28,9 19,7 9,4 Ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu 2022 21,9 12,7 8,1 3,2 2,2 2023 17,8 11,8 5,8 3,6 3,3 2024 18,3 12,3 5,3 5,1 2,0 Segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu 2022 16,3 7,3 4,4 3,5 2,6 2023 17,0 9,9 5,6 3,7 2,4 2024 10,9 11,7 5,0 5,0 2,9 Uzturēt mājokli siltu 2022 17,8 10,8 4,7 2,6 1,0 2023 15,5 9,1 4,7 3,5 1,7 2024 13,6 6,9 3,0 1,8 1,9 Savām vajadzībām lietot vieglo auto 2022 29,0 15,3 13,4 7,8 3,3 2023 22,0 13,3 9,6 6,0 3,2 2024 18,1 13,1 9,7 5,6 3,2  Oficiālās statistikas portāls [NNN190].

9 METODOLOĢISKI PASKAIDROJUMI Nabadzības riska indekss Nabadzības riska indekss ir rādītājs, kas tiek aprēķināts visās ES dalībvalstīs pēc vienotas metodoloģijas. Tas raksturo personu īpatsvaru, kas atrodas zem nabadzības riska sliekšņa. Katru gadu nabadzības riska slieksnis tiek aprēķināts no jauna. ES dalībvalstīs kā nabadzības riska slieksnis tiek izmantoti 60 % no rīcībā esošo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju. Nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai 2023. gadā bija 641 eiro mēnesī, 2022. gadā – 563 eiro mēnesī, 2021. gadā – 513 eiro mēnesī un 2020. gadā – 472 eiro mēnesī. Savukārt mājsaimniecībai, ko veido divi pieaugušie ar diviem bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem, nabadzības risks (atbilstoši ekvivalento patērētāju skaitam mājsaimniecībā) 2023. gadā bija 1 346 eiro mēnesī, 2022. gadā – 1 182 eiro mēnesī, 2021. gadā – 1 077 eiro mēnesī un 2020. gadā – 991 eiro mēnesī. Kvintiļu grupa Viena piektā daļa (20 %) no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Ienākumu kvintiļu grupas attiecas uz ienākuma pārskata periodu, kas ir iepriekšējais kalendārais gads pirms apsekojuma gada. Tādējādi 2021. gada apsekojuma dati atbilst ienākumu kvintiļu grupām 2020. gadā, 2022. gada dati – ienākumu kvintiļu grupām 2021. gadā, 2023. gada apsekojuma dati – ienākumu kvintiļu grupām 2022. gadā un 2024. gada dati – ienākumu kvintiļu grupām 2023. gadā. Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās 2020.–2023. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro) Kvintiļu grupa Gads 2020 2021 2022 2023

1. (trūcīgākā) 214,27 232,12 261,59 291,15

367,10 411,70 460,51 526,86 3. 508,57 570,09 624,37 713,31 4. 720,87 800,91 869,03 994,07 5. (turīgākā) 1 407,88 1 475,50 1 592,11 1 859,91  Oficiālās statistikas portāls [MIS060]. Ekonomiskā spriedze
Tiek noteikta ar vairākiem jautājumiem, kuros respondentiem jānovērtē mājsaimniecības spēja segt šādas izmaksas: • ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu; • katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām; • segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem; • finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu; • segt komunālos maksājumus, īri un kredītu (t.sk. līzinga maksājumus par pirkumiem uz kredīta). Mājsaimniecības, kas uz vismaz diviem jautājumiem sniedz noraidošu atbildi, tiek uzskatītas par pakļautām ekonomiskai spriedzei. Materiālās nenodrošinātības indikatori ES mērķu īstenošanā

Stratēģija “Eiropa 2030” Stratēģija “Eiropa 2020” Rādītājs Dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība Dziļa materiālā nenodrošinātība Periods Rādītājs tiek izmantots kopš 2021. gada
Rādītājs tika izmantots līdz 2020. gadam (ieskaitot) Definīcija Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem piemīt vismaz
7 no 13 pazīmēm (pazīmes skat. skaidrojumā Dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība). Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem piemita vismaz
4 no 9 pazīmēm (pazīmes skat. publikācijā “Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2020. gadā” sadaļā “Metodoloģiskie paskaidrojumi).

