8 Laiks, ko mājsaimniecība varētu izdzīvot no uzkrājumiem, saglabājot esošo dzīves līmeni, 2020. gadā, %
CSP aprēķins. 4. VESELĪBA Pieaugot iedzīvotāju vecumam, veselības pašnovērtējums kļūst sliktāks. 2020. gadā kā vidēju savu veselību raksturoja 52,2 % 65 gadus veci un vecāki vīrieši un 52,9 % šīs pašas vecuma grupas sieviešu. Un tikai 17,7 % vecāka gadagājuma vīriešu un 13,3 % sieviešu savu veselību raksturoja kā labu vai ļoti labu. Savukārt 30,2 % vīriešu un 33,9 % sieviešu šajā vecuma grupā savu veselību vērtēja kā sliktu va i ļoti sliktu. Sieviešu senioru salīdzinoši zemākie r ādītāji saistāmi ar lielo sieviešu īpatsvaru vecākajā paaudzē un arī ar to, ka senioru vidū vecuma struktūra vīriešiem un sievietēm nav vienāda (t.i., vidēji sievietes ir vecākas). Tomēr pēdējo gadu laikā ir vērojama tendence senioru veselības pašnovērtējumam uzlaboties , jo 2010. gadā savu veselību vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu 44,9 % senioru (2020. gadā 32,5 %), kā vidēju 44,3 % (2020. gadā 52,7 %), bet kā labu vai ļoti labu 10,9 % (2020. gadā 14,8 %). 65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums 2020. gadā, %
Oficiālās statistikas portāls [IVP040].
Trīs ceturtdaļas (76,9 %) aptaujāto senioru vecumā no 65 gadiem 2020. gadā snieguši apstiprinošu atbildi uz
jautājumu par dažāda ve ida ilgstošas slimības vai ilgst ošas veselības problēmas esamību, bet starp 75 gadus
sasniegušajiem un vecākiem iedzīvotājiem apstiprinoši atbildējuši jau 85,2 %.
Dažāda veida ilgstošas slimības vai ilgstošas veselības problēmas esamība iedzīvotājiem atsevišķās
vecuma grupās 2020. gadā, %
Oficiālās statistikas portāls [IVP050]. 2020. gadā trīs ceturtdaļas (74,1 %) senioru vecumā no 65 gadiem norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos sešus mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara (22 % atbildējuši, ka ir stipri ierobežojumi, 52,1 % norāda, ka ir ierobežojumi). Pretēji veselības stāvokļa pašnovērt ējumam šis rādītājs pēdējos gados nedaudz pasliktinās senioru vidū – 2010. gadā 67,3 % senioru tika norādījuši, ka veselības 43,9 37,1 35,2 36,3 37,8 35,7 11,7 14,9 17,3 3,0 5,5 7,7 5,1 4,7 4,2 Viena persona 65+ Mājsaimniecības, kur dzīvo personas 65+ Visas mājsaimniecības Nav izveidotu uzkrājumu Mazāk nekā 3 mēnešus 3–6 mēnešus 6–12 mēnešus Ilgāk nekā 12 mēnešus 0,4 0,8 0,214,4 16,9 13,1 52,7 52,2 52,9 26,1 24,6 27,0 6,4 5,6 6,9 Pavisam Vīrieši Sievietes Ļoti labs Labs Vidējs Slikts Ļoti slikts 8,2 20,7 50,0 70,2 76,9 85,2 16–24 25–49 50–64 65–74 65+ 75+
9
problēmas ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienas aktivitātes. Salīdzinājumam: 2020. gadā iedzīvotājiem
vecumā no 16 gadiem un vairāk šis ierobežojošais rādītājs ir 39,7 %. Gados jaunākiem iedzīvotājiem (līdz
64 gadiem) vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes uz šo jautājumu būtiski neatšķīrās, bet pēc 65 gadiem atbildēs
parādās dzimumatšķirības – 76,1 % šī vecuma sieviešu un 70,2 % vīriešu norādīja uz veselības problēmu
radītajiem ierobežojumiem veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara.
