MATERIĀLĀ NENODROŠINĀTĪBA LATVIJĀ
2024. GADĀ
Aptauja “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (angļu valodā European Union Statistics on Income and Living Conditions – saīsināti EU-SILC) katru gadu tiek veikta visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Latvijā šo aptauju veic Centrālā statistikas pārvalde no 31. janvāra līdz 30. jūnijam, un tajā tiek iegūta plaša informācija par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem (mājokli, nodarbinātību, veselību u.c. ), aptaujājot katru simto Latvijas mājsaimniecību. Šajā publikācijā apkopoti dati par Latvijas iedzīvotāju materiālo un sociālo nenodrošinātību un šo rādītāju pazīmes. Dati par iedzīvotāju materiālo un sociālo nenodrošinātību ļauj plašāk vērtēt ES un dalībvalstu progresu, īstenojot kopējos ES un katras dalībvalsts atsevišķi izvirzītos mērķus nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā.
- MATERIĀLĀS UN SOCIĀLĀS NENODROŠINĀTĪBAS RĀDĪTĀJI1
Aptaujas dati liecina, ka pēdējo gadu laikā materiālā nenodrošinātība turpina mazināties. 2024. gadā
materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti 10,9 % iedzīvotāju (kopš 2023. gada kritums par
2,6 procentpunktiem) un dziļai materiālai un sociāla i nenodrošinātībai – 5,3 % iedzīvotāju (kopš 202 3. gada
samazinājums par 0,9 procentpunktiem). Tie ir zemākie rādītāji, kādi ir reģistrēti līdz šim.
Materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāji 2016.–2024. gadā
(procentos) Oficiālās statistikas portāls [NNN180].
1 Skaidrojums sadaļā “Metodoloģiski paskaidrojumi”.
24,8 25,2
20,6
15,5 14,8
11,1
14,1 13,5
10,9
12,7 12,9
10,4
7,6 7,0
5,3
7,8
6,2 5,3
2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars
2025
25-006-000
Informatīvais apskats
Lîdzfinansç
Eiropas Savienîba
2
Materiālā un sociālā nenodrošinātība straujāk mazinājās starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem
(1. kvintiļu grupā). Šajā iedzīvotāju grupā materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars
samazinājās par 9,2 procentpunktiem, 202 4. gadā sasniedzot 24,6 % (2023. gadā – 33,8 %), savukārt dziļai
materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto īpatsvars samazinājās no 18,0 % 2023. gadā līdz 14, 7 %
2024. gadā. Starp pārējiem iedzīvotājiem materiālā un sociālā nenodrošinātība mazinājās lēnāk. Turklāt jāņem
vērā, ka šo rādītāju aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums un nelielai daļai pat visturīgāko iedzīvotāju
pašu ieskatā joprojām piemita kāda no materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmēm.
Materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāji
pēc iedzīvotāju ienākumu līmeņa 2024. gadā
(procentos)
Oficiālās statistikas portāls [NNN180].
Materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies starp gados jaunākajiem un pirmspensijas vecuma
iedzīvotājiem: s tarp iedzīvotājiem vecumā līdz 18 gad iem materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto
īpatsvars samazinājās par 3,3 procentpunktiem (no 10,7 % 2023. gadā līdz 7,4 % 2024. gadā), 18 līdz 24 gadus
veciem iedzīvotājiem – par 3,4 procentpunktiem (no 7,7 % 2023. gadā līdz 4,3 % 2024. gadā) un 50 līdz 64
gadus veciem iedzīvotājiem – par 3,7 procentpunktiem (no 18,3 % 2023. gadā līdz 14,6 % 2024. gadā). Savukārt
dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju proporcijai starp vecuma grupām nav izteiktu
izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, situācija nedaudz uzlabojusies visās vecuma grupās.
Materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāji
pa vecuma grupām 2024. gadā
(procentos)
Oficiālās statistikas portāls [NNN181].
