Centrālā statistikas pārvalde
Iedzīvotāju statistikas
sagatavošanas metode
Autoru kolektīvs: Ieva Aināre Mārtiņš Liberts Baiba Zukula Sigita Purona-Sida Jeļena Vaļkovska Bruno Opermanis Aleksis Jurševskis Kristīne Lece Ance Ceriņa Juris Breidaks Jānis Jukāms Ruta Beināre
Rīga 2023
2
Kopsavilkums 2011. gada tautas skaitīšanā noteica, ka Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2011. gada sākumā bija 2 074,6 tūkstoši , kas bija par aptuveni 7 % mazāk nekā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistrā 1 (2 228,0 tūkstoši) . Centrālā statistikas pārvalde izstrādāj a metodi precīzākai iedzīvotāju statistikas sagatavošanai Latvijā, kas balstās uz statistisko klasifikāciju un migrācijas spoguļstatistiku. Metodes mērķis ir sadalīt Latvijas Iedzīvotāju reģistrā iekļautos iedzīvotājus divās klasēs – faktiski dzīvo Latvijā vai faktiski dzīvo ārzemēs. Statistiskās klasifikācijas modelis ir izveidots, izmantojot loģistisko regresiju.
1 Līdz 01.07.2021. Iedzīvotāju reģistrs.
3 Saturs 1. Ievads .......................................................................................................................................................... 4 2. Definīcijas ................................................................................................................................................... 5 3. Datu avoti ................................................................................................................................................... 6 3.1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde .............................................................................................. 6 3.2. Citi administratīvie reģistri ................................................................................................................. 8 3.3. CSP izveidotās datubāzes ................................................................................................................. 10 3.4. Migrācijas spoguļstatistika ............................................................................................................... 13 3.5. CSP veikti personu izlases apsekojumi ............................................................................................ 14 4. Modeļi un pieņēmumi ............................................................................................................................... 15 4.1. Loģistiskās regresijas modelis .......................................................................................................... 15 4.2. Reģistrētās dzīvesvietas noteikšana .................................................................................................. 18 4.3. Starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas novērtēšana ........................................................................... 19 4.4. Statistikas sagatavošana .................................................................................................................... 22 4.5. Sākotnējās varbūtības un varbūtību sliekšņi ..................................................................................... 24 4.6. Emigrācijas un imigrācijas apjoma sākotnējais novērtējums ........................................................... 24 4.7. Migrācijas novērtējums dzimuma un vecuma grupās ...................................................................... 25 4.8. Varbūtību korekcija .......................................................................................................................... 27 4.9. Iedzīvotāju skaita, dabiskā pieauguma un migrācijas statistikas sagatavošana ................................ 27 5. Iedzīvotāju skaita un sastāva precizitātes vērtējums ................................................................................ 28 5.1. Klasifikatora precizitāte salīdzinot ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem .................................... 28 5.2. Klasifikatora precizitāte salīdzinot ar SOPA un apsekojumu datiem ............................................... 29 6. Secinājumi un modeļa pilnveidošana ....................................................................................................... 31 Izmantotie avoti ................................................................................................................................................ 34
- pielikums: tabulas ......................................................................................................................................... 36
- tabula. Loģistiskās regresijas modeļa atkarīgie mainīgie un modeļa koeficientu novērtējumi ............ 36
- tabula Iedzīvotāju skaitā neiekļauto personu īpatsvars (%) pa vecuma grupām; 2012–2020 .............. 44
4
- Ievads Līdz 2011. gadam Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) iedzīvotāju skaitu un tā sastāvu katra gada sākumā aprēķināja, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) Fizisko personu reģistra informāciju. Aprēķinā tika izmantot i individuālie dati par personām. Izmantojot Fizisko personu reģistra datus, tika aprēķināta arī iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību ( 11) nosaka, ka „emigrācija” ir darbība, ar kuras palīdzību persona, kas iepriekš parasti uzturējusies dalībvalsts teritorijā, pārtrauc savu pastāvīgo dzīvesvietu šajā dalībvalstī uz laiku, kas ilgst vai ir sagaidāms, ka ilgs, vismaz divpadsmit mēnešus; „imigrācija” ir darbība, ar kuras palīdzību persona nodibina savu pastāvīgo dzīvesvietu dalībvalsts teritorijā uz laiku, kas ilgst vai ir sagaidāms, ka ilgs, vismaz divpadsmit mēnešus, un kura iepriekš parasti uzturējusies citā dalībvalstī vai treš ajā valstī). Iedzīvotāju dabiskais pieaugums gada laikā tika aprēķināts, izmantojot informāciju no civilstāvokļa aktu reģistriem.