Senioru spēja veikt pašaprūpes darbības līdz ar vecumu samazinās. 2019. gadā par grūtībām nomazgāties
vannā vai dušā norādīja 12,1 % vīriešu un 10,4 % sieviešu vecumā 65–74 gadi, savukārt vecumā 75+ gadi par
to norādīja jau 27,1 % vīriešu un 37,5 % sieviešu. Par grūtībām apgulties/ apsēsties un piecelties ziņoja 14,8 %
vīriešu un 10,1 % sieviešu vecumā 65–74 gadi, bet vecumā 75+ gadi šādu atbildi sniedza jau 21,6 % vīriešu un
29,4 % sieviešu.
65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju spēja veikt ikdienas pašaprūpes darbības ar grūtībām vai
nespēja pašam to paveikt 2019. gadā, %
Pašaprūpes darbības
Dzimums/ vecuma grupa
Vīrieši,
65–74 gadi
Sievietes,
65–74 gadi
Vīrieši,
75+
Sievietes,
75+
Ēšana
6,7
2,8
12,7
12,3
Apgulšanās gultā un piecelšanās no tās,
apsēšanās krēslā un piecelšanās no tā
14,8
10,1
21,6
29,4
Apģērbšanās un noģērbšanās
10,1
6,8
19,6
25,4
Tualetes lietošana
5,9
4,5
15,2
19,4
Mazgāšanās vannā vai dušā
12,1
10,4
27,1
37,5
Oficiālās statistikas portāls [VEA130].
Pieaugot iedzīvotāju vecumam, palielinās arī veselības problēmas ikdienas gaitās. Fizisko un sensoro spēju
novērtējums ikdienas situācijās 2019. gadā senioriem vecumā no 65 gadiem uzrāda, ka 43,3 % vīriešu un 47,2 %
sieviešu ir nelielas vai lielas grūtības atcerēties vai koncentrēties; 43,7 % vīriešu un 49,1 % sieviešu ir redzes
grūtības (pat ja tiek izmantotas brilles vai kontaktlēcas); 24,9 % vīriešu un 23,6 % sieviešu ir dzirdes grūtības,
sarunājoties ar citu personu klusā telpā (pat ja izmanto dzirdes aparātu); 41,0 % vīriešu un 40,2 % sieviešu ir
dzirdes grūtības, sarunājoties ar citu personu trokšņainā telpā (pat ja izmanto dzirdes aparātu); 32,8 % vīriešu
un 43,4 % sieviešu ir grūtības noiet 500 m pa līdzenu virsmu bez jebkādas palīdzības un 38 % vīriešu un 53,9 %
sieviešu ir grūtības uzkāpt vai nokāpt pa 12 pakāpieniem.
Daudzi seniori pastāvīgi izjūt fiziskas sāpes un, palielinoties vecumam, šādu senioru īpatsvars arī pieaug.
2019. gadā 15,6 % vīriešu un 20,4 % sieviešu vecumā 65–74 gadi teica, ka izjūt vidēji stipras, stipras vai ļoti
stipras sāpes. Savukārt vecumā no 75 gadiem un vairāk par stiprām sāpēm sūdzējušies jau 16,8 % vīriešu un
28,5 % sieviešu.
Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) un apstākļi, kas
traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos pēc dzimuma un vecuma grupām 2020. gadā, %
Pārbaužu vai ārstēšanās veikšana/
neveikšanas iemesli
Dzimums/ vecuma grupa
Pavisam,
16+
Vīrieši,
16+
Sievietes,
16+
Pavisam,
65+
Vīrieši,
65+
Sievietes,
65+
Tāds gadījums nav bijis (visas vajadzīgās
pārbaudes vai ārstēšanās tika veiktas)
91,2
91,8
90,8
88,4
88,9
88,2
Bija vismaz viens gadījums, kad neveica
nepieciešamo pārbaudi vai ārstēšanos:
8,8
8,2
9,2
11,6
11,1
11,8
nevarēja to atļauties
37,0
30,2
41,7
36,2
25,8
41,3
pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu/rindas
19,6
15,7
22,4
16,0
13,5
17,3
nevarēja izbrīvēt laiku darba apstākļu dēļ
vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem
cilvēkiem
5,5
5,3
5,6
1,4
2,1
1,0
bija pārāk tālu jābrauc/ nav transporta
līdzekļu
3,5
3,3
3,7
8,1
7,2
8,6
bailes no ārstiem/slimnīcas/ izmeklēšanas
3,1
4,3
2,2
3,2
3,0
3,4
10
Pārbaužu vai ārstēšanās veikšana/
neveikšanas iemesli
Dzimums/ vecuma grupa
Pavisam,
16+
Vīrieši,
16+
Sievietes,
16+
Pavisam,
65+
Vīrieši,
65+
Sievietes,
65+
gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar
laiku nekļūs labāk
23,6
34,4
15,9
20,9
36,5
13,4
nezināja nevienu labu ārstu vai speciālistu
3,4
4,0
2,9
5,0
4,9
5,1
citi iemesli
4,4
2,8
5,6
9,1
7,2
10,0
Oficiālās statistikas portāls [IVP090 un IVP100].
