Iedz_Metodologija_LV_2023.pdf

Type: Document | Status: ready

18 Katrai iedzīvotāju reģistra rāmī iekļautajai personai 𝑖 novērtētā varbūtība 𝑝̂𝑖, ar kādu tā ir Latvijas patstāvīgais iedzīvotājs, izsakāma formā 𝑝̂𝑖 = 1 1 + 𝑒−(𝛽̂0+∑ 𝛽̂𝑘𝑥̃𝑖𝑘𝐾 𝑘 ) . 4.2. Reģistrētās dzīvesvietas noteikšana Līdz 202 0. gadam v isām iedzīvotāju novērtējumā iekļautajām personām tika noteikta gan faktiskā, gan reģistrētā dzīvesvieta, bet no 2020. gada tiek noteikta tikai reģistrētā dzīvesvieta, no 2014. līdz 2019. gadam CSP datubāzēs publicējot kopsavilkuma tabulas abos variantos.
Faktiskās dzīvesvietas noteikšanas pamatā ir 2011. gada tautas skaitīšanas brīdī fiksētās faktiskās dzīvesvietas un PMLP Fizisko personu reģistrā izdarīto izmaiņu izmantošana. Tomēr, attālinoties no 2011. gada, faktisko dzīvesvietu kļūst arvien grūtāk noteikt, jo personas Fizisko personu reģistrā deklarēto dzīvesvietu maina, ne tikai pārceļoties uz citu dzīvesvietu, bet arī citu mērķu vadītas. Piemēram, lai nebūtu jāmaksā paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, īpašumā tiek deklarēta persona, kura tur faktiski nedzīvo, vai, lai nodrošinātu bērnam vietu pirmsskolas iestādē, bērna dzīvesvieta tiek dek larēta izvēlētās iestādes administratīvajā teritorijā. Bieži, emigrējot uz ārvalstīm, netiek mainīta deklarētā dzīvesvieta, vai tas tiek darīts ar vairāku gadu nobīdi. Tāpēc 2021. gada tautas skaitīšanā , ka s tika realizēta tikai no administratīvajiem reģistriem (23), tika ņemta vērā tikai reģistrētā dzīvesvieta un tika pieņemts lēmums faktisko dzīvesvietu vairs nenoteikt. Dati par reģistrēto dzīvesvietu publicēti datubāzē arī par 2020. gadu.
Reģistrētās dzīvesvietas noteikšanā ir vairāki posmi: • sākotnējā adresācijas objekta koda noteikšana, • personu sadalījums ģimenēs, izmantojot ģimenes struktūras algoritmu, • adresācijas objektu kodu koriģēšana, nomainot adresācijas objekta kodu sievietei, kura dzīvo atsevišķi, uz tā mājokļa adresācijas objekta kodu, kurā dzīvo viņas vīrs kopā ar 0–15 gadus veciem kopīgiem bērniem. Tas tiek darīts, jo , izvērtējot 2011. gada tautas skaitīšanā fiksēto ģimeņu struktūru, secināts, ka šāda korekcija precīzāk atspoguļo faktisko situāciju.
Sākotnējo adresācijas objekta kodu nosaka, izmantojot adresācijas objektu kodus, kurus pievieno no Fizisko personu reģistra janvāra datu faila. Personām, kurām šādā veidā nav iespējams piekārtot adresācijas objektu kodus, tos kopā ar datumu pievieno no iepriekšējā gada decembra un novembra Fizisko personu reģistra ikmēneša datu faila un kārtējā gada februāra un marta Fizisko personu reģistra ikmēneša datu faila, pārbaudot, vai adresācijas objekta kods neatbilst institucionālā mājokļa adresācijas objekta kodam. Tādus kodus nepievieno, lai nerastos datumu nesakritība un institucionālajos mājokļos būtu iekļautas tikai personas, kuras tajos dzīvoja 1. janvārī. Personām, kurām nav adresācijas objekta kodu, pievieno rad inieku adresācijas objektu kodus šādā secībā – laulātā, mātes, tēva, bērna (jaunākais bērns, kuram ir adresācijas objekta kods), t.i., ja personai nav laulātā, tad pievieno mātes adresācijas objekta kodu utt. Radinieku kodus pievieno neatkarīgi no personas sākotnējā