10,9
26,6
24,6
14,5
8,1
4,7
2,1
5,3
15,3 14,7
6,2
2,9 1,9 0,8
Visi iedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru
ienākumi ir zem
nabadzības riska
sliekšņa
1.kvintiļu grupa
(trūcīgākie)
2.kvintiļu grupa 3.kvintiļu grupa 4.kvintiļu grupa 5.kvintiļu grupa
(turīgākie)
Materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars
7,4
4,3
8,9
14,6
15,5
3,7
1,9
4,2
8,0
7,0
0–17 gadi 18–24 gadi 25–49 gadi 50–64 gadi 65+
Materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars
3
2. MATERIĀLĀS UN SOCIĀLĀS NENODROŠINĀTĪBAS RĀDĪTĀJU PAZĪMES
Kaut arī dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars kopumā ir mazinājies par
0,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, tomēr lielākā iedzīvotāju daļa uzskata, ka tai atbilst
kāda no pazīmēm . 2024. gadā 58,8 % Latvijas iedzīvotāju piemita vismaz 1 no 13 materiālās un sociālās
nenodrošinātības pazīmēm1 (2023. gadā – 59,9 %). 42,1 % iedzīvotāju piemita no 1 līdz 3 materiālās un sociālās
nenodrošinātības pazīmēm (2023. gadā – 40,2 %), 11,4 % iedzīvotāju piemita no 4 līdz 6 pazīmēm
(2023. gadā – 13,4 %), 4,2 % iedzīvotāju – no 7 līdz 9 pazīmēm (2023. gadā – 4,5 %) un 1,2 % iedzīvotāju
piemita no 10 līdz 13 pazīmēm (2023. gadā – 1,7 %).
Kopš 2023. gada ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuriem naudas trūkums liedza:
• savā mājoklī nomainīt mēbeles, kad tās ir nolietotas vai bojātas (no 27,7 % 2023. gadā līdz 23,0 %
2024. gadā);
• novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām) (no 11,8 % 2023. gadā līdz 8,5 %
2024. gadā);
• katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām (no 32,9 % 2023. gadā līdz 30,9 %
2024. gadā);
• regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs ārpus mājām (no 17,4 %
2023. gadā līdz 15,6 % 2024. gadā).
Starp iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa, krasāk samazinājās to iedzīvotāju
īpatsvars, kuriem naudas trūkums liedza:
• novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām) (no 27,9 % 2023. gadā līdz 20,0 %
2024. gadā);
• savā mājoklī nomainīt mēbeles, kad tās ir nolietotas vai bojātas (no 47,4 % 2023. gadā līdz 40,3 %
2024. gadā).
Tāpat starp iedzīvotājiem ar ienākumiem zem nabadzības riska sliekšņa ir mazinājies to iedzīvotāju īpatsvars,
kuri naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties:
• savām vajadzībām lietot vieglo auto (no 22,4 % 2023. gadā līdz 19,1 % 2024. gadā);
• laikus segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu (no 13,9 % 2023. gadā līdz
10,5 % 2024. gadā);
• katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām (no 58,5 % 2023. gadā līdz 55,8 %
2024. gadā);
• nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm (no 11,3 %
2023. gadā līdz 9,3 % 2024. gadā);
• savā mājoklī privātai lietošanai nodrošināt internetu, kad tas ir nepieciešams (no 7,9 % 2023. gadā
līdz 6,0 % 2024. gadā).
1 Skaidrojums sadaļā “Metodoloģiski paskaidrojumi”.
4
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties sev nodrošināt
atsevišķas pamatnepieciešamības 2021.–2024. gadā
(procentos no visiem iedzīvotājiem, kuriem bija vismaz 16 gadu)
2021
2022
2023
2024
Regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs
ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas
izmaksām
Visi iedzīvotāji
11,9
17,5
17,4
15,6
zem nabadzības riska sliekšņa
23,4
33,5
32,4
29,2
Vismaz reizi mēnesī satikties ar
draugiem/ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti
vai glāzi dzēriena
Visi iedzīvotāji
4,5
8,4
5,3
5,4
zem nabadzības riska sliekšņa
9,5
19,9
13,4
12,2
Nelielu naudas summu tērēt tikai sev
Visi iedzīvotāji
9,3
10,3
11,2
10,4
zem nabadzības riska sliekšņa
17,5
22,4
21,6
20,4
Novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām
(nevis lietotām)
Visi iedzīvotāji
10,7
12,0
11,8
8,5
zem nabadzības riska sliekšņa
24,2
27,9
27,9
20,0
Nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir
labā stāvoklī un piemēroti ikdienas
aktivitātēm
Visi iedzīvotāji
5,5
6,2
4,8
4,0
zem nabadzības riska sliekšņa
12,2
14,9
11,3
9,3
Savā mājoklī nomainīt mēbeles (gultu,
dīvānu u.c.), kad tās ir nolietotas vai
bojātas
Visi iedzīvotāji
21,8
25,8
27,7
23,0
zem nabadzības riska sliekšņa
40,2
46,9
47,4
40,3
Savā mājoklī privātai lietošanai nodrošināt
internetu, kad tas ir nepieciešams
Visi iedzīvotāji
2,3
2,9
2,5
1,7
zem nabadzības riska sliekšņa
7,0
9,5
7,9
6,0
Segt neparedzētus izdevumus
Visi iedzīvotāji
42,5
44,6
45,5
46,3
zem nabadzības riska sliekšņa
69,6
71,2
72,8
71,7
Katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās
ārpus mājām
Visi iedzīvotāji
34,1
29,6
32,9
30,9
zem nabadzības riska sliekšņa
54,9
53,5
58,5
55,8
Ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai
līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro
dienu
Visi iedzīvotāji
7,3
9,5
8,4
8,6
zem nabadzības riska sliekšņa
17,1
22,7
19,0
19,7
Segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai
atmaksāt kredītu
Visi iedzīvotāji
6,7
6,7
7,7
7,1
zem nabadzības riska sliekšņa
10,8
13,6
13,9
10,5
Uzturēt mājokli siltu
Visi iedzīvotāji
5,3
7,3
6,9
5,4
zem nabadzības riska sliekšņa
12,9
18,5
15,9
14,3
Savām vajadzībām lietot vieglo auto
Visi iedzīvotāji
11,0
13,7
10,8
10,0
zem nabadzības riska sliekšņa
22,0
28,4
22,4
19,1
Oficiālās statistikas portāls [NNN190].