2020. gadā 11,1 % vecākā gadagājuma vīriešu un 11,8 % sieviešu pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi bija
nepieciešams veikt veselības pārbaudi vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu), bet viņi to
neizdarīja. Sievietēm (vecumā 65 gadi un vairāk) izplatītākais iemesls, kas liedza vērsties pie medicīnas
speciālista (izņemot zobārstu), bija nevarēšana to atļauties – 41,3 % sieviešu un gandrīz divreiz mazāk (25,8 %)
vīriešu norādīja, ka pie medicīnas speciālista nevērsās (kaut arī tas bija nepieciešams), jo pārāk dārgi. Savukārt
vīriešu senioru vidū izplatītākais iemesls bija vēlēšanās nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk – 36,5 %
vīriešu un gandrīz trīs reizes mazāk sieviešu (13,4 %) nevērsās pie medicīnas speciālista, lai gan bija
nepieciešams, jo gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk. Līdzīgas dzimumatšķirības medicīnas
speciālista neapmeklēšanas iemeslos ir arī citās vecuma grupās.
Zobārsta apmeklējumi un zobārsta neapmeklēšanas iemesls pēc dzimuma un vecuma grupām
2020. gadā, %
Pārbaužu vai ārstēšanās veikšana/
neveikšanas iemesli
Dzimums/ vecuma grupa
Pavisam,
16+
Vīrieši,
16+
Sievietes,
16+
Pavisam,
65+
Vīrieši,
65+
Sievietes,
65+
Tāds gadījums nav bijis (visas vajadzīgās
pārbaudes vai ārstēšanās tika veiktas)
87,6
87,8
87,4
88
89,4
87,2
Bija vismaz viens gadījums, kad neveica
nepieciešamo pārbaudi vai ārstēšanos:
12,4
12,2
12,6
12,0
10,6
12,8
nevarēja to atļauties
76,5
66,7
84,0
78,8
63,1
85,5
pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu/rindas
4,1
4,7
3,6
2,7
2,6
2,8
nevarēja izbrīvēt laiku darba apstākļu dēļ
vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem
cilvēkiem
4,3
6,1
2,9
1,4
3,1
0,6
bija pārāk tālu jābrauc/ nav transporta
līdzekļu
0,6
0,3
0,8
1,1
0,7
1,3
bailes no ārstiem/ slimnīcas/
izmeklēšanas
7,6
11,7
4,5
6,7
15,0
3,2
gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar
laiku nekļūs labāk
4,1
7,1
1,8
3,9
5,7
3,2
nezināja nevienu labu ārstu vai speciālistu
0,3
0,4
0,2
1,0
2,6
0,4
Citi iemesli
2,5
3,0
2,2
4,3
7,1
3,1
Oficiālās statistikas portāls [IVP130 un IVP140].
2020. gadā 10,6 % vecākā gadagājuma (vismaz 65 gadus vecu) vīriešu un 12,8 % šīs pašas vecuma grupas
sieviešu pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir bijis nepieciešams pārbaudīt vai ārstēt zobus, bet tas netika izdarīts.
No viņiem lielākā daļa norādīja, ka zobu pārbaudi vai ārstēšanos neveica, jo nevarēja to atļauties (63,1 % vīriešu
un 85,5 % sieviešu). Otrs izplatītākais zobārsta neapmeklēšanas iemesls bija bailes no ārstiem/ slimnīcas/
izmeklēšanas – to atzīmēja 15 % vecākā gadagājuma vīriešu un 3,2 % šīs pašas vecuma grupas sieviešu. Līdzīgas
dzimumatšķirības zobārstu neapmeklēšanas iemeslos ir novērojamas arī citām vecuma grupām (sievietēm biežāk
norādīta nespēja to atļauties, bet vīriešiem – bailes no ārstiem).