10 Dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība: persona no 16 gadu vecuma tiek uzskatīta par pakļautu dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai, ja viņai piemīt vismaz 7 no 13 norādītajām pazīmēm: (1) personas mājsaimniecība naudas trūkuma dēļ nespēj:

1. segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu,
2. finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu,
3. segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem,
4. ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu,
5. katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām,
6. lietot savām vajadzībām vieglo auto,
7. savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, (2) persona nevar atļauties:
8. savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām),
9. nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm,
10. nelielu naudas summu tērēt tikai sev,
11. regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām,
12. vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena,
13. savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams. Bērns līdz 16 gadu vecumam tiek uzskatīts par pakļautu materiālai un sociālai nenodrošinātībai, ja viņš dzīvo mājsaimniecībā, kurai piemīt vismaz 3 no pirmajām septiņām iepriekš nosauktajām pazīmēm (1.–7. pazīme) un vismaz četras no nākamajām pazīmēm (8. –13. pazīme). Tiek uzskatīts, ka bērnam piemīt 8. –13. pazīme, ja šī konkrētā pazīme piemīt vairāk nekā pusei no viņa mājsaimniecības locekļiem. Materiālā un sociālā nenodrošinātība tiek noteikta līdzīgi kā dziļa materiālā nenodrošinātība. Persona no 16 gadu vecuma tiek uzskatīta par materiāli un sociāli nenodrošinātu, ja viņai piemīt vismaz 5 no 13 pazīmēm. Bērns līdz 16 gadu vecumam tiek uzskatīts par pakļautu materiālai un sociālai nenodrošinātībai, ja viņš dzīvo mājsaimniecībā, kurai piemīt vismaz 3 no pirmajām septiņām iepriekš nosauktajām pazīmēm (1.–7. pazīme) un vismaz divas no nākamajām pazīmēm (8 .–13. pazīme). Tiek uzskatīts, ka bērnam piemīt 8. –13. pazīme, ja šī konkrētā pazīme p iemīt vairāk nekā pusei no viņa mājsaimniecības locekļiem . Pazīmes skat. definīcijā “Dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība”. Neparedzētie izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim uz vienu ekvivalento patērētāju pirms trim gadiem (2024. gadā tika ņemts vērā 20 21. gada nabadzības riska slieksnis uz vienu ekvivalento patērētāju). 2024. gadā neparedzēto izdevumu summa bija 510 eiro, 2023. gadā – 450 eiro, bet 2022., 2021. un 2020. gadā – 365 eiro. Apsekojuma izlas ē ir personas, kuras dzīvo privātās mājsaimniecībās . Netiek iekļautas kolektīvās mājsaimniecības (veco ļaužu pansionāti, bērnu invalīdu internāti, studentu kopmītnes, viesnīcas, kazarmas, slimnīcas, sanatorijas, brīvības atņemšanas iestādes u. tml.). Izlases ietvars ir izstrādāts, ņemot vērā vislabāko pieejamo informāciju, nodrošinot visām Latvijas mājsaimniecībām vienādas iespējas iekļūt apsekojuma izlasē, atbilstoši izstrādātajam izlases plānam vairāku gadu laikā. Pēc apsekojuma norises izlases dati tiek vispārināti (svērti) uz visām privātajām mājsaimniecībām un tajās dzīvojošajiem mājsaimniecības locekļiem. Datu svēršanas procesā tiek izmantoti dizaina svari, kas tiek koriģēti pēc atbildētības līmeņa , kā arī tie tiek kalibrēti pēc iedzīvotāju dzimuma un vecuma. Mājsaimniecības tiek apsekotas vairāku gadu garumā (maksimāli 4 gadus).

11 Apsekojuma izlases apjoms un atbildētība Gads Izlasē iekļauto mājsaimniecību skaits Aptaujas anketas aizpildījušo mājsaimniecību skaits (mājsaimniecību atbildētība) Mājsaimniecības personas, par kurām tika aizpildīta Individuālā anketa
(vismaz 16 gadus vecu personu skaits) Mājsaimniecību neatbildētība (procentos) 2024 8 742 6 100 10 496 30,2 2023 8 713 5 835 10 247 33,0 2022 8 189 5 825 10 290 28,9 2021 9 166 6 571 11 727 28,3 2020 9 300 6 095 10 701 34,5  CSP. Aprakstošie metadati.

Informatīvie apskati 2025. gadā par tēmu “Ienākumi un dzīves apstākļi” Nosaukums Publicēšanas datums Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā 2023. gadā 16.01.2025. Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2023. gadā 31.01.2025. Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2024. gadā 25.03.2025.

© Centrālā statistikas pārvalde, 2025. Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1010

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta. tālrunis: +371 67366922; [email protected] www.csp.gov.lv; stat.gov.lv