19 ATVK koda un tā, vai rad inieks ir iekļuvis konkrētā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtējumā, izņemot atsevišķus gadījumus, kad bērna adrese netiek mainīta uz mātes vai tēva adresi (sk. skaidrojumu turpmāk tekstā). Nevienai personai nemaina adresācijas objekta kodu uz institucionālā mājokļa kodu, t.i., nepievieno radinieka adresācijas objekta kodu, ja radiniekam tas ir institucionālais mājoklis. Bērniem līdz 15 gadu vecumam (izņemot tos, kuri dzīvo institucionālajos mājokļos) pārbauda, vai viņa mājoklī deklarēts arī kāds no vecākiem. Ja kāds bērns deklarēts bez neviena no vecākiem, tad bērna adresācijas objekta kodu maina uz viņa mātes adresācijas objekta kodu (ja mātei nav adresācijas objekta koda, tad tēva). Bērna adresi nomaina uz vecāku mājok ļa adresi arī tad, ja viņš mājoklī deklarēts kopā ar kādu citu pieaugušo , piemēram, vecmāmiņu, jo atbilstoši ANO Tautas skaitīšanas rekomendācijām (9), ģimeni (ģimenes kodolu) veido divu paaudžu ģimenes locekļi (bērni un vecāki). Bērna adresācijas kodu nemaina uz vecāka adresācijas kodu, ja pēc iedzīvotāju skaita novērtējuma metodes konstatēts, ka kāds no vecākiem dzīvo ārpus Latvijas. Tā kā šī pieeja pilnībā neļauj izskaust to gadījumu skaitu, kad bērns ir vienīgais mājokļa iemītnieks, k opš 2021. gada situācijās, kad neviens no 0 –15 gadus veca bērna vecākiem nedzīvo Latvijā, bet bērns nedzīvo institucionālajā mājoklī, tiek pieņemts, ka visticamāk viņš dzīvo pie kāda no vecvecākiem, un viņa adresācijas objekta kodu nomaina uz kādu no vecvecāku adresācijas kodiem.
Reģistrētās dzīvesvietas noteikšanas otrajā posmā , izmantojot ģimenes kodola analīzes algoritmu, personas, kas dzīvo privātajos mājokļos, tiek sadalītas ģimenēs. Pēc iedalīšanas ģimenēs tiek koriģētas atsevišķu personu dzīvesvietas, nomainot adresācijas objekta kodu sievietei, kura dzīvo atsevišķi, uz tā mājokļa adresācijas objekta kodu, kurā dzīvo viņas vīrs kopā ar 0–15 gadus veciem kopīgiem bērniem. Šādi koriģētai datubāzei pievieno personas, kuru adreses kodi neatbilst tautas skaitīšanas metodoloģijā definētajai iedzīvotāju grupai “ģimenes” , t.i. , institucionālajos mājokļos dzīvojošas personas, kas dzīvo dzīvokļos nesadalītās mājās, kā arī vientuļas (nav laulātā, vecāku un bērnu) personas bez adreses koda, kuru dzīvesvieta ir zināma tikai novada līmenī. Atbilstoši aktualizētajai adresācijas objektu kodu – ATVK pārejas tabulai nosaka katras personas reģistrēto dzīvesvietu pagasta , pilsētas un novada līmenī gan atbilstoši tam administratīvi teritoriālajam dalījumam, kāds bija spēkā līdz 2021. gada 1. jūlijam, gan pēc administratīvi teritoriālās reformas. Precizē dzīvesvietas adresācijas objekta kodus personām, kuru kodi atbilstoši Valsts zemes dienesta informācijai neatbilst reālai dzīvesvietai, nomainot tos uz radu vai cita piemērota mājokļa kodu. 4.3. Starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas novērtēšana Starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas novērtēšanai izmantoti datu avoti, kas aprakstīti 2.4. sadaļā.
Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas, izmantojot tajā iegūto informāciju, CSP 2012. gadā veica emigrācijas pārrēķinu laika posmam no 2000. līdz 2010. gadam. Pārrēķinā tika izmantota gan iegūtā informācija no 2011. gada tautas skaitīšanas, kurā bija iekļauti jautājumi par emigrāciju no Latvijas, gan informācija no Fizisko personu reģistra par šajā laika periodā reģistrēto emigrāciju. Iegūtie dati tika salīdzināti ar pieejamo