2019. gadā 37,5 % vīriešu un 32,4 % sieviešu vecumā 65–74 gadi ir ziņojuši par sliktu vai ļoti sliktu zobu un
smaganu stāvokli. Vecumam pieaugot, zobu stāvoklis pasliktinās un starp iedzīvotājiem vecumā no 75 gadiem
un vairāk jau 43,7 % vīriešu un 42,8 % sieviešu ir ziņojuši par problēmām ar zobiem. Līdzīga situācijas
pasliktināšanās ir ar grūtībām ēdiena nokošanai vai sakošļāšanai. Vecumā 65–74 gadi 54,4 % vīriešu un 55,1 %
sieviešu ir nelielas vai lielas problēmas nokost vai sakošļāt ēdienu. Savukārt vecumā no 75 gadiem un vairāk šīs
problēmas jau ir 70,6 % vīriešu un 73,4 % sieviešu.
11
Ja 2019. gadā no iedzīvotājiem 15 gadu un vairāk vecumā, ārsta izrakstītas zāles pēdējo divu nedēļu laikā
lietojuši 46,2 % iedzīvotāju, tad vecumā no 65 gadiem un vairāk – 80,3 % (71,4 % vīriešu un 84,4 % sieviešu)
lieto ārsta izrakstītus medikamentus. Katrs desmitais (11,9 %) no senioriem (5,3 % vīriešu un 10,3 % sieviešu)
norādījis, ka 12 mēnešu laik ā ir bijis gadījums, kad nesaņēma nepieciešamos ārsta parakstītus medikamentus,
jo finansiāli nevarēja to atļauties. Savukārt ārsta nenozīmētu medikamentu lietošana senioriem ne atšķiras no
visu iedzīvotāju vidējā rādītāja: 50 % no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem un 52,1 % senioru vecumā
no 65 gadiem (38,6 % vīriešu un 58,6 % sieviešu) pēdējo divu nedēļu laikā lietoja ārsta nenozīmētas zāles,
vitamīnus vai augu valsts līdzekļus.
Līdz ar vecuma palielināšanos mainās veselību ietekmējošie faktori. Ja 2019. gadā iedzīvotājiem vecumā no
15 gadiem liekais svars vai aptaukošanās bija nedaudz vairāk nekā pusei (56,7 %), tad senioru vidū (vecumā
65+ gadi) tādu jau bija gandrīz trīs ceturtdaļas – 72,7 % (67,1 % vīriešu un 75,2 % sieviešu).
Savukārt alkohola lietošana samazinās , iedzīvotājiem kļūstot vecākiem . Ja 2019. gadā 72,7 % iedzīvotāju
vecumā no 15 gadiem atzīmēja, ka lieto alkoholu, tad senioru vidū alkohola lietotāju ir jau krietni mazāk – 51,3 %
(68,5 % vīriešu un 43,2 % sieviešu).
Augļu un dārzeņu lietošanas paradumi senioriem īpaši neatšķiras no visiem iedzīvotājiem. Vienu reizi vai vairāk
nekā reizi dienā 2019. gadā augļus (neskaitot sulas, kas pagatavotas no koncentrāta) lietoja 35,3 % iedzīvotāju
vecumā no 15 gadiem un 34 % senioru vecumā no 65 gadiem; dārzeņus vai sal ātus (neskaitot kartupeļus) –
39,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem un 33,6 % senioru vecumā no 65 gadiem.
Kopējā apmierinātība ar dzīvi iedzīvotājiem samazinās līdz ar vecuma pieaugumu . Ja jauniešiem vecumā
16–24 gadi 2020. gadā apmierinātība ar dzīvi bija 7,3 punkti skalā no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā
apmierināts), tad senioriem vecumā no 65 gadiem tā bija zemāka – 6,5 punkti.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra ( SPKC) datiem galvenais nāves cēlonis senioriem ir asinsrites
sistēmas slimības – 2020. gadā 2 698 mirušie uz 100 000 iedzīvotāju vecumā 60 gadi un vairāk (2019. gadā
2 634 mirušie). Otrs lielākais nāves cēlonis ir ļaundabīgie audzēji – 968 mirušie uz 100 000 ie dzīvotāju
(2019. gadā – 952).