Ekonomiskai spriedzei 1 pakļauto iedzīvotāju īpatsvars pazeminājās no 28,4 % 2023. gadā līdz 26,7 %
2024. gadā. Visstraujāk ekonomiskā spriedze mazinājās starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem
(1. kvintiļu grupā) – no 55,0 % 2023. gadā līdz 47,8 % 2024. gadā.
1 Skaidrojums sadaļā “Metodoloģiski paskaidrojumi”.
5 Ekonomiskā spriedze 2021.–2024. gadā (procentos)
2021 2022 2023 2024 Visi iedzīvotāji 25,8 27,1 28,4 26,7 Iedzīvotāji zem nabadzības riska sliekšņa 49,8 55,3 56,7 51,0 Kvintiļu grupa
- (trūcīgākā) 50,9 53,2 55,0 47,8
33,1 37,3 39,5 39,7 3. 23,6 23,8 24,0 21,9 4. 14,6 13,1 14,2 14,4 5. (turīgākā) 5,9 5,9 7,5 7,8 Vecuma grupa 0–17 22,1 23,3 24,9 21,2 18–24 24,2 26,7 25,3 26,9 25–49 19,9 22,1 23,0 20,7 50–64 29,8 28,4 30,5 28,6 65+ 35,2 37,3 39,0 38,9 Oficiālās statistikas portāls [NNN040]. Analizējot atbilžu sadalījumu uz jautājumiem par iedzīvotāju iespējām sev nodrošināt atsevišķas ar atpūtu un vaļasbrīžiem saistītas pamatnepieciešamības, dati rāda, ka 2024. gadā 79,9 % iedzīvotāju varēja vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena (2023. gadā – 82,0 %), bet naudas trūkuma dēļ šī iespēja tika liegta 5,4 % iedzīvotāju (2023. gadā – 5,3 %) un citu iemeslu dēļ – 14,8 % iedzīvotāju (2023. gadā – 12,7 %). Arī iespēja regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs bija vairāk nekā pusei (50,7 %) iedzīvotāju (2023. gadā – 49,4 %), bet naudas trūkuma dēļ šī iespēja tika liegta 15,6 % iedzīvotāju (2023. gadā – 17,4 %) un citu iemeslu dēļ – vienai trešdaļai jeb 33,7 % iedzīvotāju (2023. gadā – 33,3 %). 2019. gadā, laikā pirms COVID-19 pandēmijas, iedzīvotāju aktivitāte bija nedaudz lielāka: 83,0 % iedzīvotāju vismaz reizi mēnesī tikās ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena un 11,2 % šo iespēju liedza citi iemesli nevis naudas trūkums. 2019. gadā 52,4 % iedzīvotāju regulāri piedalījās ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs un citi ar naudu nesaistīti iemesli šo iespēju liedza 29,2 % iedzīvotāju.
6
Iedzīvotāju atbilžu sadalījums uz jautājumiem par iespējām
piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām un satikties ar saviem draugiem vai radiniekiem uz
kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena 2021.–2024. gadā1
(procentos no visiem iedzīvotājiem, kuriem bija vismaz 16 gadi)
Oficiālās statistikas portāls [NNN190].