- gada tautas skaitīšanā tika iegūta nepieciešamā informācija, lai CSP varētu precizēt iedzīvotāju skaitu un tā sastāvu valstī. 2011. gada 1. janvārī Latvijā bija 2 074,6 tūkst. iedzīvotāju. Salīdzinot ar iepriekš publicēto informāciju, iedzīvotāju skaits bija par aptuveni 155 tūkstošiem jeb 7 % mazāks. Tas pierādīja, ka daļa valsts iedzīvotāju nepilda Dzīvesvietas deklarēšanas likuma (16) prasības un Fizisko personu reģistra informācija par faktiski valstī dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir nepilnīga. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par Eiropas demogrāfijas statistiku ( 13) 4. pantam iedzīvotāju kopskaitu kvalificētā balsu vairākuma vajadzībām Eiropas Padomē dalībvalstij jānovērtē pēc likumīgi dzīvojošajiem iedzīvotājiem vai reģistrētajiem iedzīvotājiem, izmantojot zinātniski pamatotas, labi dokumentētas un publiski pieejamas statistiskās novērtēšanas metodes. Eiropas Savienības ( turpmāk – ES) valstīs līdz šim nav izstrādāta vienota metode iedzīvotāju skaita novērtēšanai. Eiropas valstis iedzīvotāju skaita un sastāva novērtēšanai izmanto dažādas pieejas: • atbilstoši valsts iedzīvotāju reģistrā apkopotajai informācijai (piemēram, Somijā (8) u.c.); • apkopojot informāciju no pašvaldībām (piemēram, Vācijā (10)); • izmantojot informāciju no vairākiem administratīvajiem reģistriem (piemēram, Nīderlandē (6)); • valstīs, kurās iedzīvotāj iem nav piešķirts personas kods, izmantojot gan tautas skaitīšanas, gan izlases apsekojumu datus, gan citu organizāciju apkopoto informāciju (piemēram, Apvienotajā Karalistē (5), Īrijā (4)). No 2016. gada Igaunija s Statistika iedzīvotāju skaita novērtēšanai izmanto jaunu metodi, kas balstīta uz “dzīvības pazīmju” fiksēšanu administratīvajos reģistros par katru personu , kā rezultātā, izmantojot matemātiskās metodes, tiek aprēķināts dzīvesvietas indekss. Šis indekss tiek izmantots, lai katrai personai noteiktu pastāvīgo dzīvesvietu – Igaunija vai ārvalstis.
5
CSP veiktajos apsekojumos iesaistīto respondentu skaits nav pietiekams, lai varētu sagatavot kvalitatīvu
informāciju tādos griezumos, kādi nepieciešami nacionālajiem un starptautiskajiem datu lietotājiem. Statistika
jāsagatavo par valsts iedzīvotājiem pēc dzimuma , vecuma, pēc administratīvajām teritorijām (reģioniem,
novadiem, pagastiem un novadu pilsētām, Rīgas un Valmieras apkaimēm, blīvi apdzīvotām teritorijām) u. c.
dalījumos.
CSP publicē iedzīvotāju statistikas rādītājus gan atbilstoši tam administratīvi teritoriālajam dalījumam, kāds
bija spēkā līdz 2021. gada 1. jūlijam, gan pēc administratīvi teritoriālās reformas (dati par 2021. un 2022.
gadu).
CSP iedzīvotāju skaita novērtējuma metodoloģij ai izmantoti gan Fizisko personu reģistra , gan citu
administratīvo reģistru dat i, lai novērtētu katra Latvijā reģistrētā iedzīvotāja faktiskās dzīvesvietas statusu
(Latvija vai ārvalstis) gada sākumā.