Lai arī 2020. gada sākumā mirst ība Latvijā bija zemāka nekā vidēji iepriekšējos gados, Covid -19 izraisītās
pandēmijas dēļ 2020. gada otrajā pusē pieaugusi iedzīvotāju kopējā mirstība – salīdzinājumā ar 2019. gadu par
4,8 % uz 1 000 iedzīvotāju. Vecumā no 65 gadiem pieaugums ir lielāks – 6,7 %. Pēc SPKC datiem līdz 2021. gada
20. septembrim Latvijā reģistrēti vairāk nekā 150 tūkstoši personu ar apstiprinātu Covid -19 infekciju. Visvairāk
šī infekcija ietekmējusi seniorus – no visām personām ar apstiprinātu Covid-19 infekciju 37,7 tūkstoši jeb ceturtā
daļa (25 %) ir seniori vecumā 60 gadi un vairāk. Šajā vecuma grupā reģistrēti 2 350 miruši e ar apstiprinātu
Covid-19 infekciju jeb 88,8 % no visiem mirušajiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju *.
Mirušo skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju pēc vecuma 2020.–2021. gadā (uz 20.09.2021.)
SPKC dati.
- Dati apkopoti par periodu līdz 20.09.2021. 0 6 15 62 212 455 717 932 246 0–19 20–29 30–39 40–49 50–59 60–69 70–79 80–89 90+ 12
- IZGLĪTĪBA, ZINĀTNE UN IT IZMANTOŠANA
65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju izglītības līmenis 2020. gada sākumā, %
Oficiālās statistikas portāls [IZT010] un CSP aprēķins.
23,8 % senioru (65+ gadi) ir augstākā izglītība, vairāk nekā pusei (55,2 %) – vidējā (vai izglītība pēc vidējās,
kas nav augstākā izglītība), 20,9 % – pamatskolas vai zemākā , kas būtiski neatšķiras no visu iedzīvotāju
sadalījuma pa izglītības līmeņiem. Senioru vidū nav lielu dzimumatšķirību izglītībā, kā tas ir citās vecuma grupās.
Tomēr sieviešu ar augstāko izglītību ir par 3,3 procentpunktiem mazāk nekā vīriešu, kas ir pretēji tam , kā ir
visiem iedzīvotājiem valstī kopumā, kur sieviešu ar augstāko izglītību ir vairāk (34,3 %), nekā vīriešu (23,4 %).
Neskatoties uz cienījamo vecumu, 2020. gadā 10 seniori (65+ gadi) bija pr ofesionālās izglītības iestādes
audzēkņi, bet 39 šajā vecumā studēja augstākās izglītības iestādēs.
Daudz vecākā gadagājuma iedzīvotāju ir starp skolotājiem un pasniedzējiem. 2020. gadā 7,6 % no visiem
skolotājiem (vispārizglītojošās un profesionālās izglītības iestādēs) un 15,2 % augstskolu akadēmiskā personāla
(kam augstskola ir ievēlēšanas vieta), bija vecumā 65 gadi un vairāk. Starp skolotājiem šajā vecumā ceturtā daļa
(24,7 %) ir vīrieši un trīs ceturtdaļas (75,3 %) – sievietes, bet senioru augstskolu akadēmiskā personāla
sadalījums pa dzimumiem ir samērīgāks – 48,5 % vīriešu un 51,5 % sieviešu. 13,3 % zinātniskā personāla
(zinātnieki, profesionāļi un projektu vadītāji) 2019. gadā bija vecumā 65 un vairāk gadi, starp kuriem vairāk
(57,8 %) bija vīriešu. Lielākā daļa senioru no zinātniskā personāla (81,4 %) bija nodarbināti augstākās izglītības sektorā. Seniori Latvijā arvien vairāk izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Ja pirms 10 gadiem (2010. gadā), tikai 29 % senior u (65+ gadi) bija mājās dators, tad 2020. gadā jau divreiz vairāk – 60,9 %. Vientuļajiem senioriem šī tendence vēl izteiktāka – no 5,8 % , kam bija dators mājsaimniecībā - gadā, līdz 38,4 % – vientuļo senioru mājsaimniecību 2020. gadā. Pēdējā desmitgadē li elas izmaiņas ir arī interneta lietošanā. Ja 2010. gadā regulāri (vismaz reizi nedēļā) internetu lietoja tikai 9,4 % senioru vecumā 65–74 gadi, tad 2020. gadā regulāro interneta lietotāju jau ir vairāk par pusi no senioriem – 56,2 %. Tomēr arī 2020. gadā joprojām katrs trešais (31,8 %) no senioriem vispār nekad nav lietojis internetu.