20 valstu statistiku par imigrāciju no Latvijas. Rezultātā tika secināts, ka sagatavotais migrācijas aprēķins saskan ar citu valstu apkopoto statistiku par imigrantiem no Latvijas (spoguļstatistiku).
Sākot ar 2011. gadu, tika aprēķināts starptautiskās emigrācijas izmaiņu koeficients 𝑘𝑥. Piemēram, salīdzinot 2010. gadu ar 2011. gadu, aprēķināts koeficients 𝑘2011, 2011. gadu ar 2012. gadu – 𝑘2012 utt. Lai iegūtu 2011. gada kopējās emigrācijas apjoma novērtējumu, iepriekš aprēķinātais koeficients 𝑘2011 tika attiecināts pret 2010. gada novērtēto emigrācijas apjomu, bet, lai iegūtu 2012. gada kopējās emigrācijas apjomu, koeficients 𝑘2012 tika attiecināts pret aprēķināto 2011. gada emigrācijas apjomu. Šādā veidā tiek aprēķināts kopējais emigrācijas apjoms gadā: 𝐸𝑀̀ 𝑥 = 𝐸𝑀̀ 𝑥−1𝑘𝑥, piemēram, 𝐸𝑀̀ 2011 = 𝐸𝑀̀ 2010𝑘2011. Rezultātā tiek iegūts starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas apjoma novērtējums, sākot ar 2011. gadu. Lai sagatavotu emigrācijas sadalījumu pa valstu grupām, sākotnēji tiek sagatavots emigrācijas novērtējums sadalījumā pa valstīm.
Par katru emigrējušo personu tiek sagatavoti dati (dzīvesvietas valsts) atbilstoši PMLP Fizisko personu reģistra datiem; personām, kurām reģistrā nav norādīta cita valsts (atbilstoši reģistram dzīvesvietas valsts ir Latvija), tiek piekārtota valsts kā līdzīgiem (pēc demogrāfiskām pazīmēm) emigrantiem. • Atbilstoši citu valstu (Dānija, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Nīderlande, Austrija, Vācija, Spānija, Islande) statistikai par imigrāciju no Latvijas, tiek precizēt s uz šīm valstīm emigrējušo skaits. Emigrācijas novērtēšanai no Latvijas uz Apvienoto Karalisti izmantota informācija par izmaiņām to sociālās apdrošināšanas numuru (National Insurance Numbers) skaitā, kurus pirmo reizi piešķir Apvienotajā Karalistē ieceļojošiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai iegūtu emigrācijas apjoma uz Apvienoto Karalisti izmaiņu n ovērtējumu, tiek aprēķināts Apvienotajā Karalistē pirmo reizi piešķirto sociālās apdrošināšanas numuru skaita izmaiņu koeficients ( l), sākot ar 2011 . gadu, attiecinot gadā piešķirto numuru skaitu pret iepriekšējā gadā piešķirto numuru skaitu. Lai noteiktu emigrācijas apjomu uz Apvienoto Karalisti 2011. gadā, aprēķinātais koeficients l2011 tika attiecināts pret CSP aprēķināto Latvijas iedzīvotāju emigrāciju uz Apvienoto Karalisti 2010. gadā (atbilstoši starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas pārrēķiniem, kas veikti, izmantojot 2011 . gada tautas skaitīšanas rezultātus) un attiecīgi tālāk katra gada koeficients l – pret aprēķināto emigrāciju uz Apvienoto Karalisti iepriekšējā gadā. • Emigrācijas novērtēšanai no Latvijas uz Īriju attiecīgi tiek izmantots Īrijā pirmo reizi piešķirto personalizēto sabiedrisko pakalpojumu numuru skaita ( Personal Public Service Number ) ieceļotājiem no Latvijas izmaiņu koeficients (4). Līdzīgi kā tas tika noteikts par Apvienoto Karalisti, tika izmantots izmaiņu koeficients un aprēķini 2010. gada emigrācijai no Latvijas uz Īriju

21 atbilstoši starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas pārrēķiniem, kas veikti, izmantojot 2011 . gada tautas skaitīšanas rezultātus. Imigrācijas novērtēšanai sadalījumā pa valstu grupām tiek izmantoti PMLP Fizisko personu reģistra dati. Personām, kurām reģistrā iepriekšējā dzīvesvietas valsts nav norādīta, tiek piekārtota valsts kā līdzīgiem (pēc demogrāfiskām pazīmēm) imigrantiem.
Analizējot PMLP Fizisko personu reģistrā reģistrēto starptautisko ilgtermiņa emigrāciju un imigrāciju, dati personu līmenī tika salīdzināti ar iegūto iedzīvotāju skaita novērtējumu.
Secinājumi:

  1. Latvijā pastāvīgi dzīvo tikai daļa no personām, kuras uzturēšanās atļauju saņēmušas saistībā ar kapitālieguldījumiem (atbilstoši Imigrācijas likuma (22) 23. panta 28. punktam – termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā) vai nekustamā īpašuma iegādi (atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta 29. punktam – termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts apbūvēts nekustamais īpašums). Piemēram, no gandrīz 4 000 pers onu, kuras uzturēšanās atļauju Latvijā 2013 . gadā saņēma saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi vai kapitālieguldījumiem, CSP novērtētajā iedzīvotāju skaitā (līdz ar to arī imigrācijā) ieskaitīti tikai apmēram 10 %, jo tikai tāda daļa pastāvīgi uzturas Latvijā (uz ko iepriekš jau norādījusi arī PMLP).
  2. Emigranti uzreiz nesniedz informāciju par sevi Fizisko personu reģistrā . Piemēram, 2/3 no
  3. gadā reģistrētajiem emigrantiem pēc CSP novērtējuma faktiski emigrējušas jau iepriekšējos gados – tikušas iekļautas nereģistrētajā emigrācijā. To apliecināja arī 2011 . gada tautas skaitīšanas dati: reģistrētās emigrācijas gads ne vienmēr sakrita ar reālo situāciju, jo daļa iedzīvotāju reģistrē dzīvesvietu ārzemēs tikai tad, kad tas ir nepieciešams kāda konkrēta iemesla dēļ.
  4. Ne visi bērni (0 līdz 1 gada vecumā) , kuri dzimuši ārpus Latvijas, bet kuru pastāvīgā dzīvesvieta reģistrēta ( Fizisko personu reģistrā ) Latvijā, ir iekļauti iedzīvotāju skaitā – atbilstoši iedzīvotāju skaita novērtējumam tikai daļa no tiem pastāvīgi dzīvo Latvijā.

22 4.4. Statistikas sagatavošana Apzīmējumi Migrācijas statistikas sagatavošanai katrai personai tiek definēti mainīgie (skatīt 3. tabulu). 3. tabula. Mainīgie iedzīvotāju statistikas aprēķiniem Mainīgais Nosaukums Vērtība Apraksts 𝑅𝑖 Reģistrācijas statuss gada sākumā un beigās 11 Persona 𝑖 ir reģistrēta kā pastāvīgais iedzīvotājs gan gada sākumā, gan beigās 10 Persona 𝑖 ir reģistrēta kā pastāvīgais iedzīvotājs tikai gada sākumā 01 Persona 𝑖 ir reģistrēta kā pastāvīgais iedzīvotājs tikai gada beigās 00 Persona 𝑖 nav reģistrēta kā pastāvīgais iedzīvotājs ne gada sākumā, ne beigās 𝑐𝑖 Klasifikācijas statuss gada beigās 1 Persona 𝑖 ir klasificēta kā pastāvīgais iedzīvotājs gada beigās 0 Persona 𝑖 nav klasificēta kā pastāvīgais iedzīvotājs gada beigās NULL Persona 𝑖 gada beigās nav reģistrēta kā pastāvīgais iedzīvotājs 𝑐́𝑖 Klasifikācijas statuss gada sākumā 1 Persona 𝑖 ir klasificēta kā pastāvīgais iedzīvotājs gada sākumā 0 Persona 𝑖 nav klasificēta kā pastāvīgais iedzīvotājs gada sākumā NULL Persona 𝑖 gada sākumā nav reģistrēta kā pastāvīgais iedzīvotājs 𝐶𝑖 Klasifikācijas statuss gada sākumā un beigās 11 Persona 𝑖 ir klasificēta kā pastāvīgais iedzīvotājs gan gada sākumā, gan beigās 10 Persona 𝑖 ir klasificēta kā pastāvīgais iedzīvotājs tikai gada sākumā 01 Persona 𝑖 ir klasificēta kā pastāvīgais iedzīvotājs tikai gada beigās 00 Persona 𝑖 nav klasificēta kā pastāvīgais iedzīvotājs ne gada sākumā, ne beigās 𝑀𝐼𝑖 Miršanas pazīme 1 Persona ir mirusi attiecīgā gada laikā 0 Persona nav mirusi attiecīgā gada laikā 𝐷𝑍𝑖 Dzimšanas pazīme 1 Persona ir dzimusi attiecīgā gada laikā 0 Persona nav dzimusi attiecīgā gada laikā 𝑑𝑖 Binārais mainīgais, kas raksturo personas piederību domēnam 1 Persona pieder domēnam 𝑑 0 Persona nepieder domēnam 𝑑 Reģistrēto emigrantu skaitu (kopā un domēnā 𝑑) aprēķina šādi: 𝑅𝐸𝑀= ∑ 1 𝑅𝑖=10 & 𝐶𝑖=10 & 𝑀𝐼𝑖=0 , (1) 𝑅𝐸𝑀𝑑= ∑ 𝑑𝑖 𝑅𝑖=10 & 𝐶𝑖=10 & 𝑀𝐼𝑖=0 . (2)