Aptaujas rezultāti rāda , ka arī vistrūcīgāko (1. kvintiļu grupas) iedzīvotāju vidū samazinājās to iedzīvotāju
īpatsvars, kuriem ir iespēja regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs (no 30,2 %
2023. gadā līdz 27,2 % 2024. gadā). Turklāt arvien mazāk no viņiem kā galveno iemeslu norādīja naudas
trūkumu (32,9 % 2023. gadā un 29,9 % 2024. gadā), bet arvien vairāk minēja, ka šī iespēja tik a liegta citu
iemeslu dēļ (37,0 % 2023. gadā un 42,9 % 2024. gadā). Arī iedzīvotāji, kuru ienākumi ir augstāki, arvien vairāk
piedalījās regulārās ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs. Savukārt iespēja vismaz reizi mēnesī tikties
ar draugiem vai radiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzērien a samazinājās visās iedzīvotāju ienākumu grupās
(izņemot 4. kvintiļu grupu), kā galveno šķērsli šīs iespējas trūkumam arvien biežāk minot citu iemeslu nevis
finansiālos apsvērumus.
1 Izmaiņas 2021. gada datos var būt saistāmas ar Covid-19 pandēmijas ietekmi (pulcēšanās ierobežojumiem un iedzīvotāju
piesardzību sociālajos kontaktos), kad strauji samazinājās iedzīvotāju īpatsvars, kuriem bija iespēja piedalīties atpūtas
aktivitātēs ārpus mājām un satikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, kā galveno šķērsli
norādot “Nē, cits iemesls”.
21,3
51,2 49,4 50,7 51,0
74,5
82,0 79,9
11,9
17,5 17,4 15,6
4,5
8,4
5,3
5,4
66,8
31,3 33,3 33,7
44,5
17,1
12,7 14,8
2021 2022 2023 2024 2021 2022 2023 2024
Regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs, kas ir saistītas ar
naudas izmaksām
Vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni
(radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena
Jā, ir Nē nevar atļauties Nē, citu iemeslu dēļ
7
Iedzīvotāju atbilžu sadalījums uz jautājumiem par iespējām
piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām un satikties ar saviem draugiem vai radiniekiem uz
kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena 2021.–2024. gadā1
(procentos no visiem iedzīvotājiem, kuriem bija vismaz 16 gadu)
Vai ir iespēja? Regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām Vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena 2021 2022 2023 2024 2021 2022 2023 2024
- (trūcīgākā) PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 Jā, ir 13,3 27,0 30,2 27,2 46,5 57,4 68,6 66,7 Nē, nevar atļauties 25,6 34,8 32,9 29,9 10,7 20,1 13,8 12,2 Nē, cits iemesls 61,1 38,2 37,0 42,9 42,8 22,5 17,5 21,1
PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 Jā, ir 15,1 38,1 33,3 38,5 50,4 65,6 75,6 72,5 Nē, nevar atļauties 14,8 21,2 22,5 19,3 5,7 10,6 7,2 6,2 Nē, cits iemesls 70,1 40,8 44,2 42,2 44,0 23,8 17,2 21,3 3. PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 Jā, ir 22,5 51,9 50,4 50,6 48,1 76,6 85,0 81,9 Nē, nevar atļauties 10,4 15,2 16,0 13,6 3,7 6,4 3,5 4,9 Nē, cits iemesls 67,1 32,9 33,6 35,7 48,1 17,0 11,5 13,2 4. PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 Jā, ir 24,7 62,5 61,3 65,2 54,6 82,3 87,1 87,2 Nē, nevar atļauties 6,8 11,6 9,9 9,8 2,2 4,1 1,8 2,8 Nē, cits iemesls 68,5 25,9 28,8 25,1 43,1 13,5 11,1 10,0 5. (turīgākā) PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 Jā, ir 29,8 75,2 70,3 71,9 55,2 89,3 92,8 90,6 Nē, nevar atļauties 3,1 5,6 6,4 5,4 0,7 1,7 0,8 1,0 Nē, cits iemesls 67,1 19,2 23,3 22,6 44,0 9,0 6,4 8,3 Oficiālās statistikas portāls [NNN190]. Salīdzinot ar pārējiem iedzīvotājiem, vistrūcīgāko iedzīvotāju vidū (1. kvintiļu grupā) strauji samazinājās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties savā mājoklī nomainīt mēbeles, kad tās ir nolietotas vai bojātas (no 44,8 % 2023. gadā līdz 37,0 % 2024. gadā), novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām) (no 28,5 % 2023. gadā līdz 20,4 % 2024. gadā) un laikus segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu (no 17,0 % 2023. gadā līdz 10,9 % 2024. gadā). Savukārt starp pārējiem iedzīvotājiem šo ierobežojumu ietekmei 2024. gadā būtiskas izmaiņas nav novērotas.