Administratīvo reģistru datus CSP lieto ne tikai iedzīvotāju skaita aprēķinam, bet arī tā precizēšanai un
kvalitātes kontrolei. Šāda apstrāde tiek veikta sabiedrības interesēs, un to paredz Statistikas likums (18) un
saistītie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka arī veikt pasākumus sensitīvo datu aizsardzības nolūkos.
Aprēķinos izmantoto datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma (17) un ES
tiesību aktu (12) prasībām.
Atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 205/2014, ar ko attiecībā uz datu dalījumiem, termiņiem un
datu pārskatīšanām (14) paredz vienādus īstenošanas nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai
(ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku (13) 2. panta b) daļai veiktas izmaiņas arī iedzīvotāju
dabiskā pieauguma aprēķina metodoloģijā. Dzimušo skaitā tiek ietverti arī bērni, kuri dzimuši ārpus Latvijas,
mātei (Latvijas pastāvīgajai iedzīvotājai) īslaicīgi (mazāk par vienu gadu) atrodoties ārzemēs.
Pārejot uz plašāku administratīvo datu izmantošanu, 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšana nenotiek klātienē.
Par pamatu tiek izmantoti iedzīvotāju statistikas dati, kas papildināti ar tautas un mājokļu skaitīšanas rādītājiem
atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2017/543, ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām
specifikācijām paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK)
Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.
2. Definīcijas
Pastāvīgie iedzīvotāji – par attiecīgās administratīvās teritorijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata
personas, kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir dzīvojušas vismaz 12 mēnešus, kā arī personas, kuras pastāvīgajā
dzīvesvietā ir ieradušās ar nodomu tajā pavadīt vismaz vienu gadu.
Emigranti – par emigrantiem no attiecīg ās administratīvās teritorijas uzskata personas, kuras pārtrauc
pastāvīgo dzīvesvietu šajā teritorijā uz laiku, kas ilgst vai ir sagaidāms, ka ilgs, vismaz divpadsmit mēnešus.
6
Imigranti – par imigrantiem attiecīg ajā administratīv ajā teritorijā uzskata personas, kur as pārceļas uz
pastāvīgu dzīvi šajā teritorijā no citas administratīvās teritorijas uz laiku, kas ilgst vai ir sagaidāms, ka ilgs,
vismaz divpadsmit mēnešus.
Faktiskā dzīvesvieta – pastāvīgā dzīvesvieta, kas noteikta atbilstoši 2011. gada tautas skaitīšanas datiem un
koriģēta atbilstoši PMLP Fizisko personu reģistrā reģistrētiem notikumiem, kas raksturo personas deklarētās
dzīvesvietas maiņu un notika pēc 2011. gada tautas skaitīšanas kritiskā momenta, kā arī citos administratīvajos
datos pieejamajai inform ācijai par personām institucionālajos mājokļos . Faktiskā dzīvesvieta publicēta līdz
2019. gadam (ieskaitot).
Reģistrētā dzīvesvieta – personas dzīvesvieta Latvijā, kas noteikta, ņemot vērā personas deklarēto adresi
PMLP Fizisko personu reģistrā , kā arī citos administratīvajos datos pieejamo infor māciju par personām
institucionālajās mājsaimniecībās un veicot deklarētās adreses korekcijas noteiktām iedzīvotāju grupām
(bērniem, kas deklarēti adresē bez vecākiem; tēviem, kas deklarēti tikai kopā ar bērniem; personām bez adreses
koda). Dati pēc reģistrētas dzīvesvietas pieejami par periodu no 2020. gada.
Institucionālie mājokļi – dažādas organizācijas vai iestādes (slimnīcas, veco ļaužu aprūpes iestādes, klosteri,
kazarmas, cietumi u.c.), kurās dzīvo personas, kurām šīs iestādes uz kādu laiku vai pastāvīgi nodrošina
nepieciešamo patvērumu un iztiku, kā arī izglītības iestāžu dienesta viesnīcas.