- gadā internetu lietojošo senioru biežāk veiktās aktivitātes bija ziņu lasīšana tiešsaistē (79,8 %), kā arī internetbankas (69,3 %) un e-pasta (67,9 %) lietošana.
20,9 19,4 21,7 38,7 39,7 38,3 16,5 15,0 17,3 23,8 26,0 22,7 65+, pavisam 65+, vīrieši 65+, sievietes Augstākā izglītība (ISCED 5.–8.līmenis) Arodizglītība pēc vidējās izglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc vispārējās vidējās izglītības (ISCED 4. līmenis) Vidējā izglītība (ISCED 3. līmenis) Pamatskolas izglītība vai zemāka (ISCED 0.–2. līmenis)
13
Interneta lietošanas mērķi personām 65–74 gadu vecumā,
kuras lietojušas internetu pēdējos 3 mēnešus 2020. gadā, %
Mērķi
2020
Ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšana
79,8
Internetbankas lietošana izmantojot tīmekļa vietnes vai lietotnes
69,3
E-pasta lietošana
67,9
Informācijas meklēšana par precēm vai pakalpojumiem
59,0
Ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs
48,5
Zvanu veikšana (ieskaitot video zvanus)
46,3
Sociālo tīklu lietošana
45,7
Ar veselību saistītas informācijas meklēšana
45,4
Video skatīšanās koplietošanas vietnēs
41,9
CSP aprēķins.
2020. gadā 37,9 % no interneta lietotājiem šajā vecuma grupā kaut reizi dzīvē ir pasūtījuši preces vai
pakalpojumus internetā, bet 18,7 % norādīja, ka to ir darījuši pēdējo 3 mēnešu laikā. Seniori, kuri ir veikuši
pirkumu internetā pēdējo 3 mēnešu laikā, visbiežāk iegādājās mēbeles, mājas piederumus vai dārzniecības
preces – 26,7 %; elektropreces vai sadzīves tehniku – 25,6 %; apģērbus, apavus vai aksesuārus – 24,3 %;
datorus, planšetdatorus vai mobilos telefonus un šo lietu aksesuārus – 22,8 %; medikamentus, uztura
bagātinātājus vai vitamīnus – 21,9 %.
METODOLOĢISKI PASKAIDROJUMI
Akadēmisko personālu augstskolās un koledžās veido:
1)
profesori, asociētie profesori;
2) docenti, vadošie pētnieki;
3) lektori, pētnieki;
4) asistenti.
Institucionālās mājsaimniecības – ietver personas, kuru vajadzības pēc pajumtes un iztikas nodrošina
kāda iestāde. Iestāde ir juridiska persona, kas paredzēta, lai tajā ilglaicīgi izmitinātu personu grupu un sniegtu
tām pakalpojumus. Iestādēm parasti ir kopīgas telpas, kuras kopīgi izmanto iemītnieki (vannas istabas, atpūtas
telpas, ēdamtelpas, guļamtelpas utt.).
Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā
secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver
piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar
visaugstākajiem ienākumiem.
Ķermeņa masas indekss (ĶMI) – rādītājs, kas nosaka ķermeņa nepietiekama svara, liekā svara vai
aptaukošanās pakāpi. To aprēķina pēc formulas – ķermeņa masa (kg) dalīta ar ķermeņa garumu (metros),
kāpinātu kvadrātā. Ir izmantots Pasaules Veselības organizācijas pieņemtais ķermeņa masas indeksa sadalījums.
Ķermeņa garums un svars tika noteikts pēc respondentu pašvērtējuma. Iegūtie rezultāti ir sadalīti četrās grupās:
- ĶMI < 18,50 – nepietiekams svars;
- 18,50 ≤ ĶMI ≤ 24,99 – normāls svars;
- 25,00 ≤ ĶMI ≤ 29,99 – liekais svars;
- ĶMI ≥ 30,00 – aptaukošanās. Mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Pēc CSP datiem 2020. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,3 personas.