23 Reģistrēto imigrantu skaitu (kopā un domēnā 𝑑) aprēķina šādi: 𝑅𝐼𝑀 = ∑ 1 𝑅𝑖=01 & 𝐶𝑖=01 & 𝐷𝑍𝑖=0 , (3) 𝑅𝐼𝑀𝑑 = ∑ 𝑑𝑖 𝑅𝑖=01 & 𝐶𝑖=01 & 𝐷𝑍𝑖=0 . (4) Nereģistrēto emigrantu skaitu (kopā un domēnā 𝑑) aprēķina šādi: 𝑁𝐸𝑀 = ∑ 1 𝑅𝑖=11 & 𝐶𝑖=10 , (5) 𝑁𝐸𝑀𝑑 = ∑ 𝑑𝑖 𝑅𝑖=11 & 𝐶𝑖=10 . (6) Nereģistrēto imigrantu skaitu (kopā un domēnā 𝑑) aprēķina šādi: 𝑁𝐼𝑀 = ∑ 1 𝑅𝑖=11 & 𝐶𝑖=01 , (7) 𝑁𝐼𝑀𝑑 = ∑ 𝑑𝑖 𝑅𝑖=11 & 𝐶𝑖=01 . (8) 4. attēlā ir dots shematisks attēlojums personu klasifikācijai atkarībā no iepriekš definēto mainīgo vērtībām.

  1. attēls. Iedzīvotāju klasifikācijas shēma

24 4.5. Sākotnējās varbūtības un varbūtību sliekšņi Sākot ar 2012. gadu, katrai personai, kura gada sākumā ir reģistrēta kā Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, tiek novērtēta sākotnējā varbūtība, ar kādu persona ir klasificējama kā Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs. Sākotnējās varbūtības novērtēšanai tiek izmantoti personu mainīgie (skatīt 4.1. nodaļu), kas ir aprēķināti, izmantojot administratīvo reģistru datus (skatīt 3.1. un 3.2. nodaļu) un izstrādāto loģistiskās regresijas modeli (skatīt 4.1. nodaļu). Sākotnējais iedzīvotāju skaita novērtējums tiek aprēķināts pa grupām šādos dalījumos: • vīrieši vecumā 0 gadi, 1 gads, 2 gadi, …, 99 gadi, 100 un vairāk gadi; • sievietes vecumā 0 gadi, 1 gads, 2 gadi, …, 99 gadi, 100 un vairāk gadi, kopā iegūstot 202 grupas. Katrā grupā ℎ novērtējums tiek iegūts kā attiecīgās grupas sākotnējo varbūtību summa: 𝑁̂ℎ= ∑𝑝̂ℎ𝑖 𝑖∈𝑈ℎ , kur 𝑝̂ℎ𝑖 ir sākotnējā varbūtība būt par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju personai 𝑖 no grupas ℎ un 𝑈ℎ ir grupas ℎ personu indeksu kopa. Katrā grupā iedzīvotāji tiek sakārtoti pēc varbūtībām dilstošā secībā un sanumurēti atbilstoši sakārtojumam: 1, 2, ⋯, 𝑅ℎ, kur 𝑅ℎ ir reģistrēto personu skaits grupā ℎ, 𝑅ℎ= |𝑈ℎ|. Katrā grupā ℎ atrod personu ar kārtas numuru 𝑠= 𝑅𝑂𝑈𝑁𝐷(𝑁̂ℎ), kuras sākotnējo varbūtību apzīmē ar 𝑝̂ℎ𝑠. Grupai ℎ definē varbūtību slieksni 𝑆ℎ: 𝑆ℎ= 𝑝̂ℎ𝑠. 4.6. Emigrācijas un imigrācijas apjoma sākotnējais novērtējums Migrācijas saldo ir starpība starp imigrantu skaitu un emigrantu skaitu gada laikā: 𝑀𝑆𝑡= 𝐼𝑀𝑡−𝐸𝑀𝑡, (13) kur 𝑀𝑆𝑡 ir migrācijas saldo gada laikā;

𝐼𝑀𝑡 ir imigrantu skaits gada laikā;

𝐸𝑀𝑡 ir emigrantu skaits gada laikā. Iedzīvotāju skaitu gada sākumā un gada beigās raksturo vienādojums: 𝐼𝑡= 𝐼𝑡−1 + 𝐷𝑍𝑡−𝑀𝑡+ 𝑀𝑆𝑡, (14) kur 𝐼𝑡−1 ir iedzīvotāju skaits gada sākumā;

𝐼𝑡 ir iedzīvotāju skaits gada beigās;

𝐷𝑍𝑡 ir dzimušo personu skaits gada laikā;

𝑀𝑡 ir mirušo personu skaits gada laikā.