Institucionālās mājsaimniecības – ietver personas, kuru vajadzības pēc pajumtes un iztikas nodrošina kāda
iestāde. Iestāde ir juridiska persona, kas paredzēta, lai tajā ilglaicīgi izmitinātu personu grupu un sniegtu tām
pakalpojumus. Iestādēm parasti ir kopīgas telpas, kuras kopīgi izmanto iemītnieki (vannas istabas, atpūtas
telpas, ēdamtelpas, guļamtelpas utt.) (15).
3. Datu avoti
3.1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Par pamatu iedzīvotāju skaita novērtējumam tiek izmantoti no PMLP saņemtie datu faili no Fizisko personu
reģistra (Vienotās migrācijas informācijas sistēmas apakšsistēma) par personas dzimumu, dzimšanas datumu,
dzimšanas valsti, valstisko piederību, tautību, juridisko ģimenes stāvokli, deklarētās dzīvesvietas
administratīvi teritoriālās vienības kodu atbilstoši Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību
klasifikatoram (ATVK) (21), uzturēšanās atļaujas veidu u. c.
Sākot ar 2013. gada janvāri, informāciju par civilstāvokļa aktu (laulības noslēgšanas, dzimšanas un miršanas
faktu) reģistrāciju CSP katru gadu saņem no Civilstāvokļa aktu reģistrācijas vienotās informācijas sistēmas
(turpmāk – CARIS), kas ir PMLP Vienotās migrācijas informācijas sistēmas apakšsistēma (līdz tam
informācija tika saņemta no novadu dzimtsarakstu nodaļām papīra formā). Izmantojot šo informāciju, tiek
sagatavoti dati par gada laikā dzimušo un mirušo skaitu.
7
Tā kā atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma ( 19) 24. pantam par bērna piedzimšanu ir jāpaziņo
dzimtsarakstu iestādei (t.sk. konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs) mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas, no
PMLP gada sākumā saņemtie Fizisko personu reģistra dati tiek precizēti, iekļaujot bērnus, kuri reģistrēti
kārtējā gada janvārī, februārī vai martā, bet dzimuši jau iepriekšējā gada decembrī. Atbilstoši minētā likuma
38. pantam par miršanas faktu ir jāpaziņo dzimtsarakstu iestādei ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā no brīža, kad
iestājusies nāve vai mirušais atrasts, tāpēc no PMLP gada sākumā saņemtie Fizisko personu reģistra dati tiek
precizēti, izslēdzot personas, kuru miršanas fakts reģistrēts kārtējā gada sākumā, bet kuras mirušas iepriekšējā
gada beigās. Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma
28. pantam ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai
astoņu dienu laikā. Lai ieskaitītu arī bērnus, kuri dzimuši ārpus Latvijas, mātei (Latvijas pastāvīgajai
iedzīvotājai) īslaicīgi (mazāk par vienu gadu) atrodoties ārpus Latvijas, tiek izmantota informācija par Fizisko
personu reģistrā reģistrētajiem ārpus Latvijas dzimušajiem bērniem, kuriem Latvija ir norādīta kā dzīvesvietas
valsts. Pirms bērnu ieskaitī šanas dzimušo skaitā tiek izvērtēta informācija par mātes dzīvesvietu iepriekšējā
gada laikā, kā arī salīdzināta informācija ar Nacionālā veselības dienesta datiem, vai zīdainis ir saņēmis valsts
apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (atbilstoši 20 18. gada Ministru kabineta noteikumu Nr. 55
„Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (20) 1. pielikuma 1.1.2.–1.1.3. punktam
bērnam līdz sešu mēnešu vecumam ir jāveic profilaktiskā apskate reizi mēnesī, bet no septiņu līdz vienpadsmit
mēnešu vecumam – divas reizes minētajā laikposmā; ja bērns neierodas uz apskati, māsa vai ārsta palīgs dodas
mājas vizītē). Ja ārzemēs dzimuša, bet vēlāk Latvijā deklarēta bērna aktivitātes reģistros nav pietiekamas, lai
to atzītu par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, tad to neiekļauj arī dzimušo skaitā. Dzimušo skaitā netiek ietverti
arī tie ārzemēs dzimušie bērni, kuru mātes dzīvesvieta iepriekšējā gada laikā nevienā brīdī nav bijusi deklarēta
Latvijā, kā arī Latvijā dzimuši bērni, kuriem abi vecāki ir ārvalstnieki (nav piešķirts personas kods).
Izmantojot datu failus, kas saņemti no PMLP aktuālā gada janvārī, februārī un martā, kā arī iepriekšējā gada
novembrī un decembrī, izveido Latvijā reģistrēto iedzīvotāju kopumu uz attiecīgā gada 1. janvāri jeb
iedzīvotāju reģistra rāmi. Šis personu kopums ir iedzīvotāju skaita novērtējuma pamatā. Izvērtējot personas
aktivitātes (ziņas par personu dažādos administratīvajos reģistros), daļa no iedzīvotāju reģistra rāmī
iekļautajām personām tiek iekļautas iedzīvot āju skaita novērtējumā, savukārt daļai personu aktivitātes ir tik
nelielas, ka liecina par personas atrašanos ārpus Latvijas.
Iedzīvotāju reģistra rāmi koriģē, izmantojot informāciju par dzimušajām un mirušajām personām, mainītajiem
personas kodiem, kā arī personām, kuras dzīvo institucionālajos mājokļos. Iedzīvotāju reģistra rāmi papildina
ar personām, kuras īslaicīgi izslēgtas no PMLP Fizisko personu reģistra failiem, jo šajā laikā maina pilsonību,
kā arī personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu ārpus Latvijas uz 1 –3 mēnešiem, bet februārī vai martā
atgriezušās. No iedzīvotāju reģistra rāmja izslēdz personas, kuras dzimušas vairāk nekā pirms 110 gadiem,
tiesisko statusu zaudējušas personas, citu valstu pilsoņus, kuri deklarēti darbavietās, kā arī personas, kuras
atrodas ieslodzījuma vietās ārpus Latvijas.
2022. gada februārī Krievijas uzsāktās militārās ofensīvas rezultātā daudziem Ukrainas iedzīvotājiem
bija jādodas bēgļu gaitās. Uzņemošās valstis piešķīra bēgļiem pagaidu tiesiskās aizsardzības statusu (garantējot
8
pastāvīgo iedzīvotāju tiesības) un sniedza atbalstu. 01.01.2023. no rāmja tika izslēgti dati par personām, kuras
saņēmušas pagaidu aizsardzības statusu. Šie dati tika apstrādāti atsevišķi un pēc tam daļa tika iekļauta Latvijas
patstāvīgo iedzīvotāju skaitā.
3.2.
Citi administratīvie reģistri
Iedzīvotāju statistikas sagatavošanai tiek izmantoti ne tikai PMLP dati, bet arī citi CSP pieejamie
administratīvie reģistri. Statistiskā modeļa vajadzībām ir derīga informācija, sākot ar 2010. gadu. CSP ir
pieejami dati no šādiem administratīvo reģistru uzturētājiem:
•
Valsts ieņēmumu dienests (VID);
•
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA);
•
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM);
•
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA);
•
Lauksaimniecības datu centrs (LDC);
•
Lauku atbalsta dienests (LAD);
•
Nacionālais veselības dienests (NVD);
•
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA);
•
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD);
•
Labklājības ministrija (LM);
•
Līdz 2017. gadam dati no augstākās izglītības iestādēm (kopš 2018. gada – no IZM):
o Latvijas Universitāte (LU);
o Rīgas Tehniskā universitāte (RTU);
o Transporta un sakaru institūts (TSI);
o Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA)2;
o Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA);
o Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA)3;
o Liepājas Universitāte (LiepU);
o Rīgas Celtniecības koledža (RCK);
o Rīgas Tehniskā koledža (RTK);
2 RPIVA no 2018. gada ir pievienota Latvijas Universitātei un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai. 3 Līdz 2016. gada 1. janvārim – Rēzeknes Augstskola.